Report

'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'

AS „Citadele banka”

Īsumā par Koncernu

Galvenie finanšu rādītāji un notikumi Koncernā

Citadeles pamatdarbības ienākumi 2024. gada 12 mēnešos sasniedza 234.8 miljonus eiro. Kapitāla atdeve bija 17.5%, bet izmaksu-ienākumu attiecība (CIR) bija 48.4%. 2024. gada 4. ceturksnī pamatdarbības ienākumi bija 60.0 miljoni eiro, kas atspoguļo 2% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. 2024. gada laikā kredītportfelis palielinājās par 14%, 2024. gada 31. decembrī sasniedzot 3,275 miljonus eiro. Baltijas privāto, MVU un korporatīvo klientu atbalstam šajā periodā tika izsniegti 1,346 miljoni eiro jauna finansējuma, tostarp 402 miljoni eiro tika izsniegti 2024. gada ceturtajā ceturksnī. Vispārējā kredītportfeļa kvalitāte saglabājās stabila. Slikto kredītu (3. stadijas kredītu īpatsvara) bruto rādītājs 2024. gada 31. decembrī bija 2.3%, salīdzinot ar 2.1% 2023. gada 31. decembrī. Citadeles klientu noguldījumu apjoms 2024. gada 31. decembrī sasniedza 4,023 miljonus eiro, kas atspoguļo 5% pieaugumu kopš 2023. gada beigām. Citadeles aktīvo klientu skaits pieauga par 6% gada griezumā, 2024. gada 31. decembrī sasniedzot 400.7 tūkstošus. Mobilās lietotnes aktīvo lietotāju skaits sasniedza 269 tūkstošus, pieaugot par 5% gada laikā. Aktīvo digitālo kanālu lietotāju skaits veidoja 89.3% no visiem klientiem. Citadele turpina darbību ar pietiekamu kapitāla un likviditātes līmeni, Grupas kapitāla pietiekamības rādītājam (CAR) 2024. gada 31. decembrī esot 21.4%, CET1 19.2%, bet likviditātes seguma rādītājam (LCR) 181%. 2024. gada 31. decembrī Citadelē strādāja 1,342 pilna laika darbinieki.			Darbības, kas turpinās
		Miljonos eiro	2024	2023	Q4 2024	Q4 2023
		Neto procentu ienākumi	192.5	187.9	47.7	49.2
		Neto komisijas naudas ienākumi	36.3	37.8	10.9	8.8
		Neto finanšu un pārējie ienākumi	6.0	8.2	1.4	1.6
		Pamatdarbības ienākumi	234.8	233.9	60.0	59.6
		Pamatdarbības izdevumi	(113.6)	(104.5)	(32.1)	(31.0)
		Neto kredītu zaudējumi un vērtības samazināšanās	0.6	4.5	(1.9)	(1.9)
		Pamatdarbības peļņa no darbībām, kas turpinās (pēc nodokļiem)	94.5	110.4	19.4	10.2
		Vidējo aktīvu atdeve (ROA)	1.9%	2.2%	1.6%	0.9%
		Vidējā kapitāla atdeve (ROE)	17.5%	23.6%	14.1%	8.0%
		Izmaksu-ienākumu attiecība (CIR)	48.4%	44.7%	53.5%	52.0%
		Riska cenas rādītājs (COR)	(0.0%)	(0.2%)	0.2%	0.3%
	Aizdevumi klientiem un klientu noguldījumi, EURm
	Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs (CET1) un Kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs (CAR), tajā skaitā peļņa par gadu, kas samazināta par aplēstajām dividendēm 44.8 miljoni eiro apjomā Alternatīvo veiktspējas rādītāju, kas lietoti šajos finanšu pārskatos, definīcijas skatīt šo finanšu pārskatu „Definīcijas un saīsinājumi” sadaļā.

AS „Citadele banka” gada pārskats par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī

AS „Citadele banka”

Saturs

SATURS

	Vadības ziņojums
4	Vēstule no vadības
13	Korporatīvā pārvaldība
18	Ilgtspējas ziņojums
88	Paziņojums par vadības atbildību



	Finanšu pārskati
89	Peļņas vai zaudējumu aprēķins
90	Apvienoto ienākumu pārskats
91	Bilance
92	Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats
93	Naudas plūsmas pārskats
94	Finanšu pārskatu pielikumi
175	Revidentu ziņojumi



	Citi
187	Koncerna ceturkšņa peļņas vai zaudējumu aprēķini un bilances
188	Definīcijas un saīsinājumi

Noapaļošana, procenti un valoda

Daļai no skaitliskās informācijas, kas ietverti šajos finanšu pārskatos, ir veikta noapaļošana. Attiecīgi, skaitliskā informācija vienai un tai pašai kategorijai, kas norādīta dažādās tabulās, var nedaudz atšķirties; skaitliskā informācija, kas norādīta tabulu kopsummās, var nesakrist ar aritmētisku citās tabulās norādīto skaitļu summu.

Šajos finanšu pārskatos atspoguļotā finanšu informācija ietver procentuālus rādītājus ar mērķi atvieglot finanšu informācijas un citu datu salīdzināšanu starp dažādiem periodiem. Noapaļošanas rezultātā atsevišķu šādu procentuālo vērtību kopsummas var neveidot 100%.

Alternatīvo veiktspējas rādītāju, kas lietoti šajos finanšu pārskatos, definīcijas skatīt šo finanšu pārskatu „Definīcijas un saīsinājumi” sadaļā.

AS „Citadele banka”

Vadības ziņojums | Vēstule no vadības

Rūta Ežerskiene

Valdes priekšsēdētāja

Baltijas reģionā vērojams stabils ekonomikas uzlabojums

Pasaules ekonomika turpina saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp tirdzniecības spriedzi un atšķirīgu monetāro politiku dažādos reģionos. Kamēr ASV ekonomika demonstrē noturīgu izaugsmi, eiro zonas ekonomika cenšas atgūties no stagnācijas. Neraugoties uz zināmu atveseļošanos gada pirmajos trīs ceturkšņos, eiro zonas tautsaimniecības temps atkal palēninājās, izceļot pastāvošās vājās vietas.

Baltijas valstu ekonomikas izaugsme bija nevienmērīga. Lietuva turpināja demonstrēt stabilu izaugsmi, ko noteica spēcīgi fundamentālie rādītāji. Latvijas ekonomika kopumā saglabājās stabila, demonstrējot noturību pret ārējiem pretvējiem un sniedzot iespējas nostiprināties, pieaugot produktivitātei. Igaunija sāka uzrādīt agrīnas atveseļošanās pazīmes, kas liecina par iespējamu pavērsienu nākamajos ceturkšņos. Inflācijas spiediena mazināšanās ir vairojusi patērētāju uzticību un pirktspēju, savukārt spēcīgais darba tirgus ir veicinājis algu pieaugumu un mājsaimniecību patēriņa pieaugumu. Ņemot vērā salīdzinoši zemo parāda līmeni gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu sektorā, kreditēšanas aktivitāte Baltijā turpina augt. Pēdējā laikā īpaši izceļas hipotekāro kredītu pieaugums, un Lietuvas kredītu tirgus ir kļuvis par dinamiskāko reģionā.

Monetārās politikas lēmumi un attīstība tirdzniecības attiecībās turpinās veidot Baltijas ekonomisko vidi. Skatoties uz priekšu, mēs saglabājam piesardzīgu optimismu attiecībā uz 2025. gadu. Lai gan ārējie izaicinājumi, tostarp ģeopolitiskā nenoteiktība, joprojām pastāv, kreditēšanas nosacījumu uzlabošanās, inflācijas stabilizēšanās un spēcīgāks ekonomikas impulss veido stabilu pamatu turpmākai izaugsmei.

Citadele ir vērsta uz to, lai kļūtu par vadošo moderno finanšu partneri privātpersonām un uzņēmumiem visā Baltijā. Apvienojot inovācijas ar individuālu pieeju, mēs turpinām sniegt ērtus, drošus un pieejamus banku pakalpojumus gan digitāli, gan klātienē. Mūsu stratēģijā prioritāte ir ilgtspējīga izaugsme, digitalizācija un klientu pieredze, vienlaikus veicinot reģiona attīstību ar aktīvu kreditēšanu un pielāgotiem finanšu risinājumiem. Šī stratēģiskā virzība ir ļāvusi mums ilgtermiņā sasniegt rezultātus, palielināt klientu uzticību un stiprināt mūsu pozīcijas konkurētspējīgā tirgū.

Spēcīgi finanšu rādītāji

2024. gadā Citadele demonstrēja spēcīgus finanšu rezultātus, sasniedzot pamatdarbības ienākumus 234.8 miljonu eiro apmērā, saglabājot stabilitāti salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un nodrošinot kapitāla atdevi (ROE) 17.5% apmērā. 2024. gada 4. ceturksnī pamatdarbības ienākumi sasniedza 60.0 miljonus eiro, savukārt ROE bija 14.1%.

Uz 2024. gada 31. decembri Citadeles kopējais kredītportfelis sasniedza 3,275 miljonus eiro, kas ir par 14% jeb 413 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gada 31. decembrī. Kredītu un noguldījumu attiecība pieauga līdz 81%, salīdzinot ar 75% 2023. gada beigās, atspoguļojot spēcīgu kreditēšanas aktivitāti līdztekus stabilam noguldījumu līmenim.

Citadele turpināja atbalstīt ekonomiku ar finansējumu izaugsmei un attīstībai. 2024. gadā izsniegtā finansējuma apjoms privātpersonām, MVU un korporatīvajiem klientiem sasniedza 1,343 miljonus eiro. Tas ir par 50% vairāk nekā iepriekšējā gadā, galvenokārt makroekonomisko apstākļu uzlabošanās un sagaidāmo starpbanku procentu likmju dēļ. 2024. gada 4. ceturksnī jauna finansējuma apjoms sasniedza 401.5 miljonus eiro.

Mūsu klientu finansiālais stāvoklis ir stabils, un kredītportfeļa kvalitāte ir laba. Slikto kredītu (3. stadijas kredītu īpatsvara) bruto rādītājs uz 2024. gada 31. decembri bija 2.3%, salīdzinot ar 2.1% 2023. gada beigās.

Klientu noguldījumi gada laikā pieauga par 5%, sasniedzot 4,023 miljonus eiro uz 2024. gada 31. decembri. Citadele turpina darbību ar spēcīgiem kapitāla un likviditātes rādītājiem. Kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs (CAR) uz 2024. gada 31. decembri bija 21.4%, 1. līmeņa kapitāla rādītājs (Tier 1) bija 19.2%, bet likviditātes seguma rādītājs (LCR) saglabājās augsts – 181%, nodrošinot stabilu finanšu situāciju turpmākai izaugsmei.

Neskatoties uz zināmiem ekonomiskajiem izaicinājumiem un ģeopolitisko nenoteiktību, Citadele turpina dažādu stratēģisko iespēju izvērtēšanu, lai stiprinātu savas tirgus pozīcijas.

Stabila klientu bāze

Citadele turpina piesaistīt jaunus klientus un lepojas ar savu stabilo klientu bāzi, kas mums uztic savas finanšu pakalpojumu vajadzības. 2024. gada 31. decembrī mūsu aktīvo klientu skaits sasniedza 400.7 tūkstošus klientu, kas ir par 6.1% vairāk salīdzinot ar iepriekšējā gada 31. decembrī. Mūsu aktīvo digitālo kanālu lietotāju skaits – klienti, kas lieto Citadeles digitālos kanālus, no kuriem lielākā daļa dod priekšroku mobilajai lietotnei, bet pārējie izmanto internetbanku – sasniedza 89.3% no visiem klientiem. Mobilās lietotnes aktīvo lietotāju skaits uz 2024. gada 31. decembri sasniedza 269.1 tūkstoti, gada laikā pieaugot par 5.1%.

AS „Citadele banka” gada pārskats par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī

AS „Citadele banka”

Vadības ziņojums | Vēstule no vadības

Banka ar labāko klientu apkalpošanu jau vairāk nekā desmit gadus

Jau desmito gadu pēc kārtas Citadele ir atzīta par labāko banku klientu apkalpošanā Latvijā, saskaņā ar Dive Group klientu apkalpošanas pētījumu. Banka ieguva arī pirmo vietu Lietuvā gan klātienes, gan attālinātās apkalpošanas kategorijās, kā arī saņēma augstus vērtējumus Igaunijā. Pētījumā tika analizēta klientu pieredze visā Baltijā, novērtējot apkalpošanas kvalitāti, profesionalitāti un komunikācijas prasmes, izmantojot slepeno pircēju zvanus un klātienes apmeklējumus.

Citadeles apņemšanās nodrošināt izcilu klientu pieredzi, pastāvīgas investīcijas digitālās bankas attīstībā un klientu vajadzību prioritizēšana ir noteikusi jaunus industrijas standartus, gūstot gan reģionālu, gan starptautisku atzinību, tostarp prestižo Global FinTech Award balvu 2024. gadā.

Inovācijas un attīstība

2024. gada 4. ceturksnī turpinājās nepārtraukts darbs inovāciju un attīstības jomā, tostarp Mobilās lietotnes 3.0 ieviešana. Atjauninātā lietotne piedāvā uzlabotu UX/UI dizainu, naudas pieprasījuma funkciju, integrāciju ar virtuālo asistentu Adeli, kā arī pilnveidotu klientu atbalsta sadaļu, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi un servisa kvalitāti.

Papildus tam būtiski tika vienkāršots bērnu kontu atvēršanas process Interneta bankā, padarot to pieejamāku un ērtāk lietojamu. Citadele saglabāja augstu klientu novērtējumu – 4.7 zvaigžņu reitingu, apliecinot nemainīgi augstu lietotāju apmierinātības līmeni.

Klix, Citadeles e-komercijas norēķinu risinājums, turpināja paplašināties, pārsniedzot 3,000 tirgotājus, ar reģistrētu lietotāju skaitu virs 447 tūkstošiem un aktīvo lietotāju skaitu sasniedzot 182 tūkstošus uz 2024. gada 31. decembri. Gada laikā Klix apstrādāja 20.2 miljonus darījumu, kuru kopējā vērtība sasniedza 720.8 miljonus eiro. "Pērc tagad, maksā vēlāk" (Buy Now, Pay Later) finansējuma apjoms sasniedza 42.6 miljonus eiro, ievērojami pieaugot salīdzinājumā ar 11 miljoniem eiro 2023. gadā. Klix tika integrēts ESTO Checkout risinājumā, paplašinot tā pieejamību vairāk nekā 5,500 tirdzniecības vietās visā Baltijā. Šī partnerība uzlabo maksājumu uzticamību tirgotājiem un vēl vairāk nostiprina Citadeles pozīcijas reģionālajā e-komercijas tirgū.

Moody’s paaugstina Citadeles reitingus

2024. gada 6. decembrī Moody’s Ratings (Moody’s) paziņoja par Citadeles ilgtermiņa noguldījumu reitinga paaugstināšanu no Baa2 uz Baa1, kā arī nenodrošināto obligāciju (senior unsecured) reitinga paaugstināšanu no Baa3 uz Baa2. Pēc šīm izmaiņām Moody’s pārskatīja Citadeles reitinga perspektīvu uz stabilu.

Citadele veiksmīgi pabeidza 35 miljonu eiro Augstākās Prioritātes obligāciju emisiju

2024. gada 3. ceturksnī Citadele veica 35 miljonu eiro augstākās prioritātes nenodrošināto obligāciju emisiju 100,000,000 eiro Pirmās Augstākās Prioritātes Nenodrošināto Fiksētās/Mainīgās likmes Obligāciju programmas ietvaros. Kopējam obligāciju pieprasījuma apjomam pārsniedzot 46 miljonus eiro, tika pārsniegts minimālais 10 miljonu eiro piedāvājuma apjoms, ļaujot Citadelei palielināt emisijas apjomu līdz iepriekš noteiktajam maksimālajam apjomam 35 miljonu eiro apmērā. Neto ieņēmumus no piedāvājuma Citadele izmantos vispārējiem korporatīvajiem mērķiem, tostarp, lai ievērotu minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības (MREL), kas piemērojamas Citadelei grupas konsolidācijas līmenī.

Izmaiņas vadības komandā

Edvards Rebane ir iecelts par Citadele valdes locekli privātpersonu apkalpošanas jautājumos

Pēc regulatora apstiprinājuma saņemšanas 2024. gada 10. decembrī Edvards Rebane ieņēma Citadele valdes locekļa amatu, atbildot par privātpersonu apkalpošanu. Viņam ir 14 gadu pieredze banku sektorā, īpaši digitālo risinājumu un klientu pieredzes uzlabošanā. Edvards Rebane ir studējis vairākās universitātēs, tostarp prestižajā Oksfordas Universitātē un Igaunijas Biznesa skolā.

Vladislavs Mironovs atstāj bankas Citadele valdi

Citadeles valdes loceklis stratēģijas jautājumos, Vladislavs Mironovs no 2024. gada 26. decembra ir atstājis bankas Citadeles valdi. Citadele turpina savu izaugsmes ceļu, ievērojot uz klientu pieredzi vērstu stratēģiju un nodrošinot klientiem visaugstākā līmeņa pakalpojumus un atbalstu. Uzņēmuma valde Rūtas Ežerskienes vadībā turpinās attīstīt bankas misiju – piedāvāt izcilus finanšu pakalpojumus, veicināt ilgtermiņa attiecības ar privātajiem un biznesa klientiem, kā arī atbalstīt kopienas un sabiedrību kopumā, sekmējot Baltijas valstu ekonomikas attīstību.

AS „Citadele banka” gada pārskats par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī

AS „Citadele banka”

Vadības ziņojums | Koncerna finanšu informācija

Koncerna finanšu rezultātu apskats

Grupa uzrādīja spēcīgus finanšu rezultātus, un 2024. gada 12 mēnešos pamatdarbības ienākumi sasniedza 234.8 miljonus eiro, atspoguļojot 0.4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2023. gadu. Kapitāla atdeve (ROE) bija 17.5%, bet neto peļņa – 94.5 miljoni eiro, neskatoties uz vienreizējiem izdevumiem 2.9 miljonu eiro apmērā iekšējo reitingu pieejas (IRB) ieviešanas izpētei un 3.3 miljoniem eiro stratēģisko alternatīvu izpētei Citadeles akcionāriem. 2024. gada 4. ceturksnī pamatdarbības ienākumi sasniedza 60.0 miljonus eiro, salīdzinot ar 58.7 miljoniem eiro 2024. gada 3. ceturksnī.

Rezultātus veicināja stabili neto procentu ienākumi, kas 2024. gada 4. ceturksnī sasniedza 47.7 miljonus eiro, salīdzinot ar 49.2 miljoniem eiro 2024. gada 3. ceturksnī. Neto procentu ienākumi 2024. gada 12 mēnešos sasniedza 192.5 miljonus eiro, kas ir par 2.0% vairāk nekā 2023. gada 12 mēnešos, galvenokārt pateicoties labvēlīgai procentu likmju videi un aizdevumu portfeļa pieaugumam.

Grupas neto komisijas naudas ienākumi 2024. gada 4. ceturksnī sasniedza 10.9 miljonus eiro, kas atspoguļo 33.9% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. 2024. gada 12 mēnešos neto komisijas naudas ienākumi bija 36.3 miljoni eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2023. gadā, galvenokārt ienākumu samazinājuma dēļ no maksājumu kartēm, tomēr pozitīvi ietekmēja 2.7 miljonu eiro mainīgā pārvaldības atlīdzība no pensiju plānu pārvaldības.

Pamatdarbības izdevumi 2024. gada 4. ceturksnī sasniedza 32.1 miljonu eiro, kas ir par 29.1% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, galvenokārt pieaugot konsultāciju, reklāmas un mārketinga izdevumiem. Konsultāciju izmaksās bija 6.2 miljoni eiro, ko ietekmēja vienreizēji izdevumi iekšējo reitingu pieejas ieviešanas un Citadeles stratēģisko alternatīvu izpētei. 2024. gada 12 mēnešu pamatdarbības izdevumi sasniedza 113.6 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2023. gadā.

Personāla izmaksas samazinājās par 4% ceturkšņa laikā un 2024. gada 4. ceturksnī bija 15.7 miljoni eiro. Pilna laika darbinieku skaits 2024. gada 31. decembrī bija 1,342, salīdzinot ar 1,360 2024. gada 30. septembrī, tostarp 26 darbinieki Šveices meitasuzņēmumā Kaleido Privatbank AG, kas ir pārdošanas procesā (30. septembrī – 28 darbinieki). 2024. gada 12 mēnešos personāla izmaksas sasniedza 69.4 miljonus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2023. gadā.

Pārējie pamatdarbības izdevumi sasniedza 12.9 miljonus eiro, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, galvenokārt pieaugot konsultāciju, reklāmas un mārketinga izdevumiem. Nolietojuma un amortizācijas izdevumi bija 3.6 miljoni eiro, kas ir par 45% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 2024. gadā kopā pārējie pamatdarbības izdevumi bija 33.4 miljoni eiro, salīdzinot ar 30.1 miljonu eiro 2023. gadā, ko galvenokārt ietekmēja 9% pieaugums IT un komunikāciju izdevumos un 10% pieaugums reklāmas un mārketinga izdevumos.

Citadeles izmaksu un ienākumu attiecība 2024. gada 4. ceturksnī bija 53.5%, salīdzinot ar 42.3% 2024. gada 3. ceturksnī. 2024. gada 12 mēnešos izmaksu un ienākumu attiecība bija 48.4%, salīdzinot ar 44.7% 2023. gada 12 mēnešos.

Neto kredītu zaudējumi un uzkrājumi 2024. gada 4. ceturksnī tika atzīti 2.0 miljonu eiro apmērā, savukārt 2024. gada 12 mēnešos tika reversēti neto kredītu zaudējumi un uzkrājumi 0.5 miljonu eiro apmērā.

Neto peļņa no pamatdarbības 2024. gada 4. ceturksnī sasniedza 19.4 miljonus eiro ar 14.1% kapitāla atdevi (ROE). Neto peļņa 2024. gada 12 mēnešos bija 94.5 miljoni eiro ar 17.5% ROE. Kaleido Privatbank AG, Šveices meitas sabiedrība, kas ir pārdošanas procesā, ir klasificēts kā pārtraukta darbība. Grupas kopējā neto peļņa bija 19.0 miljoni eiro 2024. gada 4. ceturksnī un 89.8 miljoni eiro 2024. gada 12 mēnešos.

Pamatdarbības ienākumi, EURm

Pamatdarbības izdevumi, EURm

AS „Citadele banka” gada pārskats par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī

AS „Citadele banka”

Vadības ziņojums | Koncerna finanšu informācija

Bilances apskats

Koncerna aktīvi 2024. gada 31. decembrī bija 5,137 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2023. gada beigās (4,863 miljoni eiro). Uz 2024. gada 31. decembri Kaleido Privatbank AG (Šveices meitas sabiedrība pārdošanas procesā) ir atspoguļota kā pārtraukta darbība. Pamatdarbības aktīvi 2024. gada 31. decembrī bija 4,572 miljoni eiro (salīdzinot ar 4,731 miljonu eiro 2023. gada 31. decembrī). Kopējais kredītportfelis 2024. gada 31. decembrī bija 3,275 miljoni eiro, kas ir par 14% vairāk nekā 2023. gada beigās. Kredītportfeļa kvalitāte saglabājās laba. 3. stadijas bruto kredītu īpatsvara rādītājs 2024. gada 31. decembrī bija 2.3%, salīdzinot ar 2.1% 2023. gada 31. decembrī. Jaunos aizdevumos 2024. gadā tika izniegti 1,345.5 miljoni eiro, kas ir 50% vairāk nekā iepriekšējā gadā, galvenokārt pieaugot aizdevumu apjomiem privātpersonu un MVU segmentā. Privātpersonām tika izsniegti 498.1 miljoni eiro (pieaugums par 74% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) – 530.2 miljoni eiro (pieaugums par 72%), savukārt korporatīvajiem klientiem – 317.2 miljoni eiro (5% pieaugums salīdzinājumā ar gadu iepriekš). Aizdevuma portfeļa ģeogrāfiskais dalījums 2024. gada 31. decembrī: Latvijā izsniegtie aizdevumi veidoja 44% no portfeļa ar 1,432 miljoniem eiro (45% 2023. gada beigās), Lietuvā izsniegtie aizdevumi – 37% un 1,213 miljoni eiro (36% 2023. gada beigās), Igaunijā izsniegtie aizdevumi – 19% un 617 miljoni eiro (18% 2023. gada beigās), un ES un citās valstīs izsniegtie aizdevumi – 0.4% un 13.5 miljoni eiro. Uz 2024. gada 31. decembri mājsaimniecībām izsniegtie aizdevumi veidoja 45% no kopējā kredītportfeļa (salīdzinot ar 46% 2023. gada beigās). Hipotekāro kredītu apjoms pieauga par 7% salīdzinājumā ar 2023. gada beigām un sasniedza 874 miljonus eiro. Finanšu līzings pieauga par 8% un bija 376 miljoni eiro (salīdzinot ar 344 miljoniem eiro 2023. gada beigās). Patēriņa kredīti pieauga par 19% salīdzinājumā ar 2023. gada beigām un sasniedza 130 miljonus eiro. Karšu kreditēšana samazinājās par 10% un bija 54 miljoni eiro. Kredītportfeļa lielākā koncentrācija bija nekustamo īpašumu iegādei un pārvaldības nozarē (13% no kopējiem kredītiem), transporta un sakaru nozarē (6%), rūpniecības nozarē (7%) un tirdzniecības nozarē (7%). 2024. gada 4. ceturksnī Koncerna vērtspapīru portfelis, kas ir daļa no Koncerna likviditātes resursiem, pieauga par 5%, salīdzinot ar 2023. gada beigām. 95% no vērtspapīru portfeļa veido vērtspapīri ar A un augstāku reitingu. Lielākās izmaiņas ietvēra 39% samazinājumu (111 miljoni eiro) AA/Aa reitinga obligācijās kopš 2023. gada beigām un 23% pieaugumu (182 miljoni eiro) A reitinga obligācijās. Koncerna LCR un NSFR rādītāji samazinājās no 206% un 147% 2023. gada beigās līdz attiecīgi 181% un 143% 2024. gada 31. decembrī. Galvenais Citadeles finansējuma avots – klientu noguldījumi – 2024. gadā pieauga par 5%, salīdzinot ar 2023. gada beigām, sasniedzot 4,023 miljonus eiro. Termiņnoguldījumu īpatsvars no kopējiem noguldījumiem 2024. gada 31. decembrī bija 27%, salīdzinot ar 26% 2023. gada beigās. Baltijas valstu vietējie klientu noguldījumi veidoja 99% no kopējiem noguldījumiem jeb 3,965 miljonus eiro (salīdzinot ar 98% 2023. gada beigās).		Aizdevumi un Noguldījumi, EURm Jauni aizdevumi, EURm
		Aizdevumi un Noguldījumi, EURm Jauni aizdevumi, EURm
		Bilances struktūra, EURm
		Reitingi 2024. gada 6. decembrī Moody’s Ratings (Moody’s) paziņoja par Citadeles ilgtermiņa noguldījumu reitinga paaugstināšanu no Baa2 uz Baa1, kā arī nenodrošināto vecāko saistību (senior unsecured) reitinga paaugstināšanu no Baa3 uz Baa2. Pēc šīm izmaiņām Moody’s pārskatīja Citadeles reitinga perspektīvu uz stabilu. Detalizēta informācija pieejama www.moodys.com

AS „Citadele banka” gada pārskats par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī

AS „Citadele banka”

Vadības ziņojums | Segmentu aktualitātes

Segmentu apskats

Privātpersonu un Turīgo klientu segments

Esam gandarīti, ka mūsu apņemšanās nodrošināt vislabāko klientu apkalpošanu ir ļāvusi mums 2024. gadā saglabāt vadošās pozīcijas starp bankām Baltijā, liecina ikgadējā starptautisku klientu apkalpošanas novērtējuma veiktā slepeno pircēju aptauja, ko veica uzņēmums DIVE. Citadele ir atzīta par labāko banku Latvijā un Lietuvā, kā arī sasniegusi augstas kvalitātes klientu apkalpošanas rādītājus Igaunijā. Banku sektors Baltijā tika vērtēts divos kanālos – attālinātā un klātienes apkalpošana. Citadele ir ieguvusi augstāko vērtējumu Latvijā un Lietuvā gan klientu apkalpošanā attālināti, gan klātienē. Latvijā jau 10 gadus pēc kārtas esam saglabājuši savu pozīciju kā banka ar labāko klientu apkalpošanas kvalitāti, un visā Baltijā pārsniedzam nozares vidējo līmeni klātienes pakalpojumu sniegšanā.

Klientu pieredze ir mūsu prioritāte, mēs pastāvīgi ieguldām tās attīstībā. Šī pieeja atspoguļo mūsu nemainīgo apņemšanos pilnveidot klientu pieredzi un apkalpošanas standartus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un drošības risinājumus. 2024. gada ceturtajā ceturksnī tika izlaista jauna mobilās lietotnes versija ar uzlabotu interfeisa dizainu. Tagad lietotāji var nosūtīt maksājumu pieprasījumus un, lai mazinātu krāpšanas risku, ir ieviesta autentificēta zvana funkcija. Lietotne saglabāja augstu vērtējumu – 4.7, apliecinot augstu klientu apmierinātības līmeni.

Lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku klientu konsultēšanu, banka ieviesa ģeneratīvā mākslīgā intelekta (Gen Al) balstītu virtuālo konsultanti Adele, kas sniedz pielāgotas atbildes uz klienta jautājumiem jebkurā diennakts laikā.

Aktīvo klientu skaits privātpersonu segmentā sasniedza visu laiku augstāko līmeni, un primāro klientu skaits turpināja pieaugt, sasniedzot 208.3 tūkstošus klientu 2024. gada 31. decembrī, kas ir par 2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2024. gadā privātpersonu segmenta pamatdarbības ienākumi sasniedza 95.1 miljonu eiro.

Jaunos aizdevumos privātpersonām 2024. gadā tika izsniegti 498.1 miljoni eiro, atspoguļojot 74% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Novērots ievērojams pieaugums pieprasījumā pēc zaļajiem produktiem, un zaļo hipotekāro kredītu apjoms 2024. gadā sasniedza 37.3 miljonus eiro. Kopējais privātpersonām izsniegto aizdevumu apjoms 2024. gada 31. decembrī sasniedza 1,406 miljonus eiro, pieaugot par 152 miljoniem eiro (12%), salīdzinājumā ar 2024. gada 31. decembri. Kredītu kvalitāte saglabājās laba. Privātpersonu noguldījumi bija 2,033 miljoni eiro, pieaugot par 121 miljoniem eiro (6%) salīdzinājumā ar 2023. gada 31.decembri.

MVU segments

2024. gadā MVU segmenta pamatdarbības ienākumi sasniedza 79.0 miljonus eiro, atspoguļojot 4% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Jaunos aizdevumos 2024. gadā tika izsniegti 530.2 miljoni eiro, pieaugot par 72% salīdzinājumā ar 2023. gadu.

Kopējais privātpersonu kredītportfelis 2024. gada 31. decembrī bija 1,054 miljoni eiro, kas ir par 17% vairāk nekā 2023. gada beigās. Kredītporfeļa kvalitāte saglabājās spēcīga. Privātpersonu noguldījumi salīdzinājumā ar 2023. gada 31. decembri palielinājās par 3% un 2024. gada beigās bija 893 miljoni eiro.

Aizdevumi, EURm

Noguldījumi, EURm

Jauni aizdevumi, EURm

AS „Citadele banka”

Vadības ziņojums | Segmentu aktualitātes

Segmentu apskats

Korporatīvie klienti

Korporatīvā segmenta pamatdarbības ienākumi sasniedza 28.5 miljonus eiro, atspoguļojot 27% samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Šis samazinājums galvenokārt bija saistīts ar lielāku termiņnoguldījumu īpatsvaru kopējos noguldījumos, kas izraisīja augstākas procentu izmaksas.

Jaunos aizdevumos korporatīviem klientiem 2024. gadā tika izsniegti 317.2 miljoni eiro, atspoguļojot 5% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopējais uzņēmumu kredītportfelis bija 804 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk kā 2023. gada beigās. Kredītportfeļa kvalitāte saglabājās laba.

Noguldījumu portfelis salīdzinājumā ar 2023. gada beigām palielinājās par 7% un 2024. gada 31. decembrī bija 993 miljoni eiro.

Kapitāla pārvaldība

Finanšu aktīvu - galvenokārt uz risku orientētu - cenu pieaugums Aktīvu pārvaldes sabiedrības pārvaldītajos portfeļos 2024. gadā bija lielāks nekā gaidīts. Tas pozitīvi ietekmēja gan pārvaldīto aktīvu apjomu, gan pamatdarbības ienākumu līmeni. Turklāt, pateicoties veiksmīgai aktīvu pārvaldīšanas stratēģijai, vairāku Aktīvu pārvaldes sabiedrības pārvaldīto valsts fondēto pensiju plānu ieguldījumu rezultāti gan 2024. gadā, gan ilgākā termiņā pārsniedza noteiktos rādītājus. Tas ļāva Aktīvu pārvaldes sabiedrībai saglabāt mainīgo komisiju 2.7 miljoni eiro apmērā un ievērojami pārsniegt budžetā paredzētos atdeves rādītājus.

Aktīvu pārvaldības segmenta pamatdarbības ienākumi sasniedza 10.0 miljonus eiro, atspoguļojot 38% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopējie klientu pārvaldīšanā esošie aktīvi (AUM) sasniedza 1.2 miljardus eiro, salīdzinot ar 1.1 miljardu eiro 2023. gadā.

Pamatdarbības ienākumi, EURm

AS „Citadele banka”

Vadības ziņojums | Uzņēmējdarbības vide

Uzņēmējdarbības vide

Eirozonas ekonomika turpina atpalikt no ASV

Eirozonas ekonomika 2024. gadā piedzīvoja mērenu izaugsmi, IKP pieaugot par 0.7%, kas ir nedaudz straujāk nekā 0.4% pieaugums 2023. gadā. Tomēr, pēc izaugsmes gada pirmajos trīs ceturkšņos, gada beigās reģionā atkal iestājās stagnācija.

Vācija, kas iepriekš bija reģiona ekonomikas dzinējspēks, uzrādīja vienu no vājākajiem rezultātiem, tās ekonomikai samazinoties otro gadu pēc kārtas. Galvenie vājo ekonomikas rādītāju iemesli bija salīdzinoši augstas enerģijas cenas, vājš pieprasījums eksporta tirgos un novecojošs ekonomikas modelis, kas lielā mērā balstās uz autobūves nozari. Pretstatā tam ASV ekonomika noslēdza 2024. gadu ar stabiliem rezultātiem. Mājsaimniecību izdevumi visu gadu turpināja vienmērīgi pieaugt, darba tirgus saglabājās labvēlīgs, un gada beigās ražošanas sektors uzrādīja pirmās pozitīvās pazīmes. ASV IKP 2024. gadā kopumā pieauga par 2.8%, kas ir gandrīz tikpat, cik 2.9% pieaugums 2023. gadā. Lai gan ASV izaugsmes prognozes 2025. gadam paredz nelielu palēnināšanos, ASV ekonomika joprojām tiek prognozēta augt divreiz straujāk nekā eirozona – virs 2%, salīdzinot ar vidēji 1% eirozonā. Tas nozīmē, ka ASV ekonomika varētu arī šogad turpināt attālināties no eirozonas.

Inflācijas nostiprināšanās mērenākā līmenī 2024. gadā deva iespēju pasaules lielākajām centrālajām bankām uzsākt procentu likmju samazināšanu. ASV Federālo rezervju sistēma (FED) un Eiropas Centrālā banka (ECB) katra vairākos soļos kopš 2024. gada vidus samazināja savas galvenās procentu likmes par 1 procentpunktu. Tomēr 2025. gada sākumā ir redzamas abu centrālo banku monetārās politikas atšķirības. Paausgtinātas inflācijas dēļ 2024. gada beigās, noturīgas ekonomiskās izaugsmes un salīdzinoši stabilu darba tirgus apstākļu dēļ FED 2025. gada janvārī ir apturējis likmju samazināšanas ciklu, saglabājot likmi nemainīgu 4.25–4.50% robežās. Pretstatā tam ECB janvārī turpināja samazināt likmes, samazinot noguldījumu likmi līdz 2.75%. Ņemot vērā vāju ekonomisko fonu reģionā, ECB, iespējams, turpinās samazināt likmes, potenciāli pazeminot noguldījumu likmi līdz 2% līdz 2025. gada beigām. Tas nozīmē, ka EURIBOR likmes, kas ir nozīmīgas eirozonas aizņēmējiem, varētu stabilizēties tuvu šiem līmeņiem. Lai gan eirozonas ekonomikai līdz šim nav izdevies atgūt pandēmijas laikā zaudēto izaugsmes tempu, turpmāka procentu likmju samazināšana varētu paātrināt ekonomisko izaugsmi. Aizņemšanās izmaksu samazināšana varētu nodrošināt papildu stimulu eirozonas uzņēmumu investīcijām un mājsaimniecību izdevumiem. Iepriekš novērotais uzlabojums kreditēšanas nosacījumos jau ir sācis pozitīvi ietekmēt eirozonas kreditēšanas un aizņēmumu dinamiku. Eirozonas uzņēmumi jauno gadu ir sākuši ar salīdzinoši optimistisku noskaņojumu.

Ekonomiskā izaugsme Baltijas valstīs atšķiras

Ekonomiskā izaugsme Baltijā uzlabojas, taču atveseļošanās notiek dažādos tempos – no mērenas izaugsmes Lietuvā, zināmas stagnācijas Latvijā līdz atkopšanai no recesijas Igaunijā. Lai gan 2024. gada pirmajā pusē Latvija uzrādīja lēnu ekonomisko izaugsmi,

Ekonomikas noskaņojuma indekss

IKP salīdzināmajās cenās

(% pret iepriekšējo gadu)

AS „Citadele banka” gada pārskats par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī

AS „Citadele banka”

Vadības ziņojums | Uzņēmējdarbības vide

2024. gada 3. ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 1% salīdzinājumā ar 2023. gada 3. ceturksni. Prognozes liecina, ka 2024. gada IKP pieaugums būs tuvu nullei. Savukārt Lietuvas ekonomika 2024. gada 4. ceturksnī pieauga par 0.9% ceturkšņa laikā pēc 1.2% pieauguma iepriekšējā ceturksnī. Gada griezumā valsts IKP 2024. gada 4. ceturksnī pieauga par 3.8%, paātrinoties no 2.4% iepriekšējā periodā. Igaunijas IKP 2024. gada 3. ceturksnī uzrādīja nelielu 0.1% pieaugumu ceturkšņa laikā, bet samazinājās par 0.7% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2023. gadā.

Inflācija Baltijā joprojām ir zema, taču 2024. gada beigās tā nedaudz palielinājās no gada zemākajiem līmeņiem rudenī. Decembrī inflācija Latvijā bija 3.3%, Lietuvā – 2.1%, bet Igaunijā – 3.9%.

Ražošanas nozare Baltijā demonstrē noturību, savukārt Igaunija cenšas izkļūt no recesijas. Mēneša griezumā rūpnieciskā aktivitāte pieauga, paātrinoties līdz 2.8% novembrī no 1.5% pieauguma oktobrī. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Igaunijas rūpniecības ražošana novembrī samazinājās par 2.5%. Apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.2%, salīdzinot ar 3.4% pieaugumu iepriekšējā mēnesī, savukārt elektroenerģijas, gāzes, tvaika un gaisa kondicionēšanas piegādes kritums kļuva vēl izteiktāks (-15.3% pret -7.4%). Savukārt kalnrūpniecības un karjeru izstrādes kritums nedaudz samazinājās (-2.3% pret -2.8%). Lai gan rūpnieciskā ražošana Latvijā 2024. gada decembrī samazinājās par 6% gada griezumā, pasliktinoties pēc pārskatītā 4.2% krituma iepriekšējā mēnesī, apstrādes rūpniecība pieauga par 3.2% gada griezumā. Rūpnieciskā ražošana Lietuvā 2024. gada decembrī gada griezumā pieauga par 5.9% no pārskatītā 5.0% pieauguma iepriekšējā mēnesī. Tas bija augstākais rādītājs kopš jūlija, jo apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 6.9%, salīdzinot ar 6.2% novembrī.

Zems bezdarbs un lēnāks algu pieauguma temps

Neskatoties uz vāju ekonomisko izaugsmi, bezdarbs Baltijā joprojām ir zems. Bezdarba līmenis Igaunijā visā 2024. gada 4. ceturksnī saglabājās stabils – 7.3%. Latvijā bezdarba līmenis gada laikā svārstījās robežās no 6.5% līdz 7.3% un 2024. gada decembra beigās bija 6.8%. Lietuvā bezdarba līmenis 2024. gada 4. ceturksnī samazinājās, un gada beigās tas bija 6.5%. Algu pieauguma temps 2024. gadā Baltijā pakāpeniski palēninājās, tomēr saglabājās augstā līmenī – vidējais algu pieaugums 2024. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 9.9% (samazinājās no 11% gada sākumā), Lietuvā 10.9% (no 11.1% gada sākumā) un Igaunijā 8.1% (no 9.5%). Salīdzinoši straujais vidējās algas pieaugums apvienojumā ar zemu inflāciju būtiski uzlaboja mājsaimniecību pirktspēju. Tas atspoguļojās pieaugošā patērētāju pārliecībā un līdz ar to arī patēriņa pieaugumā visās trīs Baltijas valstīs.

Inflācija (% pret iepriekšējo gadu)

Bezdarba līmenis (%)

AS „Citadele banka” gada pārskats par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī

AS „Citadele banka”

Vadības ziņojums | Citas informācijas atklāšanas prasības

CITAS INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS PRASĪBAS

Nosaukums	AS „Citadele banka”
Adrese	Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1010, Latvija
Mājas lapa	www.citadele.lv www.cblgroup.com
Tālrunis	(+371) 67010 000
LEI kods	2138009Y59EAR7H1UO97
Reģistrācijas numurs	40103303559
Licences numurs	06.01.05.405/280
Licences izsniegšanas datums	30/06/2010
Filiāles	Pārskata perioda beigās AS „Citadele banka” ir 11 klientu apkalpošanas vienības Latvijā, 1 filiāle Igaunijā un 1 filiāle Lietuvā. Lietuvas filiālei ir 6 klientu apkalpošanas vienības Lietuvā. Informācija par Citadeles filiālēm, klientu apkalpošanas centriem un bankomātiem ir pieejama Citadeles mājas lapas sadaļā “Filiāles un bankomāti”.
Dividendes	Gada pārskata publicēšanas brīdī vadība ierosina Bankai izmaksāt 44.8 miljonus eiro dividendēs (0.282 eiro par akciju) un pārējo ieskaitīt nesadalītajā peļņā, lai stiprinātu kapitāla pozīciju. Koncerna mērķis ir izmaksāt dividendes 50% (nepārsniedzot) apmērā no iepriekšējā gada peļņas, ņemot vērā iekšējos kapitāla mērķus Koncernam un Bankai un atsevišķus citus priekšnoteikumus, kas noteikti dividenžu politikā. Papildus informāciju skatīt gada pārskata pielikumā Pamatkapitāls.
Nākotnes attīstības plāni	Citadeles mērķis ir būt Baltijas valstu privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu pamata bankai un turpināt pastāvīgi uzlabot piedāvātos produktus un pakalpojumus. Citadele turpinās sniegt augstas kvalitātes finanšu pakalpojumus klientiem un to uzņēmumiem, sekmējot Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi. Gan privātpersonām, gan uzņēmumiem tiks piedāvāts pilns bankas, līzinga, finanšu un aktīvu pārvaldības pakalpojumu klāsts. Citadeles pamata mērķa tirgus joprojām ir: Latvija, Lietuva un Igaunija.
Risku vadība	Nozīmīgākie riski, kuriem Koncerns, veicot uzņēmējdarbību, ir pakļauts, ir kredītrisks, tirgus risks, procentu likmju risks, likviditātes risks, valūtas risks un operacionālais risks. Šo risku pārvaldības nolūkos Koncerns ir apstiprinājis attiecīgās risku pārvaldības politikas un citus iekšējos tiesību aktus, kas nosaka risku pārvaldības pamatprincipus un procesus, struktūrvienību funkcijas un atbildības, risku ierobežojošos limitus, kā arī kontroli un ziņošanas sistēmu. Koncerna risku pārvaldības politikas attiecībā uz katru no minētajiem riskiem un atsevišķiem citiem riskiem ir īsumā raksturotas pielikumā Risku pārvaldība.
Uzņēmuma atrašanās vieta	Latvija
Dibināšanas valsts	Latvija
Juridiskā forma	Akciju sabiedrība

AS „Citadele banka”

KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA

AS „Citadele banka” ir Citadele koncerna mātes uzņēmums. AS „Citadele banka” ir akciju sabiedrība. Citadeles akcionāri ir starptautiska investoru grupa ar starptautisku pieredzi banku sektorā. Pārskata perioda beigās 73.9% no AS „Citadele banka” akcijām pieder starptautisku investoru konsorcijam, kuru vada „Ripplewood Advisors LLC”, 24.6% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) un 1.5% akciju pieder Bankas vadībai, darbiniekiem un citiem investoriem.

Citadeles Korporatīvās pārvaldības ziņojums ir publicēts Bankas interneta lapā www.cblgroup.com.

Audita un atbilstības komitejas ziņojums akcionāriem

2024. gadā AS „Citadele banka” audita un atbilstības komiteja (turpmāk – Komiteja) pildīja audita komitejas pienākumus, kādi tie noteikti „Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Komiteja pildīja pienākumus atbilstoši likumā prasītajam:

-Uzraudzīja gada pārskata par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī, sagatavošanu;

-Uzraudzīja gada pārskata par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī, revīzijas procesu;

-Uzraudzīja iekšējo kontroļu, riska pārraudzības un iekšējās revīzijas sistēmu, kādas tās piemērojamas finanšu pārskatu sagatavošanai, efektivitāti;

-Uzraudzīja gada pārskata par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī, revidentu apstiprināšanas procesu;

-Uzraudzīja gada pārskata par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī, revidentu atbilstību neatkarības un objektivitātes prasībām, kādas tās noteiktas „Revīzijas pakalpojumu likumā”;

-Paziņoja Bankas Padomei revidentu secinājumus par gada pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī.

2024. gadā Komitejas pienākumu veikšana nekādā veidā netika kavēta, un tika nodrošināta pilna pieeja informācijai, kas nepieciešama Komitejai. Komiteja gada laikā informēja Valdi un Padomi par tās secinājumiem un rekomendācijām. Pildot savus pienākumus, kas saistīti ar gada pārskata par gadu, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī, sagatavošanu, Komiteja nesaskārās ar jebkādiem pierādījumiem, kas varētu liecināt, ka šie finanšu pārskati nesniegtu patiesu un skaidru priekšstatu.

Detalizēta atskaite par Komitejas darbību 2024. gadā ir iesniegta Bankas Padomei.

Bankas Padome 2024. gada 31. decembrī:

Vārds, uzvārds	Pašreizējais amats	Sākotnējās iecelšanas datums
Timothy Clark Collins	Padomes priekšsēdētājs	2015. gada 20. aprīlis
Elizabeth Critchley	Padomes priekšsēdētāja vietniece	2015. gada 20. aprīlis
Dhananjaya Dvivedi	Padomes loceklis	2015. gada 20. aprīlis
Lawrence Neal Lavine	Padomes loceklis	2015. gada 20. aprīlis
Nicholas Dominic Haag	Padomes loceklis	2016. gada 19. decembris
Karina Saroukhanian	Padomes locekle	2016. gada 19. decembris
Sylvia Yumi Gansser Potts	Padomes locekle	2018. gada 29. oktobris
Stephen Young	Padomes loceklis	2023. gada 4. oktobris
Daiga Auzina-Melalksne	Padomes locekle	2023. gada 1. novembris

Pārskata periodā Bankas Padomes sastāvs nav mainījies.

AS „Citadele banka”

Timothy Clark Collins, Padomes priekšsēdētājs
	Timothy Collins ir investīciju sabiedrības “Ripplewood” izpilddirektors. Collins kungs ir vadījis “Ripplewood” komandu, veicot ieguldījumus visā pasaulē, tostarp ASV, Eiropas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīs. Collins kungs kopā ar “Ripplewood” ir guvis ievērojamu atdevi, ieguldot vairāk nekā 6 miljardus ASV dolāru kapitālā, kā rezultātā uzņēmuma kopējo vērtību paaugstinot līdz vairāk nekā 40 miljardiem ASV dolāru, turklāt viņam ir bijusi nozīmīga loma divu būtisku institūciju – Starptautiskās Ēģiptes komercbankas un Japānas “Shinsei” bankas – pārveidē un stiprināšanā. Pirms Ripplewood dibināšanas 1995. gadā, Collins kungs strādāja “Cummins Engine Company”, “Booz, Allen & Hamilton”, “Lazard Frères & Company” un “Onex Corporation”. Collins kungs ir iesaistīts vairākās bezpeļņas un valsts sektora aktivitātēs, tostarp Trīspusējā komisijā, Starptautisko attiecību padomē un NEOM konsultatīvajā padomē. Viņš ir arī Ņujorkas štata kopējā pensiju fonda Investīciju konsultatīvās komitejas loceklis. Collins ir darbojies vairāku publisku uzņēmumu valdēs, tostarp “Asbury Automotive”, Japānas “Shinsei” bankā, “Advanced Auto”, “Rental Services Corp.”, Starptautiskajā Ēģiptes komercbankā, “Gogo” un “Citigroup” (pēc tam, kad tā pieņēma valsts līdzekļus). Collins kungs ir bijis neatkarīgais direktors “Weather Holdings”, kas ir liels privāts telekomunikāciju operators jaunattīstības tirgos. Collins kungs pašreiz ir “Ripplewood” pārstāvis “Citadele” (Latvija) un “RA Special Acquisition Corporation“ padomēs. Timothy Collins ir ieguvis bakalaura grādu filozofijā DePauw Universitātē un maģistra grādu (MBA) publiskās un privātās uzņēmējdarbības vadībā Jeila Universitātes Vadības skolā. Collins 2004. gadā kļuva par DePauw Universitātes humāno vēstuļu goda doktoru, turklāt viņš ir arī adjunkts un viesprofesors Ņujorkas Universitātē.
Elizabeth Critchley, Padomes priekšsēdētāja vietniece
	Elizabeth Critchley ir “Ripplewood Advisors LLP” vadošā partnere. Elizabeth Critchley ir atbildīga par “Ripplewood” investīciju projektiem, starp kuriem kā nesenākos var minēt projektus Austrumeiropā un Vidējos Austrumos. Critchely kundze darbojas kā padomes locekle “Citadele” (Latvija) un “RA Special Acquisition Corporation“. Pirms pievienošanās “Ripplewood”, Critchely kundze bija uzņēmuma “Resolution Operations” līdzdibinātāja. 2008. gada beigās uzņēmums piesaistīja 660 miljonu sterliņu mārciņu un vēlāk veica trīs finanšu nozares uzņēmumu iegādi (“Friends Provident plc” par 2.7 miljardiem ASV dolāru, vairumu “AXA UK” dzīvības apdrošināšanas biznesu par 4 miljardiem ASV dolāru un “Bupa” par 0.3 miljardiem ASV dolāru). Iegādāto uzņēmumu konsolidācija tika finansēta, vienlaicīgi izmantojot aizņemtu kapitālu, ieguldījumus pašu kapitālā un strukturētu pārdevēja finansējumu. Pirms tam Elizabeth Critchley strādājusi “Goldman Sachs International” par rīkotājdirektori, kur viņa vadīja Eiropas finanšu institūciju grupas finansēšanas biznesu. Elizabeth Critchley ir strukturējusi, konsultējusi un ieguldījusi darījumos vairāk nekā 50 globālajos finanšu un citu jomu uzņēmumos. Viņa ar izcilību ir absolvējusi Londonas Universitātes koledžu, iegūstot grādu matemātikā.
Dhananjaya Dvivedi, Padomes loceklis
	Dhananjaya Dvivedi no 2000. līdz 2010. gadam bijis “Shinsei” bankas korporatīvais izpilddirektors un vadījis bankas infrastruktūras grupu. Dhananjaya Dvivedi sniedzis nozīmīgu ieguldījumu “Shinsei” bankas IT platformas pārveidošanā, īstenojot klientu apkalpošanas uzlabošanas stratēģiju un ieviešot tādas ērtības kā internetbanka, diennakts bankomāti, kas tiek uzraudzīti attālināti, reāllaika datu plūsma, vienlaikus nodrošinot izmaksu pārraudzību. Dhananjaya Dvivedi no 2008. līdz 2011. gadam strādājis par “SIGMAXYZ Inc.” neatkarīgo direktoru, bet vēlāk ieņēmis dažādus pētnieciskus un konsultatīvus amatus jaunu tehnoloģiju izstrādes jomā sabiedrības labā. Dhananjaya Dvivedi ieguvis inženiera grādu Madhavas Inženierzinātņu koledžā Indijā un maģistra grādu Indijas Vadībzinību institūtā (MBA).

AS „Citadele banka”

Lawrence Neal Lavine, Padomes loceklis
	Lawrence Lavine ir “Ripplewood Advisors LLC” vecākais rīkotājdirektors. “Ripplewood” komandai viņš pievienojās pēc 28 gadu karjeras investīciju banku sektorā. “Ripplewood Advisors LLC” viņš galvenokārt strādā ar finanšu un telekomunikāciju nozares uzņēmumiem. Pirms pievienošanās “Ripplewood” Lawrence Lavine ir ieņēmis uzņēmumu apvienošanas un iegādes grupas rīkotājdirektora amatu sabiedrībā “Credit Suisse First Boston”. Viņš pievienojās “Credit Suisse First Boston” 2000. gadā uzņēmuma “Donaldson, Lufkin & Jenrette” iegādes darījuma ietvaros, kur viņš kopš 1987. gada bija ieņēmis rīkotājdirektora amatu iegādes un apvienošanās jautājumos. Savu karjeru Lawrence Lavine uzsāka 1976. gadā Volstrītā, strādājot uzņēmumā “Kidder Peabody & Co”. Viņš ir ieguvis bakalaura grādu Northeastern Universitātē un maģistra grādu Hārvarda Biznesa skolā (MBA).
Nicholas Dominic Haag, Padomes loceklis
	Līdz 2021. gada jūnijam Nicholas Haag bija lielākās Gruzijas bankas “TBC Bank Group PLC”, kura ir iekļauta un “FTSE 250” indeksā, neatkarīgais direktors (INED) un audita komitejas priekšsēdētājs. Viņš ir padomes priekšsēdētājs, neatkarīgais direktors un vada audita, riska un atbilstības komiteju “Bayport Management Ltd.” (vadošā Āfrikas un Latīņamerikas finanšu risinājumu nodrošinātāja holdinga kompānija). Pirms tam viņš bija padomes loceklis “Credit Bank of Moscow PJSC”. Hāga kungam ir 30 gadu pieredze banku sektorā, no tās pusi viņš ir aizvadījis vadošos amatos dažādos finanšu nozares uzņēmumos, tajā skaitā “Barclays”, “Banque Paribas”, “ABN AMRO” un “Royal Bank of Scotland”, specializējoties finanšu tehnoloģiju un kapitāla tirgus jautājumos. Hāga kungs ir ieguvis Oksfordas Universitātes augstāko goda grādu (First Class Honours Degree).
Karina Saroukhanian, Padomes locekle
	Karina Saroukhanian ir “Ripplewood Advisors Limited” izpilddirektore. Pirms pievienošanās kompānijai viņa kopš 2008. gada strādāja ERAB ieņemot Finanšu Institūciju komandas vecākās baņķieres amatu. Strādājot ERAB, viņa atbildēja par komplicētiem kapitāla piesaistes darījumiem, strādājot ar dažādu jurisdikciju finanšu investoriem. Pirms pievienošanās ERAB Karina Saroukhanian bija direktore uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas darījumu grupā „Nomura International” Londonā un viceprezidente aktīvu pārvaldes un finanšu konsultāciju uzņēmumā „Sindicatum”. Karina Saroukhanian ir grāds matemātiskajā ekonomikā, kas iegūts Maskavas Valsts Universitātē (Moscow State University) un maģistra grāds ekonomikā, kas iegūts Londonas Ekonomikas augstskolā (London School of Economics).
Sylvia Gansser-Potts, Padomes locekle
	Sylvia Gansser-Potts ir Dienvidaustrumeiropas attīstības fonda (EFSE) direktore un audita un riska komiteju locekle. Fonds ar noteiktu finanšu institūciju starpniecību piešķir finansējumu attīstības vajadzībām mikrouzņēmumiem, maziem uzņēmumiem un mājsaimniecībām. 2023. gadā Ukrainas Ministru kabinets iecēla Sylvia kā Ukreximbank JSC, kas ir trešā lielākā banka Ukrainā, neatkarīgo direktoru. Sylvia šajā bankā vada atalgojuma un nomināciju komiteju un ir risku komitejas locekle. Līdz 2017. gadam viņa bija ERAB izpilddirektore ar atbildības jomu par ERAB ieguldījumiem un darbību centrālajā un dienvidaustrumu Eiropā. Savā 25 gadus ilgajā karjerā ERAB viņa ir veiksmīgi vadījusi dažādas banku komandas, tajā skaitā finanšu institūciju komandu Centrāleiropā, kā arī Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Turcijā un arī īpašumu un tūrisma komandu. Sylvia Gansser-Potts savu karjeru sāka investīciju uzņēmumā „Swiss Bank Corporation” (kas vēlāk apvienojās ar “UBS’) Šveicē un Japānā. Viņa ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbībā Paris Dauphine-PSL Universitātē, balakaura grādu japāņu valodā Parīzes Universitātē (University of Paris) un maģistra grādu (MBA) INSEAD augstskolā.

AS „Citadele banka”

Stephen Young, Padomes loceklis
	Stephen Young ir starptautiskais finanšu direktors Mission Without Borders, kas ir bezpeļņas organizāciju grupa, kas strādā ar nabadzīgajiem un marginalizētajiem vairākās Austrumeiropas valstīs, no Albānijas līdz Ukrainai. Stephen ir Citadeles Audita un atbilstības komitejas loceklis kopš 2017. gada un no 2023. gada ir pievienojies padomei. Pirms tam no 2004. gada līdz 2015. gadam, kad devās pensijā, Stephen bija vadošais partneris KPMG Baltijas valstīs un Baltkrievijā. No 1992. gada līdz 2015. gadam Stephen strādāja KPMG Centrāleiropā un Austrumeiropā (KPMG CEE) un bija padomes loceklis KPMG CEE. Strādājot KPMG, Stephen dažādiem klientiem banku un finanšu sektorā, Baltijas un citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs sniedza audita, darījumu un transakciju izmeklēšanas pakalpojumus. Stephen ir bakalaura grāds ekonomikā, kas iegūts University of Durham Apvienotajā Karalistē, un viņš ir Anglijas un Velsas zvērinātu grāmatvežu institūta biedrs, kā arī Austrālijas un Jaunzēlandes zvērinātu grāmatvežu biedrs.
Daiga Auzina-Melalksne, Padomes locekle
	Daiga Auziņa-Melalksne ir valdes locekle ar 20 gadu pieredzi vadošos amatos finanšu pakalpojumu nozarē. Daiga bija Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja (2005.- 2023. gads) un Nasdaq Tallinn valdes locekle (2012.- 2023. gads). Kopš 2012. gada Daiga bija atbildīga par Nasdaq Baltijas biržu stratēģiju un darbību. Daiga ir Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta ievēlētā valdes locekle (no 2016. gada līdz šim brīdim), Latvijas Tieslietu ministrijas pakļautībā esošās Latvijas Korporatīvās pārvaldības padomes vadītāja (no 2020. gada līdz šim brīdim), kā arī Riga Business School padomnieku konventa locekle (no 2021. gada līdz šim brīdim). Daiga ir ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā Latvijas Universitātē, biznesa vadības maģistra grādu Riga Business School un profesionālās padomes locekļa sertifikātu no Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta.

Bankas Valde 2024. gada 31. decembrī:

Vārds, uzvārds	Amats un atbildības joma
Rūta Ežerskienė	Valdes priekšsēdētāja
Valters Ābele	Valdes loceklis finanšu jautājumos
Slavomir Mizak	Valdes loceklis tehnoloģiju un operacionālajos jautājumos
Vaidas Žagūnis	Valdes loceklis korporatīvo klientu apkalpošanas jautājumos
Jūlija Lebedinska-Ļitvinova	Valdes locekle risku jautājumos
Edward Rebane	Valdes loceklis privātpersonu apkalpošanas jautājumos

Vladislavs Mironovs atkāpās no AS „Citadele banka” valdes locekļa amata ar 2024. gada 26. decembri.

2024. gada 7. novembrī par AS „Citadele banka” valdes locekli privātpersonu apkalpošanas jautājumos tika izvirzīts Edward Rebane un pēc regulatora lēmuma saņemšanas 2024. gada 10. decembrī uzsāka pildīt valdes locekļa privātpersonu apkalpošanas jautājumos pienākumus.

2024. gada 20. maijā Rūta Ežerskienė tika izvirzīta par AS „Citadele banka” valdes priekšsēdētāju un pēc regulatora lēmuma saņemšanas 2024. gada 23. augustā uzsāka pildīt valdes priekšsēdētājas pienākumus. Rūta Ežerskienė līdz regulatora apstiprinājuma saņemšanai ieņēma valdes locekles privātpersonu apkalpošanas jautājumos amatu.

2024. gada 4. aprīlī Bankas Citadele vadītājs un valdes priekšsēdētājs Johan Åkerblom iesniedza paziņojumu bankas padomei par atkāpšanos no amata. Johan Åkerblom efektīvi palika valdes priekšsēdētāja amatā līdz regulators apstiprināja jauno vadītāju un valdes priekšsēdētāju 2024. gada 22. augustā.

No 2024. gada 2. janvāra AS „Citadele banka” iepriekšējais valdes loceklis Uldis Upenieks atkāpās no amata un atstāja AS „Citadele banka” valdi.

AS „Citadele banka”

Rūta Ežerskienė, Valdes priekšsēdētāja
	Rūta Ežerskienė kopš 2024. gada ir bankas vadītāja un valdes priekšsēdētāja. Iepriekš no 2021. gada janvāra viņa pildīja valdes locekles amatu, pārvaldot privātpersonu apkalpošanas jautājumus. Arī pirms tam Rūta Ežerskienė ir ieņēmusi vadošus amatus finanšu un apdrošināšanas jomās. Viņa ir bijusi privātpersonu segmenta vadītāja Baltijā AON apdrošināšanas kompānijā, pirms tam strādājusi dažādos vadošos amatos SEB bankā gan Lietuvā, gan Baltijas līmenī. Rūta Ežerskienė ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Kauņas Tehnoloģiju universitātē un 2024. gadā pabeigusi vadības kursus Hārvarda Universitātē.
Valters Ābele, Valdes loceklis finanšu jautājumos
	Valters Ābele ir ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Latvijas Universitātē. Viņam ir vairāk kā 17 gadu pieredze banku nozarē, strādājot AS „Citadele banka”, kas ir universālā banka, kas darbojas Baltijas valstīs. Valters Ābele šobrīd ieņem valdes locekļa finanšu jautājumos amatu. Līdz 2021. gadam Valters Ābele bija risku direktors, kas ir atbildīgs par risku pārvaldības, atbilstības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana jomu. Pirms banku nozares Valters Ābele ir ieguvis plašu auditora un finanšu konsultanta pieredzi tādos uzņēmumos kā „Ernst & Young” un „Arthur Andersen”. Viņš ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs un iepriekš arī Zvērinātu grāmatvežu asociācijas biedrs (ACCA).
Slavomir Mizak, Valdes loceklis tehnoloģiju un operacionālajos jautājumos
	Slavomir Mizak ir atbildīgs par IT un tehnoloģiju attīstību, kā arī administratīvo pakalpojumu un bankas darbības nodrošināšanas jomu. Bankā Citadele viņš strādā kopš 2017. gada. Iepriekš strādājis Zuno Bank AG Austrijā par valdes locekli, kā arī ieņēmis IT un operacionālās pārvaldes vadītāja amatus. Pirms tam Slavomir Mizak strādājis par konsultantu un menedžeri finanšu pakalpojumu sektoram Accenture kompānijā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu biznesa administrācijā Bratislavas Ekonomikas universitātē.
Vaidas Žagūnis, Valdes loceklis korporatīvo klientu apkalpošanas jautājumos
	Vaidas Žagūnis strādā banku nozarē kopš 2021. gada un bankā Citadele no 2020. gada. Viņš uzsāka karjeru kā klientu vadītāja asistents SEB bankā Lietuvā, pēc kā turpināja savu karjeru, ieņemot dažādus vadītāja amatus mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas biznesa segmentā. 2016. gadā Vaidas Žagūnis kļuva par SEB bankas valdes locekli un viceprezidentu Lietuvā, ar atbildību par privātpersonu segmentu. Kopš 2020. gada viņš ir atbildīgs par Baltijas korporatīvo klientu biznesu bankā Citadele. Vaidas Žagūnis ir ieguvis maģistra grādu biznesa administrācijā Kauņas Tehnoloģiju universitātē, kā arī studējis Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT) un Hārvardas Biznesa skolā (HBS) ASV.
Jūlija Lebedinska-Ļitvinova, Valdes locekle risku jautājumos
	No 2021. gada Jūlijas Lebedinskas-Ļitvinovas pārziņā ir Grupas risku pārvaldības joma. Jūlijai Lebedinskai-Ļitvinovai ir vairāk kā 15 gadus pieredze risku vadības jomā finanšu sektorā. Pirms pievienošanās Bankai Jūlija bija Mogo Finance grupas risku direktore. Pirms tam viņa ieņēma risku direktores amatu 4Finance Group, krāpšanas apkarošanas un risku procesu vadītājas amatu Home Credit and Finance Bank un risku direktores amatu Home Credit Bank. Jūlija Lebedinska-Ļitvinova ir ieguvusi dabaszinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē.
Edward Rebane, Valdes loceklis privātpersonu apkalpošanas jautājumos
	Edward Rabane ir bankas valdes loceklis kopš 2024. gada decembra un atbild par privātpersonu apkalpošanas jomu. Edward Rabane sācis savu karjeru banku nozarē SEB bankā, ieņēmis vairākus vadošus amatus gan Igaunijā, gan Baltijas reģionā, kā arī guvis padziļinātu izpratni par banku sektoru, attīstot digitālos risinājumus klientu pieredzes uzlabošanā un izstrādājot dažādas saskarsmes stratēģijas darbam ar klientiem. Edvards Rebane ir ieguvis augstāko izglītību piecās universitātēs: Oksfordas Universitātē (vadības studiju programma), Birmingemas Pilsētas universitātē (MBA), Igaunijas Biznesa skolā (BBA), LIUC – Kataneo Universitātē (EXC), LUMSA universitātē (EXC).

AS „Citadele banka”

ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija

Ziņojuma sagatavošanas pamats

Vispārīgais ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas pamats (BP-1)

Šis ilgtspējas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 par korporatīvās ilgtspējas ziņošanu (CSRD) un Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standartu (ESRS) prasībām, kā arī Klimata pārmaiņu finanšu informācijas atklāšanas darba grupas (TCFD) ieteikumiem. Šis ziņojums veido mūsu paziņojumu par korporatīvo sociālo atbildību saskaņā ar Latvijas Republikas “Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu” un “Finanšu instrumentu tirgus likumu”. Ziņojums arī skaidro, kā mūsu darbība ir saistīta ar saimnieciskajām darbībām, kas kvalificējamas kā videi ilgtspējīgas, kā aprakstīts ES Taksonomijas 8. pantā un tam pamatā esošajos deleģētajos aktos.

Mūsu Ilgtspējas ziņojums ir strukturēts saskaņā ar ESRS. Tajā ietverts dubultā būtiskuma novērtējums un informācija, kas attiecas uz tajā identificētajām būtiskajām tēmām. Mūsu būtiskās ietekmes, riski un iespējas (IRO) un to mijiedarbība ar mūsu stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli ir atklāti attiecīgajās Ilgtspējas ziņojuma sadaļās.

Dati tiek konsolidēti saskaņā ar tādiem pašiem principiem kā finanšu pārskati. Konsolidētie kvantitatīvie ESG dati ietver mātes sabiedrību AS Citadele banka un tās meitasuzņēmumus (skat. finanšu pārskatu 19. pielikumu Ieguldījumi radniecīgajās sabiedrībās) par finanšu gadu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim. Kaleido Privatbank AG nav iekļauta, jo tā ir klasificēta kā pārdošanai turēta pārtraukta darbība. Ja vien nav norādīts citādi katrā ziņotajā datu punktā un tabulās E, S un G iedaļā, šie principi attiecas gan uz kvalitatīvo informācijas atklāšanu, gan kvantitatīvo ESG datu konsolidāciju. Taksonomijas informācija attiecas uz prudenciālo grupu, kas grāmatvedības vajadzībām atšķiras no konsolidētās grupas un neietver AAS CBL Life (licencēta dzīvības apdrošināšanas sabiedrība).

Ziņojums ir sagatavots, lai ieinteresētajām personām sniegtu skaidru, godīgu un precīzu pārskatu par koncerna līdzšinējiem un pašreizējiem darbības rezultātiem, kā arī nākotnes plāniem un mērķiem saistībā ar tās ilgtspējas praksi un ESG integrāciju Citadeles stratēģijā un ikdienas darbībā. Šis ziņojums apraksta arī mūsu centienus ilgtspējas jomā 2024. gadā, norādot mūsu svarīgākos sasniegumus vides, sociālajā un pārvaldības (ESG) jomā. Ziņojumā ir aprakstīts, kādi pasākumi ir līdz šim veikti, lai klimata risku un iespēju apzināšanu un pārvaldību pilnā mērā integrētu mūsu vispārējā uzņēmējdarbības stratēģijā un informācijas atklāšanas praksē, aptverot būtiskas ietekmes tēmas vides (E), sociālās atbildības (S) un korporatīvās pārvaldības (G) jomās.

Par īpašiem apstākļiem atklājamā informācija (BP-2)

Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā un sniegšanā

Tā kā ziņošana saskaņā ar ESRS ietver informāciju, kas iepriekš tika atklāta saskaņā ar Globālās ziņošanas iniciatīvas (GRI) un Ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanas darba grupas (TCFD) ietvarstruktūrām, atsauces uz konkrētu informāciju, kas atklāta saskaņā ar šīm ietvarstruktūrām, šī gada ziņojumā ir izlaistas.

Vērtības ķēdes aplēses

Citadele savos SEG emisiju aprēķinos iekļauj augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes datus, galvenokārt izmantojot netiešus avotus, piemēram, nozares vidējos datus un citus aptuvenos rādītājus. Detalizētāku informāciju par galvenajām aplēsēm, vērtējumiem un izmantotajiem pieņēmumiem skatīt SEG emisiju aprēķinu sadaļās (ESRS 2 IRO-1 un E1-6). Citadele ir apņēmusies uzlabot datu precizitāti, 2025. gadā sadarbojoties ar galvenajiem piegādātājiem un klientiem, lai iegūtu primāros emisiju datus, tādējādi nodrošinot precīzāku un uzticamāku informācijas atklāšanu.

Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti

Mēs esam identificējuši 3. tvēruma emisijas un taksonomijas GDR rādītājus kā tādus, kuriem piemīt būtiska mērījumu nenoteiktība. Galvenie nenoteiktības avoti ir augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes datu pieejamība un kvalitāte, paļaušanās uz trešo pušu datiem un mainīgās mērīšanas metodoloģijas. 3. tvēruma 15. kategorijas emisiju aprēķināšanas pieņēmumi ietver ārējus datu avotus, piemēram, nozaru vidējos emisiju koeficientus un aizvietotājus. Laika gaitā mūsu portfeļa klimata ietekmes novērtējums uzlabosies, jo attīstīsies piegādes ķēdes informācija un datu pieejamība, tādējādi nodrošinot precīzāku un uzticamāku ziņošanu. Taksonomijas GDR ir atkarīgi no ES Taksonomijas kvalificējamo darbību interpretācijas, kas pastāvīgi mainās. Detalizētāka informācija par izmantotajiem pieņēmumiem, tuvinājumiem un spriedumiem ir sniegta kopā ar kvantitatīvo ESG datu tabulām.

Iekļaušana ar atsauci

Citadeles korporatīvās pārvaldības principi, tostarp valdes un padomes funkcijas, ir aprakstīti šajā ziņojumā iekļautajā Korporatīvās pārvaldības ziņojumā (Korporatīvās pārvaldības ziņojums netiek auditēts vai pārbaudīts (ierobežotā pārbaude) no revidenta puses). Citadeles Atalgojuma ziņojums ir pieejams Koncerna tīmekļa vietnē https://www.cblgroup.com/en/about/governance/remuneration-policy/. Citadeles Korporatīvās pārvaldības ziņojums ir pieejams Koncerna vietnē https://www.cblgroup.com/en/about/governance/statement/

AS „Citadele banka”

Pārvaldība

Citadeles korporatīvās pārvaldības principi, tostarp valdes un padomes funkcijas, ir aprakstīti gada pārskatā iekļautajā Korporatīvās pārvaldības ziņojumā.

Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas saistībā ar ilgtspējas jautājumiem (GOV-1)

Padome ir atbildīga par ESG stratēģijas izstrādes un īstenošanas pārraudzību. Tā izvērtē ESG riskus, kad nosaka Citadeles vispārējo uzņēmējdarbības stratēģiju, uzņēmējdarbības mērķus un riska pārvaldības sistēmu, kā arī veic ar klimatu un vidi saistīto risku uzraudzību. Padome veic ceturkšņa pārskatus par progresu ESG mērķu un uzdevumu sasniegšanā, kā arī novērtē un atjaunina konkrētus ar ESG stratēģiju saistītus tematus ikgadējā budžeta veidošanas cikla ietvaros. Padome ir atbildīga arī par ESG saistīto politiku un ilgtspējas ziņojuma apstiprināšanu.

Valde ir atbildīga par ilgtspējas rezultātiem un ilgtspējas procesu īstenošanu, tostarp par ESG stratēģijas izstrādi un ESG riska pārvaldības politikas īstenošanu visā Koncernā. Ar ESG saistītās ietekmes, riski un iespējas ir neatņemama Citadeles uzņēmējdarbības un stratēģijas sastāvdaļa. Jaunākā informācija padomei tiek sniegta reizi ceturksnī, nodrošinot savlaicīgu informēšanu par identificētajiem riskiem, to mazināšanu un noteikušajiem novērtējumiem.

Pārraudzības ietvaros ESG vadītājs un Uzņēmuma riska pārvaldības nodaļas pārstāvji katru ceturksni (vajadzības gadījumā biežāk) sniedz atskaites valdei vai attiecīgajam valdes loceklim, kur vajadzības gadījumā tiek izskatīti īstenojami ieteikumi ESG integrēšanai. Padome tiek informēta par ilgtspējas jautājumiem, izmantojot strukturētu ziņojumu formātu, nodrošinot pārredzamu pārskatu sniegšanu attiecībā uz mērķiem un uzdevumiem. Valde arī integrē ESG apsvērumus stratēģiskās plānošanas semināros, lai nodrošinātu atbilstību jaunajiem riskiem un iespējām. Valde ir atbildīga arī par ar ESG saistīto politiku un ilgtspējas ziņojumu.

Valde ir atbildīga par dubultā būtiskuma novērtējuma (DMA) rezultātu, tostarp būtisku IRO apstiprināšanu un jaunu pasākumu, GDR un mērķu, kas nepieciešami būtisku IRO pārvaldībai, īstenošanu. Valde pārrauga mērķu noteikšanu saistībā ar būtiskiem IRO, nodrošinot periodisku pārskatīšanu un progresa uzraudzību attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, izmantojot ikgadējos ilgtspējas ziņojumus un ESG darbības pārskatus.

ESG darba kārtību vada ESG vadītājs, kas ir tieši pakļauts valdes priekšsēdētājam (CEO). ESG vadītāja pienākumos ietilpst ESG sistēmas definēšana, ESG stratēģijas īstenošana un galveno mērķu noteikšana sadarbībā ar nodaļu vadītājiem un struktūrvienībām. Šī loma ietver arī ESG politikas regulāru atjaunināšanu, darbinieku apmācību par ESG tēmām, informētības veicināšanu par ESG jautājumiem, izmantojot mērķtiecīgu komunikāciju, un korporatīvās ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu. Turklāt ESG vadītājs cieši sadarbojas ar Uzņēmuma riska pārvaldības nodaļu un struktūrvienību vadītājiem, lai izstrādātu stratēģiskos ESG mērķus un galvenos darbības rādītājus, nodrošinot saskaņotību visā organizācijā.

ESG vadītājs ir atbildīgs par ikgadējā DMA veikšanu, tostarp par strukturēta procesa izveidi un uzturēšanu, lai noteiktu un novērtētu ilgtspējas IRO, novērtējumā izmantojot ieinteresēto personu ieguldījumu. ESG vadītājs ir atbildīgs arī par IRO reģistra pārvaldību, nodrošinot pārredzamu un efektīvu identificēto IRO pārraudzību. Tas ietver ikgadēju pārskatīšanu un atjaunināšanu, kad tiek identificēti jauni IRO, kā arī uzraudzību un ziņošanu valdei - reizi gadā vai biežāk, ja nepieciešams, par pasākumiem, GDR un mērķiem saistībā ar būtiskiem IRO.

Uzņēmuma riska pārvaldības nodaļa ir daļa no riska vadības funkcijas, kas ir tieši pakļauta valdes loceklim risku jautājumos (CRO), un tā piedalās ESG risku politikas izstrādē, pārskatīšanā un atjaunināšanā; integrē galvenos ESG riska virzītājspēkus riska pārvaldības sistēmā, riska apetītes ietvarā un attiecīgajās riska stratēģijās; ievieš ESG riska politikā noteiktos principus un citas regulatīvās prasības esošajās politikās, procedūrās un procesos; sadarbojas ESG ietvara, galveno mērķu un kritisko virzītājspēku definēšanā un nodrošina, ka visi risku pārvaldības darbinieki ir iepazinušies ar šiem jaunajiem procesiem un tos ievēro.

ESG darba grupa, ko vada ESG vadītājs, tiekas pēc nepieciešamības, lai nodrošinātu efektīvu valdes noteikto ESG mērķu un stratēģijas īstenošanu. ESG darba grupa, ko veido galvenās ieinteresētās personas, tostarp pārstāvji no Bankas struktūrvienībām, riska vadības, finanšu, atbilstības, juridiskajām funkcijām un meitasuzņēmumiem, iekļaujot arī ekonomistu, ir atbildīga par DMA rezultātu, tostarp IRO, apstiprināšanu un jaunu IRO ierosināšanu. Darba grupa nodrošina starpfunkcionālu koordināciju un sniedz ieteikumus valdei apstiprināšanai.

Katras struktūras un personas atbildība par ietekmes, risku un iespēju pārvaldību ir izklāstīta attiecīgajās Citadeles iekšējās politikās, kurās ir definētas lomas, atbildības jomas un pārraudzības mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību un ilgtspējas apsvērumu integrēšanu Koncerna darbībā un stratēģisko lēmumu pieņemšanā.

AS „Citadele banka”

Citadeles ESG pārvaldības struktūra

Ilgtspējas kompetence un vadības struktūru daudzveidība

Padomes un valdes locekļiem ir dažādas kompetences, pieredze, perspektīvas, tautības, dzimumi, kā arī viņi pieder atšķirīgām vecuma grupām. Šādi apstākļi uzlabo lēmumu pieņemšanas kvalitāti. Padomē 2024. gada 31. decembrī bija deviņi locekļi, tostarp četras sievietes (44%) un četri neatkarīgi locekļi. Valdē bija seši locekļi, no kuriem divas (33%) bija sievietes.

Visiem padomes un valdes locekļiem ir zināšanas, prasmes un ievērojama pieredze, kas nepieciešama viņu pienākumu veikšanai, un viņi sniedz vērtīgu ieskatu par dažādām nozarēm un ģeogrāfiskajām teritorijām. Šī pieredze nodrošina efektīvu pārvaldību un lēmumu pieņemšanu, tostarp ietekmju, risku, iespēju un ilgtspējas jautājumu pārvaldību. Ilgtspēja ir viena no kategorijām, kuras tiek izvērtētas valdes un padomes kolektīvās piemērotības novērtējumā. Padomes locekļi, valdes locekļi un iekšējā audita speciālisti uztur savu kompetenci ikgadējās ārējās apmācībās, lai uzturētu atbilstību normatīvo aktu prasībām un risinātu pārvaldības un risku pārvaldības jautājumus.

Padomes Riska komiteja konsultē padomi par vispārējo risku stratēģiju, vēlmi uzņemties un pārvaldīt Koncerna pašreizējos un nākotnes riskus, tostarp vides, sociālos un pārvaldības (ESG) riska faktorus, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, lai nodrošinātu to atbilstību Koncerna uzņēmējdarbības stratēģijai, mērķiem, korporatīvajai kultūrai un vērtībām.

Padomes Revīzijas un pārvaldības komiteja pārrauga ilgtspējas ziņošanas godprātību, uzrauga finanšu pārskatu procesu un Koncerna iekšējās kvalitātes kontroles un riska pārvaldības sistēmu efektivitāti. Tā arī uzrauga gada un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu apliecināšanas procesu, nodrošinot revidentu neatkarību un objektivitāti.

Padomes Atalgojuma un nominācijas komiteja uzrauga padomes un valdes locekļu daudzveidību un Koncerna atalgojuma politiku, kā arī padomes un valdes locekļu un Iekšējā audita nodaļas vadītāja iecelšanu, piemērotības novērtēšanu

AS „Citadele banka”

Vadības daudzveidība

	2024	2023	Izmaiņas
Sadalījums pēc padomes locekļu dzimuma
Vīrieši	56%	56%	0,0%
Sievietes	44%	44%	0,0%
Sadalījums pēc padomes locekļu vecuma
Jaunāki par 30 gadiem	0%	0%	-
30 – 50 gadi	11%	11%	0,0%
Vairāk nekā 50 gadus veci	89%	89%	0,0%
Neatkarīgie padomes locekļi	44%	33%	33,3%
Sadalījums pēc valdes locekļu dzimuma
Vīrieši	67%	75%	-10,7%
Sievietes	33%	25%	32,0%
Sadalījums pēc valdes locekļu vecuma
Jaunāki par 30 gadiem	0%	0%	-
30 – 50 gadi	100%	87%	14,3%
Vairāk nekā 50	0%	13%	-100,0%

Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi (GOV-2)

Padome un Risku komiteja reizi ceturksnī saņem jaunāko informāciju par ESG stratēģijas īstenošanu, ko sagatavo ESG vadītājs un Uzņēmuma riska pārvaldības komanda. 2024. gadā padome un Risku komiteja četras reizes saņēma jaunāko informāciju par svarīgākajiem notikumiem un sasniegumiem ESG jomā, tostarp ar klimatu un vidi saistīto risku atklāšanu un ziņošanu, klimata un vides risku būtiskuma novērtējumu, klimata risku iespējamo ietekmi uz Koncerna aktīviem un zaļo aizdevumu mērķa izpildi. Šajos ziņojumos tika ietverta informācija arī par Citadeles SEG emisijām un to salīdzinājumu ar citiem tirgus dalībniekiem. Informācijas apmaiņa par ar klimatu saistītiem jautājumiem ir integrēta regulārajos vadības ziņošanas procesos. Ar klimatu saistīto risku ziņošana un riska apetītes robežvērtību uzraudzība ir daļa no ikmēneša un ceturkšņa iekšējo ziņojumu cikla valdei, līdztekus zaļo aizdevumu mērķa izpildes uzraudzībai.

Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās (GOV-3)

Ilgtspējas riski ir iestrādāti Citadeles atalgojuma noteikšanas praksē, kas ietver mainīgā atalgojuma noteikšanu, balstoties uz darba rezultātiem, izmaksu atlikšanas periodus un līdzsvara nodrošināšanu starp fiksēto un mainīgo samaksas daļu. Organizācijas vērtībām neatbilst normatīvo noteikumu neievērošana vai riska pārvaldības spēju iztrūkums.

Apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu darbību sekmē valde, un tā attiecas uz visiem organizācijas līmeņiem. Galvenie darbības rādītāji (GDR), kas saistīti ar Koncerna ilgtspējas mērķiem, piemēram, zaļās pārejas finansēšanu, tiek uzraudzīti un novērtēti katru gadu. Mainīgo atalgojumu ietekmē to galveno rezultatīvo rādītāju sasniegšana, kas ir integrēti vispārējā darbības novērtēšanas sistēmā darbiniekiem, kuri ir tieši saistīti ar ilgtspējas pienākumu izpildi. Lai gan mainīgā atalgojuma nemainīgā daļa nav tieši piesaistīta ar ilgtspēju saistītiem mērķiem, ilgtspējas GDR tiek ņemti vērā līdztekus citiem attiecīgajās jomās strādājošo darbinieku darbības rādītājiem. To sasniegšana veicina vispārējo darbības rezultātu novērtējumu, kas nosaka tiesības uz mainīgo atalgojumu, piemēram, prēmijām.

Valdes mērķu, tostarp ilgtspējas rezultatīvo rādītāju (GDR), sasniegšanu pārrauga padome. Šie mērķi tiek noteikti augstākā līmeņa vadībai un tālāk attiecīgajām uzņēmējdarbības funkcijām un darbiniekiem, nodrošinot atbilstību atbildības jomām.

Motivācijas shēmu noteikumi tiek apstiprināti un atjaunināti augstākās vadības līmenī. Atalgojuma politika attiecas uz Banku un Koncerna struktūrvienībām. Meitasuzņēmumi var pieņemt gan Koncerna līmeņa ilgtspējas GDR, gan konkrētus GDR, kas atbilst to uzņēmējdarbības vajadzībām.

Paziņojums par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (GOV-4)

Citadele ievēro pienācīgu rūpību, lai identificētu, uzraudzītu, novērstu, mazinātu, labotu vai izbeigtu galveno faktisko un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kura saistīta ar tās darbību, un kurā tiek konstatēts, kā Citadele novērš šo nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar Citadeles darbību, ietver ietekmi, kuru Banka izraisa tiešā veidā, ietekmi, ko Citadele veicina, un ietekmi, kura kā citādi ir saistīta ar Citadeles vērtības ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu Bankas vērtības ķēdi, tostarp uz tās darbībām, produktiem un pakalpojumiem, uzņēmējdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm.

Pienācīgas rūpības pamatelementi	Ilgtspējas ziņojuma sadaļas
Pienācīgas rūpības iekļaušana pārvaldībā, stratēģijā un biznesa modelī	GOV-1; GOV-2; SBM-1; SBM-3; G1-1
Atbilstošo ieinteresēto personu iesaiste visos svarīgajos pienācīgas rūpības procesa soļos	SBM-2; S1-3; S2-3; S4-3; G1-3
Negatīvu ietekmju identificēšana un novērtēšana	IRO-1; SBM-3
Rīcība negatīvo ietekmju novēršanai	MDR-A; E1-3; S1-4; S2-4; S4-4; G1-6
Veikto pasākumu efektivitātes novērtēšanas un informācijas atklāšana	E1-4; E1-6; S1-3; S1-5; S2-5; S4-5; G1-6

AS „Citadele banka”

Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu (GOV-5)

Galvenie riski, kas identificēti saistībā ar informācijas atklāšanu par ilgtspēju ir izlaidumi (informācijas trūkums), neprecizitātes un neprecīzas aplēses. Šie riski tiek identificēti, sistemātiski pārskatot ziņošanas procesus, analizējot iepriekš konstatētās datu kļūdas, komentārus par iepriekšējiem pārskatiem un atbilstību normatīvajām prasībām. Risku vadības sistēma aptver visus ilgtspējas ziņošanas posmus, sākot no datu apkopošanas un pārbaudes līdz gala informācijas atklāšanai.

ESG nodaļa uztur risku žurnālu, lai sekotu līdzi identificētajiem riskiem, to līmeņiem un veiktajiem pasākumiem. Riski tiek prioritizēti, pamatojoties uz to būtiskumu - cik būtiski tie varētu ietekmēt pārskatu precizitāti - un iespējamību - cik liela ir to iestāšanās varbūtība. Augstas prioritātes riski tiek risināti nekavējoties, veicot mērķtiecīgus pasākumus, savukārt zemākas prioritātes riski tiek uzraudzīti, lai savlaicīgi konstatētu to pieaugumu. Ikgadējās pārskatīšanas nodrošina, ka riski tiek atkārtoti novērtēti un tiek veiktas nepieciešamās korekcijas.

Lai novērstu identificētos riskus, tiek īstenoti riska mazināšanas pasākumi, piemēram, "vismaz četru acu principa" piemērošana, iekšējās validācijas, automatizētas pārbaudes (ja iespējams) un mērķtiecīgas starpdepartamentu pārbaudes. Šie kontroles mehānismi ir iestrādāti ikdienas darbībā, lai nodrošinātu, ka riska mazināšanas pasākumi ir konsekventi un integrēti ikdienas lēmumu pieņemšanas un ziņošanas darba plūsmās. Ja tiek konstatētas būtiskas problēmas, tās tiek nodotas valdei, kura veic to uzraudzību un novēršanu.

Ilgtspējas stratēģija

Stāvoklis tirgū, stratēģija, darījumdarbības modelis vai modeļi un vērtības ķēde (SBM-1)

Citadeles ESG stratēģija integrē ilgtspēju uzņēmuma pamatdarbības praksē, saskaņojot to ar tādiem starptautiskiem pamatprincipiem kā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi un Parīzes nolīgums. Citadeles mērķis ir vadīt zaļo pāreju Baltijas reģionā, iekļaujot ilgtspēju finanšu produktos, pārvaldībā un darba kultūrā, veicinot ilgtermiņa noturību, mazinot riskus un izmantojot iespējas visā savā darbībā un vērtības ķēdēs. Ilgtspēja Citadelei nozīmē uzņēmējdarbības saskaņošanu ar vides, sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem, tostarp dabiskās vides saudzēšanu un ētisku praksi lēmumu pieņemšanā, produktu un pakalpojumu sniegšanā.

Vides aspekts	Sociālais aspekts	Pārvaldības aspekts
Galvenās prioritātes un mērķi Līdz 2050. gadam panākt nulles oglekļa emisiju neto līmeni Pārejas finansēšana Ilgtspējīga pašu darbība Uzlabot klimata risku pārvaldību un pielāgoties ar klimatu saistītām problēmām.	Galvenās prioritātes un mērķi Veicināt iekļaujošu, godīgu darba vietu, koncentrējoties uz darbinieku labklājību, vienlīdzīgām iespējām un prasmju pilnveidošanu. Nodrošināt ētisku praksi un darba drošību visā vērtības ķēdē, samazinot reputācijas riskus. Resursu un pakalpojumu pieejamība, sasniedzamība, cenu pieejamība, resursu kvalitāte un kvalitāte, aizsargājot klientu datus un veicinot finanšu pratību.	Galvenās prioritātes un mērķi Stiprināt korporatīvo pārvaldību, nodrošinot pārredzamību, ētisku praksi un stingru riska pārvaldību. Ievērojiet nulles toleranci pret korupciju, kukuļošanu un neētisku rīcību. Veicināt spēcīgu korporatīvo kultūru un aizsargāt trauksmes cēlējus, lai nodrošinātu atbildību. Nodrošināt atbilstību stingrākām normatīvajām prasībām un uzlabot datu kvalitāti, lai nodrošinātu uzticamu pārskatu sniegšanu.
Ilgtspējas mērķi 2024. (2025.) gadam Jauns zaļais finansējums EUR 100 miljoni (EUR 100 miljoni) 2 (3) fondi saskaņā ar SFDR 8. pantu (CBL Asset Management) Līdz 2025. gada beigām izstrādāt dekarbonizācijas plānus galvenajām nozarēm, kas rada SEG emisijas	Ilgtspējas mērķi 2024. (2025.) gadam eNPS > 35% (>40%) NPS privātpersonu apkalpošana > 35% (> 35%) NPS mobilā lietotne > 40% (> 50%) I-bankas un mobilās lietotnes pirmreizējā laika sistēmas pieejamība 99,9% (99,9%)	Ilgtspējas mērķi 2024. (2025.) gadam NILLTPF funkcijas un sankciju jomā apmācīto darbinieku % gadā tuvu 100% (tuvu 100%)
Pieeja Veicināt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, finansējot ilgtspējīgus projektus, līdz minimumam samazinot darbības radītās emisijas un integrējot klimata riskus pārvaldības ietvaros, lai nodrošinātu ilgtermiņa vides un ekonomisko noturību.	Pieeja Veicināt godīguma un iekļautības kultūru, par prioritāti izvirzīt darbinieku labklājību, sadarboties ar partneriem, lai ievērotu ētikas standartus, un sniegt pārredzamus, drošus un pieejamus finanšu pakalpojumus.	Pieeja Ieviest ētiskās vērtības un pārredzamību lēmumu pieņemšanā, nodrošināt pārskatatbildību, izmantojot stingru politiku, un nodrošināt atbilstību mainīgajiem noteikumiem, lai sekmētu ieinteresēto personu uzticību un pārliecību.

AS „Citadele banka”

Vides aspekts

Citadeles klimata stratēģija ir vērsta uz klimata pārmaiņu radītajiem riskiem un iespējām un pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tās trīs pīlāri – nulles neto emisiju sasniegšana, pārejas finansēšana un ilgtspējīga biroju darbība – ir šo centienu pamatā. Banka ir apņēmusies līdz 2050. gadam sasniegt nulles neto finansēto emisiju līmeni, saskaņojot savu darbību ar Parīzes nolīguma mērķiem. Pārejas plānā, ko plānots pabeigt 2025. gadā, būs izklāstīti īstenojamie pasākumi emisiju samazināšanai visā bankas portfelī. Lai uzlabotu pārredzamību, Citadele 2023. gadā pievienojās PCAF (Partnership for Carbon Accounting Financials) un publicēja savas pirmās SEG emisiju aplēses, pamatojoties uz PCAF metodoloģiju.

Citadele atbalsta zaļo pāreju, piedāvājot virkni zaļā finansējuma risinājumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, tostarp atjaunojamās enerģijas projektus, energoefektīvus mājokļus un renovācijas, kā arī zaļo transportlīdzekļu līzingu. Banka sadarbojas ar pārnacionālām institūcijām, lai nodrošinātu finansējumu, kas paātrina vietējās ekonomikas centienus ilgtspējas jomā. Būdama pirmā banka Baltijā, kas ieviesa zaļos noguldījumus, Citadele dod iespēju klientiem piedalīties ilgtspējas pasākumu finansēšanā.

Īstenojot savu apņemšanos mazināt darbības ietekmi, Citadele 2024. gada martā no apgrozības noslēdza 3720 verificētas oglekļa vienības, lai kompensētu 2023. gada emisijas. Tomēr, raugoties nākotnē, mūsu uzmanība tiks vērsta uz reāliem emisiju samazināšanas pasākumiem biroju darbībā, aizstājot līdzšinējo pieeju emisiju kompensēšanā.

Citadele integrē klimata risku pārvaldību savā darbībā, novērtējot gan fiziskos, gan pārejas riskus galvenajās nozarēs, kā arī uzrauga savu pakļautību ar oglekļa dioksīda emisiju saistītajiem aktīviem un pastāvīgi uzlabo politiku, lai risinātu mainīgos riskus un iespējas.

Sociālais aspekts

Citadele par ļoti svarīgu uzskata atbalstošas un iekļaujošas darba vietas kultūras veicināšanu. Tas ietver taisnīgas attieksmes nodrošināšanu, vienlīdzīgu iespēju veicināšanu un darbinieku labklājības atbalstīšanu, izmantojot veselības programmas, profesionālo attīstību un daudzveidības iniciatīvas. Šie centieni saskan ar Citadeles apņemšanos nodrošināt darbinieku ilgtermiņa iesaisti un produktivitāti, kas ir tās darbības stratēģijas stūrakmens.

Citadele cieši sadarbojas ar piegādātājiem un partneriem, lai nodrošinātu ētisku darba praksi visā vērtības ķēdē. Ietverot ilgtspējas standartus iepirkumos un attiecībās ar piegādātājiem, Citadele samazina riskus un nodrošina atbilstību saviem atbildīgas uzņēmējdarbības principiem, visās attiecībās ar partneriem veicinot uzticību un paļāvību.

Citadele cenšas aizsargāt klientus, nodrošinot datu konfidencialitāti, sniedzot skaidru un uzticamu informāciju un piedāvājot visaptverošus finanšu produktus un pakalpojumus, kas ir izstrādāti tā, lai būtu pieejami un noderīgi dažādiem klientiem. Tas atbilst tās stratēģiskajam mērķim veidot klientu uzticību un lojalitāti, veicināt finanšu pratību un sekmēt ekonomisko iekļaušanu visos tās apkalpotajos reģionos.

Pārvaldības aspekts

Savā darbībā Citadele lielu nozīmi piešķir pārredzamībai, godprātībai un atbildībai, veicinot spēcīgu, ētisku korporatīvo kultūru, stingrus pretkorupcijas pasākumus un regulatīvo standartu ievērošanu, lai mazinātu reputācijas un atbilstības riskus. Šīs apņemšanās pamatā ir stabila visaptveroša riska kultūra, kas attīstīta, izmantojot riska pārvaldības un atbilstības politiku, personāla apmācību un skaidru saziņu. Koncerns izmanto visaptverošu trīs aizsardzības līniju modeli efektīvai riska uzraudzībai un pārskatāmības sekmēšanai, nodrošinot tādus mehānismus kā trauksmes cēlēju aizsardzība. Papildus minētajam Citadele ir integrējusi ētiskās vērtības savā Ētikas kodeksā, ievēro stingru interešu konflikta politiku un uzlabo datu kvalitāti, nodrošinot ziņošanas procesu uzticamību.

Politikas līmeņa saistības

Koncerna ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir strukturēta, pamatojoties uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Citadele ir noteikusi prioritātes pieciem ilgtspējīgas attīstības mērķiem (zemāk), kas ir saistīti ar mūsu uzņēmējdarbības stratēģiju un ilgtspējīgas attīstības darbu un kas attiecas uz jomām, kurās mums ir vislielākās iespējas ietekmēt mūsu darbību. Savā ikdienas darbībā mēs sniedzam ieguldījumu arī citu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

3. ilgtspējīgas attīstības mērķis: Laba veselība un labklājība - veselības un labklājības veicināšana ir būtiska ilgtspējīgai attīstībai. Citadele atbalsta darbiniekus ar veselības apdrošināšanu, labklājības programmām un garīgās veselības resursiem, veicinot līdzsvarotu dzīvesveidu. CBL Life un CBL Open pensiju fonds piedāvā produktus, kas veicina sabiedrības veselību un labklājību, nodrošinot finansiālo drošību un neatkarību, vienlaikus veicinot ilgtermiņa finanšu plānošanu un paaudžu vienlīdzību, kā arī sekmējot ekonomisko stabilitāti.

7. ilgtspējīgas attīstības mērķis: Pieejama un tīra enerģija - piekļuve pieejamai, uzticamai un ilgtspējīgai enerģijai ir būtiska sociālajai labklājībai un pārejai uz zaļo ekonomiku. Citadele veicina atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu globālajā energoresursu struktūrā, sniedzot finansējumu mūsu korporatīvajiem klientiem zaļā sektora tehnoloģiju projektu attīstībai, tostarp saules paneļu iegādei, vēja parku attīstībai un ražošanas iekārtu modernizācijai. CBL Asset Management piedāvā ilgtspējīgus ieguldījumus tīras enerģijas infrastruktūrā, izmantojot fondus, kas klasificēti saskaņā ar ES regulas par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (SFDR) 8. pantu.

AS „Citadele banka”

8. ilgtspējīgas attīstības mērķis: Cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme - Citadele veicina ilgtspējīgu Baltijas ekonomikas izaugsmi, veicinot privāto, MVU un korporatīvo klientu attīstību, nodrošinot piekļuvi finansējumam, investīciju produktiem, inovatīviem banku risinājumiem un darbavietu radīšanai. Mēs strādājam pie tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas ikvienam un jauniešu attīstībai, lai pārietu uz cienīgām darba iespējām, ieguldot izglītības pasākumos un apmācībās, kas atbilst darba tirgus prasībām un paaugstina finanšu pratību. CBL Asset Management nodrošina piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomisko izaugsmi. Atbalsts ieguldījuma saņēmēja uzņēmuma centieniem nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un darba vietu radīšanu.

9. ilgtspējīgas attīstības mērķis: Rūpniecība, inovācijas un infrastruktūra - Citadeles misija ir modernizēt banku nozari un nodrošināt lielākas iespējas klientiem un uzņēmumiem visā Baltijā. Mēs cenšamies veicināt noturīgu infrastruktūru un inovācijas. Veicinot ilgtermiņa attiecības ar mūsu korporatīvajiem klientiem, mēs sniedzam ieguldījumu infrastruktūras stiprināšanā un tehnoloģiju attīstības veicināšanā. Mūsu pakalpojumu digitalizācija, funkcionāli un uzticami tiešsaistes un e-komercijas risinājumi, kā arī nepārtraukta jaunu attālinātu produktu ieviešana ļauj mums atbalstīt inovatīvas vides attīstību. Šāda pieeja ļauj mums apmierināt mūsu privāto un MVU klientu vēlmes, izmantojot dažādus kanālus, un palīdzēt viņiem sasniegt savus mērķus.

13. ilgtspējīgas attīstības mērķis: Rīcība klimata jomā - Citadele atzīst, ka ir steidzami nepieciešama skaidra un izlēmīga rīcība, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi. Finanšu sektoram ir būtiska loma kapitāla plūsmu pārorientēšanā, lai atbalstītu ilgtspējīgāku ekonomiku. Citadele aktīvi veicina videi draudzīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības praksi un ir apņēmusies izstrādāt jaunus piedāvājumus, kas atbalsta pāreju uz zaļo ekonomiku. Lai mazinātu savu tiešo ietekmi uz klimatu, Citadele strādā pie tā, lai samazinātu SEG emisijas, ko rada Citadele pašas darbības, un strādā pie tās finansēto klientu SEG emisiju identificēšanas un atklāšanas ar mērķi līdz 2050. gadam panākt SEG emisiju neitrālu portfeli. CBL Asset Management veicina ieguldījumus, kas nodrošina pozitīvu ietekmi uz vidi, izmantojot fondus, kas klasificēti saskaņā ar ES regulas par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (SFDR) 8. pantu.

Kopš 2019. gada CBL Asset Management ir parakstījusi atbildīgu ieguldījumu principu dokumentu (Principles for Responsible Investment). CBL Asset Management ir apņēmusies ievērot atbildīgu ieguldījumu principus - izvērtējot un izvēloties uzņēmumus, kuros ieguldīt, uzņēmums piešķir papildu nozīmi vides, sociālajiem un pārvaldības apsvērumiem, kā arī veicina šo praksi nozarē. CBL Asset Management ir apņēmusies risināt klimata pārmaiņu problēmas, saskaņojot savu darbību ar - Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīgumu.

CBL Asset Management pārvalda divus fondus un vienu ieguldījumu plānu, īpašu uzmanību pievēršot ESG faktoriem: CBL Global Emerging Markets Bond Fund, CBL European Leaders Equity Fund un CBL Sustainable Opportunities Investment Plan. Pārvaldot CBL Global Emerging Markets Bond Fund, CBL Asset Manegement par prioritāti ir izvirzījusi trīs no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas ir saistīti ar CBL Asset Mamagement biznesa stratēģiju un kuros CBL Asset Managemenbt saskata vislielākās iespējas ietekmēt tās pārvaldītā portfeļa ieguldījumu mērķus: pieejama un tīra enerģija (7. ilgtspējīgas attīstības mērķis), cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme (8. ilgtspējīgas attīstības mērķis) un klimata politika (13. ilgtspējīgas attīstības mērķis). Pārvaldot CBL European Leaders Equity Fund, CBL Asset Mamagement par prioritāti izvirza šādus ilgtspējīgas attīstības mērķus: tīrs ūdens un sanitārija (6. ilgtspējīgas attīstības mērķis), cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme (8. ilgtspējīgas attīstības mērķis), klimata politika (13. ilgtspējīgas attīstības mērķis) un miers, taisnīgums un spēcīgas institūcijas (16. ilgtspējīgas attīstības mērķis).

Citadele ievēro Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) vides un sociālā riska pārvaldības procedūras, jo ERAB ir Citadeles akcionārs ar aptuveni 25% akciju. Tas ietver atbilstību darbības prasībām (PR2 “Darba un darba apstākļi”, PR4 “Darba drošība un veselības aizsardzība” un PR 9 “Finanšu starpnieki”), kas noteiktas ERAB vides un sociālajā politikā. Citadele ir noteikusi nozares, kuras tā nefinansē ievērojamas negatīvas ietekmes uz vidi un/vai sociālās ietekmes dēļ, un finansēšanā piemēro vides un sociālā riska pārvaldības procedūras.

Ar ilgtspēju saistīti produkti, tirgi un klienti

Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni šodien ir nozīmīga inovācijas un izaugsmes iespēja. Citadelei ir iespējas uzņemties Baltijas reģionā nozīmīgu lomu, palīdzot apmierināt pieprasījumu pēc finansējuma, kas saistīts ar klimata pārmaiņām, lai atbalstītu šo pāreju.

Pārejai būs nepieciešams ievērojami palielināt zaļo finansējumu no tādām finanšu iestādēm kā Citadele. Kā vietējā banka mēs atrodamies tuvu saviem klientiem, un tas dod mums iespēju atbalstīt klientus tur, kur viņiem tas visvairāk nepieciešams. Mēs sadarbojamies ar vadošajām daudzpusējām attīstības bankām, lai sasniegtu savus mērķus pārejas finansēšanā.

2024. gadā Citadele turpināja izmantot zaļās pārejas finansēšanas iespējas, izsniedzot zaļos aizdevumus ar esošo zaļo produktu starpniecību, izstrādājot jaunus specializētus produktus un piesaistot vairāk zaļajiem aizdevumiem paredzētā finansējuma. Citadeles mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi uz vidi un motivējot klientus īstenot videi draudzīgu darbību.

AS „Citadele banka”

Zaļie aizdevumi ir paredzēti dažādām klientu grupām, un piedāvātās aizdevumu kategorijas ir īpaši atlasītas gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. 2024. gadā mūsu zaļo aizdevumu portfelis ietvēra šādas aizdevumu kategorijas:

Zaļo transportlīdzekļu līzings - bezizmešu un zemas emisijas transportlīdzekļu iegādei;

Zaļie hipotekārie aizdevumi - zaļo mājokļu iegādei ar augstiem energoefektivitātes standartiem;

Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošana Latvijā;

Aizdevumi, kas klasificēti kā "zaļie" saskaņā ar ERAB Zaļo sistēmu;

Aizdevumi, kas klasificēti kā “zaļie” saskaņā ar EIB/EIF Zaļo finanšu sistēmu;

Nekustamā īpašuma aizdevumi, kas finansē ēkas ar augstākajām BREAM un LEED sertifikācijas klasēm;

Energoefektivitātes aizdevumi korporatīvajiem klientiem (izvērtējot katru gadījumu atsevišķi).

2024. gadā mēs izsniedzām 102,4 miljonus eiro zaļajos aizdevumos (2023. gadā - 115 miljonus eiro). Zaļā kreditēšana 2024. gadā veidoja 8% no kopējā jauno aizdevumu apjoma (2023. gadā - 13%), galvenokārt tāpēc, ka par 50% palielinājās kopējais jauno aizdevumu apjoms, kā rezultātā relatīvi samazinājās zaļo aizdevumu īpatsvars kopējā jauno aizdevumu apjomā. Zaļo hipotekāro kredītu veidā tika izsniegti 37,3 miljoni eiro, zaļo elektrotransportlīdzekļu līzingā - 27,7 miljoni eiro, bet korporatīvajiem klientiem - 37,4 miljoni eiro.

Arvien populārāks kļuva 2023. gada 3. ceturksnī ieviestais Zaļais krājkonts, kas bija pirmais Baltijas tirgū. Noguldītie līdzekļi tiek izmantoti, lai finansētu projektus, kuru mērķis ir oglekļa emisiju samazināšana. Līdz 2024. gada 31. decembrim līdzekļi zaļajā krājkontā sasniedza 62 miljonus eiro (2023. gadā - 36 miljonus eiro).

Ņemot vērā ilgtspējas apsvērumu nozīmi finanšu sistēmā, CBL Asset Management ir izstrādājusi jaunu metodoloģiju 2. pensijas līmeņa pensiju plānam CBL Sustainable Opportunities Investment Plan, kurā uzkrājumi tiek ieguldīti akciju fondos un uzņēmumos, kas ir apņēmušies sasniegt ilgtspējas mērķus vai veicināt vides vai sociālos aspektus. Plāna mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa kapitāla pieaugumu, īpašu uzmanību pievēršot ESG faktoriem portfeļa sastāvā un vērtspapīru atlases procesā, vienlaikus saglabājot peļņu no ieguldījumiem plāna dalībniekiem.

CBL Global Emerging Markets Bond Fund un European Leaders Equity Fund ir saskaņoti ar Ilgtspējīgu finanšu informācijas atklāšanas regulu (Sustainable Finance Disclosure Regulation - SFDR), kas nozīmē, ka fonda ieguldījumu atlase ir balstīta uz rādītājiem, kas tieši saistīti ar izvēlētajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un tas dod fonda investoriem iespēju gūt kapitāla pieaugumu, ieguldot to uzņēmumu parāda vērtspapīros, kuri veicina vides un sociālās ilgtspējas mērķu sasniegšanu. CBL AM ieguldījumu pārvaldības procesā CBL Global Emerging Markets Bond Fund un CBL European Leaders Equity Fund ieguldījumu pārvaldības procesā ņem vērā savu ieguldījumu lēmumu principiālo negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem.

CBL Life piedāvā dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumiem, sniedzot iespēju privātajiem klientiem piesaistīt savus uzkrājumus ieguldījumu fondiem, kas ievēro ilgtspējas principus - CBL Global Emerging Markets Bond Fund un European Leaders Equity Fund.

Vērtības ķēdes pārskats

Citadeles vērtības ķēde ir neatņemama ilgtspējīgu finanšu pakalpojumu sniegšanas sastāvdaļa un atbilst tās ESG saistībām. Ietverot ilgtspējas apsvērumus gan augšupejas, gan lejupejas darbībās, Koncerns nodrošina atbildīgu iepirkumu, efektīvu riska pārvaldību un jēgpilnu produktu un pakalpojumu sniegšanu, kas atbalsta videi draudzīgāku un iekļaujošāku ekonomiku. Šī pieeja pastiprina Citadeles apņemšanos radīt vērtību ieinteresētajām personām, vienlaikus veicinot ilgtermiņa noturību un ilgtspēju.

Koncerna augšupejas vērtības ķēde ietver Koncerna iegādātās preces un pakalpojumus, piemēram, IT pakalpojumus, finanšu resursus un konsultāciju darbu. Iepirkuma process ir veidots tā, lai izveidotu un uzturētu optimālu piegādātāju tīklu, kas veicina veselīgu un godīgu konkurenci. Tajā galvenā uzmanība tiek pievērsta uzticamu piegādātāju atlasei ar nepieciešamajām zināšanām un kvalitātes standartiem, lai izvairītos no pārmērīgas paļaušanās uz vienu piegādātāju jebkurā darbības jomā. Koncerna iepirkuma darbības tiek veiktas saskaņā ar Iepirkuma procesa procedūru.

Koncerna lejupējās vērtības ķēde ietver izplatīšanas kanālus, pa kuriem finanšu pakalpojumi un produkti tiek piegādāti klientiem, tostarp to vērtības ķēdes, izmantojot kreditēšanu, finanšu pakalpojumus un aktīvu pārvaldību. Šie kanāli nodrošina, ka Koncerna piedāvājums ir pieejams, ērts un pielāgots dažādu tirgus segmentu vajadzībām, vairojot klientu apmierinātību un lojalitāti. Būtisks kreditēšanas procesa elements ir visaptverošas klientu pārbaudes, kas ietver darījuma partnera riska faktoru, piemēram, ar ESG un klimatu saistīto risku, novērtēšanu, uzsākot sadarbību un palielinot riska darījumu.

AS „Citadele banka”

Vērtības ķēdes pārskats

Ieinteresēto personu intereses un viedokļi (SBM-2)

Par prioritāti Citadele ir izvirzījusi ilgtspējīgu bankas darbību, ko tā īsteno gan ar rīcību, gan uzvedību – kas nav tikai pūles radīt iespaidu. Pāreja uz ilgtspēju mums nozīmē attieksmes un uzvedības maiņu – pakāpeniskas izmaiņas, kas prasa ieinteresēto personu iesaisti gan stratēģisko virzienu noteikšanā, gan ikdienas centienu veicināšanā, lai sekmētu pārmaiņas.

Ieinteresēto personu iesaistīšanas pieeja un ieinteresēto personu grupas. Citadele ir apņēmusies uzturēt atklātu, konstruktīvu un jēgpilnu dialogu ar ieinteresētajām personām. Koncerns identificē iekšējās un ārējās ieinteresētās personas. Iekšējās ieinteresētās personas ir darbinieki, vadība un akcionāri. Pie ārējām ieinteresētajām personām pieder klienti, piegādātāji, regulatori, investori (akcionāri un obligāciju turētāji) un plašāka sabiedrība (plašsaziņas līdzekļi, NVO, izglītības iestādes, studenti utt.). Citadele sīkāk iedala ieinteresētās personas divās galvenajās grupās, atzīstot, ka dažas, bet ne visas ieinteresētās personas var piederēt abām grupām:

AS „Citadele banka”

ietekmētās ieinteresētās personas: personas vai grupas, kuru intereses pozitīvi vai negatīvi ietekmē vai varētu ietekmēt Koncerna darbība un tā tiešās un netiešās darījumu attiecības visā vērtības ķēdē; un

Ilgtspējas ziņojuma lietotāji: vispārējas nozīmes finanšu pārskatu primārie lietotāji, tostarp, bet ne tikai esošie un potenciālie investori, aizdevēji un citi kreditori, tostarp aktīvu pārvaldītāji, kā arī citi lietotāji, tostarp Koncerna darījumu partneri un sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas, valdības, analītiķi un akadēmiskās aprindas.

Iesaiste un būtiskuma novērtējums. Citadeles ilgtspējas būtiskuma novērtējumā galvenā uzmanība tiek pievērsta ietekmētajām ieinteresētajām personām. Šis process palīdz identificēt galvenās ilgtspējas tēmas un novērtēt faktisko un potenciālo ietekmi, riskus un iespējas. Ieinteresēto personu atsauksmes palīdz Koncernam izprast sagaidāmo, noteikt prioritāros tematus un uzlabot ilgtspējas rādītājus.

Iesaistīšanas metodes un biežums. Ieinteresēto personu iesaistīšanas metodes ir pielāgotas katras grupas īpašajām vajadzībām un raksturojumam. Citadele izvērtē vairākas pieejas, lai noteiktu vispiemērotāko iesaistes metodi katram ieinteresēto personu veidam. Iesaistīšanas biežums tiek regulāri pārskatīts, lai nodrošinātu tā atbilstību Koncerna mērķiem, ņemot vērā ilgtspējas plašo un dinamisko raksturu. Galveno ieinteresēto personu atgriezeniskā saite veido pamatu prioritāšu noteikšanai un centienu koncentrēšanai.

Sadarbības un atgriezeniskās saites mehānismi. Mēs iesaistām ieinteresētās personas un ārējos ekspertus, lai labāk izprastu ilgtspējas problēmas, sabiedrības vēlmes un mūsu lēmumu plašāko ietekmi. Tas ietver regulāru dialogu ar mūsu tuvākajām ieinteresētajām pusēm, piemēram, proaktīvi apkopojot darbinieku un klientu atsauksmes un sadarbojoties ar vadības un uzraudzības iestādēm. Darbojoties stingri regulētā nozarē, mēs sadarbojamies ar regulatoriem un iestādēm, piedāvājot savas zināšanas un perspektīvas, izmantojot sabiedriskās apspriešanas un dalību nozares asociācijās.

Mēs regulāri sazināmies ar klientiem, lai apkopotu viņu atsauksmes par mūsu pakalpojumiem. Citadele regulāri veic bankas un mobilo lietotņu klientu apmierinātības aptaujas, kā arī zīmola personības (Brand Personality) un zīmola atpazīstamības (Brand Awareness) aptaujas. Mēs uzraugām savu klientu NPS rezultātu, salīdzinot ar iekšēji noteikto mērķi, lai nodrošinātu pastāvīgu klientu apmierinātību un iesaistīšanos.

Klienti var dalīties ar savām atsauksmēm, ziņot par pārkāpumu vai ziņot par aizdomām par aizliegtām darbībām, izmantojot dažādus kanālus: gan elektroniski, gan klātienē, tostarp izmantojot mūsu tīmekļa vietnē tam paredzētu sadaļu. Klientu sūdzības tiek izskatītas saskaņā ar īpašu procedūru, kas ir saskaņota ar ārējo un iekšējo noteikumu prasībām un nozares asociāciju ieteikumiem.

Ieinteresēto personu viedokļu integrācija. Ieinteresēto personu iesaistes rezultāti tiek analizēti un integrēti Citadeles stratēģijā, uzņēmējdarbības modeļos, produktos un pakalpojumos. Valde un padome regulāri tiek informēta par ieinteresēto personu interesēm, nodrošinot saskaņotību ar organizācijas mērķiem un ESG prioritātēm.

Lomas un pienākumi. Par atbilstošu iesaistīšanas metožu ierosināšanu un biežuma noteikšanu katrai ieinteresēto personu grupai ir atbildīga funkcija, kuras pārziņā ir attiecīgā joma. Galīgā atbildība par efektīvas ieinteresēto personu iesaistes nodrošināšanu un tās rezultātu integrēšanu organizācijas stratēģijā un darbībā ir jāuzņemas valdei, kas pārrauga iesaistes pasākumu saskaņošanu ar Citadeles ESG mērķiem un uzņēmējdarbības prioritātēm. ESG vadītāja, kas ir tieši pakļauts valdes priekšsēdētājam, uzdevums ir nodrošināt efektīvu un atbilstošu ieinteresēto personu iesaisti dubultā būtiskuma novērtējumā (DMA), koordinēt iesaistes pasākumus un nodrošināt, ka process ir iekļaujošs, visaptverošs un saskaņots ar organizācijas plašākiem mērķiem.

AS „Citadele banka”

Galvenās ieinteresēto personu grupas, iesaistes kanāli un mērķi

Ieinteresēto personu grupa*	Iesaistes veids	Iesaistes mērķis	Rezultātu piemēri
Investori – akcionāri, obligāciju turētāji AS, USS	Publiska informācijas atklāšana Sapulces ERAB/EIB/EIF gaidas attiecībā uz ESG prasībām Kapitāla tirgus dienas	Atgriezeniskās saites apkopošana par galvenajām vēlmēm un vajadzībām Informēšana par būtiskuma novērtēšanas procesu	Integrēta ESG stratēģijā un ceļa kartē Ātras atbildes uz investoru jautājumiem.
Padome AS	Regulāras padomes sanāksmes Padomes komiteju sanāksmes Ikmēneša / ceturkšņa / gada ziņojumi	ESG stratēģijas izveides un īstenošanas pārraudzība. Informēšana par būtiskuma novērtēšanas procesu.	Ņemti vērā, īstenojot ESG stratēģiju.
Valde AS	Valdes sanāksmes Vadības sanāksmes	ESG stratēģijas izveide un īstenošana Komentāru apkopošana ar mērķi novērtēt ilgtspējas tēmas svarīgumu	Integrēta ESG mērķu ceļa kartē Prioritārie temati, kuriem dubultā būtiskuma novērtējumā piešķirta būtiska nozīme
Darbinieki AS	Būtisku ilgtspējas tēmu apskats	Viedokļu izzināšana par ilgtspējas nozīmīgumu	Dati iekļauti dubultā būtiskuma novērtējumā
	Ceturkšņa Pulse / eNPS aptaujas	Noskaidrot apmierinātību ar nodarbinātības aspektiem.	Darba vides, korporatīvās kultūras u.c. uzlabojumi
	Ceturkšņa klātienes sesijas ar valdi Apmācības par ilgtspēju Mijiedarbība intraneta ESG sadaļā	Apmierinātības ar nodarbinātības aspektiem novērtēšana Atgriezeniskās saites un saziņas nodrošināšana Kapacitātes un labbūtības iniciatīvu veidošana	Uzlabota darba vide, uzņēmuma kultūra un labbūtība Ar ESG saistītās atsauksmes iekļautas ceļa kartes atjauninājumos
	Dialogs par personīgo izaugsmi/ darba rezultātu novērtēšana	Ilgtspējīgas darba prakses veicināšana	Talantu attīstīšana
Klienti – korporatīvie klienti AS	Būtisku ilgtspējas tēmu apskats	Izpratnes iegūšana par korporatīvo klientu prioritātēm	Iekļauts dubultā būtiskuma novērtējumā
Klienti – korporatīvie klienti AS	Individuālas tikšanās Mijiedarbība klientu kontaktu centrā Klientu apmierinātības aptauja/NPS aptaujas	Izpratnes iegūšana par korporatīvo klientu prioritātēm Uzticības veidošana	Procesu un pakalpojumu uzlabojumi, ja piemērojami
Klienti - privātpersonas AS	Būtisku ilgtspējas tēmu apskats	Viedokļu apkopošana, novērtējot ilgtspējas tēmu būtiskumu	Iekļauts dubultā būtiskuma novērtējumā
Klienti - privātpersonas AS	Sūdzību uzraudzība	Izpratnes iegūšana par klientu-privātpersonu prioritātēm	Procesu uzlabojumu, balstoties uz sniegto informāciju
Piegādātāji USS	Atgriezeniskā saite regulāru biznesa attiecību laikā Iepirkumu politika Padziļināti pārskati	Identificēt piegādātāju vēlmes attiecībā uz ESG tēmām. Nodrošināt atbilstību Piegādātāju rīcības kodeksam, noteikumiem par aizliegtu rīcību utt. Informēšana par būtiskuma novērtēšanas procesu.	Iepirkuma procesu korekcijas, ja nepieciešams Uzlabota piegādātāju atlase, ņemot vērā ESG apsvērumus
Uzraudzības iestādes, valdība un regulatori AS, USS	Uzraudzības iestāžu sagaidītais un prasības Regulāri ziņojumi un sanāksmes ar Eiropas Centrālo banku/Latvijas Banku Finanšu sektora perspektīvas paušana ar Finanšu nozares asociācijas starpniecību Tikšanās ar ministriem un ministriju pārstāvjiem	Identificēt piegādātāju vēlmes attiecībā uz ESG tēmām. Nodrošināt atbilstību Piegādātāju rīcības kodeksam, Aizliegtās rīcības noteikumiem utt. Informēšana par būtiskuma novērtēšanas procesu	Iepirkuma procesu korekcijas, ja nepieciešams Uzlabota piegādātāju atlase, ņemot vērā ESG apsvērumus
Sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi, NVO, izglītības iestādes, studenti utt. USS	Pētījumi Akadēmisko pētījumu rezultāti un intervijas Studentu prakses Preses relīzes un intervijas	Sabiedrības problēmu un tendenču identificēšana Ietekme uz būtiskuma novērtējumu Kopienas problēmu risināšana	Uzraudzība par to, vai bankas stratēģiskā pieeja ir saskaņota ar sabiedrības vēlmēm Savlaicīga to jomu identificēšana, kurās nepieciešami stratēģiski pielāgojumi

*AS – ietekmētās ieinteresētās personas, USS – ilgtspējas ziņojuma lietotāji

AS „Citadele banka”

Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli (SBM-3)

Mēs esam apzinājuši savu ietekmi uz vidi un sabiedrību (ietekmes būtiskuma novērtējums), kā arī ar ilgtspēju saistītos riskus, kuriem esam pakļauti, un pastāvošās iespējas (finansiālā būtiskuma novērtējums). Veicot dubultā būtiskuma novērtējumu (DMA), mēs esam noteikuši būtiskākos ilgtspējas jautājumus, kas ietver šādas tēmas un apakštēmas, kas ir mūsu ilgtspējas pārskatu pamatā:

E1 Klimata pārmaiņas - pielāgošanās klimata pārmaiņām un to seku mazināšana

S1 Pašu personāls - darba apstākļi un vienlīdzīga attieksme

S2 Darbinieki vērtības ķēdē - darba apstākļi

S4 Patērētāji un tieši lietotāji - personiskā drošība, ar informāciju saistītā ietekme un sociālā iekļaušana

G1 Darījumdarbība - korporatīvā kultūra, trauksmes cēlēju aizsardzība, attiecību ar piegādātājiem pārvaldība, korupcija un kukuļošana, stingrākas regulatīvās prasības un datu kvalitātes jautājumi.

Pamatojoties uz dubulto būtiskuma novērtējumu, piecas no desmit ESRS tēmām šajā pārskata periodā netika uzskatītas par būtiskām (Piesārņojums (E2), Ūdens un jūras resursi (E3), Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (E4), Resursu izmantošana un aprites ekonomika (E5), Skartās kopienas (S3)). Pamatojoties uz pieejamajiem pētījumiem un vadlīnijām, mēs atzīstam, ka piesārņojums, bioloģiskā daudzveidība, ūdens un jūras resursi, resursu izmantošana un aprites ekonomika ir potenciāli nozīmīgi gan no ietekmes, gan finansiālā būtiskuma viedokļa. Tomēr detalizēts izvērtējums pašlaik netiek veikts, jo šo tēmu novērtēšanai ir nepieciešama sarežģītāka pieeja, kas pašlaik nav iespējama, taču to plānots iekļaut mūsu darba kārtībā nākotnē.

Būtiskuma matrica

Ar ilgtspēju saistītā ietekme, riski un iespējas (IRO), kas mūsu dubultā būtiskuma novērtēšanas procesā tika identificēti kā būtiski, ir norādīti turpmāk tabulās, iedalot pēc ESRS tēmām un apakštēmām. Tabulās ir norādīts, vai ietekme un riski ir saistīti ar mūsu pašu darbību (OO) vai mūsu vērtības ķēdi (VC), un norādīts, vai ietekme ir pozitīva, negatīva, faktiska vai potenciāla. Ir iekļauti īsi IRO apraksti, un papildu informācija par to, kā tie tiek risināti, ir sniegta attiecīgajās sadaļās par vidi, sociālo jomu un pārvaldību.

AS „Citadele banka”

VIDE

Klimata pārmaiņas (E1)

Tabulā zemāk ir norādītas būtiskās ietekmes, riski un iespējas (IRO), kas saistītas ar būtiskajām klimata pārmaiņu apakštēmām: Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tabulā norādīts, vai IRO rodas bankas pašas darbības ietvaros (OO) vai visā tās vērtības ķēdē (VC) un vai ietekme ir pozitīva vai negatīva, faktiska vai potenciāla. Katrs elements ietver īsu aprakstu par attiecīgā IRO mijiedarbību ar bankas stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli. Detalizētāka informācija par mūsu rīcību attiecībā uz būtiskiem IRO ir pieejama attiecīgajās tematiskajās ilgtspējas ziņojuma sadaļās.

	Būtiskie IRO	Mijiedarbība ar stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli
Klimata pārmaiņu mazināšana
Pozitīva faktiskā ietekme (OO, DVC, ST, MT,LT)	Zaļais un pārejas finansējums	Kapitāla novirzīšana projektiem, kas samazina oglekļa emisijas, veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu un uzlabo ilgtspējas praksi, paātrina pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, sekmē vides noturību un atbalsta ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi. Šo mērķu sasniegšanu Citadele veicina, izmantojot zaļos aizdevumus un tādus produktus kā zaļie krājkonti un zaļie hipotekārie kredīti, finansējot atjaunojamās enerģijas iniciatīvas un energoefektīvus mājokļus Baltijas reģionā.
Negatīva faktiskā ietekme (OO, DVC, UVC, ST, MT,LT)	SEG emisiju rašanās no portfeļa un pašu darbībām	SEG emisijas veicina globālo sasilšanu, izraisot laikapstākļu izmaiņas, kas ietekmē vidi un rada finanšu, darbības un reputācijas riskus bankai, potenciāli ietekmējot tās darbību un portfeli. Citadele risina šīs problēmas, apņemoties līdz 2050. gadam panākt nulles neto emisiju samazināšanu portfelī, samazināt savu darbības ietekmi un izvirzīt vērienīgus zaļo aizdevumu mērķus, lai mazinātu vides un finanšu riskus.
Riski (OO, DVC, MT, LT)	Pārejas riski, kas saistīti ar pieaugošām ESG prasībām, kas ietekmē izmaksas un klientu rentabilitāti	Pārejas riski, kas izriet no stingrākām ar ESG saistītām prasībām, palielina atbilstības un darbības izmaksas, ietekmējot uzņēmējdarbības peļņu un samazinot klientu rentabilitāti, jo īpaši mazāk pielāgojamu uzņēmumu gadījumā. Citadele mazina šos riskus, atbalstot klientu pāreju, izmantojot mērķtiecīgu zaļo finansējumu, un integrē vides risku novērtējumus savos kreditēšanas procesos, lai nodrošinātu noturību un ilgtspējīgu izaugsmi.
Riski (OO, DVC, MT, LT)	Izmaiņas klientu vēlmēs un uzvedībā, ko izraisa tas, ka Koncerns nav sapratis klientu gaidas attiecībā uz zaļo pāreju	Klienti, uzskatot, ka Koncerns neatbilst viņu vērtībām vai nepiedāvā konkurētspējīgus zaļā finansējuma risinājumus, var meklēt alternatīvus finanšu pakalpojumu sniedzējus, tādējādi ietekmējot bankas tirgus daļu un kopējo klientu noturību. Citadele risina šo risku, saskaņojot savu darbību ar klientu vērtībām ar inovatīvām zaļā finansējuma iniciatīvām, piemēram, ieviešot Baltijas reģionā pirmo zaļo krājkontu un piedāvājot zaļos kreditēšanas produktus. Koncerns arī nodrošina regulāru ieinteresēto personu iesaisti un tirgus uzraudzību, lai saglabātu spēju reaģēt uz klientu vajadzībām un gaidām, ļaujot savlaicīgi pielāgot savus piedāvājumus un stiprināt klientu uzticību un lojalitāti.
Iespējas (OO, DVC, MT, LT)	Jaunu produktu izstrāde zaļajam un/vai pārejas finansējumam	Jaunu produktu ieviešana zaļās un pārejas finansēšanas jomā sniedz Citadelei iespēju paplašināt savu tirgus piedāvājumu un piesaistīt videi draudzīgus klientus, vienlaikus veicinot arī citu tirgus dalībnieku informētību. Citadele ir apņēmusies turpināt uzlabot savas zaļās kreditēšanas iespējas, lai atbalstītu sabiedrības pāreju uz ilgtspēju.
Pielāgošanās klimata pārmaiņām
Iespējamā negatīvā ietekme (OO, DVC, MT, LT)	Ekstrēmi laikapstākļi ietekmē Grupas aktīvus (piemēram, nekustamā īpašuma portfeli, iekārtas)	Ekstremāli laikapstākļi, piemēram, sausums, plūdi un vētras, var negatīvi ietekmēt Koncerna aktīvus, traucējot darbību, radot fiziskus zaudējumus nodrošinājumam un infrastruktūrai un izraisot darbības pārtraukumus. Citadele regulāri novērtē šos riskus darbības un klimata risku pārvaldības procesu ietvaros.
Riski (OO, DVC, MT, LT)	Aktīvu vērtības samazināšanās ekstremālu laikapstākļu negatīvās ietekmes dēļ uz Koncerna aktīviem Klimata pārmaiņu izraisītais kredītu saistību neizpildes gadījumu skaita pieaugums	Aktīvu vērtības samazināšanās ekstrēmu laikapstākļu dēļ un kredītu saistību neizpildes gadījumu skaita palielināšanās klimata ietekmētās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā un tūrismā, rada riskus, jo samazina nodrošinājuma vērtību un ietekmē portfeļa kvalitāti. Citadele risina šīs problēmas, veicot nekustamā īpašuma nodrošinājuma fiziskā riska novērtēšanu, klimata riska novērtēšanu kreditēšanā, stresa testēšanu un atbalstot klientu noturību ar zaļā finansējuma risinājumiem.
Potenciāla pozitīva ietekme/ Iespēja (DVC, OO, MT, LT)	Produktu un pakalpojumu izstrāde, lai pielāgotos klimata pārmaiņām	Īpašu produktu ieviešana, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, sniedz bankai iespēju izcelties tirgū, piedāvājot risinājumus, kas palīdz klientiem tikt galā ar jau notiekošo vai gaidāmo klimata pārmaiņu ietekmi. Regulāri tiek veikta tirgus uzraudzība, lai nodrošinātu savlaicīgu reaģēšanu uz klientu vajadzībām un vēlmēm.

OO – pašu darbība, UVC – augšupējā vērtības ķēde, DVC – lejupējā vērtības ķēde, Laika periods: ST – īstermiņa, MT – vidēja termiņa, LT – ilgtermiņa.

AS „Citadele banka”

SOCIĀLAIS ASPEKTS

Pašu personāls (S1)

Tabulā zemāk ir norādīti būtiskie ietekmes, riski un iespējas (IRO), kas saistīti ar būtiskajām pašu personāla apakštēmām: Darba apstākļi un Vienlīdzīga attieksme un iespējas visiem. Tabulā norādīts, vai ietekme ir pozitīva vai negatīva, faktiska vai potenciāla. Katrs elements ietver īsu aprakstu par attiecīgā IRO mijiedarbību ar bankas stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli. Detalizētāka informācija par mūsu rīcību attiecībā uz būtiskiem IRO ir pieejama attiecīgajās tematiskajās ilgtspējas ziņojuma sadaļās.

	Būtiska ietekme vai risks	Mijiedarbība ar stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli
Darba apstākļi
Pozitīva faktiskā ietekme (OO, ST, MT, LT)	Cilvēktiesības darba attiecībās (Labu darba apstākļu, ar darbu saistītu tiesību, labbūtības un labklājības nodrošināšana)	Labu darba apstākļu un labbūtības nodrošināšana veicina pozitīvu darba vidi, paaugstina darbinieku apmierinātību un stiprina Koncerna reputāciju. Tā ir būtiska Citadeles personāla stratēģijas daļa, ko atbalsta darbinieku pabalsti, labbūtības programmas, garīgās veselības resursi un darba un privātās dzīves līdzsvara iniciatīvas. Citadele iegulda darbinieku attīstībā, piedāvājot apmācības iespējas un brīvprātīgā darba dienas, kas ļauj darbiniekiem sniegt ieguldījumu sociālos pasākumos un vēl vairāk veicina iesaistīšanos un lojalitāti.
Riski (OO, ST, MT, LT)	Talantu noturēšanas problēmas/cīņa par talantiem	Talantu noturēšanas problēmas un cīņa par talantiem var novest pie vērtīgu zināšanu zuduma un ietekmēt vispārējo produktivitāti, vienlaikus apgrūtinot talantu piesaistīšanu un noturēšanu un palielinot darbā pieņemšanas izmaksas. Citadele risina šīs problēmas, izmantojot savu personāla stratēģiju, labus darba apstākļus un darbinieku labbūtības pasākumus.
Iespējas (OO, ST, MT, LT)	Kļūt par darba devēju, kuru izvēlas	Koncerna personāla stratēģijas mērķis ir kļūt par darba devēju, kuru izvēlas (employer of choice), kas ļauj Bankai piesaistīt un noturēt talantīgākos darbiniekus, veicinot atbalstošu un saistošu darba vidi. Šāda pieeja palielina darbinieku apmierinātību un produktivitāti, stiprina Koncerna kā vēlamā darba devēja reputāciju, kā arī sekmē organizācijas ilgtermiņa panākumus un inovācijas.
Vienlīdzīga attieksme un iespējas visiem
Pozitīva faktiskā ietekme (OO, ST, MT, LT)	Iekļaujošas darbavietas un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem darbiniekiem	Citadele nodrošina iekļaujošu darbavietu ar vienlīdzīgām iespējām, kas veicina pozitīvu vidi, kurā darbinieki jūtas novērtēti un cienīti, tādējādi radot lielāku apmierinātību ar darbu un uzlabojot darbinieku iesaisti. Šāda pieeja veicina komandas sadarbību un inovācijas, jo dažādie viedokļi palīdz efektīvāk risināt problēmas un pieņemt lēmumus.
Pozitīva faktiskā ietekme (OO, ST, MT, LT)	Visu darbinieku profesionālo prasmju un kompetences pilnveidošana	Visu darbinieku profesionālo prasmju un kompetences pilnveidošana ietver apmācību un izaugsmes iespēju nodrošināšanu, lai uzlabotu darbinieku zināšanas un sniegumu. Tas veicina karjeras izaugsmi, uzlabo apmierinātību ar darbu un palīdz bankai saglabāt augsti kvalificētu un pielāgoties spējīgu darbaspēku. Citadele piedāvā dažādas darbinieku attīstībai pielāgotas mācību programmas, kas veicina nepārtrauktu mācīšanos un karjeras attīstību.

OO – pašu darbība, Laika periods: ST – īstermiņa, MT – vidēja termiņa, LT – ilgtermiņa

SOCIĀLAIS ASPEKTS

Vērtības ķēdes darbinieki (S2)

Tabulā zemāk ir norādītas būtiskās ietekmes, riski un iespējas (IRO), kas saistītas ar būtisko vērtības ķēdes darbinieku apakštēmu: darba apstākļi. Novērtējumā tika konstatēta pozitīva ietekme gan augšupējā (UVC), gan lejupējā (DVC) vērtības ķēdē, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu darba attiecībās un darba drošības standartu uzlabošanu. Šajā jomā nav konstatēti būtiski riski vai negatīva būtiska ietekme. Detalizētāka informācija par mūsu rīcību attiecībā uz būtiskiem IRO ir pieejama attiecīgajās tematiskajās ilgtspējas ziņojuma sadaļās.

	Būtiska ietekme vai risks	Mijiedarbība ar stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli
Darba apstākļi
Pozitīva ietekme(DVC, UVC, ST, MT, LT)	Cilvēktiesības darba attiecībās, tostarp darba drošības standarti vērtības ķēdē	Vērtības ķēdes posmā “darbaspēks” bankas apņemšanās ievērot cilvēktiesības un darba drošību uzlabo apstākļus un drošību piegādātājiem un partneriem, veicinot uzticamu darbību un ciešākas attiecības ar ieinteresētajām personām. Citadeles koncerns sniedz savu ieguldījumu, iekļaujot šos principus savā Piegādātāju rīcības kodeksā, kurā uzsvērta godīga darba prakse, droši darba apstākļi un ētiskie standarti, kā arī to integrēšana savā kreditēšanas praksē.

UVC – augšupējā vērtības ķēde, DVC – lejupējā vērtības ķēde, Laika periods: ST – īstermiņa, MT – vidēja termiņa, LT – ilgtermiņa

AS „Citadele banka”

SOCIĀLAIS ASPEKTS

Patērētāji un tiešie lietotāji (S4)

Tabulā zemāk ir norādītas būtiskās ietekmes, riski un iespējas (IRO), kas saistītas ar patērētāju un tiešo lietotāju apakštēmām: ar informāciju saistīto ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un patērētāju un tiešo lietotāju personisko drošību. Tabulā norādīts, vai IRO rodas bankas pašas darbības ietvaros (OO) vai visā tās vērtības ķēdē (VC) un vai ietekme ir pozitīva vai negatīva, faktiska vai potenciāla. Šajā jomā nav konstatēta negatīva būtiska ietekme. Katrs elements ietver īsu aprakstu par attiecīgā IRO mijiedarbību ar bankas stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli. Detalizētāka informācija par mūsu rīcību attiecībā uz būtiskiem IRO ir pieejama attiecīgajās tematiskajās ilgtspējas ziņojuma sadaļās.

	Būtiska ietekme vai risks	Mijiedarbība ar stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli
Patērētāju un/vai tiešo lietotāju sociālā iekļaušana
Pozitīva faktiskā ietekme (DVC, ST, MT, LT)	Resursu (mājoklis, mobilitāte, finanses) un finanšu pakalpojumu pieejamība, piekļūstamība, cenu pieejamība, kvalitāte un piekļuve tiem.	Piekļuve būtiskiem resursiem, piemēram, mājokļiem, mobilitātei un finansēm, ir ļoti svarīga, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, uzlabotu dzīves kvalitāti un atbalstītu ilgtspējīgu attīstību. Citadele sniedz ieguldījumu, nodrošinot finansēšanas un digitālās bankas pakalpojumus, kas ļauj privātpersonām un uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt savas finanses, saņemt aizdevumus un veikt ieguldījumus. Šie centieni nodrošina plašāku piekļuvi finanšu risinājumiem, kas rada izaugsmes, paplašināšanās un ilgtermiņa panākumu iespējas.
Ar informāciju saistīta ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem
Pozitīva faktiskā ietekme (DVC, ST, MT, LT)	Piekļuve kvalitatīvai informācijai par produktu, lai izdarītu apzinātu izvēli attiecībā uz produktu vai pakalpojumu	Citadele nodrošina piekļuvi kvalitatīvai informācijai par produktiem un pakalpojumiem, lai klienti varētu izdarīt uz faktiem balstītu izvēli, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām.
Riski (OO, DVC)	Traucējumi organizācijas darbībā	Darbības traucējumi var izraisīt pakalpojumu pārtraukumus, darījumu kavējumus un ierobežot klientu piekļuvi finanšu pakalpojumiem, potenciāli kaitējot bankas reputācijai. Citadele mazina šos riskus, izmantojot elastīgu digitālo banku darbību, nepārtrauktu risku uzraudzību un avārijas seku novēršanas plānus.
Patērētāju un tiešo lietotāju personiskā drošība
Pozitīva faktiskā ietekme (OO, DVC, ST, MT, LT)	Klientu datu aizsardzības nodrošināšana	Klientu datu aizsardzības nodrošināšana ir ļoti svarīga, lai saglabātu konfidencialitāti, vairotu uzticību un ievērotu normatīvās prasības. Personas un finanšu informācijas aizsardzība pret nesankcionētu piekļuvi, pārkāpumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu ir būtiska, lai saglabātu finanšu iestāžu integritāti un veicinātu ilgtermiņa attiecības ar klientiem. Citadele ir apņēmusies aizsargāt klientu datus, izmantojot stingrus drošības pasākumus, modernas šifrēšanas tehnoloģijas un stingru datu aizsardzības noteikumu ievērošanu.
Riski (OO, DVC, ST, MT, LT)	Kiberdrošība	Kiberdrošības risku pārvaldība ir būtiska, lai aizsargātu sensitīvu finanšu informāciju, saglabātu darbības integritāti un aizsargātu klientu uzticību pret kiberapdraudējumiem un pārkāpumiem. Citadele ir apņēmusies īstenot stingru kiberdrošības praksi, izmantojot progresīvas drošības tehnoloģijas, nepārtrauktu risku uzraudzību un stingru atbilstību nozares standartiem, lai mazinātu iespējamos draudus.
Riski (OO, DVC, ST, MT, LT)	Klientu datu ļaunprātīga izmantošana	Klientu datu ļaunprātīga izmantošana, kas ietver neatbilstošu vai neatļautu personiskās un finanšu informācijas izmantošanu, var izraisīt privātuma pārkāpumus, identitātes zādzību un finansiālus zaudējumus. Datu ļaunprātīgas izmantošanas novēršana ir viena no galvenajām Citadeles prioritātēm, kas tiek īstenota, izmantojot stingras datu apstrādes politikas, progresīvas uzraudzības sistēmas, ievērojot normatīvos standartus.

OO – pašu darbība, UVC – augšupējā vērtības ķēde, DVC – lejupējā vērtības ķēde, Laika periods: ST – īstermiņa, MT – vidēja termiņa, LT – ilgtermiņa.

PĀRVALDĪBAS ASPEKTS

Darījumdarbība (G1)

Tabulā zemāk ir norādītas būtiskās ietekmes, riski un iespējas (IRO), kas saistītas ar darījumdarbības ētikas/prakses apakštēmām: Korporatīvā kultūra, trauksmes cēlēju aizsardzība, attiecību ar piegādātājiem pārvaldība, tostarp maksājumu prakse, un korupcija un kukuļošana. Tabulā norādīts, vai IRO rodas bankas pašas darbības ietvaros (OO) vai visā tās vērtību ķēdē (VC) un vai ietekme ir pozitīva vai negatīva, faktiska vai potenciāla. Šajā jomā nav konstatēta negatīva būtiska ietekme. Katrs elements ietver īsu aprakstu par attiecīgā IRO mijiedarbību ar bankas stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli. Detalizētāka informācija par mūsu rīcību attiecībā uz būtiskiem IRO ir pieejama attiecīgajās tematiskajās ilgtspējas ziņojuma sadaļās.

AS „Citadele banka”

	Būtiska ietekme vai risks	Īss apraksts
Korporatīvā kultūra
Pozitīva faktiskā ietekme (OO, ST, MT, LT)	Spēcīga korporatīvā kultūra, kas virza banku uz kopīgiem mērķiem	Citadele veicina spēcīgu korporatīvo kultūru, kas apvieno darbiniekus kopīgās vērtībās un kopīgiem mērķiem, veicinot sadarbību un mērķtiecību visā organizācijā. Šādas pieejas mērķis ir uzlabot motivāciju, produktivitāti un iesaisti, virzot Banku uz efektīvāku stratēģisko mērķu sasniegšanu.
Trauksmes cēlēju aizsardzība
Pozitīva faktiskā ietekme (DVC, UVC, OO, ST, MT, LT)	Trauksmes cēlēju aizsardzība, izmantojot politiku un procedūras, kas novērš nelabvēlīgu rīcību	Trauksmes cēlēju aizsardzība tiek nodrošināta, izmantojot politiku un procedūras, kas aizsargā viņus pret atriebību vai nelabvēlīgām darbībām. Šie pasākumi rada drošu vidi, kurā darbinieki var ziņot par neētiskām vai nelikumīgām darbībām, nebaidoties no negatīvām sekām, veicinot pārredzamību un atbildību organizācijā.
Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība, tajā skaitā saistībā ar maksājumu veikšanas praksi
Pozitīva faktiskā ietekme (UVC, OO, ST, MT, LT)	Efektīva piegādātāju pārvaldība, nodrošinot piegādātāju rīcības kodeksa ievērošanu un pareizu maksājumu veikšanu	Lai veicinātu ētisku un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, ir svarīgi efektīvi pārvaldīt piegādātājus un ievērot pareizu maksājumu praksi. Citadele izvirza skaidras prasības piegādātājiem, izmantojot savu Piegādātāju rīcības kodeksu, kas nosaka ētisku uzvedību, darba praksi, atbildību vides jomā un uzņēmējdarbības godīgumu. Banka nodrošina pārredzamu un savlaicīgu maksājumu veikšanas praksi, lai uzturētu ciešas un godīgas attiecības ar piegādātājiem, atspoguļojot savu apņemšanos īstenot atbildīgu uzņēmējdarbības praksi un ilgtspējību.
Atbilstība normatīvajiem aktiem, tostarp stingrākas normatīvās prasības un datu kvalitātes jautājumi
Pozitīva faktiskā ietekme (OO, DVC, ST, MT, LT)	Stingra sankciju un NILLTFN noteikumu ievērošana	Stingra sankciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas noteikumu ievērošana ir būtiska, lai nodrošinātu atbildīgu darījumdarbību un ilgtermiņa stabilitāti. Tas tiek panākts, izmantojot stingrus riska pārvaldības procesus un regulāras apmācības.
Riski (OO, DVC, ST, MT, LT)	Neatbilstīgi produkti, attieksme pret klientiem un uzņēmējdarbības prakse, kas izriet no stingrākām normatīvajām prasībām	Neatbilstīgi produkti, attieksme pret klientiem un uzņēmējdarbības prakse, kas izriet no stingrākām regulatīvajām prasībām, tostarp ESG jomā, kā arī izmaiņām valdības politikā un noteikumos, var radīt reputācijas zaudējumus un iespējamus juridiskus sodus. Banka risina šo risku, izmantojot stingru atbilstības sistēmu, nepārtrauktu regulatīvo uzraudzību, ESG integrāciju kopējā riska pārvaldības sistēmā un regulāru darbinieku apmācību.
Riski (OO, DVC, ST, MT, LT)	Datu kvalitātes problēmas, kas ietekmē uzņēmējdarbības lēmumus un/vai ziņojumus	Datu kvalitātes problēmas var ietekmēt uzņēmējdarbības lēmumus un pārskatu sniegšanu, radot neprecizitātes un novedot pie mazāk ticamiem secinājumiem. Tas var radīt problēmas lēmumu pieņemšanā un pārskatu sniegšanā, potenciāli ietekmējot stratēģiskos rezultātus un ieinteresēto personu uzticību. Datu pārvaldība un datu kvalitāte ir viena no galvenajām prioritātēm, ko Banka nepārtraukti cenšas stiprināt, lai nodrošinātu precizitāti, uzticamību un atbilstību lēmumu pieņemšanā un pārskatu sniegšanā.
Riski (OO, DVC, ST, MT, LT)	Sankciju pārkāpumi un NILLTFN jautājumi	Sankciju pārkāpumi NILLTFN jautājumi rada juridiskus, finansiālus un reputācijas riskus. Lai mazinātu šos riskus, Banka ir ieviesusi stingru atbilstības nodrošināšanas sistēmu, kas ietver darījumu uzraudzību, sankciju pārbaudi un regulāru darbinieku apmācību.
Korupcija un kukuļošana
Pozitīva faktiskā ietekme (OO, ST, MT, LT)	Spēcīga ētiska un pārredzama korporatīvā pārvaldība ar neiecietīgu attieksmi pret korupciju un kukuļošanu	Citadele ir apņēmusies ievērot stingru ētisku un pārredzamu korporatīvo pārvaldību, nepieļaujot korupciju un kukuļošanu, veicinot godprātības un uzticības kultūru. Šī apņemšanās tiek pastiprināta ar visaptverošu iekšējās pārvaldības sistēmu, kā arī ar politiku un procedūrām, kas veicina atbildīgu un ētisku uzņēmējdarbības praksi.

OO – pašu darbība, UVC – augšupējā vērtības ķēde, DVC – lejupējā vērtības ķēde, Laika periods: ST – īstermiņa, MT – vidēja termiņa, LT – ilgtermiņa.

AS „Citadele banka”

Ietekmes, riksu un iespēju pārvaldība

Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts (IRO-1)

Koncerns ziņo par ilgtspējas jautājumiem, pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu (kā definēts un paskaidrots ESRS 1 Vispārīgās prasības), kas ietver divus galvenos aspektus: ietekmes būtiskumu un finansiālo būtiskumu. Būtisko ilgtspējas tēmu noteikšanas process tika uzsākts 2021. gadā, ESG komandai apspriežoties ar valdi un padomi. Šie sākotnējie centieni noteica Citadeles ilgtspējas virzienu, ambīcijas un prioritātes, kā rezultātā par prioritātēm tika noteikti pieci ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), kas cieši saskan ar Koncerna uzņēmējdarbības stratēģiju un esošo ieguldījumu sociālajā un vides praksē.

2022. gadā šo procesu papildināja uzņēmuma mēroga būtiskuma novērtējums, kas iekļāva darbinieku atsauksmes, ar to apliecinot, ka darbinieki ir galvenā ieinteresēto personu grupa. Izmantojot UNEP FI portfeļa ietekmes analīzes rīku, Citadele novērtēja, kāda ietekme uz ilgtspēju ir bankas pamatdarbības jomām – privātpersonu un korporatīvo klientu (tostarp MVU) apkalpošanu, kas veido 90% no Koncerna kopējiem darbības ienākumiem. Šajā novērtējumā tika analizēti klientu profili (juridiskās personas un mājsaimniecības) un aptvertas visas trīs Baltijas valstis, izsverot katras valsts ieguldījumu pēc tās daļas kredītportfelī. Kreditēšana kā pamatprodukts tika identificēta kā tieša ietekmes iespēja, un analīzē tika iekļauti visi juridisko personu kredīti un mājsaimniecību produkti, piemēram, hipotekārie kredīti un finanšu līzings. Secinājumi tika kontekstualizēti, ņemot vērā valstu politikas prioritātes un 2030. gada mērķus, ES atveseļošanas un noturības plānu un katras valsts nacionālos attīstības plānus.

2023. gadā būtiskuma novērtējums tika pilnveidots, lai to saskaņotu ar ESRS prasībām. Lai nodrošinātu saskaņotību, tika iekļautas atziņas, kas gūtas no savstarpējiem dialogiem, nozares asociāciju sanāksmēm un ieinteresēto personu iesaistīšanas. Balstoties uz iepriekš paveikto, Citadele novērtēja gan ietekmes būtiskumu, novērtējot ar ilgtspēju saistīto darbību un vērtības ķēdes ietekmi, gan finansiālo būtiskumu, kvantitatīvi nosakot ar ilgtspēju saistītos riskus, ja iespējams, un papildinot tos ar kvalitatīviem novērtējumiem

Pirmais IRO noteikšanas posms ietvēra visaptveroša garā saraksta sastādīšanu par tēmām, kas attiecas uz Koncerna darbību, uzņēmējdarbības stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli. Šajā sarakstā tika iekļautas ilgtspējas tēmas no ESRS 1 AR16, esošās iekšējās ietekmes jomas, piemēram, tās, kas identificētas, identificējot riskus un GRI ziņojumos, attiecīgie ilgtspējīgas attīstības mērķi, ietekmes jomas no Atbildīgas banku darbības principu (PRB) novērtējuma un finanšu nozarei specifiskās tēmas, ko uzsvēra Ilgtspējas grāmatvedības standartu padome (SASB). Pēc tam šis garais saraksts tika konsolidēts, izslēdzot dublējošas tēmas, vajadzības gadījumā apkopojot vai sadalot ietekmes un integrējot visus identificētos tematus ESRS 1 AR16 struktūrā. Lai racionalizētu sarakstu, tiek izmantota tematiskā grupēšana, apvienojot saistītās apakštēmas dažādās struktūrās. Pārklājošās jomas tiek integrētas, lai nodrošinātu, ka netiek aizmirstas kritiski svarīgas tēmas. Terminu saskaņošana, piemēram, definīciju un kritēriju saskaņošana dažādās sistēmās, vēl vairāk precizē tēmas. Izmantojot ESRS kā strukturālo pamatu un vienlaikus iekļaujot citu ietvarstruktūru datus, procesā tiek panākts vienots un visaptverošs skatījums. Rezultāts ir pilnveidots, praktiski izmantojams ilgtspējas tēmu saraksts, kas ir vienlaikus gan plašs, gan praktisks, ļaujot Citadelei efektīvi noteikt prioritātes savos novērtējumos un pieņemt pamatotus lēmumus par ietekmi, riskiem un iespējām.

Identificētie IRO tiek tālāk novērtēti pēc būtiskuma, iesaistot ieinteresētās personas, lai apstiprinātu ietekmi un nodrošinātu pilnīgumu. Ilgtspējas tēmas, kurām nav identificētas ietekmes, risku vai iespēju, tiek izslēgtas no turpmākās būtiskuma novērtēšanas. Ietekmju būtiskums tiek novērtēts, pamatojoties uz smagumu (negatīvo ietekmju mērogs, tvērums un neatgriezeniskums; pozitīvo ietekmju mērogs un tvērums) un iespējamību. Finanšu būtiskums tiek novērtēts, izmantojot kvantitatīvos un kvalitatīvos sliekšņus, koncentrējoties uz paredzamās finansiālās ietekmes uz darbības rezultātiem, finansiālo stāvokli, naudas plūsmām un piekļuvi finansējumam iespējamību un apmēru.

Citadele novērtē savu darbību ietekmi uz cilvēkiem un vidi, kā arī ar to saistītos riskus un iespējas. Vērtības ķēdes novērtējumi tika balstīti uz iekšējām zināšanām un bija vērsti galvenokārt uz mūsu pirmā līmeņa ietekmi. 2024. gadā veiktajā novērtējumā vislielākā uzmanība tika pievērsta galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp iekšējiem nozaru ekspertiem, vadībai, darbiniekiem un korporatīvajiem klientiem, kā arī tika integrētas atziņas no zinātniskiem pētījumiem.

Ir izstrādāts jauns process, lai nodrošinātu, ka būtiska ietekme, riski un iespējas tiek reģistrēti IRO reģistrā, regulāri uzraudzīti un par tiem tiek ziņots valdei – reizi gadā vai, ja nepieciešams, biežāk – attiecībā uz pasākumiem, GDR un mērķiem, kas saistīti ar būtiskiem IRO. Šīs ietekmes, riski un iespējas katru gadu tiek atkārtoti novērtētas, lai noteiktu, vai tās ir iekļautas ilgtspējas ziņojumā. Dubultā būtiskuma novērtējuma rezultātus pārskata un apstiprina ESG darba grupa, un pēc tam tos apstiprina valde.

Par katru identificēto būtisko IRO mēs atklājam, vai tas attiecas uz pašu darbību vai vērtības ķēdi, un norādām attiecīgo laika periodu. Ar vidi saistīto risku iespējamie riski un to finansiālā ietekme tiek identificēti paralēlā procesā, izmantojot risku identificēšanas novērtējumu, un kvantitatīvi novērtēti, izmantojot iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu (ICAAP). Abos šajos procesos izmanto ar klimatu saistīto scenāriju analīzi, ko veic paplašinātā ESG darba grupa. Identificētie IRO tiek tālāk novērtēti pēc būtiskuma. Šajā novērtēšanas posmā tiek iesaistītas arī galvenās ieinteresētās personas, lai atbalstītu ietekmes novērtēšanu un apstiprināšanu un nodrošinātu rezultātu pilnīgumu.

AS „Citadele banka”

Novērtējot ietekmes būtiskumu, Koncerns ņem vērā šādus laika intervālus, kas noteikti saskaņā ar ESRS principiem:

īstermiņa laika periodam: periods, kas Koncerna finanšu pārskatos pieņemts par pārskata periodu -1 gads;

vidēja termiņa laika posmam: no īstermiņa pārskata perioda beigām līdz pieciem gadiem; un

ilgtermiņa laika periodam: vairāk nekā pieci gadi.

Ilgtspējas jautājums tiek uzskatīts par “būtisku” Koncernam, ja tas atbilst ietekmes būtiskuma vai finansiālā būtiskuma kritērijiem, vai abiem šiem kritērijiem. Ietekmes būtiskums attiecas uz Koncerna faktisko vai potenciālo, pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz cilvēkiem vai vidi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ietekme ietver to ietekmi, ko izraisījis vai veicinājis Koncerns, un ietekmi, kas ir tieši saistīta ar Koncerna darbību, produktiem vai pakalpojumiem, izmantojot tā darījumu attiecības. Uzņēmējdarbības attiecības ietver Koncerna augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi un neaprobežojas tikai ar tiešajām līgumattiecībām. Šajā kontekstā ietekme uz cilvēkiem vai vidi ietver ietekmi saistībā ar vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem. Finansiālais būtiskums attiecas uz būtisku informāciju par riskiem un iespējām, kas saistītas ar kādu ilgtspējas jautājumu, ja tas izraisa vai var izraisīt būtisku finansiālu ietekmi uz Koncernu. Tas ir gadījumā, ja ilgtspējas jautājums rada vai var radīt riskus vai iespējas, kas būtiski ietekmē (vai var būtiski ietekmēt) Koncerna naudas plūsmu, attīstību, darbības rezultātus, stāvokli, kapitāla izmaksas vai piekļuvi finansējumam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Veicot dubultā būtiskuma novērtējumu (DMA), mēs izmantojam regulāru dialogu ar iesaistītajām ieinteresētajām personām un iesaistām DMA procesā konkrētas ieinteresēto personu grupas. 2024. gadā DMA ietvaros tika veikta ESG aptauja, iesaistot divas galvenās ieinteresēto personu grupas: darbiniekus un korporatīvos klientus (juridiskās personas). Būtiskuma novērtēšanas procesa ietvaros ieinteresēto personu viedokļi tiks apzināti no jauna vismaz reizi trijos gados. Šajā novērtējumā neiesaistītās ieinteresēto personu grupas ir plānots iekļaut turpmākajos DMA pārskatos.

Ietekmju novērtēšana. Mūsu faktiskās ietekmes “smaguma” novērtēšanai 5 ballu skalā (1 = minimāla, 5 = būtiska) tika izmantoti trīs parametri: “mērogs”, “tvērums” un “neatgriezeniskums”. Vērtējot “mērogu”, mēs novērtējām, cik liela ir ietekme uz vidi vai cilvēkiem, ņemot vērā jau veiktos ietekmes mazināšanas pasākumus. Piešķirot punktus par “tvērumu”, mēs novērtējām, cik plaša ir ietekme, pamatojoties uz tādiem parametriem kā procentuālā daļa no atrašanās vietām, darbiniekiem vai finanšu izdevumiem, uz kuriem attiecas ietekme. Piešķirot punktus par “neatgriezeniskumu”, mēs novērtējām, cik grūti ir novērst kaitējumu izmaksu un laika tvērumu. Attiecībā uz potenciālo ietekmi tika novērtēts papildu parametrs “varbūtība”.

Ietekmes vērtējums

	Smagums			Varbūtība	Ietekmes novērtējums
	Mērogs Cik liela ir ietekme uz vidi vai cilvēkiem	Tvērums Cik plaša ir ietekme	Neatgriezeniskums (par faktisku negatīvu ietekmi) Cik sarežģīti ir novērst kaitējumu izmaksu un laika ziņā	Par iespējamo ietekmi	Vispārējais ietekmes vērtējums	Būtiskums Jā/Nē
Mērogs – ietekmes novērtēšana
1	minimāls	ierobežots	viegli labojams, īstermiņa	zema	zema	Nē
2	informatīvs	koncentrēts	novēršams ar pūlēm (laiks un izmaksas)	vidēji zema	vidēji zema	Nē
3	svarīgs	vidējs	grūti labojams vai vidēja termiņa	vidēja	vidēja	Nē
4	būtisks	plaši izplatīts	ļoti grūti atjaunojams vai ilgtermiņa	vidēji-augsta	vidēji-augsta	Jā
5	kritisks	globāls/kopējs	neatjaunojams/ neatgriezenisks	augsta	augsta	Jā

Negatīvai faktiskai ietekmei parametri (mērogs, tvērums, neatgriezeniskums) tiek svērti vienādi. Ja kāds no parametriem ir būtisks (vai ietilpst tajā pašā kategorijā), ietekmi klasificē kā būtisku vai kritisku. Negatīvai potenciālajai ietekmei smagumu un varbūtību vērtē vienādi (50/50). Pozitīvai faktiskai ietekmei mērogs un tvērums tiek vērtēts vienādi. Pozitīvai potenciālajai ietekmei tiek ņemta vērā arī varbūtība.

Vērtējumi ir balstīti uz ekspertu vērtējumiem un ieinteresēto personu (gan iekšējo, gan ārējo ieinteresēto personu) sniegto informāciju. Ja ietekmes, riski vai iespējas (IRO) nav identificētas, būtiskuma punkti netiek piešķirti. Tēmas, kuras ieinteresētās personas ir atzīmējušas kā būtiskas, bet nav identificētu IRO (piemēram, dzīvnieku labturība), tiek dokumentētas padziļinātai pārskatīšanai turpmākajos DMA ciklos.

AS „Citadele banka”

Risku un iespēju vērtēšana. Vērtējot riskus, mēs novērtējām iespējamo finansiālās ietekmes apmēru, pamatojoties uz dažādiem faktoriem, izmantojot atbilstošas kvantitatīvas un/vai kvalitatīvas robežvērtības, kā daļu no klimata un vides risku būtiskuma novērtējuma un ICAAP procesa. Iespējas tiek novērtētas, pamatojoties uz scenāriju analīzi, kas veikta, izmantojot Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (NGFS) scenāriju sistēmu.

Finansiālā būtiskuma novērtējumā tiek novērtēti un kvantitatīvi izteikti ar ilgtspēju saistītie riski, kas tiek integrēti Citadeles vispārējā risku pārvaldības sistēmā. Papildus regulārajai ar kreditēšanu un tirdzniecību saistīto risku novērtēšanai, pastāvīgai portfeļu uzraudzībai, jaunu uzņēmējdarbības aktivitāšu un procesu risku novērtēšanai, operacionālā riska un kontroles pašnovērtējumam Citadele katru gadu veic visu būtisko risku, kuriem Koncerns ir pakļauts ekonomiskajā un normatīvajā perspektīvā, identificēšanas procesu, un rezultāti tiek izmantoti ICAAP sagatavošanā. Tiek izmantota gan augšupejas pieeja (t.i., riski tiek identificēti ikdienas saimnieciskajā darbībā, jaunu produktu apstiprināšanas procesā, 2. aizsardzības līnijas procesu pārbaudē un izvērtēšanā), gan lejupejas pieeja (kas ļauj identificēt lielākus riskus Bankas mērogā). Risku identificēšanas procesu vada īpaša darba grupa, un tas ietver vairākas apmācības un seminārus iesaistītajiem darbiniekiem – būtisko funkciju pārstāvjiem.

Dubultā būtiskuma novērtējumā tiek pieņemts, ka riski, kas identificēti risku identificēšanas procesā un iekļauti ICAAP, tiek klasificēti kā būtiski vai izšķiroši neatkarīgi no riska vai iespējas materializēšanās iespējamības. Finansiālā būtiskuma ietekmes vērtējumu nosaka, pamatojoties uz apmēru – potenciālo finansiālo ietekmi (potenciālo zaudējumu slieksnis miljonos EUR - % no aktīviem, kas ir zemāks). Ja iekšējās risku identificēšanas procesa laikā attiecīgajās ilgtspējas tēmās vai apakštēmās nav identificēti saistītie riski vai iespējas, attiecīgā ilgtspējas tēma vai apakštēma tiek novērtēta kā nebūtiska, un tai tiek piešķirts 1 punkts.

Risku un iespēju vērtēšana

Mērogs	Varbūtība	Apmērs	% no aktīviem	Ietekmes vispārējais vērtējums	Būtiskums Jā / Nē
1	Reta (reizi 15 gados)	Minimāls	n/a	Minimāls	Nē
2	Zema (reizi 10 gados)	Informatīvs	n/a	Informatīvs	Nē
3	Vidēja (vairākas reizes 5 gadu laikā)	Svarīgs	līdz 0.02%	Svarīgs	Nē
4	Augsta (vismaz reizi gadā)	Būtisks	0.02%-0.4%	Būtisks	Jā
5	Augsta (vismaz reizi gadā)	Kritisks	>0.4%	Kritisks	Jā

Būtiskuma sliekšņi. Lai noteiktu, kuri ilgtspējas jautājumi ir būtiski ziņošanas vajadzībām, tiek noteikti būtiskuma sliekšņi, pamatojoties uz smagumu, iespējamību un finansiālo apmēru. Pārskatu sniegšanas vajadzībām noteiktais slieksnis ir “būtisks”. Tas nozīmē, ka ietekme, riski un iespējas, kas novērtēti kā “būtiski” vai augstāk, kopā ar saistītajām ESRS tēmām tiek uzskatīti par būtiskiem.

Informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas ziņojums (IRO-2)

Informācijas atklāšanas prasība		Pilns prasības nosaukums	Lpp.
ESRS 2 – Vispārīgi atklājamā informācija			18
BP-1	Vispārīgais pamats ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai		18
BP-2	Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem		18
GOV-1	Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas		19
GOV-2	Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi		21
GOV-3	Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās		21
GOV-4	Paziņojums par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju		21
GOV-5	Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu		22
SBM-1	Stāvoklis tirgū, stratēģija, darījumdarbības modelis vai modeļi un vērtības ķēde		22
SBM-2	Ieinteresēto personu intereses un viedokļi		26
SBM-3	Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli vai modeļiem		29
IRO-1	Būtiskas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts		34
IRO-2	ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas		36
E1 – Klimata pārmaiņas			42
ESRS SBM-3	Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli vai modeļiem		42
ESRS IRO-1	Būtiskas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts		43
E1-1	Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns		42
E1-2	Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas		49
E1-3	Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām		50
E1-4	Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji		51
E1-5	Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra		51
E1-6	1., 2., 3. tvēruma bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas		52
E1-7	Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti		53
E1-8	Iekšējā oglekļa cenu noteikšana		53
E1-9	Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības		46

AS „Citadele banka”

Informācijas atklāšanas prasība		Pilns prasības nosaukums	Lpp
S1– Pašu personāls			70
ESRS 2 SBM-2	Ieinteresēto personu intereses un viedokļi		70
ESRS 2 SBM-3	Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli		70
S1-1	Rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu		70
S1-2	Procesi pašu strādājošo un darbinieku pārstāvju iesaistei ietekmes jautājumos		71
S1-3	Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli pašu strādājošo bažu paušanai		72
S1-4	Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz pašu personālu un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar pašu personālu, un šo darbību iedarbīgums		72
S1-5	Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību		73
S1-6	Uzņēmuma darbinieku iezīmes		73
S1-7	Uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku raksturojums		75
S1-8	Koplīguma sarunu tvērums un sociālais dialogs		75
S1-9	Daudzveidības rādītāji		75
S1-10	Adekvātas algas		76
S1-11	Sociālā aizsardzība		76
S1-12	Personas ar invaliditāti		76
S1-13	Apmācības un prasmju pilnveides rādītāji		76
S1-14	Darba aizsardzības rādītāji		76
S1-15	Darba un privātās dzīves līdzsvara rādītāji		77
S1-16	Atalgojuma rādītāji (darba samaksas atšķirība un kopējais atalgojums)		77
S1-17	Incidenti, sūdzības un nopietna ietekme uz cilvēktiesībām		77
S2– Vērtības ķēdes darbinieki			78
ESRS 2 SBM-3	Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli		78
S2-1	Rīcībpolitika attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem		78
S2-2	Procesi vērtības ķēdes darbinieku iesaistei ietekmes jautājumos		78
S2-3	Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli vērtības ķēdes darbinieku bažu paušanai		78
S2-4	Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar vērtības ķēdes darbiniekiem, un šo darbību iedarbīgums		79
S2-5	Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību		79
S4 – Patērētāji un tiešie lietotāji			80
ESRS 2 SBM-2	Ieinteresēto personu intereses un viedokļi		80
ESRS 2 SBM-3	Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli		80
S4-1	Rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem		80
S4-2	Procesi patērētāju un tiešo lietotāju iesaistei ietekmes jautājumos		81
S4-3	Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli patērētājiem un tiešajiem lietotājiem bažu paušanai		81
S4-4	Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, un šo darbību iedarbīgums		81
S4-5	Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību		84
G1 – Darījumdarbība			85
ESRS 2 GOV-1	Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas		85
ESRS 2 IRO-1	Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts		85
G1-1	Darījumdarbības politika un korporatīvā kultūra		85
G1-2	Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība		86
G1-3	Korupcijas un kukuļošanas novēršana un atklāšana		87
G1-4	Apstiprināti korupcijas un kukuļošanas incidenti		87
G1-5	Politiskā ietekme un lobēšanas darbības		87
G1-6	Maksājumu prakse		87

AS „Citadele banka”

Starpnozaru un tematisko standartu datu punktu saraksts, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem (IRO-2)

Informācijas atklāšanas prasība	SFDR atsauce	3. pīlāra atsauce	Atsauce uz etalona regulu	Atsauce uz ES klimata tiesību aktiem	Atsauce
ESRS 2 GOV-1 Dzimumu pārstāvība valdēs, 21. punkta d) apakšpunkts	rādītājs Nr. 13 1. pielikuma 1. tabulā		Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums		ESRS 2 GOV-1
ESRS 2 GOV-1 Neatkarīgo valdes locekļu procentuālais īpatsvars, 21. punkta e) apakšpunkts			Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums		ESRS 2 GOV-1
ESRS 2 GOV-4 Paziņojums par pienācīgu rūpību 30. punkts	rādītājs Nr. 10 1. pielikuma 3. tabulā				ESRS 2 GOV-4
ESRS 2 SBM-1 Iesaistīšanās darbībās saistībā ar fosilo degvielu, 40. punkta d) apakšpunkts i	rādītājs Nr. 4 1. pielikuma 1. tabulā	Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 1. tabula: Kvalitatīva informācija par vides risku un 2. tabula: Kvalitatīvā informācija par sociālo risku	Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums		Nav būtisks
ESRS 2 SBM-1 Iesaistīšanās darbībās saistībā ar ķīmisku produktu ražošanu, 40. punkta d) apakšpunkts ii)	rādītājs Nr. 9 1. pielikuma 2. tabulā		Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums		Nav būtisks
ESRS 2 SBM-1 Iesaistīšanās darbībās saistībā ar pretrunīgi vērtētiem ieročiem 40. punkta d) apakšpunkta iii) daļa	rādītājs Nr. 14 1. pielikuma 1. tabulā		Deleģētā regula (ES) 2020/1818, 12. panta 1. punkts Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums.		Nav būtisks
ESRS 2 SBM-1 Iesaistīšanās darbībās saistībā ar tabakas audzēšanu un ražošanu, 40. punkta d) apakšpunkts iv			Deleģētā regula (ES) 2020/1818, 12. panta 1. punkts Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums.		Nav būtisks
ESRS E1-1 Pārkārtošanās plāns klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, 14. punkts				Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punkts	ESRS E1-1
ESRS E1-1 Uzņēmumi, kas izslēgti no Parīzes nolīgumam pielāgotiem etaloniem, 16. punkta g) apakšpunkts		449a. Pants Regula (ES) Nr. 575/2013; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 1. veidne: Banku grāmata – Klimata pārmaiņu pārejas risks: Riska darījumu kredītkvalitāte pa nozarēm, emisijām un atlikušo termiņu	Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkta d)-g) apakšpunkts un 12. pants.		Nav būtisks
ESRS E1-4 SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji, 34. punkts	rādītājs Nr. 4 1. pielikuma 2. tabulā	449a. Pants Regula (ES) Nr. 575/2013; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 3. veidne: Banku grāmata– Klimata pārmaiņu pārejas risks: izlīdzināšanas rādītāji	Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 6. pants.		ESRS E1-4
ESRS E1-5 Elektroenerģijas patēriņš no fosilās enerģijas avotiem, kas sadalīti pa avotiem (tikai nozares ar lielu ietekmi uz klimatu), 38. punkts	Rādītājs Nr. 5, 1. tabula Nr. 1 un rādītājs Nr. 5, 2. tabula 1. pielikumā.				Nav būtisks
ESRS E1-5 Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra, 37. punkts	rādītājs Nr. 5 1. pielikuma 1. tabulā				ESRS E1-5
ESRS E1-5 Energointensitāte, kas saistīta ar darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu, 40.-43. punkts	rādītājs Nr. 6 1. pielikuma 1. tabulā				Nav būtisks
ESRS E1-6 1., 2., 3. tvēeruma bruto SEG emisiju un kopējo SEG emisiju apjoms, 44. punkts	rādītājs Nr. 1 un 2 1. pielikuma 1. tabulā	Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 1. veidne: Banku grāmata– Klimata pārmaiņu pārejas risks: Riska darījumu kredītkvalitāte pa nozarēm, emisijām un atlikušo termiņu	Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 5. panta 1. punkts, 6. pants un 8. panta 1. punkts.		ESRS E1-6

AS „Citadele banka”

Informācijas atklāšanas prasība	SFDR atsauce	3. pīlāra atsauce	Atsauce uz etalona regulu	Atsauce uz ES klimata tiesību aktiem	Atsauce
ESRS E1-6 Bruto SEG emisiju intensitāte, 53.-55. punkts	Indicators Nr. 3 Table #1 of Annex 1	Article 449a Regulation (EU) No 575/2013; Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 Template 3: Banking book – Climate change transition risk: alignment metrics	Delegated Regulation (EU) 2020/1818, Article 8(1)		ESRS E1-6
ESRS E1-7 SEG piesaiste un oglekļa kredīti, 56. punkts				Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punkts	ESRS E1-7
ESRS E1-9 Etalona portfeļa pakļautība ar klimatu saistītiem fiziskiem riskiem, 66. punkts			Deleģētā regula (ES) 2020/1818, II pielikums Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums		Nav būtisks (pakāpeniska ieviešana)
ESRS E1-9 Naudas summu sadalījums pēc akūta un hroniska fiziska riska, 66. punkta a) apakšpunkts ESRS E1-9 To nozīmīgo aktīvu atrašanās vieta, kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam, 66. punkta c) apakšpunkts.		Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 46. un 47. punkts; 5. veidne: Banku grāmata- Klimata pārmaiņu fiziskais risks: Fiziskam riskam pakļauti riska darījumi.			Nav būtisks (pakāpeniska ieviešana)
ESRS E1-9 Nekustamā īpašuma aktīvu uzskaites vērtības sadalījums pa energoefektivitātes klasēm, 67. punkta c) apakšpunkts.		Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 34. punkts;2. veidne: Banku grāmata – Klimata pārmaiņu pārejas risks: Aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu – Nodrošinājuma energoefektivitāte			Nav būtisks (pakāpeniska ieviešana)
ESRS E1-9 Portfeļa saistības pakāpe ar klimatu saistītām iespējām, 69. punkts			Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 II pielikums		Nav būtisks (pakāpeniska ieviešana)
ESRS E2-4 Katra E-PRTR regulas (Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs) II pielikumā minētā piesārņotāja apmērs, kas emitēts gaisā, ūdenī un augsnē, 28. punkts	Rādītājs Nr.8 1. pielikuma 1. tabula Rādītājs Nr.2 1. pielikuma 2. tabula Rādītājs Nr.1 1. pielikuma 2. tabula Rādītājs Nr.3 1. pielikuma 2. tabula				Nav būtisks
ESRS E3-1 Ūdens un jūras resursi, 9. punkts	Rādītājs Nr.7 1. pielikuma 2. tabulā				Nav būtisks
ESRS E3-1 Īpaša rīcībpolitika, 13. punkts	Rādītājs Nr. 8 1. pielikuma 2. tabulā				Nav būtisks
ESRS E3-1 Ilgtspējīgi okeāni un jūras, 14. punkts	Rādītājs Nr. 12 1. pielikuma 2. tabulā				Nav būtisks
ESRS E3-4 Kopējais reciklētā un atkalizmantotā ūdens apjoms, 28. punkta c) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 6,2 1. pielikuma 2. tabulā				Nav būtisks
ESRS E3-4 Kopējais ūdens patēriņš (m3) uz neto ieņēmumiem no pašu darbībām, 29. punkts	Rādītājs Nr. 6.1 1. pielikuma 2. tabulā				Nav būtisks
ESRS 2- SBM 3 – E4 16 (a) i rindkopa	Rādītājs Nr. 7 1. pielikuma 1. tabulā				Nav būtisks
ESRS 2- SBM 3 – E4 16 (b). rindkopa	Rādītājs Nr. 10 1. pielikuma 2. tabulā				Nav būtisks
ESRS E4-2 Ilgtspējīga zemes izmantošanas / lauksaimniecības prakse vai rīcībpolitika, 24. punkta b) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 11 1. pielikuma 2. tabulā				Nav būtisks
ESRS E4-2 Ilgtspējīga okeānu izmantošanas / jūras izmantošanas prakse vai rīcībpolitika, 24. punkta c) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 12 1. pielikuma 2. tabulā				Nav būtisks

AS „Citadele banka”

Informācijas atklāšanas prasība	SFDR atsauce	3. pīlāra atsauce	Atsauce uz etalona regulu	Atsauce uz ES klimata tiesību aktiem	Atsauce
ESRS E4-2 Rīcībpolitika, kas paredzēta, lai risinātu atmežošanas problēmu, 24. punkta d) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 15 1. pielikuma 2. tabulā				Nav būtisks
ESRS E5-5 Nereciklēti atkritumi, 37. punkta d) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 13 1. pielikuma 2. tabulā				Nav būtisks
ESRS E5-5 Bīstamie atkritumi un radioaktīvie atkritumi, 39. punkts	Rādītājs Nr. 9 1. pielikuma 1. tabulā				Nav būtisks
ESRS 2- SB–3 - S1 Piespiedu darba incidentu risks, 14. punkta f) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 13 I. pielikuma 3. tabulā				ESRS 2 – SBM–3 - S1
ESRS 2- SB–3 - S1 Bērnu darba incidentu risks, 14. punkta g) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 12 I. pielikuma 3. tabulā				ESRS 2 – SBM–3 - S1
ESRS S1-1 Cilvēktiesību politikas saistības, 20. punkts	Rādītājs Nr. 9, 1. pielikuma 3. tabulā un rādītājs Nr. 11, 1. tabulā.				ESRS S1-1
ESRS S1-1 Pienācīgas rūpības politika attiecībā uz jautājumiem, kas ietverti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. pamatkonvencijā, 21. punkts			Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums		ESRS S1-1
ESRS S1-1 Cilvēku tirdzniecības novēršanas procesi un pasākumi, 22. punkts	Rādītājs Nr. 11 I. pielikuma 3. tabulā				ESRS S1-1
ESRS S1-1 Nelaimes gadījumu darbā novēršanas politika vai pārvaldības sistēma, 23. punkts	Rādītājs Nr. 1 I. pielikuma 3. tabulā				ESRS S1-1
ESRS S1-3 Sūdzību izskatīšanas mehānismi, 32. punkta c) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 5 I. pielikuma 3. tabulā				ESRS S1-3
ESRS S1-14 Nāves gadījumu skaits un ar darbu saistīto nelaimes gadījumu skaits un biežums, 88. punkta b) un c) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 2 I. pielikuma 3. tabulā		Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums		ESRS S1-14
ESRS S1-14 To dienu skaits, kas zaudētas traumu, nelaimes gadījumu, nāves gadījumu vai slimības dēļ, 88. punkta e) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 3 I. pielikuma 3. tabulā				ESRS S1-14
ESRS S1-16 Nekoriģēta vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība, 97. punkta a) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 12 I. pielikuma 1. tabulā		Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums		ESRS S1-16
ESRS S1-16 Izpilddirektora pārmērīga atalgojuma attiecība, 97. punkta b) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 8 I. pielikuma 3. tabulā				ESRS S1-16
ESRS S1-17 Diskriminācijas incidenti, 103. punkta a) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 7 I. pielikuma 3. tabulā				ESRS S1-17
ESRS S1-17 ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 104. punkta a) apakšpunkta neievērošana	Rādītājs Nr. 10, I pielikuma 1. tabulā un rādītājs Nr. 14, 3. tabulā.		Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums Deleģētā regula (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts		ESRS S1-17
ESRS 2- SB–3 - S2 Ievērojams bērnu darba vai piespiedu darba risks vērtības ķēdē, 11. punkta b) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 12 un Nr. 13, I pielikuma 3. tabulā.				ESRS 2 – SBM–3 - S2
ESRS S2-1 Cilvēktiesību politikas saistības, 17. punkts	Rādītājs Nr. 9, I pielikuma 3. tabulā un rādītājs Nr. 11, 1. tabulā.				ESRS S2-1
ESRS S2-1 Rīcībpolitika attiecībā uz darbiniekiem vērtības ķēdē, 18. punkts	Rādītājs Nr. 11 un Nr. 4, I pielikuma 3. tabulā.				ESRS S2-1
ESRS S2-1 ANO DP par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām un ESAO vadlīniju 19. punkta neievērošana	Rādītājs Nr. 10 1. pielikuma 1. tabulā		Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums Deleģētā regula (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts		ESRS S2-1

AS „Citadele banka”

Informācijas atklāšanas prasība	SFDR atsauce	3. pīlāra atsauce	Atsauce uz etalona regulu	Atsauce uz ES klimata tiesību aktiem	Atsauce
ESRS S2-1 Pienācīgas rūpības politika attiecībā uz jautājumiem, kas ietverti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. pamatkonvencijā, 19. punkts			Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums		ESRS S2-1
ESRS S2-4 Cilvēktiesību problēmas un incidenti, kas saistīti ar uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, 36. punkts	Rādītājs Nr. 14 1. pielikuma 3. tabulā				ESR S2-4
ESRS S3-1 Cilvēktiesību politikas saistības, 16. punkts	Rādītājs Nr. 9, 1. pielikuma 3. tabulā un rādītājs Nr. 11, 1. tabulā.				Nav būtisks
ESRS S3-1 ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP, SDO principu un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 17. punkta neievērošana	Rādītājs Nr. 10 1. pielikuma 1. tabulā		Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums Deleģētā regula (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts		Nav būtisks
ESRS S3-4 Cilvēktiesību problēmas un incidenti, 36. punkts	Rādītājs Nr. 14 1. pielikuma 3. tabulā				Nav būtisks
ESRS S4-1 Rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, 16. punkts	Rādītājs Nr. 9, 1. pielikuma 3. tabulā un rādītājs Nr. 11, 1. tabulā.				ESRS S4-1
ESRS S4-1 ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 17. punkts	Rādītājs Nr. 10 1. pielikuma 1. tabulā		Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums Deleģētā regula (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts		ESRS S4-1
ESRS S4-4 Cilvēktiesību problēmas un incidenti, 35. punkts	Rādītājs Nr. 14 1. pielikuma 3. tabulā				ESRS S4-3
ESRS G1-1 Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija, 10. punkta b) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 15 1. pielikuma 3. tabulā				ESRS G1-1
ESRS G1-1 Trauksmes cēlēju aizsardzība, 10. punkta d) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 6 1. pielikuma 3. tabulā				ESRS G1-1
ESRS G1-4 Naudas sodi par pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas tiesību aktu pārkāpumiem, 24. punkta b) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 17 1. pielikuma 3. tabulā		Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums		ESRS G1-4
ESRS G1-4 Pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas standarti, 24. punkta b) apakšpunkts	Rādītājs Nr. 16 1. pielikuma 3. tabulā				G1-4

AS „Citadele banka”

ESRS 1 Klimata pārmaiņas

Stratēģija - Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns (E1-1)

Citadele apzinās, ka klimata pārmaiņas ietekmē mūsu darbību, radot riskus mūsu darbiniekiem, klientiem, iekārtām un sabiedrībai, kurā mēs darbojamies. Mēs arī apzināmies, ka mūsu darbība gan tieši, gan netieši ietekmē klimatu un vidi. Kā finanšu iestādei mums ir iespēja uzņemties pozitīvu lomu klimata pārmaiņu risināšanā, pieņemot ilgtspējīgu praksi, finansējot zaļos un pārejas projektus un mudinot klientus pieņemt ilgtspējīgāku praksi.

Mūsu darbība un uzņēmējdarbības modelis var ietekmēt klimatu un vidi vairākos veidos. Mūsu tiešā ietekme ietver enerģijas patēriņu Citadeles biroju, filiāļu un datu centru darbināšanai, no piegādātājiem iegādātos produktus un pakalpojumus, emisijas no transporta, kas saistītas ar darba braucieniem un darbinieku pārvietošanos uz darbu. Mūsu netiešā ietekme ietver to saimniecisko darbību ietekmi uz vidi, kuras mēs atbalstām ar saviem finanšu produktiem un pakalpojumiem, aizdevumus un finansējumu projektiem un uzņēmumiem, kas var veicināt klimata pārmaiņas vai citas videi kaitīgas darbības.

Citadele atzīst ietekmi uz vidi kā būtisku un kā veidu, kā sniegt ieguldījumu vairāku mūsu prioritāro ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā (IAM).

2023. gadā Citadele panāca oglekļa neitralitāti savā darbībā, samazinot emisijas, kur tas bija iespējams, un kompensējot pārējās emisijas. Sākot no 2024. gada, mēs pārorientējam uzmanību uz stratēģijām, kuru mērķis ir tieši samazināt un likvidēt emisijas mūsu darbībās, izvirzot konkrētus emisiju samazināšanas mērķus un regulāri ziņojot par progresu, jo uzskatām, ka emisiju novēršana to rašanās vietā piedāvā lielāku ilgtermiņa vērtību nekā paļaušanās uz kompensācijām. Lai gan mūsu darbības ietekme uz vidi ir salīdzinoši neliela salīdzinājumā ar netiešo ietekmi, tā ir joma, kurā mēs varam īstenot tiešu kontroli un panākt būtiskus uzlabojumus. Samazinot savu oglekļa dioksīda emisiju nospiedumu un uzlabojot emisiju aprēķinu precizitāti, mūsu mērķis ir sniegt ilgtspējīgāku un ilglaicīgāku ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.

Citadele ir apņēmusies līdz 2050. gadam sasniegt nulles oglekļa emisiju līmeni saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Svarīgs solis šajā ceļā ir skaidras bāzes līnijas noteikšana attiecībā uz mūsu kredītportfeļa 3. tvēruma emisijām. Mēs aprēķinām šīs finansētās 3. tvēruma SEG emisijas saskaņā ar PCAF Globālo SEG uzskaites un ziņošanas standartu. Tomēr mēs apzināmies, ka ir nepieciešami precīzāki dati, lai noteiktu jēgpilnus un izmērāmus samazināšanas mērķus. Lai gan Citadelei pašlaik nav pilnībā izstrādāta Pārejas plāna, mēs strādājam pie tā izstrādes un esam apņēmušies to pabeigt līdz 2025. gada beigām. Lai to sasniegtu, mēs koncentrēsimies uz detalizētu klientu līmeņa datu apkopošanu, dekarbonizācijas scenāriju izstrādi nozarēm ar augstu emisiju līmeni un visaptverošu SEG emisiju samazināšanas plāna sagatavošanu.

Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli (ESRS 2 SBM-3)

Citadele atbalsta ekonomiku ar finansējumu izaugsmei un paplašināšanai, un jaunais finansējums privātajiem, MVU un korporatīvajiem klientiem 2024. gadā sasniedza 1 343 miljonus eiro. Saistībā ar apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi Citadeles koncerns veicina pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, izmantojot zaļos aizdevumus, kas sasniedza 102,4 miljonus eiro, nodrošinot finanšu noturību un ilgtermiņa vērtības radīšanu Baltijas reģionā.

Citadeles stratēģijas un uzņēmējdarbības modeļa noturību pret klimata pārmaiņām apliecina tās pieeja ilgtspējas integrēšanai pamatdarbībā. Banka ir apņēmusies līdz 2050. gadam sasniegt nulles neto finansēto emisiju līmeni, saskaņojot savu praksi ar Parīzes nolīguma mērķiem. Lai atbalstītu šo mērķi, Banka 2025. gadā izstrādās pārejas plānu un arī turpmāk koncentrēsies gan uz darbības, gan finansēto emisiju aprēķināšanu un samazināšanu. Lai atbalstītu zaļo un pārejas finansējumu, Citadele izsniedz zaļo finansējumu un nosaka jaunus ikgadējus zaļā finansējuma mērķus. Ieinteresēto personu iesaiste veicina bankas stratēģijas atbilstību sabiedrības un klientu vēlmēm, nodrošinot, ka Bankas piedāvājums joprojām ir elastīgs. Banka veic regulāru uzņēmējdarbības vides monitoringu un ieinteresēto personu iesaisti, lai sekotu līdzi tirgus tendencēm un klientu vajadzībām. Citadele bija pirmā Baltijā, kas ieviesa zaļo krājkontu, sniedzot iespēju klientiem piedalīties zaļajā pārejā, zinot, ka noguldītie līdzekļi tiek izmantoti oglekļa emisiju samazināšanas projektu finansēšanai. Banka piedāvā virkni zaļo kreditēšanas produktu un ir apņēmusies pielāgoties tirgus vēlmēm, nodrošinot finansējuma pieejamību, vienlaikus proaktīvi izvērtējot pieprasījumu pēc jauniem produktiem un ieviešot tos atbilstoši tirgus vajadzībām.

AS „Citadele banka”

Citadele izvērtē ar klimatu saistītos riskus un iespējas visā Baltijas reģionā, kur galvenokārt ir koncentrēta tās darbība. Klimata risku pārvaldība ir iestrādāta Bankas darbībā. Fiziskie un pārejas riski tiek novērtēti portfeļu līmenī, integrēti lēmumu pieņemšanas procesos un stresa testēšanas sistēmā. Turklāt Banka katru gadu veic ar klimatu saistīto risku būtiskuma novērtējumu, definējot ar klimatu saistītos riskus visos portfeļos un segmentos. Bankas svarīgākā būtiskā ietekme un riski saistībā ar klimata pārmaiņām galvenokārt izriet no tās kredītportfeļa. ESG principu integrēšana pārvaldības sistēmā ļauj Citadelei efektīvi pielāgoties jaunajiem riskiem un iespējām. Pārredzamība un atbilstība normatīvajiem aktiem ir Bankas pieejas centrālais elements. Ievērojot ESRS standartus, Citadele nodrošina skaidru un visaptverošu informācijas atklāšanu saistībā ar klimatu. Citadeles pārvaldības struktūras pārrauga ESG stratēģiju izstrādi un izpildi, regulāri uzraugot progresu. Citadeles zaļā finansējuma produkti tiek izplatīti, izmantojot dažādus kanālus, tostarp digitālās banku platformas, filiāļu tīklu un korporatīvo attiecību pārvaldniekus. Šie kanāli palīdz sasniegt plašu klientu loku un nodrošina ilgtspējīgu finansēšanas risinājumu pieejamību. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, skatiet sadaļas: Ar klimatu saistīto risku pārvaldība.

To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar klimatu saistīto ietekmi, riskus un iespējas (ESRS 2 IRO-1)

SEG emisiju aprēķini. Siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz Siltumnīcefekta gāzu (SEG) protokola korporatīvās uzskaites un pārskatu sniegšanas standarta metodoloģiju. Rezultāti ir izteikti CO₂ ekvivalentos, kas ir universāla siltumnīcefekta gāzu mērvienība, kura norāda globālās sasilšanas potenciālu. Citadele uzskaita 1. un 2. tvēruma SEG emisijas, kā arī iekļauj būtiskās uz savu darbību attiecināmās 3. tvēruma kategorijas.

Citadeles tiešās emisijas (1. tvērums) ir emisijas no stacionāriem dīzeļdegvielas ģeneratoriem Citadeles telpās, kas nodrošina darbības nepārtrauktību elektroenerģijas padeves pārtraukumu gadījumā, no mobilās sadegšanas, izmantojot uzņēmumam piederošos transportlīdzekļus, kā arī no noplūdes emisijām no gaisa kondicionēšanas iekārtām, ko izmanto Citadeles biroja telpās un datu centra iekārtās. Citadeles netiešās SEG emisijas (2. tvērums) ir iepirktā elektroenerģija un siltumenerģija. Iepriekšējo darbību 3. tvēruma emisijas ietver iepirktās preces un pakalpojumus; elektroenerģijas un siltuma zudumus elektrotīklos, siltumenerģijas ražošanas netiešo ietekmi; emisijas no darbinieku pārvietošanās uz darbu, attālinātā darba un komandējumiem, kā arī darbības laikā radušos atkritumus. Pakārtotās darbības 3. tvēruma emisijas ietver finansētos ieguldījumus (3. tvēruma 15. kategorijas emisijas). Par bāzes gadu emisiju ziņošanai tika izvēlēts 2023. gads. Bāzes gada emisijas tiek pārrēķinātas, kad un ja ir pieejami būtiski uzlabojumi datu pieejamībā vai metodoloģijās.

Citadele ziņo par SEG emisijām, pamatojoties uz darbības kontroli. Saskaņā ar šo pieeju uzņēmums uzskaita 100% SEG emisiju no darbībām, kuras tā vai kāds no tās meitasuzņēmumiem kontrolē. Tā neuzskaita SEG emisijas no darbībām, kurās tai pieder līdzdalība, bet nav operatīvās kontroles. Uzņēmuma darbības kontrolē esošie objekti - Bankas meitasuzņēmumi, filiāles un klientu apkalpošanas centri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Kaleido Privatbank AG (Šveices meitasuzņēmums, kas nodots pārdošanai) kopš 2022. gada 31. decembra ir uzrādīta kā pārtraukta darbība un nav iekļauta SEG emisiju aprēķinu tvērumā.

Darbības dati SEG emisiju aprēķiniem tika iegūti vai nu no Citadeles iekšējām datu pārvaldības sistēmām, vai no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem. Aprēķinos izmantotie emisiju faktori ir iegūti no viena no šādiem avotiem: valstīm specifiskie emisiju faktori siltumenerģijas ražošanai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas iegūti no valstu ziņojumiem vai valdības oficiāli publicētajiem datiem; Apvienotās Karalistes valdības SEG konversijas faktori uzņēmumu ziņošanai // Siltumnīcefekta gāzu ziņojumi: pārrēķina koeficienti 2023 - GOV.UK (www.gov.uk), Latvijā, Lietuvā un Igaunijā iegādātai “zaļajai” elektroenerģijai tika izmantoti piegādātāja iesniegtie sertifikāti, lai apliecinātu elektroenerģijas atjaunojamo resursu izcelsmi. Pamatojoties uz šiem sertifikātiem, saskaņā ar tirgu balstītu metodi tika pieņemts nulles emisijas koeficients. Attiecībā uz 2. tvēruma iepirkto elektroenerģiju, tika izmantoti emisijas faktori, ko nosaka Emisijas organizāciju asociācija – Association of Issuing Bodies (AIB), attiecībā uz tirgu balstītu metodi izmantoti atlikuma maisījuma (residual mix) emisiju faktori un emisiju faktori, ko nosaka piegādātāju kombinācija, izmantojot uz atrašanās vietu balstītu metodi. Attiecībā uz 2. tvēruma iepirkto siltumenerģiju aprēķini tiek veikti, gan balstoties uz atrašanās vietu, gan uz tirgu, tomēr, tā kā nav pieejami konkrēta piegādātāja dati, abas pieejas pašlaik balstās uz vieniem un tiem pašiem tīkla vidējiem emisijas koeficientiem. Šie faktori ir iegūti no publiski pieejamām valstu metodikām un zinātniskām publikācijām, kas attiecas uz Latviju, Lietuvu un Igauniju. Partnerības oglekļa dioksīda uzskaites finanšu datubāze (PCAF) datu bāze 3. tvēruma 15. kategorijas emisiju aprēķiniem. Emisiju faktori tika izvēlēti, pamatojoties uz SEG protokola korporatīvajā standartā izklāstītajiem principiem un vadlīnijām. Priekšroka tika dota visprecīzākajiem un konkrētai nozarei, vietai un darbības kontekstam atbilstošākajiem faktoriem. Kad vien iespējams, tika piemēroti reģionam vai valstij specifiski emisiju faktori, kā arī nozarei specifiskas vērtības.

Oglekļa emisiju kompensācija. Saskaņā ar mūsu apņemšanos veikt oglekļa ziņā neitrālu pašu darbību, 2024. gada martā Citadeles vārdā tika izņemtas 3720 reģistra apstiprinātās oglekļa vienības (VCU), lai segtu emisijas 2023. gadā (projekta veids - vēja enerģija). VCU tika izsniegtas saskaņā ar Verified Carbon Standard protokolu. Šo instrumentu izdošana un īpašumtiesības tiek izsekotas Verra reģistrā, izmantojot unikālus sērijas numurus, lai novērstu dubultu uzskaiti vai dubultu pārdošanu. SEG emisiju samazināšanas darbības nav īstenotas. Mēs neesam pakļauti regulētām emisiju tirdzniecības sistēmām, un pārskata periodā netika piemērotas iekšējās oglekļa cenu noteikšanas shēmas.

AS „Citadele banka”

Nozīmīgas un nebūtiskas 3. tvēruma emisijas

Pamatojoties uz Citadeles novērtējumu, Koncerns ir secinājis, ka lielākā daļa (vairāk nekā 99%) tā 3. tvēruma emisiju rodas no klientu darbības un ieguldījumu vērtspapīriem (15. kategorija). Pārējās 3. tvēruma emisijas 1.-14. kategorijā veido mazāk nekā 1%, tāpēc tās tiek uzskatītas par nenozīmīgām. Rezultātā 1.-14. kategorija ir izslēgta no Citadeles 3. tvēruma emisiju ziņojuma. Tomēr Citadele turpinās aprēķināt un uzraudzīt 3. tvēruma emisijas visās kategorijās iekšējās plānošanas un klimata mērķu izpildes uzraudzības vajadzībām. Pirmajā ziņojumā saskaņā ar ESRS Citadele kā bāzes gadu izmanto 2024. gadu.

Kreditēšanas portfeļa 3. tvēruma emisijas (15. kategorija)

Citadele aprēķina emisijas saskaņā ar Globālo SEG uzskaites un ziņošanas standartu A daļu: finansētās emisijas. Otrais izdevums, PCAF (2022). Finansētās emisijas aprēķina, reizinot attiecināšanas koeficientu ar aizņēmēja vai ieguldījumu saņēmēja emisijām (Globālais SEG uzskaites un ziņošanas standarts finanšu nozarei, 38. lpp.), kā sīkāk aprakstīts tālāk katram aktīvu veidam.

Aizdevumiem korporatīvajiem klientiem, aizdevumiem komerciālā nekustamā īpašuma iegādei, mājokļu hipotēkām un aizdevumiem mehānisko transportlīdzekļu iegādei emisijas tiek aprēķinātas, izmantojot netiešus avotus, piemēram, datus no ārējām datubāzēm, piemēram, PCAF, vai aplēstos nozares vidējos rādītājus, ja dati nav pieejami. Šīs aplēses atspoguļo klientu emisijas, un šo rādītāju sagatavošanā tiek izmantoti aptuvenie rādītāji, jo informācija no klientiem nav pieejama. Līdz ar to precizitātes līmenis ir atšķirīgs. Zemāki PCAF rādītāji (1, 2 un 3) tiek sasniegti, ja ir pieejami precīzāki, konkrētam klientam specifiski dati, savukārt augstāki rādītāji (4 un 5) norāda uz paļaušanos uz vispārinātiem aprēķiniem. Datu kvalitātes punkti, kas svārstās no 1 (visprecīzākais) līdz 5 (vismazāk precīzs), ir sniegti tabulā "3. tvēruma finansēto emisiju intensitāte". Mūsu aprēķinu pamatā ir vislabākie pašlaik pieejamie dati, taču mēs apzināmies, ka attiecībā uz šiem datiem pastāv nenoteiktība. Lai uzlabotu precizitāti, Citadele plāno 2025. gadā sākt sadarbību ar klientiem, vācot datus no klientiem, un turpina strādāt pie precīzāku klientu datu integrēšanas turpmākajos novērtējumos.

Aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei. Šajā aktīvu kategorijā ietilpst mehānisko transportlīdzekļu - vieglo automobiļu, mikroautobusu un smago transportlīdzekļu - finansēšana. Saskaņā ar PCAF standartu šī metode aptver mehānisko transportlīdzekļu 1. un 2. tvēruma emisijas. Mehānisko transportlīdzekļu aizdevumu finansētās emisijas aprēķina, reizinot attiecināšanas koeficientu ar transportlīdzekļa emisijām. Attiecināšanas koeficients ir vienāds ar katram mehāniskajam transportlīdzeklim piešķirto finansējumu, kas dalīts ar transportlīdzekļa tirgus vērtību aizdevuma izsniegšanas brīdī (iegādes cenu). Transportlīdzekļu emisijas iegūst no PCAF datubāzes, pamatojoties uz transportlīdzekļa tipu un degvielas veidu.

Aizdevumi korporatīvajiem klientiem. Šajā aktīvu kategorijā ietilpst bilancē uzrādītie aizdevumi un kredītlīnijas, kas izsniegtas uzņēmumiem un citām organizatoriskām struktūrām, kuras nav kotētas biržā. Šī metode aptver Bankas klientu 1., 2. un 3. tvēruma emisijas. Finansēto emisiju aprēķins aizdevumiem korporatīvajiem klientiem sastāv no diviem komponentiem: attiecināšanas koeficienta un uzņēmuma emisijām. Attiecināšanas koeficientu nosaka, dalot neatmaksāto aizdevuma atlikumu ar uzņēmuma kopējiem aktīviem, kas kalpo kā aptuvens rādītājs kopējam parādam plus pašu kapitālam. Aktīvu kopsummas vērtība tiek ņemta no pēdējā pieejamā datuma. Ja šādi dati nav pieejami, aprēķinus veic, pamatojoties uz aplēsto vidējo portfeļa aktīvu vērtību. Dati par klientu emisijām tiek aplēsti, izmantojot PCAF sniegto reģiona un nozares līmeņa aizstājējinformāciju.

Komerciālais nekustamais īpašums. Šajā aktīvu kategorijā ietilpst bilancē uzrādīti aizdevumi komerciālā nekustamā īpašuma (KNĪ) iegādei un refinansēšanai. Īpašums tiek izmantots komerciāliem mērķiem. Biržā kotētie KNĪ ieguldījumi ir iekļauti biržā kotēto kapitāla vērtspapīru aktīvu klasē. Aizdevumi, kas nodrošināti ar KNĪ citiem mērķiem, nevis KNĪ iegādei, un kredīti KNĪ uzņēmumiem, kas nav nodrošināti, tiek klasificēti kā aizdevumi korporatīvajiem klientiem. Emisijas aprēķina, reizinot attiecināšanas koeficientu ar ēkas emisijām. Attiecināšanas koeficientu aprēķina, dalot neatmaksāto aizdevuma summu ar īpašuma vērtību aizdevuma izsniegšanas brīdī. Ēku emisiju aprēķina metodika ir atkarīga no datu pieejamības. Aprēķināto ēku enerģijas patēriņu nosaka, pamatojoties vai nu uz platību (ja ir pieejama), vai uz ēku skaitu. Aprēķinātās ēku emisijas, pamatojoties uz platību, aprēķina, pamatojoties uz ēkas tipu un konkrētai atrašanās vietai specifiskiem statistikas datiem no PCAF datu bāzes. Emisijas aprēķina, izmantojot aplēsto ēku enerģijas patēriņu un vidējos emisijas koeficientus, kas raksturīgi attiecīgajam enerģijas avotam no PCAF datu bāzes.

Hipotekārie kredīti. Šajā aktīvu kategorijā ietilpst bilancē uzrādīti aizdevumi dzīvojamo īpašumu, tostarp dzīvokļu, individuālo māju un daudzdzīvokļu māju ar nelielu vienību skaitu, iegādei un refinansēšanai. Īpašums tiek izmantots tikai mājokļa vajadzībām, nevis komercdarbībai. Emisijas aprēķina, reizinot attiecināšanas koeficientu ar ēkas emisijām. Saskaņā ar PCAF standartu šī metode aptver 1. un 2. tvēruma emisijas. Attiecināšanas koeficientu aprēķina, dalot neatmaksāto aizdevuma summu ar īpašuma vērtību aizdevuma izsniegšanas brīdī. Ēku emisiju aprēķina metodika ir atkarīga no datu pieejamības. Aprēķināto ēku enerģijas patēriņu nosaka, pamatojoties vai nu uz platību (ja ir pieejama), vai uz vienību/ēku skaitu. Ja ir pieejama īpašuma platība, emisijas aprēķina, reizinot platību ar vidējiem emisijas koeficientiem no PCAF datubāzes. Ja platība nav pieejama, aprēķinu veic, pamatojoties uz vienību un attiecīgo PCAF datubāzes faktoru.

Kotētās akcijas un uzņēmumu obligācijas. Šajā aktīvu kategorijā ietilpst visas bilancē uzrādītās kotētās uzņēmumu obligācijas un visi bilancē uzrādītie kotētie pašu kapitāla vērtspapīri, kas tiek tirgoti tirgū un ir paredzēti vispārējiem korporatīviem mērķiem (t.i., nezināms ieņēmumu izlietojums, kā noteikts SEG protokolā). Finansētās emisijas aprēķina, reizinot attiecināšanas koeficientu ar attiecīgā darījuma partnera emisijām. Attiecināšanas koeficientu aprēķina, dalot nesamaksāto summu ar uzņēmuma vērtību biržā kotētam pašu kapitālam vai ar pašu kapitāla un parāda summu korporatīvajām obligācijām. Tāda pati metodika tiek piemērota ārpusbilances ieguldījumiem (pārvaldībā esošie aktīvi (AuM)).

AS „Citadele banka”

Valsts parāds. Šī aktīvu klase ietver valsts obligācijas, ko emitē vietējā vai ārvalstu valūtā un ko galvenokārt emitē centrālā valdība vai valsts kase. Valsts parāda finansētās emisijas aprēķina, reizinot attiecināšanas koeficientu ar attiecīgā valsts aizņēmēja emisijām. Attiecināšanas koeficientu aprēķina, dalot parāda neatmaksāto summu ar emitenta valsts IKP, kas koriģēts pēc PPP. PCAF metodoloģijā ierosināto publisko datu avotu, piemēram, ESAO un Pasaules Bankas grupas, sarakstu izmanto, lai iegūtu emitenta valsts 1., 2. un 3. tvēruma emisijas.

Ar klimatu saistīto risku pārvaldība

Citadele apzinās, ka ar klimatu saistītie riski - gan fiziskie, gan pārejas riski - var ietekmēt Koncerna darbību un uzņēmējdarbības modeli vairākos veidos: (i) kā tiešie riski Citadelei un (ii) kā riski Citadelei ar mūsu klientu, partneru un piegādātāju starpniecību, kurus ietekmē ar klimatu saistītie riski.

Koncerns ar klimatu saistītos riskus uzskata par riska faktoriem, kas ietekmē esošās galvenās riska kategorijas, piemēram, kredītrisku, operacionālo risku, tirgus risku, likviditātes risku un stratēģisko risku. Mūsu ar klimatu saistīto risku pārvaldībā tiek ievērota četru pakāpju pieeja - riska identificēšana, novērtēšana, pārvaldība un uzraudzība, kas ir iestrādāta Bankas galvenajos procesos.

Ar klimatu saistīto risku integrēšana Citadeles riska pārvaldības sistēmā ir nepārtraukts process, kas tiek regulāri pārskatīts un atjaunināts, lai nodrošinātu atbilstību zinātniskajai vienprātībai un normatīvajām prasībām. 2024. gadā Citadele savos procesos turpināja iekļaut ECB gaidas par piesardzīgu ar klimatu saistīto risku pārvaldību, vienlaikus pastāvīgi pilnveidojot savas metodoloģijas.

Ar klimatu saistīto risku pārvaldība

Identifikācija	Novērtējums	Risku vadība	Uzraudzība
Būtisko ar klimatu saistīto risku identificēšana, nosakot riska faktorus un riska būtiskuma novērtēšanas procesu.	Ar klimatu saistītā riska novērtējums portfeļa un individuālā līmenī kreditēšanas procesā. ESG karodziņi integrēti darbības riska novērtēšanas procesā ESG scenāriji integrēti ICAAP stresa testos	Ar klimatu saistīto risku iekļaušana riska vadības sistēmā	Riska stratēģijā un Riska apetītes ietvarā noteikto ierobežojumu uzraudzība Vides un sociālā riska notikumu uzraudzība

Ar klimatu saistīto risku identificēšana

Ar klimatu saistītos riskus iedala fiziskajos un pārejas riskos. Fiziskos riskus sīkāk klasificē kā akūtus vai hroniskus saskaņā ar vispārējo praksi šajā jomā. Ar klimatu saistītie riski izpaužas caur citām riska kategorijām, tāpēc ir svarīgi noteikt transmisijas kanālus, pa kuriem šie riska faktori ietekmē Banku (piemēram, caur tās darījumu partneriem un ieguldītajiem aktīviem). Ar klimatu saistīto riska faktoru iespējamā ietekme ir identificēta visiem galvenajiem Bankas riska veidiem. Ar klimatu saistītie gan pārejas, gan fiziskie riski ir identificēti portfeļu līmenī un individuālā līmenī klientiem ar lieliem riska darījumiem. Turklāt vides un sociālie riski tiek novērtēti attiecībā uz kreditēšanas darījumiem.

Ar klimatu saistīto risku novērtējums

Lai izprastu Citadeles Koncerna pakļautību un potenciālo neaizsargātību pret fiziskajiem un pārejas riskiem, katru gadu tiek veikts ar klimatu saistīto risku būtiskuma novērtējums, kurā ar klimatu saistīto risku būtiskums tiek novērtēts attiecībā uz kredītrisku, likviditātes risku, tirgus risku, operacionālo risku un stratēģisko risku. Integrējot ar klimatu saistītā riska aspektus esošajā riska pārvaldības sistēmā, Citadele ir definējusi pieņemamus ar klimatu saistītā riska līmeņus un portfeļa koncentrāciju augsta riska nozarēm savā Riska apetītes ietvarā un Riska stratēģijā.

Visi ar klimatu saistītie riski, kas identificēti kā būtiski, ir iekļauti Riska apetītes ietvarā un riska stratēģijā atsevišķās riska jomās saskaņā ar Koncerna ESG riska politiku. Šis process ietver atbilstošu riska limitu noteikšanu, galveno riska rādītāju izstrādi, kā arī regulāru uzraudzību un ziņošanu. Papildu uzraudzība tiek veikta nozarēs, kurās ir paaugstināts ar klimatu saistītais risks. Turpmākie pasākumi limitu pārkāpumu gadījumā ir iekļauti Riska stratēģijā.

Citadele pilnveido ar klimatu saistīto risku būtiskuma novērtēšanas pieeju un 2024. gada pirmajā ceturksnī ir pabeigusi tās integrēšanu ICAAP ietvaros ar stresa testēšanu un scenāriju analīzi. Ar klimatu saistīto risku kvantitatīvais novērtējums ir daļa no stresa testēšanas procedūrām, un scenāriji ir izstrādāti kredītriskam (gan fiziskā, gan pārejas riska scenārijs), tirgus riskam (apvienots fiziskā un pārejas riska scenārijs), operacionālajam riskam (fiziskā un pārejas riska scenārijs) un stratēģiskajam riskam (pārejas riska scenārijs).

Ņemot vērā ar klimatu un vidi saistīto riska faktoru sarežģīto un daudzveidīgo ietekmi, mēs aplūkojam šos riskus esošajās riska kategorijās atsevišķi un kopā īstermiņa (līdz 1 gadam), vidēja termiņa (2-5 gadi) un ilgtermiņa (>5 gadi) periodos. Tiek pieņemts, ka ar klimatu saistītie riski laika gaitā palielināsies, kas nozīmē, ka īstermiņā ietekme būs mērenāka, bet ilgākā perspektīvā kļūs smagāka.

AS „Citadele banka”

Ar klimatu saistītie riski var izpausties gan kā finanšu, gan nefinanšu riski. Finanšu riski ietver ar klimatu un vidi saistītu notikumu izraisītu finansiālu zaudējumu iespējamību. Nefinanšu riskus uzskata par varbūtību, ka šādi notikumi negatīvi ietekmēs Bankas reputāciju, kas var radīt finansiālas sekas. Mēs novērtējam saikni starp finanšu un nefinanšu riskiem, izmantojot pārneses kanālu pieeju. Pārneses kanāli ir cēloņsakarību ķēdes, kas izskaidro, kā klimata risku faktori var tieši vai netieši ietekmēt Citadeli ar mūsu darījuma partneru, aktīvu un plašākas ekonomiskās vides starpniecību.

Potenciālie pārneses kanāli un klimata saistīto risku faktoru ietekme uz katru prudenciālās uzraudzības riska veidu

Riska veids	Potenciālā ietekme
Kredītrisks	Fiziskie un pārejas riska faktori palielina Bankas kredītrisku gan ienākumu (t.s. income effect), gan labklājības (t.s. wealth effect) efekti. Banka identificē ienākumu efektu kā fiziskā riska pārneses kanālu, kad fiziskā apdraudējuma notikumi negatīvi ietekmē aizņēmēja spēju atmaksāt un apkalpot parādu, zaudējot vai samazinot ienākumus no ietekmētā nekustamā īpašuma vai ražošanas iekārtām. Banka atzīst ietekmi, kas izpaužas kā samazināta spēja pilnībā atgūt aizdevuma, kura atmaksa netiek pildīta, vērtību, jo samazinās ieķīlātā nodrošinājuma vērtība. Ar klimatu saistīti notikumi var izraisīt cilvēku mirstības pieaugumu un darba ražīguma samazināšanos. Ilgtermiņā tas varētu būt galvenais ražošanas apjoma samazināšanās virzītājspēks, radot negatīvas ekonomiskas sekas.
Tirgus risks	Fiziskie un pārejas riski var mainīt vai atklāt jaunu informāciju par nākotnes ekonomiskajiem apstākļiem vai finanšu aktīvu vērtību, kā rezultātā var rasties lejupvērsti cenu šoki un palielināties tirgojamo aktīvu tirgus svārstīgums. Aktīvu vērtības izmaiņas var būt saistītas ar politikas izmaiņām un/vai ieguldītāju izvēli par labu ilgtspējīgākiem aktīviem.
Likviditātes risks	Ar klimatu saistītie riska faktori var tieši ietekmēt likviditātes risku, ietekmējot Bankas spēju piesaistīt līdzekļus vai likvidēt aktīvus. Ar klimatu saistītie riska faktori var radīt netiešu ietekmi, ietekmētiem darījuma partneriem samazinot noguldījumus un kredītlīnijas.
Darbības risks	Ja fizisku apdraudējumu dēļ tiek traucēti kritiski svarīgi pakalpojumi un telekomunikāciju infrastruktūra, var tikt ietekmēta Bankas darbības spēja. Pieaugošs juridiskās un normatīvās atbilstības risks, kas saistīts ar ieguldījumiem un uzņēmējdarbību, kura ir jutīga pret klimata pārmaiņām. Banku reputācijas riska palielināšanās, pamatojoties uz mainīgo tirgus vai patērētāju noskaņojumu.
Stratēģijas risks	Nespēja sasniegt ar ilgtspēju saistītos mērķus var izraisīt negatīvu klientu reakciju un tirgus daļas zaudēšanu.

Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārejas riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības (E1-9)

Ar klimata pārmaiņām saistītais fiziskais risks

Koncerna saimnieciskā darbība ir koncentrēta Baltijas valstīs ar līdzīgiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem un līdzīgu pakļautību gan akūtiem, gan hroniskiem fiziskiem riskiem. Fizisko risku novērtējumā tiek ņemti vērā 8 klimata apdraudējumi, tostarp upju plūdi, piekrastes plūdi, ūdens trūkums, sausums, ārkārtējs karstums, meža ugunsgrēks, zemestrīce un zemes nogruvumi. Ja iespējams, fiziskā riska novērtējums tiek veikts ģeotelpiskajā līmenī. Fiziskā riska līmenis tiek noteikts, pamatojoties uz novērtēšanas pieeju, kas sniegta izvēlētajos ārējos avotos. Par būtiskiem fiziskiem riskiem uzskata riskus, kuru aplēstais riska līmenis ir vidēji augsts un augstāks.

Upju plūdu risks ir novērtēts kā būtisks visiem komerciālajiem un dzīvojamajiem nekustamajiem īpašumiem. Sausuma un ūdens trūkuma riska būtiskums ir noteikts tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības segmentam, jo šīs nozares ir ļoti atkarīgas no ūdens resursu pieejamības un optimāliem laika apstākļiem.

Pamatojoties uz 2024. gada otrajā pusgadā veikto fizisko risku novērtējumu, 19% no nekustamā īpašuma nodrošināta portfeļa ir pakļauti augstam un vidēji augstam upju plūdu riskam, 63% - zemam un vidējam riskam, bet atlikušie 17% - zemam riskam. Papildus tiek novērtēts sausuma un ūdens trūkuma risks lauksaimniecības un mežsaimniecības segmenta klientiem, kā rezultātā 3,9% no tiem ir pakļauti augstam un vidēji augstam riskam, 1% - zemam un vidēji zemam riskam un 2,7% - zemam riskam.

Pamatojoties uz vispārpieņemtajiem klimata scenārijiem, piemēram, NGFS izstrādātajiem un zinātniski apstiprinātajiem, paredzams, ka globālās un reģionālās temperatūras paaugstināšanās palielinās fizisko apdraudējumu biežumu un smagumu. Citadeles Koncerns ņem vērā ar klimatu saistītās prognozes un jaunākos pētījumu rezultātus, lai noteiktu pieeju būtisku fizisko risku uzraudzībai kredītportfelī.

AS „Citadele banka”

Būtiskā fiziskā riska koncentrācija nekustamā īpašuma nodrošinājuma portfelī, 31.12.2024.

Riska līmenis	Upju plūdu risks portfelim	Sausuma un ūdens trūkuma risks lauksaimniecības un mežsaimniecības segmentā
Augsts un vidēji augsts risks	19%	3.9%
Zems-vidējs	63%	1.0%
Zems	17%	2.7%

Augsta/vidēji augsta riska darījumu sadalījums pēc nekustamā īpašuma nodrošinājuma veida, 31.12.2024.

Nekustamā īpašuma ķīlas veids	Pakļautība upju plūdu riskam, milj. EUR	% no kopējiem risku darījumiem	Pakļautība sausuma riskam, milj. EUR	% no kopējiem risku darījumiem
Dzīvojamās telpas	190.6	11.54%	0.0	0.00%
Komercīpašumi	92.4	5.56%	24.0	1.45%
Lauksaimniecības zeme	11.8	0.72%	37.5	2.27%
Mežs	4.5	0.30%	0.0	0.00%
Zeme	0.9	0.06%	3.2	0.19%
Citas	20.7	1.27%	0.0	0.00%
Kopā ar paaugstinātu risku	320.9	19.45%	64.7	3.91%
Kopējais nekustamā īpašuma portfelis	1 655.6

Ar klimata pārmaiņām saistītais pārejas risks (E1-9)

Pārejas risks tiek uzskatīts par visnozīmīgāko Bankas kredītportfelim, tāpēc novērtējumā galvenā uzmanība tiek pievērsta kredītriska jomai. Pārejas riska faktori ir novērtēti, izmantojot ārējos avotus, piemēram, Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālos enerģētikas un klimata attīstības plānus, lai saprastu, kādu ietekmi zaļā pāreja var atstāt uz dažādām nozarēm. Turklāt pārejas risks ir novērtēts, ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju intensitāti pa nozarēm. Uzņēmumus, kas pārstāv nozares ar lielākām SEG emisijām, visticamāk, vairāk ietekmēs normatīvās prasības, tāpēc šīs nozares tiek uzskatītas par potenciāli neaizsargātām pret pārejas risku.

Pamatojoties uz pārejas riska novērtējumu 2024. gada 31. decembrī, tiek uzskatīts, ka Citadeles kredītportfelī ar paaugstinātu pārejas risku ir šādas nozares: lauksaimniecība, elektroenerģijas un gāzes apgāde, transports, daži apstrādes rūpniecības segmenti. Būvniecība, nekustamā īpašuma darbības un mehānisko transportlīdzekļu vairumtirdzniecība tiek rūpīgi uzraudzītas, jo šīs nozares, iespējams, pārejas uz videi draudzīgāku ekonomiku laikā ietekmēs regulatīvās prasības, piemēram, energoefektivitātes standarti un “tīra” transporta iniciatīvas.

Ir svarīgi atzīmēt, ka nav paredzams, ka pārejas riski izpaudīsies uzreiz. Būtiskais laika periods tiek vērtēts kā vidēja termiņa vai ilgtermiņa, jo būtiskas izmaiņas politikā un nodokļu sistēmā gaidāmas, sākot ar 2030. gadu. Šī iemesla dēļ tabula (tabula zemāk) nebūtu jāinterpretē kā norāde uz nenovēršamiem riskiem esošajiem riska darījumiem. Tā vietā tajā ir uzsvērti riska darījumi, kurus mēs proaktīvi identificējam, lai pievērstu tiem uzmanību. Banka turpinās pilnveidot savu novērtējuma metodoloģiju, lai efektīvāk atspoguļotu jaunākās pārejas riska attīstības tendences.

Citadele sākotnēji koncentrējas uz augstāka riska un paaugstinātas riska pakāpes nozarēm. Tomēr būs nepieciešama papildu padziļināta izpēte, lai diferencētu atsevišķu darījumu partneru ievainojamību katrā nozarē, ņemot vērā atšķirības uzņēmējdarbības modeļos un pielāgošanās klimata pārmaiņām un/vai to seku mazināšanas plānos.

AS „Citadele banka”

Nozares ar paaugstinātiem pārejas riskiem, miljonos EUR 31.12.2024.

	Nozare (NACE)	Komentārs	Riska darījumi ar paaugstinātu pārejas risku milj.EUR	% no kopējā portfeļa
Nozares ar paaugstinātu pārejas risku, kas iekļautas ikmēneša pārejas riska uzraudzības procesā	Lauksaimniecība	Augkopība un lopkopība	191	10.11%
	Transports	n/a	133	7.04%
	Elektroenerģijas, gāzes, tvaika un gaisa kondicionēšanas padeve	n/a	123	6.51%
	Kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana, sanācijas darbības	n/a	9	0.48%
	Rūpniecība	Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana; Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana; Citu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana	5	0.26%
	Kopā nozares ar paaugstinātu pārejas risku		461	24.40%
Kopējais nozaru skaits, kurās pastāv ar pāreju saistīta riska nenoteiktība, kas iekļauta ikgadējā pārskatā par ar klimatu saistītiem riskiem	Darbības ar nekustamo īpašumu	Nozare nav novērtēta kā augsta riska nozare, pamatojoties uz Bankas iekšējo pieeju, tomēr tiek cieši uzraudzīta paaugstināta pārejas dēļ	450	23.77%
	Būvniecība	n/a	150	7.93%
	Automobiļu vairumtirdzniecība	n/a	43	2.28%
	Kopā nozares ar pārejas riska nenoteiktību		643	33.98%
	Kredītportfelis kopā		1 890

Scenāriju analīze

Citadele ir izmantojusi klimata pārmaiņu scenāriju analīzi, lai novērtētu iespējamo klimata pārmaiņu tendenču turpmāko ietekmi uz Citadeles uzņēmējdarbības modeli un stratēģiju. Lai vadītu šo analīzi, Citadele izmantoja NGFS (Network for Greening the Financial System) scenāriju sistēmu, lai izpētītu dažādus scenārijus un to iespējamo ietekmi uz tās uzņēmējdarbības modeli. NGFS scenāriji ļauj Citadelei veikt detalizētu klimata pārmaiņu radīto finanšu risku analīzi, sniedzot salīdzināmus rezultātus, kas balstīti uz konsekventu globālo mainīgo lielumu kopumu. Šajā ziņojumā Citadele izmantoja NGFS scenārijus, lai veiktu klimata stresa testus, tādējādi vēl vairāk uzlabojot izpratni par ar klimatu saistītajiem riskiem. Šie scenāriji ir papildināti ar papildu klimata un makroekonomiskajiem mainīgajiem lielumiem, kas nepieciešami iekšējām klimata risku metodoloģijām un stresa testēšanas modeļiem.

Citadeles pieeja ir strukturēta trīs galvenajos darbības virzienos: i) darbs pie klimata scenārijiem, galvenie pieņēmumi, galvenie virzītājspēki un scenāriju rezultāti, ii) klimata scenāriju pārvēršana riskos, lai tos iekļautu stratēģiskajā plānošanā, un iii) klimata riska faktoru pielāgošana, lai tos izmantotu kā ievaddatus mūsu klimata riska stresa testēšanā.

Mūsu izvēlētie scenāriji ir balstīti uz šādiem pieņēmumiem:

Sakārtots – Net Zero 2050 – tiek pieņemts, ka klimata politika tiek ieviesta agrīni un pakāpeniski kļūst stingrāka. Tā pamatā ir NGFS scenārijs “Neto nulle 2050”, kurā globālā sasilšana tiek ierobežota zem 1,5°C, izmantojot stingru klimata politiku un inovācijas, un aptuveni 2050. gadā tiek sasniegtas nulles CO₂ emisijas.

Neorganizēta - aizkavēta pāreja - tiek pieņemts, ka jauna klimata politika netiks ieviesta līdz 2030. gadam, jo iepriekšējos gados politikas veidotāji nenosaka atbilstošus stimulus, lai varētu notikt zaļā pāreja.

Strauja globālā sasilšana - NDC un pašreizējā politika - atspoguļo ilgtermiņa fiziskos riskus ekonomikai un finanšu sistēmai, ja turpināsies strauja globālā sasilšana.

Scenāriju analīzes rezultāts bija risku un iespēju kvalitatīvs novērtējums tuvākajā, vidējā un ilgākā termiņā, pieņemot, ka portfeļa struktūra, lielums un makroekonomiskie mainīgie lielumi visos periodos nemainījās. Analīze liecina, ka Citadeles portfelis ir labi sagatavots pārejai, ar būtiskām uzņēmējdarbības attīstības iespējām un ierobežotiem finanšu riskiem. Mēs saskatām nepārtrauktu izaugsmi tīras enerģijas apakšsektorā ar potenciālu palielināt zaļā un klimata finansējuma tirgus apjomu, jo samazinās izmaksas un attīstās jaunas tehnoloģijas. Galvenais risks saskaņā ar lielāko daļu scenāriju ietver ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītus valsts politikas pasākumus, kas aptur vai būtiski ierobežo klientu darbību vai noved pie balasta aktīviem noteiktās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, transportā, komunālajos pakalpojumos, atjaunojamās enerģijas un būvniecībā, kā rezultātā Koncernam palielinās kredītrisks visos laika periodos: īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā.

Fiziskā un pārejas riska stresa tests, kas balstīts uz NGFS scenārijiem un aptver visu kredītportfeli, ir integrēts ICAAP. Pieņēmumi izmantoti, lai novērtētu ar klimatu saistīto pārmaiņu ietekmi īsā, vidējā un ilgā laika periodā. Katram klimata scenārijam tika izmantoti atšķirīgi laika periodi, tostarp ilgtermiņa horizonts 2024.-2026. gadam attiecībā uz neto nulles scenāriju 2050. gadam, 2032.-2034. gadam attiecībā uz aizkavētu pāreju un 2048.-2050. gadam attiecībā uz pašreizējo politiku.

AS „Citadele banka”

Ar klimatu saistīto risku pārvaldība

Citadele ir pastiprinājusi riska pārvaldības sistēmu, kurā ar klimatu saistīto riska faktoru ietekme ir identificēta kā būtiska, lai iekļautu ar klimatu saistīto riska faktoru identificēšanu un pārvaldību. Kā nozīmīgākie ESG risku pārneses kanāli ir noteikti šādi: kredītportfelis un pašas Bankas darbība, jo īpaši ar vides, sociālo un pārvaldības risku saistītā prakse. Līdz ar to kredītrisks un operacionālais risks tiek uzskatīti par visvairāk skartajām jomām, kas atspoguļoti arī Bankas ar ESG riskiem saistītajā iekšējā dokumentācijā. ESG riska pārvaldība kreditēšanas operācijās ir balstīta uz pārejas un fiziskā riska novērtējumu portfeļa un individuālā līmenī.

Vides, sociālo un pārvaldības (ESG) risku pārvaldība Bankas darbībās ir integrēta darbības risku pārvaldībā. Tas ietver notikumu iespējamās negatīvās ietekmes novērtēšanu uz darbības nepārtrauktības plānu, kā arī iespējamo reputācijas un tiesvedības risku novēršanu. Sociālos plašsaziņas līdzekļus, kas ir galvenais saziņas kanāls par ESG tēmām, uzrauga mārketinga un korporatīvās komunikācijas daļa, un no šīs uzraudzības gūtās atziņas tiek iekļautas reputācijas riska pārvaldības procesā.

Ar klimatu saistīto risku uzraudzība

Ar ESG risku saistītie riska koncentrācijas ierobežojumi un robežvērtības ir definēti Riska stratēģijā un Riska apetītes ietvarā. Regulāri tiek uzraudzīti galvenie riska rādītāji (KRI) gan pārejas, gan fiziskajam riskam. Citadele uzrauga riska darījumu koncentrāciju pa riska līmeņiem Aizdevumu portfelī, pamatojoties uz Riska stratēģijā noteiktajiem koncentrācijas limitiem un nozares vides riska rādītāju un Riska apetītes ietvarā definēto nekustamā īpašuma nodrošinājuma portfeļa fiziskā riska rādītāju. Uzņēmumu parāda vērtspapīru portfelim KRI ietver nozares vides riska līmeni un svērto ārējo ESG reitingu. Uz 31.12.2024. visi uzraudzītie klimata un vides riska koncentrācijas līmeņi bija pieņemamo robežvērtību robežās, kas noteiktas Riska apetītes ietvarā un Riska stratēģijā.

Turklāt Citadele ir definējusi nozares, kuras tā izvairās finansēt, jo tās rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi un/vai sociālo jomu. Lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz vidi vai sociālo jomu, izslēgto nozaru saraksts, cita starpā, aizliedz vai ierobežo finansējums bīstamu vielu un ļoti toksisku ķīmisko vielu, ozona slāni noārdošo vielu, noturīgu organisko piesārņotāju, akmeņogļu ieguves vai ar akmeņoglēm kurināmas elektroenerģijas ražošanas, kā arī citu nozaru ražošanai vai tirdzniecībai.

Citadele regulāri pārskata robežvērtības un koncentrācijas limitus, lai nodrošinātu atbilstību stratēģijai un pareizas banku darbības prakses ievērošanu, saglabājot šiem principiem atbilstošu vēlmi uzņemties risku.

Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistās rīcībpolitikas (E1-2 un ESRS 2 MDR-P)

AS Citadele banka ir pieņēmusi vairākas politikas, procedūras un iekšējos dokumentus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Galvenie politikas un pamatprincipu līmeņa dokumenti ir ESG politika, ESG riska politika, Riska stratēģija un Riska apetītes ietvars, Kredītriska pārvaldības politika, Operacionālā un reputācijas riska pārvaldības politika un Zaļās kreditēšanas ietvars. Citadele ir arī pieņēmusi vairākas procedūras un instrukcijas, kuru mērķis ir risināt ar vidi saistītus jautājumus, tostarp kreditēšanas darījumu kredītriska novērtējumu, operacionālā riska un kontroles pašnovērtējumu, kā arī instrukciju par vides, sociālā un klimata riska novērtējumu kreditēšanas procesā. Visi dokumenti tiek regulāri pārskatīti un pēc vajadzības atjaunināti. Politikas līmeņa dokumentus pieņem valde un apstiprina padome. Procedūras un instrukcijas apstiprina attiecīgo funkciju vadītāji. Lai nodrošinātu atbildību par īstenošanu, visi dokumenti tiek saskaņoti ar iesaistītajām pusēm, kas atbildīgas par to izpildi.

AS Citadele banka ESG politika nosaka ietvaru un principus vides, sociālo un pārvaldības (ESG) jautājumu pārvaldībai Citadeles Koncernā. Tās mērķis ir definēt Koncerna ilgtspējas ambīcijas un mērķus, integrēt ESG faktorus ikdienas darbībā un iekļaut ESG apsvērumus vispārējā uzņēmējdarbības stratēģijā. Viens no tās galvenajiem elementiem ir vides atbildība, jo īpaši klimata pārmaiņu risināšana, izmantojot tādas iniciatīvas kā zaļais finansējums, ieguldījumi atjaunojamajos energoresursos un pāreja uz klimatneitrālu darbību. Šī politika atbilst Parīzes nolīgumam, jo tā ir vērsta uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un ilgtspējīgas, zemu oglekļa emisiju ekonomikas veicināšanu. Citadele nav pieņēmusi īpašus mērķus vai politiku saistībā ar energoefektivitāti.

Riska stratēģija un Riska apetītes ietvars nosaka ar ESG riskiem saistīto risku koncentrācijas ierobežojumus un robežvērtības, kā arī nosaka prioritāti ilgtspējīgai attīstībai kā būtiskai dzīves kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus saglabājot resursus nākamajām paaudzēm. Saskaņā ar ES un reģionālajiem mērķiem Koncerns ir apņēmies līdz 2050. gadam panākt nulles neto emisijas savā finansētajā portfelī, atspoguļojot savu ambīciju veicināt ilgtspēju un atbalstīt klientus pārejā uz videi draudzīgu darbību. Koncerns iekļauj ESG faktorus savā riska pārvaldības sistēmā, novērtējot ar klimatu un vidi saistītos riskus, tostarp fiziskos un pārejas riskus, kā arī sociālos un pārvaldības riskus. Ikgadējais ESG risku būtiskuma novērtējums sniedz informāciju par tās Riska apetītes ietvaru un pielāgojas mainīgajiem riskiem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Citadele veicina ilgtspējīgu praksi, lai samazinātu ietekmi uz vidi, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un paplašinātu zaļā finansējuma un ieguldījumu iespējas.

ESG Riska politika nosaka ESG riska pārvaldības sistēmas pamatelementus, ESG riska pārvaldības mijiedarbību un integrāciju Koncerna procesos. Ikgadējā ESG risku būtiskuma novērtējumā tiek identificēti, novērtēti un uzraudzīti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa riski, galveno uzmanību pievēršot pārejas un fiziskajiem klimata riskiem, vienlaikus iekļaujot sociālos un pārvaldības riskus darbības sistēmās. ESG riski tiek integrēti atsevišķās riska jomās, piemēram, kredīta, operacionālajos, tirgus, likviditātes un stratēģiskajos riskos, izmantojot detalizētus novērtējumus, riska apetītes definīcijas un galveno riska rādītāju (KRI) izstrādi. Politikā ir izklāstīta trīs aizsardzības līniju pārvaldības struktūra ar konkrētiem pienākumiem, kas piešķirti uzņēmējdarbības funkcijām, riska pārvaldības grupām un iekšējam auditam, lai nodrošinātu ESG risku pārraudzību un mazināšanu. Regulāri tiek veikta stresa testēšana un scenāriju analīze, novērtējot ESG ietekmi uz Koncerna riska profilu, un, lai pārvaldītu riska darījumus, tiek izmantoti tādi pasākumi kā klientu uzticamības pārbaude, portfeļu uzraudzība un risku koriģējošu lēmumu pieņemšana.

AS „Citadele banka”

Šī politika ietver arī nulles toleranci pret zaļmaldināšanu (greenwashing) un nosaka saskaņošanu ar regulatīvajiem standartiem un ilgtspējas mērķiem, lai nodrošinātu ESG riska pārvaldības prakses pārredzamību un atbildību.

Kredītriska pārvaldības politikā ESG novērtējums ir iekļauts kā daļa no klientu novērtēšanas procesa, tajā ir iekļauti noteikumi par nodrošinājuma novērtēšanu un, ja nepieciešams, ir norādīts, ka tiek ņemti vērā ar ESG un klimatu saistītie riska faktori. Tā arī nosaka ar klimatu saistīto faktoru iekļaušanu klientu ikgadējā pārskatīšanas procesā. Operacionālā un reputācijas riska politika nosaka ESG riska pārvaldības procesu operacionālā riska jomā.

AS Citadele banka Zaļās kreditēšanas ietvars nosaka principus, pēc kuriem Koncerns vadās zaļā finansējuma praksē, kas atbilst Parīzes Klimata nolīgumam, ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ES Taksonomijai. Šīs sistēmas mērķis ir atbalstīt vides ilgtspējīgas iniciatīvas, piedāvājot zaļā finansējuma risinājumus privātajiem un korporatīvajiem klientiem, piemēram, zaļos hipotekāros kredītus, transportlīdzekļu līzingu, atjaunojamās enerģijas projektus un energoefektivitātes uzlabojumus. Zaļie aizdevumi ir vērsti uz projektiem un aktīviem, kas samazina oglekļa emisijas un veicina ilgtspēju, tostarp atjaunojamo enerģiju, energoefektīvām ēkām un videi draudzīgu transportu. Šī sistēma attiecas uz visām uzņēmējdarbības vienībām un uzsver ilgtermiņa vides, sociālos un ekonomiskos mērķus.

CBL Asset Management ir pieņēmusi (to ir pieņēmusi arī CBL Life) atsevišķu Ilgtspējas un iesaistes politiku. Šī politika nosaka pamatprincipus un elementus, lai nodrošinātu, ka, pārvaldot ieguldījumu fondus, valsts fondēto pensiju shēmas vai privāto pensiju fondu izveidotos pensiju plānus un individuālos ieguldījumu portfeļus, tiek ievēroti ESG faktori un iesaistes principi). Turklāt tā sniedz sīkāku informāciju par ESG faktoru integrēšanu aktīvu pārvaldītāja ieguldījumu pārvaldības procesā, tostarp par būtiskas negatīvas ietekmes (Regulas (ES) 2019/2088 izpratnē) mazināšanu, izmantotajām metodēm, informācijas un datu avotiem, ierobežojumiem, ja tādi ir, un atbilstības uzraudzību.

Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām (E1-3 un ESRS 2 MDR-A)

2024. gadā Citadele ieviesa Zaļās kreditēšanas ietvaru, lai vadītu Koncerna centienus zaļā finansējuma jomā un veicinātu videi ilgtspējīgas iniciatīvas, piedāvājot zaļā finansējuma iespējas gan privātajiem, gan korporatīvajiem klientiem. Sistēmā ir uzsvērta Citadeles apņemšanās sasniegt ilgtermiņa vides, sociālos un ekonomiskos mērķus. 2025. gadā Citadele plāno izvērtēt jaunu zaļo produktu izstrādi un paplašināt esošo zaļo produktu piedāvājumu, ja iespējams. Redzot mūsu klientu lielo un pieaugošo interesi par produktiem, kas saistīti ar klimatu, mēs sagaidām, ka būs turpmākas iespējas paplašināt un uzlabot mūsu pašreizējos zaļos piedāvājumus gan privātpersonām, gan korporatīvajiem klientiem.

Citadele 2024. gadā ir uzlabojusi ar klimatu saistīto risku identificēšanas un pārvaldības procesus, lai tos saskaņotu ar ECB prasībām un nostiprinātu riska novērtēšanas metodoloģiju. Ar klimatu saistītā riska būtiskuma novērtējums tika atjaunināts, iekļaujot detalizētāku fiziskā riska novērtējuma skaidrojumu un riska faktoru identificēšanu, precīzāku segmentāciju pārejas riska novērtējumā, ilgtermiņa perspektīvas iekļaušanu operacionālajiem un stratēģiskajiem riskiem, kā arī tiesvedības, reputācijas un atbildības risku izvērtēšanu. Pamatojoties uz ar klimatu saistīto risku būtiskuma novērtējuma rezultātiem, tika atjaunināta pārejas riska novērtēšanas metodika. Papildus iepriekš identificētajām augsta pārejas riska nozarēm, pamatojoties uz siltumnīcefekta gāzu emisijām (piemēram, lauksaimniecība, transports, energoapgāde), tagad šajā sarakstā iekļautas arī nozares, kuras varētu tieši vai netieši ietekmēt politikas izmaiņas (piemēram, atsevišķi ražošanas segmenti, ar nekustamo īpašumu saistītās nozares un mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecība). Pārejas riska novērtējuma metodoloģija uzlabo gan regulārās riska stratēģijas uzraudzības procesu, gan individuālo ESG klientu novērtējumu kreditēšanas procesā.

Citadele ir noteikusi ESG datu pārvaldības prioritāti, koncentrējoties uz iekšējās sistēmas izstrādi un galveno datu prasību identificēšanu. Tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu datu vākšanas iespējas, tostarp automatizējot procesus un uzlabojot iekšējās sistēmas, lai iekļautu papildu parametrus ar ESG saistītai informācijai. Citadele 2025. gadā uzsāk ESG datu vākšanas procesu, kas vērsts uz augsta pārejas riska nozarēm, kuras identificētas ar klimatu saistīto risku būtiskuma novērtējumā. Šī procesa mērķis ir salīdzināt klientu profilus ar nozares vidējiem rādītājiem un izveidot pamatu turpmākām ar klimatu saistītām informācijas atklāšanas prasībām un lēmumu pieņemšanai.

Izmantojot šīs iniciatīvas, Citadele piešķir resursus, lai sasniegtu savus klimata politikas mērķus, tostarp darbības uzlabojumus, klientu iesaisti un produktu izstrādi, vienlaikus veicinot ilgtermiņa vides ilgtspēju un pielāgošanos. Ceļa karte 2025. gadam ietver ESG datu vākšanu, zaļā kreditēšanas ietvara pilnveidošanu un turpmāku pasākumu īstenošanu, lai saskaņotu ar klimata neitralitātes mērķiem.

AS „Citadele banka”

Pārskats par galvenajām darbībām

Būtiskie IRO	Galvenās darbības 2024. gadā
Zaļais un pārejas finansējums (ietekme)	Zaļajos kredītos izsniegti 102,4 miljoni EUR Izstrādāts Zaļās kreditēšanas ietvars, kas nosaka Bankas ilgtspējīgas finansēšanas iniciatīvas.
SEG emisijas no portfeļa un pašu darbības (ietekme)	Veikts SEG emisiju aprēķins 2024. gadam (1., 2. un 3. tvēruma emisijas). Piesaistīti ārējie konsultanti, lai uzlabotu emisiju aprēķināšanas metodiku.
Jaunu produktu izstrāde zaļajam un/vai pārejas finansējumam (iespēja)	Turpināta tirgus pieprasījuma izpēte, lai paplašinātu zaļo produktu piedāvājumu, kad tirgus norādīs pareizo laiku.
Pārejas riski, kas saistīti ar pieaugošām ESG prasībām, kas ietekmē izmaksas un klientu rentabilitāti (risks)	Stiprināti ar klimatu saistīto risku identificēšanas un pārvaldības procesi, lai tos saskaņotu ar ECB prasībām Atjaunināta klimata riska novērtējuma metodoloģija, lai iekļautu ar klimatu saistītās politikas izmaiņas dažādās nozarēs
Izmaiņas klientu vēlmēs un uzvedībā, ko izraisa tas, ka Koncerns nav sapratis klientu gaidas attiecībā uz zaļo pāreju (risks)	Veikta tirgus izpēte un salīdzinošā novērtēšana Regulāri iesaistītas ieinteresētās personas, lai saskaņotu piedāvājumu ar klientu vēlmēm
Aktīvu vērtības samazināšanās sakarā ar ekstremālu laikapstākļu negatīvo ietekmi uz Koncerna aktīviem (risks) un kredītu saistību neizpildes palielināšanās klimata pārmaiņu dēļ (risks)	Veikts fiziskā riska novērtējums Veikta klimata risku scenāriju analīze un stresa testēšana

Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji (E1-4)

Citadeles ilgtermiņa mērķis ir līdz 2050. gadam panākt nulles neto emisijas visās darbības jomās, kas ir saskaņā ar globālajiem klimata neitralitātes mērķiem un Parīzes nolīgumu. Pašlaik mēs strādājam pie tā, lai izveidotu visaptverošu izpratni par mūsu emisijām, jo īpaši pašu darbības 3. tvēruma emisijām un finansētajām emisijām, kas kalpotu par pamatu jēgpilnu mērķu noteikšanai. Lai gan detalizēts pārejas plāns vēl nav izstrādāts, Citadele ir apņēmusies līdz 2025. gada beigām pabeigt SEG emisiju samazināšanas ceļa karti, tostarp dekarbonizācijas scenārijus galvenajām nozarēm, kas rada SEG emisijas mūsu portfelī.

Mērķi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām

Mērķis	Mērķis 2024 (2025)	2024	2023
Jauns zaļais finansējums	100 miljoni EUR (100m)	102	115
Fondi saskaņā ar SFDR 8 (CBL Asset Management)	2 fondi (3 fondi)	2	2
Izstrādāt dekarbonizācijas scenārijus galvenajām nozarēm, kas rada SEG emisijas	Pabeigt līdz 2025. gadam	n/a	n/a

Mēs piešķiram prioritāti tiešai un netiešai emisiju samazināšanai un pašlaik neplānojam izmantot oglekļa emisiju kompensāciju vai kredītus, lai sasniegtu savus mērķus. Turklāt mūsu mērķis ir atbalstīt pielāgošanos klimata pārmaiņām, nodrošinot mūsu finansēšanas darbību noturību un pielāgojoties jaunajām regulatīvajām un tirgus prasībām.

Virzība uz iepriekš minēto mērķu sasniegšanu tiks uzraudzīta visu 2025. gadu, un to izpilde tiks novērtēta gada beigās, un par to tiks ziņots nākamajā ikgadējā ilgtspējas ziņojumu ciklā.

Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra (E1-5)

Enerģijas patēriņš ir būtisks Citadeles darbībai, lai nodrošinātu nepārtrauktu mūsu pakalpojumu pieejamību un ar mūsu pakalpojumu palīdzību veicinātu vispārējo ekonomisko aktivitāti un izaugsmi. Tomēr neefektīvs vai pārmērīgs enerģijas patēriņš negatīvi ietekmē vidi un paātrina klimata pārmaiņas, jo īpaši, ja enerģiju iegūst no fosilā kurināmā.

Citadele ir apņēmusies uzlabot energoefektivitāti savās telpās, izmantojot proaktīvus pasākumus. 2024. gadā Bankas birojos un filiālēs tika īstenotas dažādas energotaupības iniciatīvas, piemēram, tradicionālā apgaismojuma aizstāšana ar LED lampām, iekštelpu temperatūras pazemināšana naktīs un brīvdienās, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu izslēgšana ārpus darba laika, kā arī iekšējā un ārējā apgaismojuma samazināšana.

Enerģijas patēriņa samazināšana un pāreja uz zaļās enerģijas avotiem ir svarīgi soļi, lai panāktu oglekļa ziņā neitrālu biroja darbību. 2024. gadā visa Baltijas valstu galvenā mītne un vairākas filiāles darbojās, izmantojot zaļo enerģiju. Enerģija netiek iegūta no kodolenerģijas avotiem. 2025. gadā Citadele plāno turpināt pētīt iespējas, lai papildu filiāles pārietu uz zaļo elektroenerģiju.

Metodoloģijas, pieņēmumi un aprēķini, kas ir ESRS E1 atklāto rādītāju pamatā, atbilst attiecīgajām ESRK informācijas atklāšanas prasībām, un tiek izmantoti ESRS noteiktie rādītāji. Metrikas neapstiprina neviena ārēja struktūra, izņemot apliecinājuma sniedzēju.

AS „Citadele banka”

Informācija par enerģijas patēriņu un struktūru

Kategorija	Vienības	2024	2023
1. tvērums - stacionārie neatjaunojamie enerģijas avoti	MJ	-	76 847
1. tvērums - stacionārie atjaunojamie energoresursi	MJ	-	-
1. tvērums - pārvietojamie neatjaunojamie (dīzeļdegviela)	L	7 303	8 486
1. tvērums - pārvietojamie neatjaunojamie (benzīns)	L	5 781	6 440
1. tvērums - mobilie atjaunojamie energoresursi		-	-
2. tvērums - neatjaunojamie energoresursi	KWh	2 429 220	2 147 946
2. tvērums - atjaunojamie energoresursi	KWh	2 533 363	2 409 709
Kopējais enerģijas patēriņš	MWh	5 095.0	4 730.2
Kopējais enerģijas patēriņš no fosilajiem avotiem	MWh	2 561.6	2 320.5
Kopējais enerģijas patēriņš no fosilajiem avotiem	%	50%	49%
Kopējais enerģijas patēriņš no atjaunojamiem avotiem, no kuriem	MWh	2 533.4	2 409.7
	%	50%	51%
iepirktā/iegūtā atjaunojamā enerģija	MWh	2 533.4	2 409.7
pašu saražota atjaunojamā enerģija, kas nav kurināmais	MWh	-	-
Kopējais enerģijas patēriņš uz vienu darbinieku	MWh / FTE	3.9	3.6

1., 2., 3. tvēruma bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas (E1-6)

	Retrospektīvs				Atskaites punkti un mērķa gadi
(tCO2eq)	Bāzes gads ¹	Salīdzinoši	2024	Izmaiņas, %	2025	2030	2050	Gada % mērķis/ bāzes gads
1. tvēruma SEG emisijas
Bruto 1. tvēruma SEG emisijas	79.2		79.2
2. tvēruma SEG emisijas
Uz atrašanās vietu balstītas 2. tvēruma bruto SEG emisijas	1 652.4		1 652.4
Uz tirgu balstītas 2. tvēruma bruto SEG emisijas	539.4		539.4
Būtiskas 3. tvēruma SEG emisijas
Kopējās bruto netiešās (3. tvēruma) emisijas	1 632 857.5		1 632 857.5
1 Iegādātās preces un pakalpojumi²
2 Ražošanas līdzekļi²
3 Ar kurināmā un enerģijas izmantošanu saistītas darbības (nav iekļautas 1. un 2. tvēruma SEG emisijās)²
4 Lejupējā transportēšana un izplatīšana²
5 Darbības laikā radušies atkritumi²
6 Darījumu braucieni²
7 Darbinieku pārvietošanās uz darbu un attālinātais darbs²
8 Augšupējie nomātie aktīvi²
9 Lejupējā transportēšana²
10 Pārdoto produktu pārstrāde²
11 Pārdoto produktu izmantošana²
12 Pārdoto produktu apstrāde ekspluatācijas laika beigās²
13 Lejupējie nomātie aktīvi²
14 Franšīzes²
15 Investīcijas²	1 632 857.5		1 632 857.5
No kā: aizdevumi un vērtspapīri	1 278 568.9		1 278 568.9
No kā: pārvaldībā esošie aktīvi	354 288.6		354 288.6
Kopā SEG emisijas
Kopējās SEG emisijas (balstītas uz atrašanās vietu)	1 634 589.2		1 634 589.2
Kopējās SEG emisijas (balstītas uz tirgu)	1 633 476.1		1 633 476.1

Piezīme: 1) bāzes gads ir 2024. gads; 2) nebūtiskas emisijas.

AS „Citadele banka”

Vislielāko Citadeles ietekmi uz klimatu rada Koncerna klienti. Šīs netiešās emisijas rodas klientu darbības un aktivitāšu rezultātā. Citadeles kopējās finansētās emisijas, ko rada kredītportfelis, ir atspoguļotas turpmāk tabulā, iedalot tās šādās nozaru kategorijās (saskaņā ar PCAF metodi): hipotekārie kredīti, komerciālais nekustamais īpašums, mehāniskie transportlīdzekļi un aizdevumi korporatīvajiem klientiem. Tabulas mērķis ir sniegt ieskatu par Citadeles kopējām finansētajām emisijām no kredītportfeļa, kā arī emisijām no vērtspapīriem un pārvaldīšanā esošiem aktīviem (AuM).

3. tvēruma finansēto emisiju intensitāte


Veids	Kopā bruto atlikums, milj.EUR	tCO2 e	Emisiju intensitāte tCO2e /EURm	PCAF datu kvalitātes vidējais rādītājs
Vērtspapīri	1 236.0	236 004	191	2.3
Aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei	977.9	101 581	104	4.7
Aizdevumi korporatīvajiem klientiem	793.1	842 166	1 062	4.0
Komerciālie nekustamie īpašumi	435.1	30 108	69	4.0
Nekustamā īpašuma ķīlas	814.8	68 710	84	4.1
Pārvaldībā esoši aktīvi	1 211.4	354 289	292	2.3

SEG emisiju intensitāte, pamatojoties uz neto ieņēmumiem

Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas (1., 2. un 3. tvērums) attiecībā pret Bankas neto ieņēmumiem, ko mēra CO₂ ekvivalenta metriskajās tonnās uz miljonu EUR ieņēmumu (tCO2e/EURm).

	Mērvienība	2024
Neto ieņēmumi (pamatdarbības ienākumi)	EUR m	234.76
SEG intensitāte (balstīta uz atrašanās vietu)	tCO2e /EURm	6 962.8
GHG intensitāte (balstīta uz tirgu)	tCO2e /EURm	6 958.1

Saskaņošanas piezīme: Skatīt finanšu pārskatu 34. pielikumu

Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti un iekšējā oglekļa cenu noteikšana (E1-7, E1-8)

2024. gadā Citadele nav veikusi SEG piesaistīšanu vai uzglabāšanu metriskajās tonnās CO2 ekv. no projektiem, kas izstrādāti tās pašas darbības ietvaros vai ko veicinājusi tās augšupējā un lejupējā vērtības ķēde. Turklāt Citadele nav ne finansējusi, ne apņēmusies finansēt SEG emisiju samazināšanu vai piesaistīšanu no klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem ārpus tās vērtību ķēdes, iegādājoties oglekļa kredītus. Lai gan Banka atzīst oglekļa kredītu potenciālo nozīmi ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanā, tās pašreizējā pieeja ir vērsta uz tiešiem emisiju samazināšanas pasākumiem tās portfeļa un darbības jomas ietvaros. Bankas prioritāte 2025. gadā būs dekarbonizācijas scenāriju izstrāde galvenajām nozarēm, kas rada SEG, tās portfeļa ietvaros. 2024. gadā Citadele savā darbībā nepiemēro iekšējās oglekļa cenu noteikšanas sistēmas.

AS „Citadele banka”

Informācija par ES taksonomiju

Ar Regulu (ES) 2020/852 (ES Taksonomijas regula) ir izveidota klasifikācijas sistēma, kas nosaka kritērijus, pēc kuriem saimnieciskās darbības uzskatāmas par ekoloģiski ilgtspējīgām (t.i., taksonomijai atbilstīgām) attiecībā uz sešiem vides mērķiem: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Regulā (ES) 2021/2139 (Klimata deleģētais akts) un Regulā (ES) 2023/2486 (Vides deleģētais akts) ir noteikti šo mērķu tehniskās pārbaudes kritēriji.

Darbību var klasificēt kā ilgtspējīgu, ja tā:

būtiski veicina vismaz vienu no sešiem vides mērķu sasniegšanu,

nerada būtisku kaitējumu (DNSH) nevienam no pārējiem vides mērķiem,

atbilst iepriekš minētajos deleģētajos aktos noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, un

atbilst minimālajām sociālajām garantijām (MSS) attiecībā uz cilvēktiesībām un darba tiesībām.

Ievērojot Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2021/2178 (Deleģētais akts par informācijas atklāšanu) prasības par 2023. finanšu gadu, Citadele atklāja riska darījumu īpatsvaru ar taksonomijai nepiederīgām un taksonomijai piederīgām saimnieciskām darbībām. Par 2024. gadu mēs atklājam visus attiecīgos galvenos darbības rādītājus (GDR), tostarp visu papildu informāciju, kas nepieciešama un sniegta skaidrības labad, saskaņā ar Atklātības atklāšanas deleģētā akta 8. un 10. pantu. Lūdzu, skatiet tālāk norādītās veidnes.

Mēs apzināmies, ka 2024. gada informācijas atklāšanai ir nepieciešams daudz lielāks informācijas apjoms, kas nav tieši pieejams. Saskaroties ar grūtībām dokumentu apkopošanas procesā, lai sniegtu pietiekamus pierādījumus mūsu saskaņošanas analīzei, mēs tāpēc pieņēmām konservatīvu pieeju un šajā pārskata periodā saskaņošanas datus balstījām tikai uz darījuma partneru publiski atklātajiem datiem. Vienlaikus mēs pilnveidojam iekšējos datu iegūšanas procesus un gatavojam metodoloģijas un pieejas, lai sniegtu visaptverošāku un detalizētāku informāciju par mūsu portfeļu taksonomijas saskaņošanu.

Attiecībā uz 2024. gadu Citadele ziņo par to, kā aktīvi palīdz sasniegt divus ES klimata mērķus: klimata pārmaiņu mazināšana (CCM) un pielāgošanos klimata pārmaiņām (CCA). Dati par pārējiem četriem mērķiem: ūdens un jūras resursi, aprites ekonomika, piesārņojums un bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas vēl nav pieejami, un mūsu darījumu partneri par tiem nav ziņojuši savos 2023. gada ziņojumos, tāpēc attiecīgās kolonnas tālāk norādītajās veidnēs, kurās nav datu par šiem mērķiem, ir izlaistas.

ES taksonomijas informācijas atklāšana attiecas uz Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteikto prudenciālo konsolidācijas grupu.

Taksonomijai piederīgu un taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību riska darījumu definēšana

Galvenais GDR, ko mēs kā finanšu iestāde atklājam, ir zaļo aktīvu rādītājs (ZAK), kas parāda riska darījumu īpatsvaru ar taksonomijai piederīgiem aktīviem salīdzinājumā ar kopējiem segtajiem aktīviem.

Saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu mēs sniedzam ne tikai kopējo ZAK segtajiem bilances aktīviem, bet arī sadalījumu pa vides mērķiem. Tas ļauj gūt detalizētāku ieskatu par mūsu taksonomijai piederīgo un taksonomijai atbilstīgo saimniecisko darbību līmeni un struktūru. Mēs atklājam informāciju par to, vai un kā ir novērtēta atbilstība un piederība taksonomijai:

riska darījumi ar finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu 2014/95/ES (NFRD) ir jāpublicē nefinanšu informācija;

riska darījumi ar mājsaimniecībām;

riska darījumi ar vietējām pašvaldībām.

Visi iepriekš minētie rādītāji ir iekļauti ZAK skaitītājā. Aktīvi, kas nav ietverti ZAK GDR, ir riska darījumi ar centrālajām bankām, centrālajām valdībām, pārnacionālām organizācijām, kā arī bankas tirdzniecības portfelis. Plānots, ka detalizēta informācija par tirdzniecības portfeli būs pieejama 2026. gadā.

Riska darījumi ar finanšu un nefinanšu uzņēmumiem. Riska darījumi (kredīti, parāda vērtspapīri, kapitāla instrumenti) ar finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, kas identificēti kā pakļauti NFRD, ir balstīti uz attiecīgo grāmatvedības posteņu bruto uzskaites vērtību saskaņā ar FINREP ziņošanas prasībām. Pārskatu sniegšanā izmantoti dati no iekšējām bankas sistēmām un ārējiem avotiem, piemēram, Bloomberg vai darījuma partneru ilgtspējas ziņojumiem par taksonomijai piederīgām un taksonomijai atbilstošām saimnieciskajām darbībām. Tas ietver informāciju, ko darījuma partneri atklājuši par to taksonomijai piederīgām un atbilstīgām saimnieciskām darbībām, pamatojoties uz to ziņotajiem pamatā esošo aktīvu apgrozījuma GDR un kapitālizdevumu GDR. Ja darījuma partnera dati nav pieejami, riska darījums tiek uzskatīts par taksonomijai neatbilstošu vai nepiederīgu, t. i., ZAK skaitītājā tiek ierakstīta nulles vērtība. Ja ES taksonomijas ziņojumi par 2024. gadu nav pieejami (nav publicēti pārskata datumā), informācijas atklāšana par riska darījumu atbilstību un piederību taksonomijai balstās uz 2023. gada ES taksonomijas ziņojumiem.

AS „Citadele banka”

Aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu. Mājsaimniecību riska darījumu piederība tika novērtēta attiecībā uz kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu. Ja mājsaimniecību hipotekārā kredīta mērķis ir ar mājokļa nekustamo īpašumu nodrošināta nekustamā īpašuma iegāde, kredīts tiek atzīmēts kā taksonomijai piederīga saimnieciskā darbība. Energoefektivitātes sertifikāta (EPC) klases dati tiek apkopoti, lai tālāk novērtētu atbilstīgumu taksonomijai. Tomēr šajā pārskata periodā netika vērtēta to mājsaimniecību riska darījumu atbilstīgumu taksonomijai, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu, jo nebija pieejami vai bija pieejami nepilnīgi dati par būtiska ieguldījuma (SC) un DNSH kritēriju skrīninga pārbaudei.

Ēku renovācijas aizdevumi. Mājokļu renovācijas aizdevumu piederība tika vērtēta, pamatojoties uz aizdevuma mērķi, kas norādīts mūsu iekšējās banku sistēmās, un uz ķīlas būvniecības gadu. Mājsaimniecību aizdevumi, kuru mērķis ir mājokļa renovācija un ēkas (kas uzbūvēta līdz 2020. gada 31. decembrim) EPC marķējums ir A vai augstāka klase, tiek uzskatīti par taksonomijai piederīgām saimnieciskām darbībām. Mājsaimniecību renovācijas aizdevumu atbilstība taksonomijai netika vērtēts, jo dati SC kritēriju un DNSH kritēriju skrīninga pārbaudei bija nepilnīgi vai nebija pieejami.

Aizdevumi automašīnu iegādei. Attiecībā uz kredītiem automašīnu iegādei par taksonomijai piederīgu saimniecisku darbību tiek uzskatīti pilnībā elektriski transportlīdzekļi, kā arī visi riska darījumi ar automašīnām attiecīgajā transportlīdzekļu kategorijā: M1 kategorija (vieglie automobiļi ar zemu emisiju līmeni), N1 kategorija (vieglie kravas automobiļi), L kategorija (mehāniskie transportlīdzekļi ar mazāk nekā četriem riteņiem), kas radīti pēc 2022. gada 1. janvāra (kas ir šo informācijas atklāšanas prasību piemērošanas datums), tiek uzskatīti par taksonomijai piederīgu saimniecisku darbību. Aizdevumu automašīnu iegādei atbilstība taksonomijai netika novērtēts, jo dati SC kritēriju un DNSH kritēriju skrīninga pārbaudei bija nepilnīgi vai nebija pieejami.

Riska darījumi ar pašvaldībām. 2024. gadā veiktajiem riska darījumiem ar pašvaldībām netika vērtēta atbilstība un piederība taksonomijai, un nav sagatavots ziņojums par to. Tas ir saistīts ar to, ka trūkst informācijas vai ir pieejama nepilnīga informācija par šo riska darījumu apjomu un īpatsvaru, ar kuriem finansē taksonomijai piederīgas un taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības.

Taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības nozares informāciju nosaka, pamatojoties uz klienta galvenās saimnieciskās darbības atbilstību, izmantojot NACE kodus un nozaru iedalījuma kritērijus, kā noteikts ES Taksonomijas regulā CCA vai CCM.

Taksonomijai atbilstīgu darbību attīstība laika gaitā

Bankas galvenais uzdevums ir atbalstīt ilgtspējīgu ilgtermiņa ekonomikas attīstību, vienlaikus veidojot noturīgas attiecības ar klientiem un citām ieinteresētajām pusēm. ES taksonomija tiek izmantota, lai uzlabotu uzraudzības un ziņošanas iespējas, ļaujot pieņemt pamatotākus lēmumus attiecībā uz mūsu ilgtspējas apņemšanās.

Pašlaik mēs atrodamies sākotnējā posmā, lai atzītu un saskaņotu savas darbības ES taksonomijai Šis process ne tikai nodrošina mūsu atbilstību normatīvajām prasībām, bet arī atspoguļo mūsu apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu finansēšanu, veicinot pārredzamību, ierobežojot zaļmaldināšanu un veicinot ieguldījumus videi ilgtspējīgos projektos.

Mēs izmantojam mūsu darījuma partneru sniegtos datus par atbilstību taksonomijai kā svarīgu atskaites punktu, lai izprastu mūsu saimnieciskās darbības ilgtspēju. Šiem datiem ir būtiska nozīme ieguldījumu izvēlē un stratēģiskās plānošanas izpildē.

Mūsu metodoloģija ES Taksonomijas regulā paredzēto galveno rezultatīvo rādītāju aprēķināšanai ir balstīta uz Koncerna vispamatotāko izpratni par Deleģēto aktu par informācijas atklāšanu un pašreizējām Eiropas Komisijas pamatnostādnēm. Tā kā šīs informācijas atklāšana lielā mērā ir atkarīga no precīzu un visaptverošu datu pieejamības, paziņotie riska darījumi tiek pastāvīgi atjaunināti. Tas galvenokārt ir saistīts ar pastāvīgu datu pārskatīšanu no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas NFRD, kā arī ar enerģijas datiem par īpašumiem, kurus kā nodrošinājumu izmanto mājsaimniecības un pašvaldības.

2024. gads ir otrais gads, kad Citadele ziņo par taksonomijai piederīgu un taksonomijai atbilstīgu saimnieciskās darbības aktīvu īpatsvaru. Salīdzinājumā ar 2023. gadu 2024. gadā bija vērojama nedaudz lielāka atbilstība taksonomijai, galvenokārt tāpēc, ka uzlabojās darījuma partneru datu pieejamība to pārskatos. Mēs paredzam, ka nākamajā pārskata periodā situācija šajā jomā uzlabosies, jo būs pieejams arvien lielāks datu apjoms.

Turklāt jāatzīmē, ka ZAK nav iekļauti aizdevumi MVU un uzņēmumiem ārpus ES. Turklāt ZAK pilnībā neatspoguļo Citadeles apņemšanos pārveidot mūsu klientu saimniecisko praksi, lai tā atbilstu ESG prasībām. Mēs atbalstām uzņēmumus, kas jau ir ceļā uz ilgtspēju, pat ja to darījumi vēl nav pilnībā “zaļi”, kā noteikts ES Taksonomijas regulā. Rezultātā riska darījumi, par kuriem mēs ziņojam, pastāvīgi mainās, un mēs sagaidām, ka zaļo aktīvu īpatsvars mūsu portfelī laika gaitā palielināsies.

Mums nav aktīvu, kas uzrādīti Tirdzniecības portfelī. Bankai ir valūtas atvasinātie instrumenti, kas tiek turēti netirdzniecības nolūkā, lai ierobežotu valūtas pozīcijas risku. Lai gan mums nav tirdzniecības portfeļa saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, mūsu vispārējie mērķi un politika paredz pieskaņošanu ilgtspējīgu finanšu principiem.

ES taksonomijas integrēšana uzņēmējdarbības procesos un darbībās

Mūsu uzņēmējdarbības stratēģija kreditēšanas un investīciju jomā ir vērsta uz to, lai nodrošinātu atbilstību ES ilgtspējas mērķiem, tādējādi nodrošinot, ka mūsu darbība sekmē ES klimata un vides mērķu sasniegšanu, vienlaikus atbalstot pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku.

AS „Citadele banka”

Mūsu CBL Global Emerging Markets Bond Fund un CBL European Leaders Equity Fund ir saskaņoti ar Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulas (SFDR) 8. pantu, kas nozīmē, ka fonda investīciju izvēle ir balstīta uz rādītājiem, kas tieši saistīti ar izvēlētajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Pašlaik fondi veicina vides vai sociālo raksturlielumus, bet to mērķis nav ilgtspējīgs ieguldījums ar vides mērķi, kas nav ES taksonomijai atbilstīgs. Lai gan šie fondi pilnībā neatbilst ES taksonomijas vides mērķiem, tie ir nozīmīgs solis ceļā uz ilgtspējas integrēšanu mūsu finanšu produktos.

Mēs esam sākuši integrēt ES Taksonomijas regulā noteiktos kritērijus, kad vien iespējams, mūsu zaļā kreditēšanas iniciatīvu produktu izstrādes posmā, lai nodrošinātu, ka jaunie finanšu produkti atbilst nepieciešamajiem ilgtspējas standartiem. Mūsu mērķis ir pakāpeniski pilnveidot mūsu procesus, lai nākotnē tos saskaņotu ar ES Taksonomijas regulu. Integrējot ES Taksonomijas regulā noteiktos kritērijus, paredzams, ka mūsu kopējā darbībā palielinās taksonomijai atbilstīgām saimnieciskām darbībām paredzētā finansējuma īpatsvars.

Citadeles zaļās kreditēšanas vispārējie principi atbilst ES taksonomijas vispārējai pieejai un tās mērķiem, ka zaļajiem projektiem un zaļajiem aktīviem jāsniedz būtisks ieguldījums vismaz vienā no ES klimata un vides mērķiem. Lai gan mūsu zaļās kreditēšanas principos vēl nav tieši iekļauti DNSH un MSS kritēriji, kas izklāstīti Klimata deleģētajā aktā visām aizdevumu kategorijām, privātpersonu un korporatīvo klientu kreditēšanas segmentu principos lielākoties ir iekļauti SC kritēriji. DNSH un MSS kritēriji tiek ņemti vērā konkrētos projektos, ja ir iespējams apkopot attiecīgo informāciju.

Pastāvīgi attīstot pieejas, lai novērtētu SC un DNSH kritērijus, kā arī MSS kritērijus mūsu projektu novērtējumos, mēs cenšamies nodrošināt, lai produkti ne tikai atbilstu vides standartiem, bet arī ievērotu sociālos un pārvaldības principus, tādējādi vēl vairāk palielinot taksonomijai atbilstīga finansējuma īpatsvaru. Integrējot šos principus un kritērijus, nākamajos pārskata periodos mēs vēlamies detalizētāk ziņot par to aktīvu kategoriju , kas klasificētas kā zaļie aizdevumi, atbilstību taksonomijai. Plašāku informāciju par zaļo kreditēšanu un aizdevumu kategorijām skatīt sadaļā “Ar ilgtspējību saistīti produkti, tirgi un klienti (SBM-1)”.

Mēs uzraugām ESG riskus mūsu finansētajos uzņēmumos. Pirms katra finansēšanas lēmuma pieņemšanas tiek veikta ESG analīze, novērtējot ietekmi uz vidi un sociālo jomu. Šis process ir integrēts jaunu klientu uzņemšanā, riska darījumu apjoma palielināšanā, kā arī esošo klientu uzraudzībā un atkārtotā izvērtēšanā. Reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc ESG datu vākšanas procesu standartizācijas un vienkāršošanas, Baltijas banku asociācijas un finanšu pakalpojumu sniedzēji ir izveidojuši Vienotu Baltijas valstu ESG klientu anketu. Tas ļaus apkopot kvalitatīvākus datus ES taksonomijas pārskatu sniegšanai un pilnveidot mūsu ilgtspējas sistēmu, lai nākotnē nodrošinātu labāku atbilstību.

Ziņošana par darbībām kodolenerģijas un fosilās gāzes jomā

Šis ir pirmais gads, kad Citadele ziņo par saviem riska darījumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību konkrētās kodolenerģētikas un gāzes nozarēs. Šo ziņošanu mēs balstām uz datiem, ko snieguši mūsu darījumu partneri, kuri darbojas šajās nozarēs un kuri ir publicējuši pieejamās ziņas par savām taksonomijai piederīgām un atbilstīgām saimnieciskajām darbībām kodolenerģētikas un gāzes nozarē 2023. un 2024. gadā.

Saskaņā ar Riska stratēģiju Citadeles politika aizliedz ieguldīt kodolenerģētikas nozarē. Kodoldegvielas pārstrāde ir klasificēta kā nozare, kurā nedrīkst darboties, kas aizliedz finansēt elektroenerģijas piegādātājus, kuri ražo enerģiju no kodolenerģijas avotiem ar kodolspēkstacijām saistītiem mērķiem. Līdz ar to mūsu darījuma partneri nav ziņojuši par darbībām kodolenerģētikas jomā.

Attiecībā uz darījumu partneru darbību gāzes nozarē visi uz ieņēmumiem un ieguldījumiem balstītie taksonomijas galvenie darbības rādītāji ir iekļauti ziņojumā par to atbilstīgumu un piederību taksonomijai.

Ārpusbilances riska darījumi

2024. gadā Citadele sāka pārbaudīt saimnieciskās darbības ārpusbilances riska darījumu novērtēšanai CCM un CCA mērķu sasniegšanai, nodalot datus par finanšu garantijām un pārvaldībā esošajiem aktīviem (AuM). Konkrētāk, tas ietver datus par finanšu garantijām, kas izsniegtas par kredītiem un parāda vērtspapīriem, kuri finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, un AuM (pašu kapitāls, parāda instrumenti un nekustamais īpašums), kuri finansē taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības.

AS „Citadele banka”

Veidlapas, kas kredītiestādēm jāatklāj saskaņā ar ES Taksonomijas regulas 8. pantu

GDR kopsavilkums

2024. gada 31. decembrī		Kopā – vides ziņā ilgtspējīgi aktīvi	GDR (a)	GDR (b)	% segums (kopējos aktīvos) (c)	Aktīvu %, kas izslēgti no ZAK skaitītāja (7. panta 2. un 3. punkts un V pielikuma 1.1.2. iedaļa)	Aktīvu %, kas izslēgti no ZAK saucēja (7. panta 1. punkts un V pielikuma 1.2.4. iedaļa)
Galvenais GDR	Zaļo aktīvu koeficienta (ZAK) krājums	9.4	0.2%	0.5%	0.2%	40.0%	24.8%

2024. gada 31. decembrī		Kopā - vides ziņā ilgtspējīgas darbības	GDR (a)	GDR (b)	% segums (kopējos aktīvos) (c)	Aktīvu %, kas izslēgti no ZAK skaitītāja (7. panta 2. un 3. punkts un V pielikuma 1.1.2. iedaļa) (f)	Aktīvu %, kas izslēgti no ZAK saucēja (7. panta 1. punkts un V pielikuma 1.2.4. iedaļa) (g)
Papildu GDR	ZAK (plūsma)	0.0	0.0%	0.0%	0.0%	54.5%	7.3%
	Tirdzniecības portfelis (d)	-	-	-
	Finanšu garantijas	0.0	0.0%	0.0%
	Pārvaldīšanā esošie aktīvi	11.8	57.5%	81.0%
	Maksas un komisijas naudas ienākumi (e)	-	-	-

(a) Pamatojoties uz darījuma partnera apgrozījuma GDR.

(b) Pamatojoties uz darījuma partnera kapitālizdevumu GDR, izņemot kreditēšanas darbības, kur vispārējiem kreditēšanas darījumiem tiek izmantots apgrozījuma GDR.

(d) ziņojums par 2025. gada ar tirdzniecības portfeli saistītajiem GDR ir jāsniedz no 2026. gada.

(e) Par 2025. gada komisijas maksas ienākumiem no pakalpojumiem, kas nav kreditēšana un AuM, jāsāk ziņot no 2026. gada.

(f) 7. panta 2. punkts = riska darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, 7. panta 3. punkts = riska darījumi ar uzņēmumiem, kas nav NFRD, V pielikuma 1.1.2. iedaļa = riska darījumi ar valstīm, tirdzniecības nolūkā turēti riska darījumi, starpbanku kredīti pēc pieprasījuma, ar skaidru naudu/skaidru naudu saistīti riska darījumi, citi aktīvi virs kopējiem aktīviem.

(g) 7. panta 1. punkts = valsts (centrālās bankas, centrālās valdības, pārnacionālas organizācijas), V pielikuma 1.2.4. iedaļa = riska darījumi, kas paredzēti tirdzniecībai (tirdzniecības portfelis).

AS „Citadele banka”

Aktīvi ZAK aprēķināšanai (apgrozījums)

EUR milj.		2024. gada 31. decembrī
			Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)					Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)				KOPĀ (CCM + CCA)
			No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)					No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)				No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
				No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)					No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)				No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
		Kopā - bruto uzskaites vērtība			no kā: peļņas izlietošana	no kā: pārejas	no kā: veicinošas			no kā: peļņas izlietošana	no kā: veicinošas			no kā: peļņas izlietošana	no kā: pārejas	no kā: veicinošas
	ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
1	Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam	1,819.1	1,175.5	9.4	0.9	0.0	4.3	0.8	-	-	-	1,176.3	9.4	0.9	0.0	4.3
2	Finanšu sabiedrības	90.7	26.7	1.0	0.9	0.0	0.0	-	-	-	-	26.7	1.0	0.9	0.0	0.0
3	Kredītiestādes	83.5	26.7	1.0	0.9	0.0	0.0	-	-	-	-	26.7	1.0	0.9	0.0	0.0
4	Aizdevumi un avansi	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
5	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	83.5	26.7	1.0	0.9	0.0	0.0	-	-	-	-	26.7	1.0	0.9	0.0	0.0
6	Pašu kapitāla instrumenti	-	-	-		-	-	-	-		-	-	-		-	-
7	Citas finanšu sabiedrības	7.2	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
8	No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
9	Aizdevumi un avansi	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
10	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	-	-	-	-	-	-	-	-
11	Pašu kapitāla instrumenti	-	-	-		-	-	-	-		-	-	-		-	-
12	No kā: pārvaldības sabiedrības	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
13	Aizdevumi un avansi	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
14	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
15	Pašu kapitāla instrumenti	-	-	-		-	-	-	-		-	-	-		-	-
16	No kā: apdrošināšanas sabiedrības	7.2	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
17	Aizdevumi un avansi	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
18	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	7.2	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
19	Pašu kapitāla instrumenti	-	-	-		-	-	-	-		-	-	-		-	-
20	Nefinanšu sabiedrības	89.1	11.8	8.4	-	0.0	4.3	0.8	-	-	-	12.6	8.4	-	0.0	4.3
21	Aizdevumi un avansi	74.9	9.9	6.8	-	-	3.1	0.8	-	-	-	10.7	6.8	-	-	3.1
22	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	14.2	1.9	1.6	-	0.0	1.2	-	-	-	-	1.9	1.6	-	0.0	1.2
23	Pašu kapitāla instrumenti	-	-	-		-	-	-	-		-	-	-		-	-
24	Mājsaimniecības	1,541.5	1,137.0	-	-	-	-	-	-	-	-	1,137.0	-	-	-	-
25	No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu	871.8	871.8	-	-	-	-	-	-	-	-	871.8	-	-	-	-
26	No kā: aizdevumi ēku renovācijai	38.2	9.1	-	-	-	-	-	-	-	-	9.1	-	-	-	-
27	No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei	419.2	263.4	-	-	-	-					263.4	-	-	-	-
28	Vietējās pašvaldības - finansējums	97.8	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
29	Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
30	Vietējās pašvaldības – cits finansējums	97.8	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
31	Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
32	Aktīvi, kas izslēgti no skaitītāja ZAK aprēķinam (iekļauti saucējā)	2,068.8	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
33	Finanšu un nefinanšu sabiedrības	1,902.5
34	MVU un nefinanšu sabiedrības (izņemot MVU), kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus	1,805.8
35	Aizdevumi un avansi	1,702.6
36	No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu	-
37	No kā: aizdevumi ēku renovācijai	-
38	Parāda vērtspapīri	102.3
39	Pašu kapitāla instrumenti	1.0
40	Darījuma partneri ārpus ES, kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus	96.7
41	Aizdevumi un avansi	44.8
42	Parāda vērtspapīri	51.2
43	Pašu kapitāla instrumenti	0.7
44	Atvasinātie instrumenti	5.7
45	Pēc pieprasījuma izsniegtie starpbanku aizdevumi	12.1
46	Nauda un ar naudu saistītie aktīvi	42.8
47	Citi aktīvi (piemēram, nemateriālā vērtība, biržas preces utt.)	105.7
48	Kopējie ZAK aktīvi	3,887.9	1,175.5	9.4	0.9	0.0	4.3	0.8	-	-	-	1,176.3	9.4	0.9	0.0	4.3
49	Citi aktīvi, uz ko neattiecas ZAK aprēķins	1,283.4
50	Centrālās valdības un pārnacionālie emitenti	976.3
51	Riska darījumi ar centrālo banku	307.1
52	Tirdzniecības portfelis	-
53	Kopējie aktīvi	5,171.3	1,175.5	9.4	0.9	0.0	4.3	0.8	-	-	-	1,176.3	9.4	0.9	0.0	4.3
Ārpusbilances riska darījumi - Sabiedrības, kam piemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
54	Finanšu garantijas	102.8	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
55	Pārvaldīšanā esošie aktīvi	1,218.2	18.1	9.3	0.3	0.6	7.0	2.5	2.5	-	2.2	20.6	11.8	0.3	0.6	9.2
56	No kā: parāda vērtspapīri	314.3	17.0	9.1	0.3	0.6	6.8	2.5	2.3	-	2.2	19.5	11.4	0.3	0.6	9.0
57	No kā: pašu kapitāla instrumenti	134.9	1.1	0.2	-	0.0	0.2	0.0	0.2	-	-	1.1	0.4	-	0.0	0.2

AS „Citadele banka”

Aktīvi ZAK aprēķināšanai (CapEx)

EUR milj.		2024. gada 31. decembrī
			Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)					Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)				KOPĀ (CCM + CCA)
			No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)					No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)				No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
				No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)					No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)				No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
		Kopā - bruto uzskaites vērtība			no kā: peļņas izlietošana	no kā: pārejas	no kā: veicinošas			no kā: peļņas izlietošana	no kā: veicinošas			no kā: peļņas izlietošana	no kā: pārejas	no kā: veicinošas
	ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
1	Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam	1,819.1	1,186.0	19.2	0.9	0.0	5.3	0.5	-	-	-	1,186.5	19.2	0.9	0.0	5.3
2	Finanšu sabiedrības	90.7	26.4	1.0	0.9	0.0	0.0	0.0	-	-	-	26.4	1.0	0.9	0.0	0.0
3	Kredītiestādes	83.5	26.4	1.0	0.9	0.0	0.0	0.0	-	-	-	26.4	1.0	0.9	0.0	0.0
4	Aizdevumi un avansi	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
5	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	83.5	26.4	1.0	0.9	0.0	0.0	0.0	-	-	-	26.4	1.0	0.9	0.0	0.0
6	Pašu kapitāla instrumenti	-	-	-		-	-	-	-		-	-	-		-	-
7	Citas finanšu sabiedrības	7.2	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
8	No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
9	Aizdevumi un avansi	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
10	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
11	Pašu kapitāla instrumenti	-	-	-		-	-	-	-		-	-	-		-	-
12	No kā: pārvaldības sabiedrības	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
13	Aizdevumi un avansi	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
14	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
15	Pašu kapitāla instrumenti	-	-	-		-	-	-	-		-	-	-		-	-
16	No kā: apdrošināšanas sabiedrības	7.2	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
17	Aizdevumi un avansi	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
18	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	7.2	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
19	Pašu kapitāla instrumenti	-	-	-		-	-	-	-		-	-	-		-	-
20	Nefinanšu sabiedrības	89.1	22.6	18.2	-	0.0	5.3	0.5	-	-	-	23.1	18.2	-	0.0	5.3
21	Aizdevumi un avansi	74.9	17.0	12.9	-	-	3.1	0.5	-	-	-	17.5	12.9	-	-	3.1
22	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	14.2	5.6	5.3	-	0.0	2.2	-	-	-	-	5.6	5.3	-	0.0	2.2
23	Pašu kapitāla instrumenti	-	-	-		-	-	-	-		-	-	-		-	-
24	Mājsaimniecības	1,541.5	1,137.0	-	-	-	-	-	-	-	-	1,137.0	-	-	-	-
25	No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu	871.8	871.8	-	-	-	-	-	-	-	-	871.8	-	-	-	-
26	No kā: aizdevumi ēku renovācijai	38.2	9.1	-	-	-	-	-	-	-	-	9.1	-	-	-	-
27	No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei	419.2	263.4	-	-	-	-					263.4	-	-	-	-
28	Vietējās pašvaldības - finansējums	97.8	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
29	Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
30	Vietējās pašvaldības – cits finansējums	97.8	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
31	Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
32	Aktīvi, kas izslēgti no skaitītāja ZAK aprēķinam (iekļauti saucējā)	2,068.8	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
33	Finanšu un nefinanšu sabiedrības	1,902.5
34	MVU un nefinanšu sabiedrības (izņemot MVU), kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus	1,805.8
35	Aizdevumi un avansi	1,702.6
36	No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu	-
37	No kā: aizdevumi ēku renovācijai	-
38	Parāda vērtspapīri	102.3
39	Pašu kapitāla instrumenti	1.0
40	Darījuma partneri ārpus ES, kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus	96.7
41	Aizdevumi un avansi	44.8
42	Parāda vērtspapīri	51.2
43	Pašu kapitāla instrumenti	0.7
44	Atvasinātie instrumenti	5.7
45	Pēc pieprasījuma izsniegtie starpbanku aizdevumi	12.1
46	Nauda un ar naudu saistītie aktīvi	42.8
47	Citi aktīvi (piemēram, nemateriālā vērtība, biržas preces utt.)	105.7
48	Kopējie ZAK aktīvi	3,887.9	1,186.0	19.2	0.9	0.0	5.3	0.5	-	-	-	1,186.5	19.2	0.9	0.0	5.3
49	Citi aktīvi, uz ko neattiecas ZAK aprēķins	1,283.4
50	Centrālās valdības un pārnacionālie emitenti	976.3
51	Riska darījumi ar centrālo banku	307.1
52	Tirdzniecības portfelis	-
53	Kopējie aktīvi	5,171.3	1,186.0	19.2	0.9	0.0	5.3	0.5	-	-	-	1,186.5	19.2	0.9	0.0	5.3
Ārpusbilances riska darījumi - Sabiedrības, kam piemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
54	Finanšu garantijas	102.8	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
55	Pārvaldīšanā esošie aktīvi	1,218.2	32.8	26.1	0.3	0.9	13.1	2.7	2.6	-	0.0	35.5	28.7	0.3	0.9	13.1
56	No kā: parāda vērtspapīri	314.3	31.0	25.6	0.3	0.9	12.8	2.6	2.4	-	0.0	33.6	28.1	0.3	0.9	12.8
57	No kā: pašu kapitāla instrumenti	134.9	1.8	0.5	-	0.0	0.3	0.1	0.2	-	-	1.9	0.7	-	0.0	0.3

AS „Citadele banka”

ZAK nozares informācija (apgrozījums)

Sadalījums pa nozarēm - NACE 4 ciparu līmenis (kods un marķējums)		2024. gada 31. decembrī
		Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)				Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)				KOPĀ (CCM + CCA)
		Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)		MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD		Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)		MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD		Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)		MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
		[Bruto] uzskaites vērtība		[Bruto] uzskaites vērtība		[Bruto] uzskaites vērtība		[Bruto] uzskaites vērtība		[Bruto] uzskaites vērtība		[Bruto] uzskaites vērtība
		Milj. EUR	No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM)	Milj. EUR	No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM)	Milj. EUR	No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCA)	Milj. EUR	No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCA)	Milj. EUR	No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM + CCA)	Milj. EUR	No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM + CCA)
1	1.50 - Jauktā lauksaimniecība	-	-			-	-			-	-
2	10.51 – Piena pārstrāde un siera ražošana	-	-			-	-			-	-
3	14.14 - Apakšveļas ražošana	-	-			-	-			-	-
4	35.12 - Elektroenerģijas pārvade	5.4	1.5			-	-			5.4	1.5
5	35.14 - Elektroenerģijas tirdzniecība	39.2	6.8			-	-			39.2	6.8
6	35.22 - Gāzveida kurināmā sadale pa cauruļvadiem	19.7	-			-	-			19.7	-
7	41.20 - Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība	-	-			-	-			-	-
8	42.11 - Ceļu un maģistrāļu būvniecība	-	-			-	-			-	-
9	52.21 - Dzelzceļa transporta infrastruktūra	-	-			-	-			-	-
10	66.19 - Citas finanšu pakalpojumus papildinošas darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu	-	-			-	-			-	-
11	84.11 - Vispārējo valsts dienestu darbība	-	-			-	-			-	-
12	84.13 - Uzņēmējdarbības koordinēšana un efektivitātes paaugstināšana	-	-			-	-			-	-

ZAK nozares informācija (CapEx)

Sadalījums pa nozarēm - NACE 4 ciparu līmenis (kods un marķējums)		2024. gada 31. decembrī
		Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)				Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)				Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)
		Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)		Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)		Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)		Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)		Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)		Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
		[Bruto] uzskaites vērtība		[Bruto] uzskaites vērtība		[Bruto] uzskaites vērtība		[Bruto] uzskaites vērtība		[Bruto] uzskaites vērtība		[Bruto] uzskaites vērtība
		Milj. EUR	No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM)	Milj. EUR	No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM)	Milj. EUR	No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCA)	Milj. EUR	No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCA)	Milj. EUR	No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM + CCA)	Milj. EUR	No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM + CCA)
1	1.50 - Jauktā lauksaimniecība	-	-			-	-			-	-
2	10.51 – Piena pārstrāde un siera ražošana	-	-			-	-			-	-
3	14.14 - Apakšveļas ražošana	-	-			-	-			-	-
4	35.12 - Elektroenerģijas pārvade	5.4	5.1			-	-			5.4	5.1
5	35.14 - Elektroenerģijas tirdzniecība	39.2	12.8			-	-			39.2	12.8
6	35.22 - Gāzveida kurināmā sadale pa cauruļvadiem	19.7	-			-	-			19.7	-
7	41.20 - Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība	-	-			-	-			-	-
8	42.11 - Ceļu un maģistrāļu būvniecība	-	-			-	-			-	-
9	52.21 - Dzelzceļa transporta infrastruktūra	-	-			-	-			-	-
10	66.19 - Citas finanšu pakalpojumus papildinošas darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu	-	-			-	-			-	-
11	84.11 - Vispārējo valsts dienestu darbība	-	-			-	-			-	-
12	84.13 - Uzņēmējdarbības koordinēšana un efektivitātes paaugstināšana	-	-			-	-			-	-

AS „Citadele banka”

ZAK GDR krājumi (apgrozījums)

% (salīdzinājumā ar kopējiem segtajiem aktīviem saucējā)		2024. gada 31. decembrī
		Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)					Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)				KOPĀ (CCM + CCA)					Kopējo segto aktīvu proporcija
		To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas)					To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas)				To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas)
			To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)					To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)				To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
				No kā: peļņas izlietošana	No kā: pārējas	No kā: veicinošas			No kā: peļņas izlietošana	No kā: veicinošas			No kā: peļņas izlietošana	No kā: pārējas	No kā: veicinošas
	ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
1	Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam	30.2%	0.2%	0.0%	0.0%	0.1%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	30.2%	0.2%	0.0%	0.0%	0.1%	22.7%
2	Finanšu sabiedrības	0.7%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.7%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.5%
3	Kredītiestādes	0.7%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.7%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.5%
4	Aizdevumi un avansi	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%
5	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	0.7%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.7%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.5%
6	Pašu kapitāla instrumenti	0.0%	0.0%		0.0%	0.0%	0.0%	0.0%		0.0%	0.0%	0.0%		0.0%	0.0%	0.0%
7	Citas finanšu sabiedrības	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%
8	No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%
9	Aizdevumi un avansi	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%
10	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%
11	Pašu kapitāla instrumenti	0.0%	0.0%		0.0%	0.0%	0.0%	0.0%		0.0%	0.0%	0.0%		0.0%	0.0%	0.0%
12	No kā: pārvaldības sabiedrības	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%
13	Aizdevumi un avansi	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%
14	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%
15	Pašu kapitāla instrumenti	0.0%	0.0%		0.0%	0.0%	0.0%	0.0%		0.0%	0.0%	0.0%		0.0%	0.0%	0.0%
16	No kā: apdrošināšanas sabiedrības	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%
17	Aizdevumi un avansi	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%
18	Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%	0.0%