Banka Citadele (Latvija)

Citadele Index diskusija: nelīdzsvarotā būvobjektu plānošana veicina nekvalitatīvu un pārāk dārgu būvniecību

Publicēts

Vairāk foto

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES fondu naudas veicina nekvalitatīvu un nesamērīgi dārgu būvniecību - secināja eksperti Citadele Index diskusijā, uzsverot, ka valstī nepieciešama pārdomāta nozares ilgtermiņa plānošana, lai sabalansētu izaugsmi un nepārkarsētu izmaksas.

Būvnieku noskaņojums vissvārstīgākais

Jaunākais bankas Citadele un SKDS veiktais uzņēmēju noskaņojuma pētījums Citadele Index rāda, ka vislielākās svārstības ilgstoši ir novērojamas būvniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā – jau gadiem absolūta pesimisma periodi mijas ar optimisma uzliesmojumiem. Šobrīd būvnieki ir vispozitīvāk noskaņotā nozare, un to optimisms sasniedzis pēckrīzes periodā sen neredzētu līmeni - 54.22 punktus.

Vienlaikus būvnieki biežāk nekā citu nozaru pārstāvji atzīst, ka uzņēmumam trūkst darbinieku – tā norāda 62% būvniecības uzņēmumu. Turklāt būvnieki biežāk nekā citu nozaru uzņēmēji atzinuši, ka ir saskārušies ar korupciju valsts un pašvaldību iestādēs – tā norāda 22% šīs nozares aptaujāto uzņēmēju. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk atzinuši, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē samazinās – tā norādījuši 57% būvnieku.

Neieguldot uzturēšanā, esam nolietojuši ceļu infrastruktūru un mājokļus

Diskusijā eksperti atzina, ka diemžēl optimisms un straujā izaugsme būvniecības nozarē nenozīmē, ka brauksim pa labiem ceļiem un tiltiem, dzīvosim kvalitatīvos mājokļos, bet gan gluži pretēji – strauji tuvojamies brīdim, kad kādreiz būvētā ceļu infrastruktūra un mājokļi būs sasnieguši kritisko nolietojumu, jo līdzšinējos gados nav mērķtiecīgi ieguldīts to uzturēšanā un jaunu būvēšanā.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis: “Būves dzīves ciklā būvniecības izmaksas ir trešdaļa, pārējās ir ekspluatācijas izmaksas. Šobrīd mēs neesam izpratuši uzturēšanas izaicinājumu – piemēram, cik daudz un cik bieži jāiegulda, lai ceļus un daudzdzīvokļu mājas uzturētu pienācīgā kvalitātē, nevis remontētu tikai tad, kad jau nepieciešams kapitālais remonts. Tas diemžēl izmaksā daudz vairāk.”

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš diskusijā uzsvēra, ka ikviena infrastruktūras objekta uzturēšana ir arī būvniecības kvalitātes jautājums. “Darbu apjomiem, ko uzņemas būvnieki, nepietiek kapacitātes. Būvdarbi tiek veikti nekvalitatīvi, aizkavējas objektu nodošana. Jelgavas problēma ir vēl viena tilta nepieciešamība, jo esošie tilti pār Lielupi un Driksu iztur milzīgu satiksmes slodzi, kas aizvien palielinās, un krīzes situācijas gadījumā viena pilsētas daļa būs izolēta no otras. Sakārtoti infrastruktūras objekti ir arī mūsu aizsardzības jautājums.”

Atkarība no ES naudas

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsvēra, ka būvniecība Latvijā ir daudz svārstīgāka nekā ekonomika kopumā. Turklāt šobrīd Latvija atrodas ES fondu cikla maksimuma punktā: “Būvnieku optimismam un pesimisma periodiem ir cieša korelācija ar ES fondu naudas pieejamību. Latvijas izvēli, kādiem mērķiem novirzīt finansējumu infrastruktūrai, ietekmē ES fondu izlietojuma izmantošanas nosacījumi. Tāpēc, lai arī kopumā Latvijā būvniecībai tiek tērēts daudz, nereti tiek investēts projektos, kuros var novirzīt ES līdzekļus, nevis primāri tur, kur tas patiešām visvairāk ir nepieciešams.”

Izmaksas dzen uz augšu arī valsts nespēja pietiekami ātri izveidot vadlīnijas, kur un kā ES fondu naudu ieguldīt, atzina Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš: “Kamēr ar valsts iestādēm saskaņojam, jau pienācis fondu naudas izlietošanas beigu termiņš. Būvnieki apzinās, ka mums nav kur sprukt, un piestādītās izmaksas ir augstas.”

Jākontrolē izaugsme

EM pārstāvis atzīmēja, ka ES valstīs būvniecības nozares kāpums ir vidēji 2-3% robežās un valstis to kontrolē: “Pēdējo 15 gadu laikā Latvijā tikai vienu reizi bija šāda situācija, kad pieaugums ir 3% robežās. Citos gados ir strauji kāpumi un kritumi. Rezultātā par būvdarbiem tiek pārmaksāts un vislielākā problēma - cieš kvalitāte, jo periodos, kad nav darba, būvnieki aizbrauc un pēc tam būvē nespeciālisti. Valsts pusē daudz nopietnāk jāpiedomā, kā saplānot struktūrfondus, lai neesam situācijā, ka 7 gadiem paredzēto fondu naudu nākas izlietot trīs vai četros gados. Ceru, ka turpmāk atradīsim iespējas saplānot vienlīdz līdzsvaroti pa gadiem.”

Diskusijas eksperti atzīst, ka būvniecības nozare jau šobrīd ir tuvu maksimālajai kapacitātei, kad vairāk būvēt nav resursu – nav nedz naudas, nedz jaudas. Turklāt straujais apjomu pieaugums nozarē nenozīmē, ka vairāk uzbūvējam un atjaunojam, bet gan tikai vairāk iztērējam.

Armands Sviķis, ceļu un tiltu būvniecībā strādājošās A.C.B. grupas operatīvais vadītājs: “Ceļu būvniecības nozares ietilpība ir ap 400-500 miljoniem eiro gadā, strauji tam tuvojamies. Ja Rail Baltica projekts būs ap 2 miljardiem eiro, tad nav grūti izrēķināt, ka nākamo 4 gadu laikā nekas cits netiks būvēts, jo pārējais tirgus būs sadedzināts un būvniekiem nebūs kapacitātes. Šobrīd vairākās pozīcijās izmaksu pieaugums ir lielāks par 20%, tas rada problēmas un pārkaršanu. Piemēram, darbaspēka pieejamība ir ļoti zema, savukārt cenas strauji kāpj.”

Nepieciešams ilgtermiņa plāns un būvniecībai iezīmēta nauda

Atbildot uz jautājumu par kādreiz likvidētā Ceļa fonda atjaunošanu, gan būvnieku, gan valsts un pašvaldību pārstāvji bija vienisprātis, ka līdzsvarotai attīstībai nepieciešana skaidrība par finansējuma apjomu nozarei vairāku gadu periodā. Īpaši infrastruktūras būvniecībā, kur valsts un pašvaldības ir galvenie pasūtītāji. Velkot paralēles ar valsts budžetu aizsardzībai, kas ir skaidri definēts kā 2% no IKP, līdzvērtīgu metodi varētu piemērot arī būvniecībā, norādīja eksperti.

Eksperti secināja, ka valsts investīcijas būvniecībā šobrīd ir svārstīgākas nekā pati nozare kopumā. Līdz ar to valsts šobrīd nevis stabilizē, bet palielina svārstības. Lai to mainītu, ir svarīga ilgtermiņa plānošana.

“Viens risinājums ir tā sauktais nākamo projektu saraksts, kuru, monitorējot un kontrolējot nozares attīstību, valsts un pašvaldības palaistu būvniecības tirgū, kad ir tā sauktais mierīgais periods. Tādejādi valsts un pašvadības kā lieli pasūtītāji palīdzētu uzturēt vienmērīgu ilgtermiņa attīstību un pasargātu tirgu no pārkaršanas izaugsmes brīžos,” atzina bankas

Citadele ekonomists M.Āboliņš. Viņš uzsver, ka tas ir svarīgi arī, lai būvniecības nozare būtu paredzama un varētu investēt attīstībā.

Pārāk lielās svārstības kavē investīciju ieguldīšanu būvniecības nozares attīstībā

”Ceļu būves nozarē ir svarīgas apjomīgas un ilgtermiņa investīcijas – kvalitatīva un dārga tehnika, grants karjeru iegāde, asfaltbetona rūpnīcas. Ja pasūtījumi būvniecībā ir haotiski un neprognozējami, tad investīciju riski ir lieli, jo uzņēmums nezina, vai pēc gada, diviem vai pieciem būs darbs un projekti, lai ieguldīto varētu nosegt. Šāda apmēra investīcijas neatmaksājas gada laikā. Banka mums jautā: ko darīsiet pēc gada? Mums godīgi jāsaka, ka diemžēl nezinām, ko darīsim pēc 3-4 mēnešiem. Tādēļ, lai būvētu ar jaunākajām tehnoloģijām un samazinātu izmaksas, nepieciešams ilgtermiņa būvniecības redzējums vismaz 10 gadu periodam,” uzsver A.C.B. grupas operatīvais vadītājs.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs atzīmēja, ka pašvaldības var izmantot tikai Valsts kases finansējumu, kuram ir noteikti dažādi limiti, taču labprāt izmantotu banku aizdevumus uz lielākiem procentiem, lai nebūtu jāaptur projekti, jo tas vienalga iznāk izdevīgāk nekā uzturēt objektu dīkstāvi un pēc tam kaut kad atkal atsākt to būvniecību.

Edmunds Valantis norādīja, ka EM strādā pie tā, lai “būvniecības nozare būtu caurskatāma un saprotama - lai bankām būtu skaidrs, kas tiek finansēts, un lai arī konkurence būtu balstīta nevis uz to, ka uzņēmums nesamaksā nodokļus vai atalgojumu, bet uz produktivitāti.”

Par Citadele Index

Citadele Index ir pētījums, ko banka Citadele Latvijā veic kopš 2004. gada, aptaujājot 750 uzņēmumu īpašniekus un vadītājus. Aptauju un datu apkopojumu nodrošina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Pētījumā savu viedokli pauduši ražotāji, tirgotāji, būvnieki un pakalpojumu sniedzēji no visiem Latvijas reģioniem. Pēdējais pētījums veikts 2019. gada martā.

Vairāk par Citadele Index

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes