2138009Y59EAR7H1UO972025-01-012025-12-31iso4217:EUR2138009Y59EAR7H1UO972024-01-012024-12-31iso4217:EURxbrli:shares2138009Y59EAR7H1UO972025-12-312138009Y59EAR7H1UO972024-12-312138009Y59EAR7H1UO972023-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember2138009Y59EAR7H1UO972023-12-31ifrs-full:SharePremiumMember2138009Y59EAR7H1UO972023-12-31ifrs-full:ReserveOfGainsAndLossesOnFinancialAssetsMeasuredAtFairValueThroughOtherComprehensiveIncomeMember2138009Y59EAR7H1UO972023-12-31ifrs-full:ReserveOfExchangeDifferencesOnTranslationMember2138009Y59EAR7H1UO972023-12-31ifrs-full:ReserveOfSharebasedPaymentsMember2138009Y59EAR7H1UO972023-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember2138009Y59EAR7H1UO972023-12-312138009Y59EAR7H1UO972024-01-012024-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember2138009Y59EAR7H1UO972024-01-012024-12-31ifrs-full:SharePremiumMember2138009Y59EAR7H1UO972024-01-012024-12-31ifrs-full:ReserveOfGainsAndLossesOnFinancialAssetsMeasuredAtFairValueThroughOtherComprehensiveIncomeMember2138009Y59EAR7H1UO972024-01-012024-12-31ifrs-full:ReserveOfExchangeDifferencesOnTranslationMember2138009Y59EAR7H1UO972024-01-012024-12-31ifrs-full:ReserveOfSharebasedPaymentsMember2138009Y59EAR7H1UO972024-01-012024-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember2138009Y59EAR7H1UO972024-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember2138009Y59EAR7H1UO972024-12-31ifrs-full:SharePremiumMember2138009Y59EAR7H1UO972024-12-31ifrs-full:ReserveOfGainsAndLossesOnFinancialAssetsMeasuredAtFairValueThroughOtherComprehensiveIncomeMember2138009Y59EAR7H1UO972024-12-31ifrs-full:ReserveOfExchangeDifferencesOnTranslationMember2138009Y59EAR7H1UO972024-12-31ifrs-full:ReserveOfSharebasedPaymentsMember2138009Y59EAR7H1UO972024-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember2138009Y59EAR7H1UO972025-01-012025-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember2138009Y59EAR7H1UO972025-01-012025-12-31ifrs-full:SharePremiumMember2138009Y59EAR7H1UO972025-01-012025-12-31ifrs-full:ReserveOfGainsAndLossesOnFinancialAssetsMeasuredAtFairValueThroughOtherComprehensiveIncomeMember2138009Y59EAR7H1UO972025-01-012025-12-31ifrs-full:ReserveOfExchangeDifferencesOnTranslationMember2138009Y59EAR7H1UO972025-01-012025-12-31ifrs-full:ReserveOfSharebasedPaymentsMember2138009Y59EAR7H1UO972025-01-012025-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember2138009Y59EAR7H1UO972025-12-31ifrs-full:IssuedCapitalMember2138009Y59EAR7H1UO972025-12-31ifrs-full:SharePremiumMember2138009Y59EAR7H1UO972025-12-31ifrs-full:ReserveOfGainsAndLossesOnFinancialAssetsMeasuredAtFairValueThroughOtherComprehensiveIncomeMember2138009Y59EAR7H1UO972025-12-31ifrs-full:ReserveOfExchangeDifferencesOnTranslationMember2138009Y59EAR7H1UO972025-12-31ifrs-full:ReserveOfSharebasedPaymentsMember2138009Y59EAR7H1UO972025-12-31ifrs-full:RetainedEarningsMember
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Īsumā par Koncernu
Galvenie finanšu rādītāji un notikumi Koncernā
Citadele uzrādīja spēcīgus finanšu rezultātus 2025. gadā, pamatdarbības ienākumiem sasniedzot 221.5 miljoni eiro, no kuriem 54.5 miljoni tika nopelnīti 2025. gada 4.ceturksnī. Vidējā kapitāla atdeve bija 14.6% un izmaksu-ienākumu attiecība bija 49.2%, salīdzinot ar 48.4% 2024. gadā, gada laikā samazinot pamatdarbības izdevumus par 4.7 miljoniem eiro. 
2025. gadā kredītportfelis pieauga par 15% kopš 2024. gada beigām, sasniedzot 3.76 miljardus eiro 2025. gada 31. decembrī. 1.59 miljardi eiro tika izsniegti jaunajos aizdevumos Baltijas privātpersonām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un korporatīvajiem klientiem. 
Kopējā kredītportfeļa kvalitāte saglabājās spēcīga. 3. stadijas bruto kredītu īpatsvara rādītājs 2025. gada 31. decembrī samazinājās līdz 1.7%, salīdzinot ar 2.3% 2024. gada 31. decembrī. 
Citadele noguldījumu bāze 2025. gada 31. decembrī bija 4.30 miljardi eiro, uzrādot 7% pieaugumu kopš 2024. gada beigām. 
Citadele aktīvo klientu skaits 2025. gada 31. decembrī sasniedza 412.4 tūkstošus, kas ir 3% pieaugums gada laikā. Aktīvo mobilās lietotnes lietotāju skaits pieauga līdz 286 tūkstošiem, atspoguļojot 6% pieaugumu gada laikā. 
Citadele turpina darbību ar spēcīgiem kapitāla un likviditātes rādītājiem. 2025. gada 31. decembrī Koncerna kapitāla pietiekamības rādītājs (CAR) bija 22.3%, pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs (CET1) bija 18.2% un likviditātes seguma rādītājs (LCR) bija 181%. 
2025. gada 31. decembrī Citadelē strādāja 1,288 darbinieki (1,321 2024. gada 31. decembrī).
Miljonos eiro
2025
2024
Q4 2025
Q4 2024
Neto procentu ienākumi
177.2
192.5
44.2
47.7
Neto komisijas naudas ienākumi
37.0
36.3
8.7
10.9
Neto finanšu un pārējie ienākumi
7.3
6.0
1.5
1.4
Pamatdarbības ienākumi
221.5
234.8
54.5
60.0
Pamatdarbības izdevumi
(108.9)
(113.6)
(29.3)
(32.1)
Neto kredītu zaudējumi un vērtības samazināšanās
(4.5)
0.6
2.7
(1.9)
Pamatdarbības peļņa no darbībām, kas turpinās (pēc nodokļiem)
84.7
94.5
20.9
19.4
Vidējo aktīvu atdeve (ROA)
1.6%
1.9%
1.6%
1.6%
Vidējā kapitāla atdeve (ROE)
14.6%
17.5%
14.3%
14.1%
Izmaksu-ienākumu attiecība (CIR)
49.2%
48.4%
53.7%
53.5%
Riska cenas rādītājs (COR)
0.1%
(0.0%)
(0.3%)
0.2%
Aizdevumi un noguldījumi, EURm
Kredītu-noguldījumu
rādītājs'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs (CET1) un Kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs (CAR), tajā skaitā peļņa par pārskata periodu, kas samazināta par plānotajām dividendēm
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Alternatīvo veiktspējas rādītāju, kas lietoti šajos finanšu pārskatos, definīcijas skatīt šo finanšu pārskatu „Definīcijas un saīsinājumi” sadaļā.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Saturs
SATURS
Vadības ziņojums
4
Vēstule no vadības
12
Korporatīvā pārvaldība
17
Ilgtspējas ziņojums
114
Paziņojums par vadības atbildību
Finanšu pārskati
115
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
116
Apvienoto ienākumu pārskats
117
Bilance
118
Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats
119
Naudas plūsmas pārskats
120
Finanšu pārskatu pielikumi
200
Revidentu ziņojumi
Citi
212
Koncerna ceturkšņa peļņas vai zaudējumu aprēķini un bilances
213
Definīcijas un saīsinājumi
Noapaļošana, procenti un valoda
Daļai no skaitliskās informācijas, kas ietverta šajos finanšu pārskatos, ir veikta noapaļošana. Attiecīgi, skaitliskā informācija vienai un tai pašai kategorijai, kas norādīta dažādās tabulās, var nedaudz atšķirties; skaitliskā informācija, kas norādīta tabulu kopsummās, var nesakrist ar aritmētisku citās tabulās norādīto skaitļu summu.
Šajos finanšu pārskatos atspoguļotā finanšu informācija ietver procentuālus rādītājus ar mērķi atvieglot finanšu informācijas un citu datu salīdzināšanu starp dažādiem periodiem. Noapaļošanas rezultātā atsevišķu šādu procentuālo vērtību kopsummas var neveidot 100%.
Alternatīvo veiktspējas rādītāju, kas lietoti šajos finanšu pārskatos, definīcijas skatīt šo finanšu pārskatu „Definīcijas un saīsinājumi” sadaļā.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Vadības ziņojums | Vēstule no vadības
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Rūta Ežerskiene
Valdes priekšsēdētāja
Izaugsmes temps Baltijas reģionā
Atskatoties uz 2025. gadu, ekonomiskā vide ir būtiski uzlabojusies, pat ja globālā nenoteiktība joprojām saglabājas kā daļa no kopējās ainavas. ASV ekonomika atkal demonstrējusi savu noturību, kamēr Eiropa ir virzījusies cauri delikātai pārejai uz iekšējā pieprasījuma balstītu izaugsmi. Šajā kontekstā Baltijas ekonomikas ir iegājušas jaunā atveseļošanās posmā, kuru mazāk raksturo krīzes pārvarēšana un vairāk uz nākotni vērstu lēmumu pieņemšana.
Latvijā ekonomiskais temps gada laikā pakāpeniski nostiprinājies. Uzlabojusies rūpniecības aktivitāte, pieaugoši mājsaimniecību reālie ienākumi un atjaunota uzņēmēju pārliecība pārtop veselīgākā kredītu pieprasījumā. Universālai komercbankai šī pāreja ir īpaši nozīmīga, un tā signalizē ne tikai par lielākiem aizdevumu apjomiem, bet arī par kvalitatīvāku izaugsmi, ko virza investīcijas, apgrozāmo līdzekļu vajadzības un ilgtermiņa uzņēmējdarbības paplašināšanās. Arī mājsaimniecības kļūst pārliecinātākas aizņēmējas, jo inflācija mazinās un algu pieaugums stiprina pirktspēju.
Lietuva turpina izcelties ar sava izaugsmes modeļa stabilitāti. Spēcīgs iekšējais pieprasījums, aktīvs nekustamā īpašuma tirgus un noturīgs darba tirgus atbalsta gan korporatīvās, gan mazumtirdzniecības banku darbību. Lai gan daļa eksporta sektora pielāgojas vājākam ārējam pieprasījumam, kopējā ekonomikas struktūra saglabājas līdzsvarota.
Igaunijā 2025. gadā sasniegtais pagrieziena punkts ir īpaši nozīmīgs. Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem ekonomika ir atgriezusies pie izaugsmes, ko virza apstrādes rūpniecība un atbalsta publiskās investīcijas. Lai gan iekšējais pieprasījums pēc nodokļu palielināšanas saglabājas vājš, pārliecība pakāpeniski uzlabojas. No banku skatupunkta tas iezīmē jaunā cikla sākuma posmu, kur piesardzīga risku uzņemšanās, selektīva investīciju finansēšana un atjaunota kreditēšanas aktivitāte var atbalstīt plašāku ekonomikas atveseļošanos.
Visā Baltijā zemāka inflācija un labvēlīgāka procentu likmju dinamika pārveido ieguldījumu lēmumus, un atjaunotā pārliecība veido labvēlīgāku vidi izaugsmei. Nākamais gads būs veltīts šo tendenču nostiprināšanai, savukārt banku sektoram palīdzēt ekonomikām pārvērst šo izaugsmes tempu ilgtspējīgā attīstībā un noturīgā vērtībā.
Spēcīgi finanšu rezultāti
2025. gadā Citadele uzrādīja spēcīgus finanšu rezultātus, pamatdarbības ienākumiem sasniedzot 221.5 miljonus eiro, un nodrošinot pašu kapitāla atdevi 14.6%. 2025. gada 4. ceturksnī tika nopelnīti 54.5 miljoni eiro, savukārt ROE paaugstinājās līdz 14.3%, salīdzinot ar 14.1% tajā pašā ceturksnī iepriekšējā gadā.
Citadele arī saglabāja spēcīgu darbības efektivitāti attiecība uz izmaksām, 2025. gadā pamatdarbības izdevumiem sasniedzot 108.9 miljonus eiro - par 4% mazāk nekā 2024. gadā. 4. ceturksnī izdevumi samazinājās līdz 29.3 miljoniem eiro, salīdzinot ar 32.1 miljoniem eiro iepriekšēja gada atbilstošajā periodā.
2025. gada 31. decembrī kopējais kredītportfelis pieauga līdz 3 764 miljoniem eiro, kas atspoguļo 15% pieaugumu (490 miljoni eiro) salīdzinājumā ar 2024. gada 31. decembri. 2025. gada laikā Citadele nostiprināja savu lomu kā uzticams partneris reģiona ekonomiskajā attīstībā, nodrošinot privātpersonām, MVU un korporatīvajiem klientiem 1.59 miljardus eiro jauna finansējuma - par 18% vairāk nekā gadu iepriekš. Ievērojot mūsu apņemšanās, ilgtspēja joprojām ir būtiska klientu vērtības piedāvājuma sastāvdaļa jaunajos aizdevumos. Mūsu klientu finanšu stāvoklis saglabājās stabils. Aktīvu kvalitāte turpināja uzlaboties, un NPL rādītājs 2025. gada beigās sasniedza visu laiku zemāko līmeni - 1,7% (salīdzinājumā ar 2.3% 2024. gada beigās), kas apliecina portfeļa konsekventi spēcīgos rādītājus.
2025. gada beigās Citadele saglabāja stabilu kapitāla pozīciju, apliecinot turpmāku finanšu noturību. Kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs (CAR) bija 22.3%, savukārt CET1 rādītājs bija 18.2%.
Pieaugoša klientu iesaiste ikdienas banku pakalpojumos un uzkrājumos veicināja 7% (281 miljona eiro) pieaugumu klientu noguldījumos, kopējiem noguldījumiem sasniedzot 4.30 miljardus eiro. Grupas LCR un NSFR saglabājās stabilā līmenī - attiecīgi 181% un 141% 2025. gada 31. decembrī, salīdzinot ar 181% un 143% gadu iepriekš.
Dinamiskā ekonomiskajā vidē, ko nodrošina uzlabojums ekonomikas noskaņojumā visā Baltijas reģionā, mēs turpinām koncentrēties uz stratēģisko iespēju izmantošanu, kas stiprina mūsu tirgus pozīciju un veicina ilgtermiņa izaugsmi.
Klientu bāzes pieaugums, izcilība apkalpošanā un digitālās inovācijas
Citadele turpina paplašināt savu klientu bāzi, stiprinot savas pozīcijas gan privātpersonu, gan korporatīvajā segmentā visā reģionā. 2025. gada 31. decembrī aktīvo klientu skaits sasniedza 412.4 tūkstošus, kas ir 3% pieaugums gada laikā
Klientu apkalpošanas un konsultāciju kvalitāte joprojām ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm. 2025. gada ikgadējā DIVE klientu apkalpošanas pētījumā Citadele saņēma augstāko novērtējumu Latvijā jau vienpadsmito gadu pēc kārtas un saglabāja spēcīgas pozīcijas arī Lietuvā un Igaunijā.
Balstoties uz augsto klientu iesaisti, digitālās inovācijas attīstības temps turpina pieaugt, un klienti arvien biežāk izvēlas ātrus un ērtus digitālos risinājumus. Pašlaik 86.9% klientu aktīvi izmanto digitālos kanālus. Aktīvo mobilās lietotnes lietotāju skaits sasniedzis 286 tūkstošus - par 6% vairāk nekā gadu iepriekš.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Vadības ziņojums | Vēstule no vadības
Inovācijas un attīstība
Inovācijas Citadelei joprojām ir viena no galvenajām prioritātēm, nepārtraukti pilnveidojot pakalpojumus un produktus, lai atbilstu mainīgajām privātpersonu, ģimeņu un uzņēmumu vajadzībām. Šī apņemšanās atspoguļojās vairākos būtiskos sasniegumos 2025. gada 4. ceturksnī, tostarp digitālās apdrošināšanas portāla ieviešanā Latvijā, kas klientiem nodrošina skaidru un ērtu veidu, kā pārskatīt savu apdrošināšanas segumu.
Tā kā uzkrājumu un ieguldījumu plānošana kļūst arvien nozīmīgāka klientiem, kuri vēlas lielāku finanšu kontroli un ilgtermiņa drošību, Citadele ieviesa C Trade - lietotājam draudzīgu platformu, kas privātajiem klientiem ļauj tirgot fondus, akcijas, ETF un obligācijas tieši caur Internetbanku.
Visa gada garumā Citadele attīstīja plašu ar mākslīgo intelektu darbinātu risinājumu klāstu - tostarp paplašinātu AI aģentu komplektu dažādās biznesa funkcijās, uzlabojumus klientiem pieejamajā virtuālajā asistentē Adelē un jaunu dokumentu inteliģences platformu. Tas ļāva organizācijai stiprināt pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt to efektīvāk. Katra iniciatīva tika ieviesta pārdomāti un atbildīgi, balstoties uz stingriem riska pārvaldības, caurskatāmības un datu aizsardzības standartiem, lai nodrošinātu, ka inovācijas turpina stiprināt klientu uzticību.
Citadeles ekomercijas norēķinu risinājums Klix 2025. gada 4. ceturksnī turpināja stabilu izaugsmi. Uz 31. decembri Klix izmantoja 3.5 tūkstoši tirgotāju, reģistrēto lietotāju skaits pārsniedza 587 tūkstošus, bet aktīvo lietotāju skaits pieauga par 11% gada griezumā, kas apliecina pastāvīgi augošu pieprasījumu. Gada laikā Klix apstrādāja 28.2 miljonus darījumu par kopējo summu 1.12 miljardi eiro - par 56% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Šveices meitas sabiedrības Kaleido Privatbank AG pārdošana
2025. gada jūlijā Citadele pabeidza Šveices meitas sabiedrības Kaleido Privatbank AG pārdošanu regulētai Francijas bankai. Šis darījums apliecina Citadeles stratēģiju koncentrēties uz pamatdarbību Baltijas reģionā un stiprināt savu pozīciju vietējos tirgos.
Citadele veiksmīgi emitē 300 miljoni eiro augstākās prioritātes priekšrocību obligāciju un 50 miljoni eiro 1.līmeņa kapitāla (AT1) obligāciju emisijas
2025. gada septembrī Citadele veiksmīgi emitēja 300 miljoni eiro augstākās prioritātes priekšrocību nenodrošināto obligāciju ar dzēšanas termiņu 4.25 gadi un 3.875% kupona likmi. Darījums radīja lielu pieprasījumu no starptautiskajiem investoriem, un interese pārsniedza mērķa apjomu deviņas reizes. Šis spēcīgais rezultāts apliecina investoru uzticību Citadeles stabilajai pozīcijai Baltijas reģionā un viņu turpmāko atbalstu bankas izaugsmei. 2025. gada oktobrī banka emitēja 50 miljoni eiro beztermiņa 1.līmeņa kapitāla (AT1) obligācijas, ar galīgo kupona likmi 7.125%.
Notikumi pēc pārskata perioda beigām
Vienreizējs īpašais akciju atpirkums
Pēc AT1 emisijas 2026. gada janvārī Citadele pabeidza vienreizējo īpašo akciju atpirkumu, atbalstot nākotnes ilgtermiņa motivācijas un noturēšanas programmas un samazinātu neatmaksāto pamatkapitālu.
Raugoties nākotnē
Sākoties jaunam izaugsmes ciklam un pieaugot pārliecībai, Citadeles prioritāte ir būt uzticamam partnerim. Tiek ieviesti jauni digitālie risinājumi, lai atbilstu mainīgajām gaidām par vienkāršiem un efektīviem pakalpojumiem, savukārt klātienes konsultatīvais atbalsts joprojām ir būtisks situācijās, kad nepieciešama padziļināta palīdzība vai sarežģītāki lēmumi. Kopā šie centieni nodrošina Citadelei spēcīgas pozīcijas, lai atbalstītu klientus - finansējot investīcijas un mājokļu iegādi, veicinot digitālo un zaļo pāreju un nodrošinot, ka reģiona izaugsme pārtop taustāmos ieguvumos cilvēkiem un uzņēmumiem, kurus apkalpojam.
Noslēdzot 2025. gadu, esmu patiesi pateicīga mūsu klientiem, darbiniekiem un partneriem par uzticību Citadelei un ar gandarījumu raugos uz mūsu turpmāko ciešo sadarbību.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Vadības ziņojums | Koncerna finanšu informācija
Koncerna finanšu rezultātu apskats
Rezultāti un peļņas rādītāji 2025. gadā
2025. gadā Koncerns uzrādīja spēcīgus finanšu rezultātus, pamatdarbības ienākumiem sasniedzot 221.5 miljonus eiro, salīdzinot ar 234.8 miljoniem eiro 2024. gadā. No šīs summas 2025. gada 4. ceturksnī tika nopelnīti 54.5 miljoni eiro.
Neto procentu ienākumi 2025. gadā sasniedza 177.2 miljoni eiro, salīdzinot ar 192.5 miljoniem eiro 2024. gadā, ko galvenokārt izraisīja zemākas procentu likmes un procentu ienākumu no atlikumiem centrālajās bankās un kredītiestādēs samazinājums. Neto procentu ienākumi 2025. gada 4. ceturksnī bija 44.2 miljoni eiro.
Grupas neto komisijas naudas ienākumi 2025. gadā sasniedza 37.0 miljonus eiro, palielinoties par 2%, salīdzinot ar 2024. gadu, galvenokārt lielāku ar kartēm saistītu ieņēmumu dēļ. Neto komisijas naudas ienākumi 2025. gada 4. ceturksnī bija 8.7 miljoni eiro.
Pamatdarbības izdevumi 2025. gadā bija 108.9 miljoni eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2024. gadā, galvenokārt zemāku konsultāciju izmaksu, nolietojuma un amortizācijas dēļ. Pamatdarbības izdevumi 2025. gada 4. ceturksnī bija 29.3 miljoni eiro
Personāla izdevumi 2025. gadā bija 69.2 miljoni eiro, salīdzinot ar 69.4 miljoniem eiro 2024. gadā. 2025. gada 31. decembrī darbinieku skaits bija 1,288, salīdzinot ar 1,321 darbiniekiem 2024. gada beigās, Samazinājumu galvenokārt izraisīja Šveices meitas sabiedrības „Kaleido Privatbank AG: pārdošana, kurā 2024. gada 31. decembrī bija 26 darbinieki.
Pārējie pamatdarbības izdevumi 2025. gadā kopumā bija 30.9 miljoni eiro, samazinoties par 8% salīdzinājumā ar 2024. gadu. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja konsultāciju un citi pakalpojumi (-43%). Nolietojuma un amortizācijas izdevumi veidoja 8.8 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā 2024. gadā. Pārējie pamatdarbības izdevumi 2025. gada 4. ceturksnī bija 9.9 miljoni eiro, savukārt nolietojuma un amortizācijas izdevumi bija 2.0 miljoni eiro.
Citadeles izmaksu un ienākumu attiecība 2025. gadā bija 49.2%, salīdzinot ar 48.4% 2024. gadā, pamatdarbības izdevumu samazinājumam par 4.7 miljoniem eiro pilnībā nekompensējot ietekmi no zemākām tirgus procentu likmēm.
Neto kredītu zaudējumi un uzkrājumi 2025. gadā tika atzīti 4.5 miljonu eiro apmērā, savukārt 2024. gadā tika reversēti neto kredītu zaudējumi un uzkrājumi 0.6 miljoni eiro apmērā. Šīs izmaiņas galvenokārt izraisīja patēriņa un hipotekāro portfeļu pieaugums, kā arī atsevišķu aizdevumu pārklasificēšanā augstākā vērtības samazinājuma posmā, ko daļēji ietekmēja metodoloģijas izmaiņas vērtības samazinājuma posmu noteikšanā. 2025. gada 4. ceturksnī galvenokārt saistībā ar izmaiņām metodoloģijā tika atzīti 2.7 miljonu eiro ienākumi no neto kredītu zaudējumiem un vērtības samazinājuma.
Neto peļņa no pamatdarbības bija 84.7 miljoni eiro, samazinoties par 10% salīdzinājumā ar 2024. gadu ar 14.6% pašu kapitāla atdevi. Šveices meitas sabiedrība „Kaleido Privatbank” AG, iepriekš tika atspoguļota kā pārtraukta darbība, 2025. gada 3. ceturksnī tika pārdota. Grupas kopējā neto peļņa 2025. gadā bija 81.5 miljoni eiro.
Pamatdarbības ienākumi, EURm
Darbības, kas turpinās
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Pamatdarbības izdevumi, EURm
Darbības, kas turpinās
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Vadības ziņojums | Koncerna finanšu informācija
Bilances apskats
Koncerna aktīvi 2025. gada 31. decembrī bija 5,425 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2024. gada beigās (5,137 miljoni eiro). Šveices meitas sabiedrība „Kaleido Privatbank” AG, kura iepriekš tika atspoguļota kā pārtraukta darbība un sastādīja 2% no Koncerna aktīviem, 2025. gada jūlijā tika pārdota.  
Kopējais neto kredītportfelis 2025. gada 31. decembrī bija 3,764 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2024. gada beigās. Kopējā kredītportfeļa kvalitāte saglabājās spēcīga. 3. stadijas bruto kredītu īpatsvara rādītājs 2025. gada 31. decembrī samazinājās līdz 1.7%, salīdzinot ar 2.3% 2024. gada 31. decembrī. 
Jaunais finansējums 2025. gadā sasniedza 1,591 miljonus eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2024. gadā, galvenokārt pieaugot aizdevumu apjomiem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un privātpersonu segmentā. Privātpersonām tika izsniegti 573 miljoni eiro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – 716 miljoni eiro, savukārt korporatīvajiem klientiem – 296 miljoni eiro. Aptuveni viena desmitā daļa no kopējiem jauniem aizdevumiem tika izsniegta zaļajam un pārejas finansējumam, tostarp zaļajiem hipotekārajiem kredītiem, aizdevumiem elektroauto un uzlādējamo hibrīdauto iegādei, kā arī korporatīvajiem aizdevumiem, kas atbalsta videi ilgtspējīgas darbības. 
2025. gada 31. decembrī Latvijā izsniegtie aizdevumi veidoja 41% no portfeļa ar 1,530 miljoniem eiro (salīdzinājumā ar 44% 2024. gada beigās), Lietuvā izsniegtie aizdevumi ar 40% un 1,513 miljoniem eiro (salīdzinot ar 37% 2024. gada beigās), Igaunijā izsniegtie aizdevumi – 19% un 713 miljons eiro (salīdzinot ar 19% 2024. gada beigās) un ES un citās valstīs izsniegtie aizdevumi – 0.2% un 8 miljoni eiro.
2025. gada 31. decembrī mājsaimniecībām izsniegtie aizdevumi veidoja 46% no kopējā kredītportfeļa (2024. gada beigās 45%). Hipotekāro kredītu apjoms pieauga par 10% salīdzinājumā ar 2024. gada beigām un sasniedza 963 miljonus eiro. Finanšu līzings mājsaimniecībām pieauga par 20% un bija 453 miljoni eiro (salīdzinot ar 376 miljoniem eiro 2024. gada beigās). Patēriņa kredīti pieauga par 59% un sasniedza 263 miljonus eiro. Karšu kreditēšana pieauga par 8%, sasniedzot 58 miljonus eiro. Korporatīvā kredītportfeļa lielākā koncentrācija bija nekustamo īpašumu iegādes un pārvaldības nozarē (13% no kopējiem kredītiem), tirdzniecības nozarē (7%), rūpniecības nozarē (7%) un transporta un sakaru nozarē (5%). Koncentrācija īpašumu iegādes un pārvaldības nozarē nedaudz samazinājās, rūpniecības nozarē palielinājās, bet tirdzniecības, transporta un sakaru nozarēs būtiski nemainījās.
Koncerna vērtspapīru portfelis un naudas līdzekļi bankās veido daļu no tās likviditātes resursiem. 2025. gadā Koncerna vērtspapīru portfelis samazinājās par 18%, salīdzinot ar 2024. gada beigām. 97% no vērtspapīru portfeļa veido vērtspapīri ar A un augstāku reitingu. Lielākās izmaiņas bija obligācijās ar AA/Aa reitingu, kas kopš 2024. gada beigām samazinājās par 56% jeb 98 miljoniem eiro un obligācijās ar A reitingu, kas samazinājās par 11% jeb 107 miljoniem eiro.
Koncerna LCR un NSFR rādītāji saglabājās salīdzinoši stabili un 2025. gada 31. decembrī bija 181% un 141% salīdzinājumā ar 181% un 143% 2024. gada beigās.
Galvenais Citadeles finansējuma avots – klientu noguldījumi – 2025. gada 31. decembrī pieauga par 7%, salīdzinot ar 2024. gada beigām, sasniedzot 4,304 miljonus eiro. Termiņnoguldījumu īpatsvars no kopējiem noguldījumiem 2025. gada 31. decembrī bija 26%, salīdzinot ar 27% 2024. gada beigās. Baltijas valstu vietējie klientu noguldījumi veidoja 99% no kopējiem noguldījumiem jeb 4,244 miljonus eiro (salīdzinot ar 99% 2024. gada beigās).
Aizdevumi un Noguldījumi, EURm
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'Jauni aizdevumi, EURm
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Bilances struktūra, EURm
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Reitingi
Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service ir apstiprinājusi Citadele Baa1 reitingu; reitinga prognoze ir stabila (2025. gada 11.decembrī).  
Galvenie kredītspējas kvalitātes faktori ir:  
Uzlabota un stabilizēta aktīvu kvalitāte, ko nodrošina diversificēts portfelis 
Spēcīga kapitalizācija, ko sekmē organiska kapitāla veidošanās  
Stabili peļņas rādītāji kas ir stabilizējušies pēc iepriekšējām svārstībām  
Stabils finansējums un likviditāte, ko nodrošina vietējā tirgū balstītu noguldījumu finansēšanas modelis.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Detalizēta informācija par reitingiem pieejama reitingu aģentūras mājaslapā www.moodys.com
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Vadības ziņojums | Segmentu aktualitātes
Segmentu apskats
Privātpersonu un Turīgo klientu segments
2025. gadā Privātpersonu un Turīgo klientu segmentu pamatdarbības ieņēmumi bija 82.8 miljoni eiro, salīdzinot ar 86.6 miljoni eiro 2024. gadā. FTP koriģēti pamatdarbības ienākumi 2025. gadā bija 90.2 miljoni eiro.
Privātpersonām un turīgajiem klientiem jaunos aizdevumos 2025.gadā tika izsniegti 573 miljoni eiro, pieaugot par 75 miljoniem eiro salīdzinājumā ar to pašu periodu pirms gada. Ievērojams pieaugums ir vērojams pieprasījumam pēc zaļajiem produktiem. Zaļie hipotekārie kredīti 2025. gadā sasniedza 40 miljonus eiro, veidojot aptuveni piekto daļu no kopējiem hipotekārajiem kredītiem.
Privātpersonu un turīgo klientu kopējais kredītu portfelis 2025. gada 31. decembrī sasniedza 1,622 miljonus eiro, pieaugot par 15% jeb 216 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2024. gada 31. decembri, ar labu aizdevumu kvalitāti. Privātpersonu un turīgo klientu noguldījumi veidoja 2,119 miljonus eiro, pieaugot par 86 miljoniem eiro (4%), salīdzinot ar 2024. gada 31. decembri.
Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segments
2025. gadā MVU segmenta pamatdarbības ienākumi sasniedza 73.6 miljoni eiro, atspoguļojot 7% samazinājumu salīdzinājumā ar 2024. gadu.
2025. gadā jaunie aizdevumi kopā bija 716 miljoni eiro, pieaugot par 186 miljoni eiro salīdzinājumā ar 2024. gadu.
Kopējais aizdevumu portfelis MVU segmentam sasniedza 1,265 miljonus eiro 2025. gada 31.decembrī, pieaugot par 20%, salīdzinot ar 2024. gada 31. decembri, saglabājoties spēcīgai kredītu kvalitātei. MVU noguldījumi veidoja 1,016 miljonus eiro, palielinoties par 14%, salīdzinot ar 2024. gada 31. decembri.
Korporatīvais segments
2025. gadā korporatīvā segmenta pamatdarbības ienākumi sasniedza 28.4 miljonus eiro, kas saglabājās nemainīgi salīdzinājumā ar 2024. gadu. 
Jaunos aizdevumos korporatīvā segmenta klientiem izsniegti 296 miljoni eiro, kas ir par 21 miljoni eiro vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Kopējais uzņēmumu kredītportfelis bija 870 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2024. gada beigās. Kredītportfeļa kvalitāte saglabājās laba.
Noguldījumu portfelis 2025. gada 31. decembrī bija 1,070 miljoni eiro, pieaugot par 8% salīdzinājumā ar 2024. gada beigām.
Kapitāla pārvaldība
2025. gadā kapitāla pārvaldības segmenta pamatdarbības ienākumi sasniedza 7.8 miljonus eiro, samazinoties par 22% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kritumu galvenokārt izraisīja tas, ka netika saņemta komisijas maksa par pensiju produktu ieguldījumu pārsniegumu Latvijā. Tomēr vairāki pensiju produkti Latvijā uzrādīja labākos ieguldījumu rezultātus, stiprinot kopējo portfeļa kvalitāti neskatoties uz zemākiem komisijas ieņēmumiem. Kopējie klientu pārvaldītie aktīvi 2025. gada beigās sasniedza 1.4 miljardus eiro, palielinoties par 13%, salīdzinot ar 2024. gada 31. decembri.
Aizdevumi, EURm
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Noguldījumi, EURm
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Jauni aizdevumi, EURm
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Pamatdarbības ienākumi, EURm
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Vadības ziņojums | Uzņēmējdarbības vide
Uzņēmējdarbības vide
Globālais fons: noturība jaunu beržu apstākļos
Pasaules ekonomika 2025. gadā izrādījusies noturīgāka, nekā daudzi gaidīja, taču politikas kombinācija ir mainījusies: izaugsme ASV pārsteigusi ar labākiem rādītājiem, savukārt eirozona vairāk balstījusies uz iekšējo pieprasījumu, jo ārējo tirdzniecību bremzē tarifu radītie pretvēji. Inflācijas samazināšanās abos reģionos ir progresējusi, radot centrālajām bankām telpu procentu likmju samazināšanai, pat ja saglabājas tirdzniecības politikas nenoteiktība un nozarēm raksturīgi satricinājumi.
Pēc vāja gada sākuma ASV ekonomiskā aktivitāte līdz 2025. gada vidum un otrajai pusei būtiski nostiprinājās, ar plašu ietekmi no patēriņa, eksporta, valdības izdevumiem un investīcijām. Tikmēr tarifu vide joprojām saglabājas kā viens no galvenajiem tematiem virsrakstos. Inflācijas mazināšanās turpinājās visa gada garumā, mājokļu izmaksas saglabājās augstas, bet enerģijas un preču cenu dinamika mazinājās. Pēc trim 25 bāzes punktu likmju samazinājumiem no 2025. gada septembra līdz decembrim FED 2026. gada janvāra sanāksmē saglabāja likmes nemainīgas, norādot uz stabilu ekonomisko aktivitāti, stabilizējošos darba tirgu un inflāciju, kas joprojām ir “nedaudz paaugstināta”.
Eirozonas agrākie eksporta labvēlīgie faktori izzuda, jo ASV tarifi un stiprāks eiro negatīvi ietekmēja tirdzniecību. Inflācija bremzēšanās eirozonā progresēja, kur HICP inflācija decembrī samazinājās līdz 1,9 % gada griezumā, noslīdot zem ECB 2 % mērķa, ko noteica vājāks preču cenu pieaugums un negatīva enerģijas cenu inflācija. Mērena izaugsme un zema inflācija nostādīja ECB ļoti komfortablā pozīcijā, ļaujot ieturēt pauzi procentu likmju izmaiņās. ECB Padome decembrī saglabāja noguldījumu iespējas likmi 2 % līmenī un uzsvēra pieeju “sanāksme pēc sanāksmes”, balstoties uz datiem. Prognozes paredz inflāciju tuvu mērķim 2026.–2027. gadā un mērenu ekonomikas izaugsmes uzlabošanos salīdzinājumā ar 2025. gada līmeni. 
Kad izzūd vienreizējais ASV tarifu izraisītais pieprasījuma pieauguma efekts un saglabājas tirdzniecības berzējošie faktori, galvenais izaugsmes virzītājspēks kļūst iekšējais pieprasījums, ko atbalsta algu kāpums, labvēlīgāki finanšu nosacījumi un mērķētas publiskās investīcijas. Bāzes scenārijs paredz izaugsmi nedaudz virs 1 % 2025. un 2026. gadā, inflācijai kopumā saglabājoties ap 2 %.
Baltijas ekonomikas gatavas sinhronizētai un mērenai izaugsmei
Baltijas reģions 2025. gada otrajā pusē turpināja pakāpenisku atveseļošanos, ko atbalstīja labvēlīgāki finanšu nosacījumi un uzlabojies noskaņojums rūpniecībā. Tomēr atšķirības palielinājās: Latvija paātrinājās, pateicoties investīcijām un patēriņam, Lietuva saglabājās visnoturīgākā, lai gan ar nevienmērīgu nozaru dinamiku, bet Igaunija beidzot izkļuva no ilgstošas recesijas, lai gan iekšējais pieprasījums saglabājās vājš nodokļu izmaiņu dēļ.
Ekonomikas noskaņojuma indekss
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
IKP salīdzināmajās cenās, indeksēts, 2015=100
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Inflācija (% pret iepriekšējo gadu)
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Vadības ziņojums | Uzņēmējdarbības vide
Latvijā impulss veidojas rūpniecībā, investīcijās un reālajos ienākumos. 2025. gada trešajā ceturksnī tika novērota spēcīga izaugsme, kur IKP pieauga par 2,5 % gada griezumā. Pirmajos trīs ceturkšņos vidējais pieaugums sasniedza +1,7 %, ar nozaru atbalstu no eksportējošās apstrādes rūpniecības un patēriņa atkopšanās. Arī pēdējais ceturksnis turpināja šo trajektoriju. Gada beigās inflācija samazinājās līdz 3,5 % gada griezumā decembrī, uzlabojot reālās algas dinamiku. 2025. gada otrajā ceturksnī bruto algas pieauga aptuveni par 8,5 % gada griezumā, apsteidzot cenu kāpumu un atbalstot patēriņu. Publiskā sektora projekti un spēcīgāka banku kreditēšana veicināja investīcijas; privātais patēriņš normalizējas, uzlabojoties uzticībai. Tirdzniecība ar ASV tarifu ietekmē mazinājās, taču plašāks eksports saglabājās noturīgs un uzrāda izaugsmi.
Lietuva joprojām ir reģiona izaugsmes līdere, lai gan nozaru atšķirības pieauga. Pēc spēcīgas gada pirmās puses 2025. gada trešajā ceturksnī IKP ceturkšņa griezumā bija nemainīgs, taču gada pieaugums saglabājās mērens ar +2 %, atspoguļojot vājāku rūpniecību un pauzi ārējā pieprasījumā; mazumtirdzniecība saglabājās noturīga. HICP inflācija decembrī palēninājās līdz 3,2 % gada griezumā, gada nogalē novērojot mēneša cenu kritumus; vidējā inflācija 2025. gadā saglabājās nedaudz virs 3 %. Kredītu pieaugums un ekspansīva fiskālā politika (t.sk. lielāki aizsardzības izdevumi) atbalsta investīcijas. Mājsaimniecību patēriņu veicina algu kāpums un joprojām saspringtais darba tirgus. Prognozes rāda, ka izaugsme līdz 2026. gadam pārsniegs eirozonas tempu, jo inflācija vājināšanās un publiskās investīcijas kompensēs ārējos pretvējus.
Igaunijā atveseļošanās sākas, taču iekšējais pieprasījums atpaliek pēc PVN paaugstināšanas. Beidzot redzama izaugsme, kur IKP 2025. gada trešajā ceturksnī pieauga par 0,9 % gada griezumā, kas ir labākais rādītājs kopš 2022. gada sākuma. Izaugsmi virzīja apstrādes rūpniecība, enerģētika un valdības patēriņš, kamēr privātais patēriņš samazinājās. Standarta PVN likme 2025. gada 1. jūlijā pieauga līdz 24 %, radot īstermiņa cenu spiedienu; tomēr HICP inflācija decembrī palēninājās līdz 4,1 % gada griezumā no 4,7 % novembrī. Prognozējam 0,7 % izaugsmi 2025. gadā, kas paātrināsies līdz 2,3 % 2026. gadā, procentu likmēm samazinoties, uzlabojoties reālajiem ienākumiem un pieaugot ar aizsardzību saistītajām investīcijām.
Abpus Atlantijas okeānam mīkstās piezemēšanās scenārijs joprojām šķiet ticams: ASV izaugsme palēninās, bet to turpina atbalstīt reālo ienākumu kāpums, savukārt eirozonas izaugsmi galvenokārt virzīs iekšējais pieprasījums, inflācijai saglabājoties tuvu mērķim un likmēm nemainīgām. Baltijā atveseļošanās kļūst vienmērīgāka un spēcīgāka. Riska līdzsvars joprojām saistīts ar tirdzniecības politiku un ģeopolitisko spriedzi, taču reģions ir labākā pozīcijā nekā pirms gada, lai 2026. gadā nodrošinātu sinhronizētu, mērenu izaugsmi.
Bezdarba līmenis (%)
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Vadības ziņojums | Citas informācijas atklāšanas prasības
CITAS INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS PRASĪBAS
Nosaukums
AS „Citadele banka”
Adrese
Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1010, Latvija
Mājas lapa
www.citadele.lv
www.cblgroup.com
Tālrunis
(+371) 67010 000
LEI kods
2138009Y59EAR7H1UO97
Reģistrācijas numurs
40103303559
Licences numurs
06.01.05.405/280
Licences izsniegšanas
datums
30/06/2010
Filiāles
Pārskata perioda beigās AS „Citadele banka” ir vairākas klientu apkalpošanas vienības Latvijā, viena filiāle Igaunijā un viena filiāle Lietuvā. Lietuvas filiālei ir vairākas klientu apkalpošanas vienības Lietuvā.
Informācija par Citadeles filiālēm, klientu apkalpošanas centriem un bankomātiem ir pieejama Citadeles mājas lapas sadaļā “Filiāles un bankomāti”.
Dividendes
Gada pārskata publicēšanas brīdī vadība ierosina Bankai izmaksāt 40.7 miljonus eiro dividendēs (0.290 eiro par akciju) un pārējo ieskaitīt nesadalītajā peļņā, lai stiprinātu Bankas un Koncerna kapitāla pozīciju. Aplēšot dividendes ir ņemta vērā akciju kapitāla daļēja atpirkšana, kas notika 2026. gada janvārī. Informāciju par notikumiem pēc bilances datuma skatīt pielikumā Notikumi pēc pārskata perioda beigu datuma.
Koncerna mērķis ir izmaksāt dividendes 50% (nepārsniedzot) apmērā no iepriekšējā gada peļņas, ņemot vērā iekšējos kapitāla mērķus Koncernam un Bankai un atsevišķus citus priekšnoteikumus, kas noteikti dividenžu politikā. Papildus informāciju skatīt gada pārskata pielikumā Pamatkapitāls.
Ierosinātā kopējā izmaksājamā dividenžu summa galu galā tiek aprēķināta, pamatojoties uz akciju skaitu, kas ir tiesīgs saņemt dividendes reģistrācijas dienā, un to skaits var mainīties laikā starp gada beigām un reģistrācijas dienu, atpērkot akcijas, konvertējot nosacīto kapitālu vai emitējot jaunas akcijas.
Nākotnes attīstības plāni
Citadeles mērķis ir būt Baltijas valstu privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu pamata bankai un turpināt pastāvīgi uzlabot piedāvātos produktus un pakalpojumus. Citadele turpinās sniegt augstas kvalitātes finanšu pakalpojumus klientiem, sekmējot Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi. Gan privātpersonām, gan uzņēmumiem tiks piedāvāts pilns bankas, līzinga, finanšu un aktīvu pārvaldības pakalpojumu klāsts. Citadeles pamata mērķa tirgus joprojām ir: Latvija, Lietuva un Igaunija.
Risku vadība
Nozīmīgākie riski, kuriem Koncerns un Banka, veicot uzņēmējdarbību, ir pakļauts, ir kredītrisks, tirgus risks (tajā skaitā procentu likmju risks), likviditātes risks, valūtas risks, operacionālais risks un vides un klimata risks. Šo risku pārvaldības nolūkos Koncerns ir apstiprinājis attiecīgās risku pārvaldības politikas un citus iekšējos tiesību aktus, kas nosaka risku pārvaldības pamatprincipus un procesus, struktūrvienību funkcijas un atbildības, risku ierobežojošos limitus, kā arī kontroli un ziņošanas sistēmu. Koncerna risku pārvaldības politikas attiecībā uz katru no minētajiem riskiem un atsevišķiem citiem riskiem ir īsumā raksturotas pielikumā Risku pārvaldība.
Uzņēmuma atrašanās vieta
Latvija
Dibināšanas valsts
Latvija
Juridiskā forma
Akciju sabiedrība
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Vadības ziņojums | Korporatīvā pārvaldība
KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA
AS „Citadele banka” ir Citadele koncerna mātes uzņēmums. AS „Citadele banka” ir akciju sabiedrība. Citadeles akcionāri ir starptautiska investoru grupa ar starptautisku pieredzi banku sektorā. Pārskata perioda beigās 73.4% no AS „Citadele banka” akcijām pieder starptautisku investoru konsorcijam, kuru vada „Ripplewood Advisors LLC”, 24.6% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) un 1.9% akciju pieder Bankas vadībai, darbiniekiem un citiem investoriem. Pārskata perioda beigās 0.1% no AS „Citadele banka” akcijām ir pašu akcijas.
Citadeles Korporatīvās pārvaldības ziņojums ir publicēts Bankas interneta lapā www.cblgroup.com.
Audita un atbilstības komitejas ziņojums akcionāriem
2025. gadā AS „Citadele banka” audita un atbilstības komiteja (turpmāk – Komiteja) pildīja audita komitejas pienākumus, kādi tie noteikti „Finanšu instrumentu tirgus likumā”.
Komiteja pildīja pienākumus atbilstoši likumā prasītajam:
-
Uzraudzīja gada pārskata par gadu, kas noslēdzās 2025. gada 31. decembrī, un auditoru pārbaudīto starpperioda pārskatu sagatavošanu;
-
Uzraudzīja gada pārskata par gadu, kas noslēdzās 2025. gada 31. decembrī, un auditoru pārbaudīto starpperioda pārskatu revīzijas procesu;
-
Uzraudzīja iekšējo kontroļu, riska pārraudzības un iekšējās revīzijas sistēmu, kādas tās piemērojamas finanšu pārskatu sagatavošanai, efektivitāti;
-
Uzraudzīja gada pārskata par gadu, kas noslēdzās 2025. gada 31. decembrī, un auditoru pārbaudīto starpperioda pārskatu revidentu apstiprināšanas procesu;
-
Uzraudzīja gada pārskata par gadu, kas noslēdzās 2025. gada 31. decembrī, revidentu atbilstību neatkarības un objektivitātes prasībām, kādas tās noteiktas „Revīzijas pakalpojumu likumā”;
-
Paziņoja Bankas Padomei revidentu secinājumus par gada pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2025. gada 31. decembrī.
2025. gadā Komitejas pienākumu veikšana nekādā veidā netika kavēta, un tika nodrošināta pilna pieeja informācijai, kas nepieciešama Komitejai. Komiteja gada laikā informēja Valdi un Padomi par tās secinājumiem un rekomendācijām. Pildot savus pienākumus, kas saistīti ar finanšu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2025. gada 31. decembrī, sagatavošanu, Komiteja nesaskārās ar jebkādiem pierādījumiem, kas varētu liecināt, ka šie finanšu pārskati nesniegtu patiesu un skaidru priekšstatu.
Detalizēta atskaite par Komitejas darbību tik sagatavota ik gadu un tiek iesniegta Bankas Padomei.
Bankas Padome 2025. gada 31. decembrī:
Vārds, uzvārds
Pašreizējais amats
Sākotnējās iecelšanas datums
Timothy Clark Collins
Padomes priekšsēdētājs
2015. gada 20. aprīlis
Elizabeth Critchley
Padomes priekšsēdētāja vietniece
2015. gada 20. aprīlis
Nicholas Dominic Haag
Padomes loceklis
2016. gada 19. decembris
Stephen Burchell Martin Young
Padomes loceklis
2023. gada 4. oktobris
Daiga Auziņa-Melalksne
Padomes locekle
2023. gada 1. novembris
Bingyang Zhu
Padomes loceklis
2025. gada 11. decembris
Thomas William David Isaac
Padomes loceklis
2025. gada 11. decembris
Eric Hazan
Padomes loceklis
2025. gada 11. decembris
2025. gada 23. jūnijā no AS „Citadele banka” padomes atkāpās Karina Saroukhanian. No 2025. gada 11. decembra Dhananjaya Dvivedi, Lawrence Neal Lavine un Sylvia Yumi Gansser Potts vairs nav AS „Citadele banka” padomes locekļi. Tajā pašā dienā Bingyang Zhu, Thomas William David Isaac un Eric Hazan kļuva par AS „Citadele banka” padomes locekļiem.
Pēc pārskata perioda beigām tika saņemts regulatora saskaņojums par jauno AS „Citadele banka” padomi un 2026. gada 29. janvārī jaunās padomes sastāvs stājās spēkā. Jaunās padomes priekšsēdētājs ir Timothy Clark Collins, padomes priekšsēdētāja vietniece Elizabeth Critchley un padomes locekļi Nicholas Dominic Haag, Stephen Burchell Martin Young, Thomas William David Isaac, Bingyang Zhu, Eric Hazan, Daiga Auziņa-Melalksne un Paul Louis Jean de Leusse.

'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Vadības ziņojums | Korporatīvā pārvaldība
Timothy Clark Collins, Padomes priekšsēdētājs
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Timothy Collins ir investīciju sabiedrības „Ripplewood Advisors LLC” izpilddirektors. Pirms „Ripplewood” dibināšanas 1995. gadā Timothy Collins strādāja „Cummins Engine Company”, „Booz, Allen & Hamilton”, „Lazard Frères & Company” un „Onex Corporation”. Timothy Collins ir iesaistīts vairākās bezpeļņas un publiskā sektora aktivitātēs, tostarp Trīspusējā komisijā, Ārlietu padomē un Jeilas Universitātes Teoloģijas skolas konsultatīvajā padomē. Iepriekš viņš bija Jeilas Universitātes Vadības skolas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs un pašlaik ir Ņujorkas štata kopējā pensiju fonda Investīciju konsultatīvās komitejas loceklis.
Timothy Collins ir AS „Citadele banka” (Latvija) valdes priekšsēdētājs, „Younited Financial” (Parīze) valdes loceklis un iepriekš ir bijis vairāku publisku uzņēmumu valdēs, tostarp „Banque Saudi Fransi” (KSA), „EFG Hermes” (Ēģipte), „Asbury Automotive”, „Shinsei” banka (Japāna), „Advanced Auto”, „Rental Services Corp.”, „CIB” (Ēģipte), „Gogo” un „Citigroup” (pēc tam, kad tā pieņēma valsts līdzekļus). Timothy Collins ir bijis neatkarīgais direktors “Weather Holdings”, kas ir liels privāts telekomunikāciju operators jaunattīstības tirgos.
Timothy Collins ir bakalaura grāds filozofijā no DePauw universitātes un maģistra grāds publiskajā un privātajā vadībā no Jeilas Universitātes Vadības skolas. Timothy Collins 2004. gadā saņēma DePauw universitātes goda doktora grādu humanitārajās zinātnēs, un viņš ir strādājis par vieslektoru Jeilas Juridiskajā skolā un vecāko Bektona biedru Jeilas Vadības skolā. 2023. gadā viņam tika piešķirta Jeilas medaļa par ieguldījumu universitātē.
Elizabeth Critchley, Padomes priekšsēdētāja vietniece
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Elizabeth Critchley ir „Ripplewood Advisors LLP” vadošā partnere. Elizabeth Critchley ir atbildīga par „Ripplewood” investīciju projektiem, starp kuriem kā nesenākos var minēt projektus Austrumeiropā un Vidējos Austrumos. Elizabeth Critchley darbojas kā padomes locekle AS „Citadele banka” (Latvija) un „RA Special Acquisition Corporation”. Pirms pievienošanās „Ripplewood”, Elizabeth Critchley bija uzņēmuma „Resolution Operations” līdzdibinātāja. 2008. gada beigās uzņēmums piesaistīja 660 miljonu sterliņu mārciņu un vēlāk veica trīs finanšu nozares uzņēmumu iegādi („Friends Provident plc” par 2.7 miljardiem ASV dolāru, vairumu „AXA UK” dzīvības apdrošināšanas biznesu par 4 miljardiem ASV dolāru un „Bupa” par 0.3 miljardiem ASV dolāru). Iegādāto uzņēmumu konsolidācija tika finansēta, vienlaicīgi izmantojot aizņemtu kapitālu, ieguldījumus pašu kapitālā un strukturētu pārdevēja finansējumu. Pirms tam Elizabeth Critchley strādājusi „Goldman Sachs International” par rīkotājdirektori, kur viņa vadīja Eiropas finanšu institūciju grupas finansēšanas biznesu. Elizabeth Critchley ir strukturējusi, konsultējusi un ieguldījusi darījumos vairāk nekā 50 globālajos finanšu un citu jomu uzņēmumos. Viņa ar izcilību ir absolvējusi Londonas Universitātes koledžu, iegūstot grādu matemātikā.
Nicholas Dominic Haag, Padomes loceklis
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Līdz 2021. gada jūnijam Nicholas Haag bija lielākās Gruzijas bankas „TBC Bank Group plc”, kura ir iekļauta un „FTSE 250” indeksā, neatkarīgais direktors (INED) un audita komitejas priekšsēdētājs. Viņš ir padomes priekšsēdētājs, neatkarīgais direktors un vada audita, riska un atbilstības komiteju „Bayport Management Ltd.” (vadošā Āfrikas un Latīņamerikas finanšu risinājumu nodrošinātāja holdinga kompānija). Pirms tam viņš bija padomes loceklis „Credit Bank of Moscow PJSC”. Nicholas Haag ir 30 gadu pieredze banku sektorā, no tās pusi viņš ir aizvadījis vadošos amatos dažādos finanšu nozares uzņēmumos, tajā skaitā „Barclays”, „Banque Paribas”, „ABN AMRO” un „Royal Bank of Scotland”, specializējoties finanšu tehnoloģiju un kapitāla tirgus jautājumos. Nicholas Haag ir ieguvis Oksfordas Universitātes augstāko goda grādu (First Class Honours Degree).

'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Vadības ziņojums | Korporatīvā pārvaldība
Stephen Burchell Martin Young, Padomes loceklis
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Stephen Young līdz 2025. gada 31. decembrim bija starptautiskais finanšu direktors „Mission Without Borders”, kas ir bezpeļņas organizāciju grupa, kas strādā ar nabadzīgajiem un marginalizētajiem cilvēkiem vairākās Austrumeiropas valstīs, no Albānijas līdz Ukrainai. Stephen Young ir AS „Citadele banka” Audita un atbilstības komitejas loceklis kopš 2017. gada un no 2023. gada ir pievienojies padomei. Pirms tam no 2004. gada līdz 2015. gadam, kad devās pensijā, Stephen Young bija vadošais partneris „KPMG” Baltijas valstīs un Baltkrievijā. No 1992. gada līdz 2015. gadam Stephen Young strādāja „KPMG” Centrāleiropā un Austrumeiropā („KPMG CEE”) un bija padomes loceklis „KPMG CEE”. Strādājot „KPMG”, Stephen Young dažādiem klientiem banku un finanšu sektorā, Baltijas un citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs sniedza audita, darījumu un transakciju izmeklēšanas pakalpojumus. Stephen ir arī skolu grupas valdes loceklis Apvienotajā Karalistē, un no 2026. gada aprīļa būs tās priekšsēdētājs. Stephen Young ir bakalaura grāds ekonomikā, kas iegūts University of Durham Apvienotajā Karalistē, un viņš ir Anglijas un Velsas zvērinātu grāmatvežu institūta biedrs, kā arī Austrālijas un Jaunzēlandes zvērinātu grāmatvežu biedrs.
Daiga Auziņa-Melalksne, Padomes locekle
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Daiga Auziņa-Melalksne ir valdes locekle ar 20 gadu pieredzi vadošos amatos finanšu pakalpojumu nozarē. Daiga Auziņa-Melalksne bija „Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja (2005.- 2023. gads) un „Nasdaq Tallinn” valdes locekle (2012.- 2023. gads). Kopš 2012. gada Daiga Auziņa-Melalksne bija atbildīga par „Nasdaq” Baltijas biržu stratēģiju un darbību. Daiga Auziņa-Melalksne ir Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta ievēlētā valdes locekle (no 2016. gada līdz šim brīdim), Latvijas Tieslietu ministrijas pakļautībā esošās Latvijas Korporatīvās pārvaldības padomes vadītāja (no 2020. gada līdz šim brīdim), kā arī „Riga Business School” padomnieku konventa locekle (no 2021. gada līdz šim brīdim). Daiga Auziņa-Melalksne ir ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā Latvijas Universitātē, biznesa vadības maģistra grādu Riga Business School un profesionālās padomes locekļa sertifikātu no Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta.
Bingyang Zhu, Padomes loceklis
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Bingyang Zhu ir „Ripplewood Advisors LLC” rīkotājdirektors. Kopš pievienošanās uzņēmumam 2008. gadā viņš ir atbildīgs par investīciju izvērtēšanu un īstenošanu banku, finanšu pakalpojumu un citos sektoros Eiropā un Tuvajos Austrumos. Pirms darba uzsākšanas „Ripplewood” Bingyang Zhu bija investīciju banku analītiķis „Morgan Stanley” General Industrials Group.
Thomas Wiliam David Isaac, Padomes loceklis
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Thomas Isaac ir pieredzējis vadītājs, kurš banku nozarē nostrādājis vairāk kā 30 gadus. No 2021. līdz 2025. gadam viņš bija vecākais padomnieks uzņēmumā „Ripplewood Advisors Limited”, bet pirms tam 27 gadus (no 1993. līdz 2020. gadam) strādāja „Citi”, kur viņa pienākumi ietvēra Korporatīvās bankas vadītāja amatu Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā (EMEA) (no 2016. līdz 2020. gadam) un Finanšu iestāžu grupas līdzvadītāja amatu EMEA reģionā (no 2013. līdz 2016. gadam). Viņš ir „Euroclear” konsultatīvās padomes priekšsēdētājs un ir bijis valdes loceklis šādās organizācijās: „Younited Financial” (no 2025. gada līdz šim brīdim), „Iris Financial SHA” (no 2022. līdz 2025. gadam), „Euroclear SA” (no 2015. līdz 2018. gadam) un „Association of Foreign Banks” (no 2016. līdz 2020. gadam). Viņš ir ieguvis inženierzinātņu grādu Kembridžas Universitātē un uzņēmējdarbības vadības maģistra grādu Open Business School (Apvienotā Karaliste).

'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Vadības ziņojums | Korporatīvā pārvaldība
Eric Hazan, Padomes loceklis
Eric Hazan ir ar plašu pieredzi tehnoloģiju un digitālās transformācijas jomā, īstenojot iniciatīvas, kas integrē mākslīgo intelektu, mašīnmācīšanos un uzlabotu analītiku uzņēmumu procesos. Gandrīz 20 gadus viņš ir bijis uzņēmuma „McKinsey & Company” vecākais partneris. Viņa darbs aptver dažādas nozares, veicinot uzņēmumu izaugsmi, izmantojot tehnoloģiskās inovācijas. Papildus tam Eric Hazan ir profesors HEC Paris (Parīzes Komerczinību augstskola) un Sciences Po (Parīzes Politikas zinātnes institūts).
Bankas Valde 2025. gada 31. decembrī:
Vārds, uzvārds
Amats un atbildības joma
Rūta Ežerskienė
Valdes priekšsēdētāja
Valters Ābele
Valdes loceklis finanšu jautājumos
Slavomir Mizak
Valdes loceklis tehnoloģiju un operacionālajos jautājumos
Vaidas Žagūnis
Valdes loceklis korporatīvo klientu apkalpošanas jautājumos
Jūlija Lebedinska-Ļitvinova
Valdes locekle risku jautājumos
Edward Rebane
Valdes loceklis privātpersonu apkalpošanas jautājumos
Liene Grūtupa
Valdes locekle atbilstības un juridiskajos jautājumos
2025. gada 25. martā par AS „Citadele banka” valdes locekli atbilstības un juridiskajos jautājumos tika ievēlēta Liene Grūtupa. Regulatora apstiprinājums valdes loceklei tika saņemts 2025. gada 24. jūnijā. Pēc pārskata perioda beigām Slavomir Mizak paziņoja par atkāpšanos no AS „Citadele banka” valdes locekļa amata, spēkā ar 2026. gada 1. aprīli.
Rūta Ežerskienė, Valdes priekšsēdētāja
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Rūta Ežerskienė kopš 2024. gada ir bankas vadītāja un valdes priekšsēdētāja. Iepriekš no 2021. gada janvāra viņa pildīja valdes locekles amatu, pārvaldot privātpersonu apkalpošanas jautājumus. Arī pirms tam Rūta Ežerskienė ir ieņēmusi vadošus amatus finanšu un apdrošināšanas jomās. Viņa ir bijusi privātpersonu segmenta vadītāja Baltijā „AON” apdrošināšanas kompānijā, pirms tam strādājusi dažādos vadošos amatos „SEB” bankā gan Lietuvā, gan Baltijas līmenī. Rūta Ežerskienė ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Kauņas Tehnoloģiju universitātē un 2024. gadā pabeigusi vadības kursus Hārvarda Universitātē.
Valters Ābele, Valdes loceklis finanšu jautājumos
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Valters Ābele ir ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Latvijas Universitātē. Viņam ir vairāk kā 17 gadu pieredze banku nozarē, strādājot AS „Citadele banka”, kas ir universālā banka, kas darbojas Baltijas valstīs. Valters Ābele šobrīd ieņem valdes locekļa finanšu jautājumos amatu. Līdz 2021. gadam Valters Ābele bija risku direktors, kas bija atbildīgs par risku pārvaldības, atbilstības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana jomu. Pirms banku nozares Valters Ābele ir ieguvis plašu auditora un finanšu konsultanta pieredzi tādos uzņēmumos kā „Ernst & Young” un „Arthur Andersen”. Viņš ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs un iepriekš arī Zvērinātu grāmatvežu asociācijas biedrs (ACCA).
Slavomir Mizak, Valdes loceklis tehnoloģiju un operacionālajos jautājumos
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Slavomir Mizak ir atbildīgs par IT un tehnoloģiju attīstību, kā arī administratīvo pakalpojumu un bankas darbības nodrošināšanas jomu. Bankā Citadele viņš strādā kopš 2017. gada. Iepriekš strādājis „Zuno Bank” AG Austrijā par valdes locekli, kā arī ieņēmis IT un operacionālās pārvaldes vadītāja amatus. Pirms tam Slavomir Mizak strādājis par konsultantu un menedžeri finanšu pakalpojumu sektoram „Accenture” kompānijā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu biznesa administrācijā Bratislavas Ekonomikas universitātē.

'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Vadības ziņojums | Korporatīvā pārvaldība
Vaidas Žagūnis, Valdes loceklis korporatīvo klientu apkalpošanas jautājumos
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Vaidas Žagūnis strādā banku nozarē kopš 2021. gada un bankā Citadele no 2020. gada. Viņš uzsāka karjeru kā klientu vadītāja asistents „SEB” bankā Lietuvā, pēc kā turpināja savu karjeru, ieņemot dažādus vadītāja amatus mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas biznesa segmentā. 2016. gadā Vaidas Žagūnis kļuva par „SEB” bankas valdes locekli un viceprezidentu Lietuvā, ar atbildību par privātpersonu segmentu. Kopš 2020. gada viņš ir atbildīgs par Baltijas korporatīvo klientu biznesu bankā Citadele. Vaidas Žagūnis ir ieguvis maģistra grādu biznesa administrācijā Kauņas Tehnoloģiju universitātē, kā arī studējis Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT) un Hārvardas Biznesa skolā (HBS) ASV.
Jūlija Lebedinska-Ļitvinova, Valdes locekle risku jautājumos
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
No 2021. gada Jūlijas Lebedinskas-Ļitvinovas pārziņā ir Grupas risku pārvaldības joma. Jūlijai Lebedinskai-Ļitvinovai ir vairāk kā 20 gadus pieredze risku vadības jomā finanšu sektorā. Pirms pievienošanās Bankai Jūlija Lebedinskas-Ļitvinova bija „Mogo Finance” grupas risku direktore. Pirms tam viņa ieņēma risku direktores amatu „4Finance Group”, krāpšanas apkarošanas un risku procesu vadītājas amatu „Home Credit and Finance Bank” un risku direktores amatu „Home Credit Bank”. Jūlija Lebedinska-Ļitvinova ir ieguvusi dabaszinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē.
Edward Rebane, Valdes loceklis privātpersonu apkalpošanas jautājumos
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Edward Rabane ir bankas valdes loceklis kopš 2024. gada decembra un atbild par privātpersonu apkalpošanas jomu. Edward Rabane sācis savu karjeru banku nozarē „SEB” bankā, ieņēmis vairākus vadošus amatus gan Igaunijā, gan Baltijas reģionā, kā arī guvis padziļinātu izpratni par banku sektoru, attīstot digitālos risinājumus klientu pieredzes uzlabošanā un izstrādājot dažādas saskarsmes stratēģijas darbam ar klientiem. Edvards Rebane ir ieguvis augstāko izglītību piecās universitātēs: Oksfordas Universitātē (vadības studiju programma), Birmingemas Pilsētas universitātē (MBA), Igaunijas Biznesa skolā (BBA), LIUC – Kataneo Universitātē (EXC), LUMSA universitātē (EXC).
Liene Grūtupa, Valdes locekle atbilstības un juridiskajos jautājumos
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Liene Grūtupa ir valdes locekle kopš 2025. gada jūnija. Viņai ir vairāk nekā 25 gadu pieredze vadoša līmeņa juridiskās un personāla vadības amatos. Liene Grūtupa pievienojās bankai Citadele 2011. gadā kā Juridiskās daļas vadītāja un kopš 2022. gada janvāra papildus pildīja arī Personāla daļas vadītājas pienākumus. Viņa ir ieguvusi juridisko izglītību Latvijas Universitātē un uzņēmējdarbības vadības maģistra grādu (MBA) Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RISEBA).
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
ESRS 2 Vispārīgi atklājamā informācija
Ziņojuma sagatavošanas pamats
Vispārīgais ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas pamats (BP-1)
Šis ilgtspējas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 par korporatīvās ilgtspējas ziņošanu (CSRD) un Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standartu (ESRS) prasībām, kā arī Klimata pārmaiņu finanšu informācijas atklāšanas darba grupas (TCFD) ieteikumiem. Šis ziņojums veido mūsu paziņojumu par korporatīvo sociālo atbildību saskaņā ar Latvijas Republikas “Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu” un “Finanšu instrumentu tirgus likumu”. Ziņojums arī skaidro, kā mūsu darbība ir saistīta ar saimnieciskajām darbībām, kas kvalificējamas kā videi ilgtspējīgas, kā aprakstīts ES Taksonomijas 8. pantā un tam pamatā esošajos deleģētajos aktos. Mūsu Ilgtspējas ziņojums ir strukturēts saskaņā ar ESRS. Tajā ietverts dubultā būtiskuma novērtējums un informācija, kas attiecas uz tajā identificētajām būtiskajām tēmām. Mūsu būtiskās ietekmes, riski un iespējas (IRO) un to mijiedarbība ar mūsu stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli ir atklāti attiecīgajās Ilgtspējas ziņojuma sadaļās. Šajā ziņojumā atklātie rādītāji un mērķi nav pārbaudīti ārēju pušu veiktā verifikācijā, izņemot neatkarīgo pakalpojumu sniedzēju, kas nolīgts ierobežota apliecinājuma sniegšanai.
Dati tiek konsolidēti saskaņā ar tādiem pašiem principiem kā finanšu pārskati. Konsolidētie kvantitatīvie ilgtspējas (ESG) dati ietver mātes sabiedrību AS Citadele banka un tās meitasuzņēmumus (skat. finanšu pārskatu 19. pielikumu Ieguldījumi radniecīgajās sabiedrībās) par finanšu gadu no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim. Aprēķinos nav iekļauta Kaleido Privatbank AG, kas iepriekš tika klasificēta kā pārdošanai turēta pārtraukta darbība un tika pārdota 2025. gada jūlijā. Ja vien nav norādīts citādi katrā ziņotajā datu punktā un tabulās E, S un G iedaļā, šie principi attiecas gan uz kvalitatīvo informācijas atklāšanu, gan kvantitatīvo ESG datu konsolidāciju. Taksonomijas informācija attiecas uz prudenciālo grupu, kas grāmatvedības vajadzībām atšķiras no konsolidētās grupas un neietver AAS CBL Life (licencēta dzīvības apdrošināšanas sabiedrība).
Ziņojums ir sagatavots, lai ieinteresētajām personām sniegtu skaidru, godīgu un precīzu pārskatu par koncerna līdzšinējiem un pašreizējiem darbības rezultātiem, kā arī nākotnes plāniem un mērķiem saistībā ar tās ilgtspējas praksi un ESG integrāciju Citadeles stratēģijā un ikdienas darbībā. Šis ziņojums apraksta arī mūsu centienus ilgtspējas jomā 2025. gadā, norādot mūsu svarīgākos sasniegumus vides, sociālajā un pārvaldības (ESG) jomā. Ziņojumā ir aprakstīts, kādi pasākumi ir līdz šim veikti, lai klimata risku un iespēju apzināšanu un pārvaldību pilnā mērā integrētu mūsu vispārējā uzņēmējdarbības stratēģijā un informācijas atklāšanas praksē, aptverot būtiskas ietekmes tēmas vides (E), sociālās atbildības (S) un korporatīvās pārvaldības (G) jomās.
Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem (BP-2)
Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā un sniegšanā
Lai nodrošinātu lielāku konsekvenci un saskaņotību ziņojumā, 2025. gadā rādītāji, kas uzrādīti tabulās S16 un S115 sadaļā “Pašu personāls”, ir atspoguļoti, izmantojot darbinieku skaitu, nevis pilna laika ekvivalentu (PLE) darbinieku skaitu, kā tas tika piemērots 2024. gada ilgtspējas ziņojumā. Attiecīgi 2024. gada rādītāji ir koriģēti, lai nodrošinātu salīdzināmību.
2025. gadā Citadele ir pārskatījusi finansēto emisiju (3. tvērums, 15. kategorija) rādītājus, kas tika atspoguļoti 2024. gada ilgtspējas ziņojumā, pamatojoties uz: (i) valsts parāda instrumentu emisiju izslēgšanu no finansēto emisiju tvēruma un (ii) datu kvalitātes uzlabojumiem un SEG emisiju aprēķinu precizēšanu. Plašāka informācija sniegta sadaļā E16.
2025. gadā Citadele pārskatīja atalgojuma rādītājus (darba samaksas atšķirība un kopējais atalgojums), kas tika ziņoti 2024. gada ilgtspējas ziņojumā, piemērojot darba samaksas līmeņa ESRS definīciju, kas ietver arī tās atalgojuma sastāvdaļas, kuras iepriekš tika izslēgtas, aprēķinus veicot tikai uz algu pamatbāzes. Plašāka informācija sniegta sadaļā S116.
Vērtības ķēdes aplēses
Citadele savos SEG emisiju aprēķinos iekļauj augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes datus, galvenokārt izmantojot netiešus avotus, piemēram, nozares vidējos datus un citus aptuvenos rādītājus. Detalizētāku informāciju par laika periodiem, galvenajām aplēsēm, vērtējumiem un izmantotajiem pieņēmumiem skatīt SEG emisiju aprēķinu sadaļās (ESRS 2 IRO-1 un E1-6). 2025. gadā tika uzsākta sadarbība ar klientiem, lai uzlabotu datu precizitāti un iegūtu primāros emisiju datus; saņemtā informācija ir integrēta, kur iespējams. Citadele ir apņēmusies 2026. gadā un turpmākajos gados turpināt uzlabot datu precizitāti, lai nodrošinātu, ka tiek atklāta vēl precīzāka un uzticamāka informācija.
Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti
Mēs esam identificējuši 3. tvēruma emisijas un Taksonomijas galvenos darbības rādītājus (GDR) rādītājus kā tādus, kuriem piemīt būtiska mērījumu nenoteiktība. Galvenie nenoteiktības avoti ir augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes datu pieejamība un kvalitāte, paļaušanās uz trešo pušu datiem un mainīgās mērīšanas metodoloģijas. 3. tvēruma 15. kategorijas emisiju aprēķināšanas pieņēmumi ietver ārējus datu avotus, piemēram, nozaru vidējos emisiju faktorus un aptuvenos rādītājus. Laika gaitā mūsu portfeļa ietekmes uz klimatu novērtējums uzlabosies, jo attīstīsies piegādes ķēdes informācija un datu pieejamība, tādējādi nodrošinot precīzāku un uzticamāku ziņošanu. Taksonomijas GDR ir atkarīgi no ES Taksonomijas kvalificējamo darbību interpretācijas, kas pastāvīgi mainās.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Nenoteiktība pastāv arī attiecībā uz Pārejas plānu (1. versija), jo tā īstenošana un sagaidāmie rezultāti ir atkarīgi no tādiem faktoriem kā klientu datu pieejamība, klientu pārejas sniegums, normatīvās vides attīstība un metodoloģijas izmaiņas. Detalizētāka informācija par izmantotajiem pieņēmumiem, tuvinājumiem un spriedumiem ir sniegta kopā ar kvantitatīvo ESG datu tabulām.
Iekļaušana ar atsauci
Plašāka informācija par Citadeles korporatīvās pārvaldības principiem (papildus ESRS informācijas atklāšanas prasībām), tostarp valdes un padomes funkcijas, ir aprakstīti Korporatīvās pārvaldības ziņojumā. Citadeles Atalgojuma ziņojums ir pieejams Koncerna tīmekļa vietnē https://www.cblgroup.com/en/about/governance/remuneration-policy/. Citadeles Korporatīvās pārvaldības ziņojums ir pieejams Koncerna vietnē https://www.cblgroup.com/en/about/governance/statement/. Korporatīvās pārvaldības ziņojums un Atalgojuma ziņojums nav iekļauti ierobežotās pārbaudes vai revīzijas uzdevuma darba apjomā.
Konfidencialitātes dēļ neizpausta informācija
Lai gan Koncerns ir apņēmies nodrošināt pārredzamību, detalizēta informācija par finanšu resursiem, kas piešķirti Pārejas plānam un galveno darbību īstenošanai katrā tematiskajā standartā, netiek izpausta, jo tās publiskošana varētu kaitēt Koncerna komerciālajām interesēm. Tādējādi šie dati netiek atklāti. Savukārt informācija par cilvēkresursu un citu resursu piešķīrumu, tostarp par specializēto komandu un funkciju iesaisti ilgtspējas darbību īstenošanā, ir sniegta attiecīgajās tematiskajās sadaļās (piem., E1 Klimata pārmaiņas, S1 Pašu personāls un G1 Darījumdarbība). Rīcības plānu īstenošana ir integrēta esošajos darbības procesos un Koncerna ikgadējā plānošanas un budžetēšanas ciklā. Šobrīd netiek sagaidīts, ka to īstenošanai ir nepieciešami būtiski papildu pamatdarbības izdevumi (Opex) vai kapitālizdevumi (Capex).
Pakāpeniskas ieviešanas prasību izmantošana
Citadele ir izmantojusi ESRS 1 C pielikuma “Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts” aprakstīto pakāpeniskas ieviešanas iespēju (ieskaitot izmaiņas, kas izriet no Omnibus paketes), kur tas piemērojamas. Koncerns ir piemērojis šādus pakāpeniskas ieviešanas atvieglojumus:
ESRS
Informācijas atklāšanas prasība
Pakāpeniska ieviešana
ESRS 2
SBM-1
Informācija, kas nepieciešama saskaņā ar ESRS 2 SBM1 40(b) un 40(c) punktiem (ESRS nozares), tiek pakāpeniski ieviesta līdz Deleģētā akta pieņemšanai
ESRS E1
E1-9
Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās iespējas
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Pārvaldība
Citadeles korporatīvās pārvaldības principi, tostarp valdes un padomes funkcijas, ir aprakstīti Koncerna mājas lapā pieejamajā Korporatīvās pārvaldības ziņojumā https://www.cblgroup.com/en/about/governance/statement/.
Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas saistībā ar ilgtspējas jautājumiem (GOV-1)
.. Citadeles ESG pārvaldības struktūra
Padome un tās komitejas
Iekšējais audits
Valde
ESG nodaļa/ ESG vadītājs
Uzņēmuma risku pārvaldības nodaļa
ESG darba grupa
Atbalsta un uzņēmējdarbības funkcijas
Padome ir atbildīga par ESG stratēģijas izstrādes un īstenošanas pārraudzību. Tā nodrošina ESG risku integrāciju Citadeles kopējā biznesa stratēģijā, mērķos un risku pārvaldības ietvarā, ESG mērķu snieguma pārskatīšanu reizi ceturksnī un apstiprinot ar tiem saistītās politikas un Ilgtspējas ziņojumu.
Valde ir atbildīga par ilgtspējas rezultātiem un ilgtspējas procesu ieviešanu (tostarp Ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu), kā arī par ESG risku politikas īstenošanu visā Koncernā un regulāru ziņošanu padomei par identificēto risku un to ietekmes mazināšanas pasākumu progresu. Uzraudzības ietvaros ESG vadītājs un Uzņēmuma risku pārvaldības nodaļa nodrošina regulāras ceturkšņa un papildus atskaites par jaunumiem, tādējādi nodrošinot pārredzamu un savlaicīgu ar ESG saistīto jautājumu komunikāciju, izmantojot strukturētu ziņošanas procesu. Valde integrē ESG apsvērumus stratēģiskās plānošanas un budžeta veidošanas procesos, lai nodrošinātu saskaņotību ar jaunajiem riskiem un iespējām. Valde ir atbildīga par dubultā būtiskuma novērtējuma (DMA) rezultātu apstiprināšanu. Rīcības, GDR un mērķi būtisko ietekmju, risku un iespēju (IRO) pārvaldībai ir integrēti attiecīgo IRO īpašnieku biznesa stratēģijās un ikdienas darbībā. Mērķi ir iekļauti Koncerna kopējā Stratēģijā un uzņēmējdarbības plānā un tos apstiprina valde. Virzība nosprausto mērķu sasniegšanā tiek uzraudzīta, izmantojot ikgadējo ilgtspējas ziņošanu, ESG snieguma pārskatus un uzņēmējdarbības jomu ziņojumus, kas sniegti ikmēneša un ceturkšņa vadības pārskatos.
ESG vadītājs, kurš tieši ziņo izpilddirektoram (CEO), vada Koncerna ESG darba kārtību un ietvaru, koordinē DMA un IRO reģistru, izstrādā ESG mērķus un GDR sadarbībā ar biznesa un risku funkcijām un nodrošina vienotu ieviešanu visā organizācijā. ESG vadītājs nodrošina arī ESG politiku aktualizēšanu, darbinieku apmācības, informētības iniciatīvas un korporatīvo ilgtspējas ziņošanu. Rīcību, GDR un būtisko IRO uzraudzība un ziņošana tiek veikta vismaz reizi gadā vai biežāk, ja nepieciešams.
Uzņēmuma risku pārvaldības nodaļa, kas ietilpst riska vadības funkcijā un ir pakļauta valdes loceklim risku jautājumos (CRO), piedalās ESG risku politikas izstrādē, pārskatīšanā un aktualizēšanā; integrē galvenos ESG riska faktorus Riska pārvaldības ietvarā, Riska apetītes ietvarā un Riska stratēģijā; un nodrošina, ka ar ESG saistītie principi tiek piemēroti riska politikās un procedūrās visā Koncernā.
ESG darba grupa, ko vada ESG vadītājs, tiekas pēc nepieciešamības, lai nodrošinātu efektīvu valdes noteikto ESG mērķu un stratēģijas īstenošanu. ESG darba grupa, kurā ietilpst galvenās ieinteresētās puses — tostarp norīkoti pārstāvji no biznesa, risku pārvaldības, finanšu, atbilstības, juridiskās funkcijas un meitas sabiedrībām — validē dubultā būtiskuma novērtējuma (DMA) rezultātus, pārskata IRO un nodrošina starpfunkcionālu koordināciju un ieteikumus valdei apstiprināšanai.
Katras struktūras un personas atbildība par ietekmes, risku un iespēju pārvaldību ir atrunāta attiecīgajās Citadeles iekšējās politikās, kurās ir definētas lomas, atbildības jomas un pārraudzības mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību un ilgtspējas apsvērumu integrēšanu Koncerna darbībā un stratēģisko lēmumu pieņemšanā.
Koncerna pārvaldības ietvarā ir paredzēts, ka politikas līmeņa dokumentus visā Koncernā pieņem valde un apstiprina padome, savukārt procedūras un instrukcijas apstiprina attiecīgo funkciju vadītāji. Valdē atbildība par politikām un to ieviešanu tiek sadalīta atbilstoši funkciju atbildības jomām, un katrs valdes loceklis ir atbildīgs par politikām savā atbildības jomā saskaņā ar valdes nolikumu, kas pieejams Koncerna tīmekļa vietnē https://www.cblgroup.com/en/about/governance/articles-of-association/, ar atbilstošo funkciju atbalstu īstenošanā un uzraudzībā. Politikas tiek ik gadu pārskatītas, lai nodrošinātu to atbilstību, efektivitāti un saskaņotību ar piemērojamām tiesiskajām, regulatīvajām un stratēģiskajām prasībām.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Citadeles administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām ir izšķiroša nozīme Bankas darījumdarbības politikas un ētikas sistēmas veidošanā un pārraudzībā. Padome nodrošina stratēģisko pārraudzību, nodrošinot, ka Bankas darījumdarbības politikas, piemēram, pretkorupcijas, kukuļošanas novēršanas un trauksmes cēlēju aizsardzības politika, atbilst normatīvo aktu prasībām un korporatīvajām vērtībām. Valde nodrošina politiku un procesu efektīvu ieviešanu ikdienas darbībā.
Valdes locekļi nodrošina kompetenci pārvaldības, atbilstības, finanšu un risku pārvaldības jomās, un šo kompetenču kopējais atbilstības līmenis tiek novērtēts piemērotības izvērtēšanas procesā. Kompetences tiek uzturētas, ik gadu piedaloties ārējās apmācībās par pārvaldības, riska un ilgtspējas tēmām.
Koncerna administratīvajās, vadības un uzraudzības struktūrās nav darbinieku pārstāvniecības.
Padomes Risku komiteja konsultē padomi par vispārējo risku stratēģiju, vēlmi uzņemties un pārvaldīt Koncerna pašreizējos un nākotnes riskus, tostarp vides, sociālos un pārvaldības (ESG) riska faktorus, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, lai nodrošinātu to atbilstību Koncerna uzņēmējdarbības stratēģijai, mērķiem, korporatīvajai kultūrai un vērtībām. ESG mērķi un GDR tiek uzraudzīti iekšējā riska pārvaldības procesa ietvaros. Tehnoloģiju direktors (CTO) valdē ir atbildīgs par datu un IT drošību, ko atbalsta Informācijas drošības nodaļa (pirmā aizsardzības līnija) un uzraudzība no otrās aizsardzības līnijas (Operacionālais risks un Atbilstība/DPO). Trešo aizsardzības līniju veido iekšējais audits, kas sniedz neatkarīgu apliecinājumu par pārvaldību, riska vadību un kontrolēm.
Visiem padomes un valdes locekļiem ir zināšanas, prasmes un ievērojama pieredze, kas nepieciešama viņu pienākumu veikšanai, un viņi sniedz vērtīgu ieskatu par dažādām nozarēm un ģeogrāfiskajām teritorijām un nodrošinot efektīvu pārvaldību un lēmumu pieņemšanu, tostarp IRO un ilgtspējas jautājumu vadību. Ilgtspēja ir kategorija, kas tiek vērtēta kā daļa no padomes un valdes kopējās piemērotības novērtējuma. Padomes locekļi, valdes locekļi un iekšējā audita speciālisti uztur savu kompetenci ikgadējās ārējās apmācībās, lai uzturētu atbilstību normatīvo aktu prasībām un risinātu pārvaldības un risku pārvaldības jautājumus. 2025. gadā padomes locekļi, valdes locekļi un Iekšējais audits saņēma apmācības par CSRD un ESRS ieviešanu, īpašu uzmanību veltot pārvaldības un ziņošanas prasībām, dubultā būtiskuma principam, IRO pārvaldībai, gatavībai apliecinājuma sagatavošanai un datu pārvaldībai.
Padomes Revīzijas un pārvaldības komiteja pārrauga ilgtspējas ziņošanas godprātību, uzrauga finanšu pārskatu procesu un Koncerna iekšējās kvalitātes kontroles un riska pārvaldības sistēmu efektivitāti. Tā arī uzrauga gada un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu apliecināšanas procesu, nodrošinot revidentu neatkarību un objektivitāti. Padomes Atalgojuma un nomināciju komiteja uzrauga padomes un valdes locekļu daudzveidību un Koncerna atalgojuma politiku, kā arī padomes un valdes locekļu un Iekšējā audita nodaļas vadītāja iecelšanu, piemērotības novērtēšanu.
Vadības daudzveidība
2025
2024
Padomes locekļu skaits 
8
9
Valdes locekļu skaits
7
6
Sadalījums pēc padomes locekļu dzimuma
Vīrieši, %
75
56
Sievietes, %
25
44
Padomes daudzveidības rādītājs
0.33
0.80
Neatkarīgie padomes locekļi,%
50
44
Sadalījums pēc valdes locekļu dzimuma
Vīrieši, %
57
67
Sievietes, %
43
33
Valdes daudzveidības rādītājs
0.75
0.50

Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un risinātie ilgtspējas jautājumi (GOV-2)
Padomei un Risku komitejai reizi ceturksnī tiek sniegta informācija par ESG stratēģijas īstenošanas norisi. 2025. gadā padome un Risku komiteja četras reizes saņēma jaunāko informāciju par svarīgākajiem notikumiem un sasniegumiem ESG jomā, tostarp ar klimatu un vidi saistīto risku atklāšanu un ziņošanu, būtiskuma novērtējumu rezultātiem, klimata risku iespējamo ietekmi uz Koncerna aktīviem un zaļo aizdevumu mērķa izpildi. Šajās atskaitēs ir ietverta arī informācija par Citadeles SEG emisijām un to salīdzinājums ar līdzīgām finanšu iestādēm. Informāciju sagatavo ESG vadītājs sadarbībā ar Uzņēmuma risku pārvaldības nodaļu, un tos pirms iesniegšanas padomei pārskata valde, nodrošinot ar ESG saistītās informācijas pilnīgumu un konsekvenci. Informācijas apmaiņa par ar klimatu saistītiem jautājumiem ir integrēta regulārajos vadības ziņošanas procesos. Ar klimatu saistīto risku ziņošana un riska apetītes robežvērtību uzraudzība ir daļa no ikmēneša un ceturkšņa iekšējo ziņojumu cikla valdei, līdztekus zaļo aizdevumu mērķa izpildes uzraudzībai. Papildus regulārai informācijai par izmaiņām dubultā būtiskuma novērtējuma un Pārejas plāna (1. versija) izstrādes ietvaros valde rīkoja īpašas diskusijas par citām būtiskām ietekmēm, riskiem un iespējām (IRO), un šo diskusiju rezultāti vēlāk tika prezentēti padomei pārskatīšanai un apstiprināšanai.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās (GOV-3)
Ilgtspējas riski ir iestrādāti Citadeles atalgojuma noteikšanas praksē, kas ietver mainīgā atalgojuma noteikšanu, balstoties uz darba rezultātiem, izmaksu atlikšanas periodus un līdzsvara nodrošināšanu starp fiksēto un mainīgo samaksas daļu. Normatīvo noteikumu neievērošana vai risku pārvaldības nepilnības ir uzskatāmas par neatbilstošām organizācijas vērtībām.
Apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu darbību sekmē valde, un tā attiecas uz visiem organizācijas līmeņiem. Galvenie darbības rādītāji (GDR), kas saistīti ar Koncerna ilgtspējas mērķiem, piemēram, zaļās pārejas finansēšanu, tiek uzraudzīti un novērtēti katru gadu. Mainīgo atalgojumu ietekmē to galveno rezultatīvo rādītāju sasniegšana, kas ir integrēti vispārējā darbības novērtēšanas sistēmā darbiniekiem, kuri ir tieši saistīti ar ilgtspējas pienākumu izpildi. Lai gan mainīgā atalgojuma nemainīgā daļa nav tieši piesaistīta ar ilgtspēju saistītiem mērķiem, ilgtspējas GDR tiek ņemti vērā līdztekus citiem attiecīgajās jomās strādājošo darbinieku darbības rādītājiem. To sasniegšana veicina vispārējo darbības rezultātu novērtējumu, kas nosaka tiesības uz mainīgo atalgojumu, piemēram, prēmijām.
Valdes mērķu, tostarp ilgtspējas rezultatīvo rādītāju (GDR), sasniegšanu pārrauga padome. Šie mērķi tiek noteikti augstākā līmeņa vadībai un tālāk attiecīgajām uzņēmējdarbības funkcijām un darbiniekiem, nodrošinot atbilstību atbildības jomām. Motivācijas shēmu noteikumi tiek apstiprināti un atjaunināti augstākās vadības līmenī. Atalgojuma politika attiecas uz Banku un Koncerna struktūrvienībām. Meitasuzņēmumi var pieņemt gan Koncerna līmeņa ilgtspējas GDR, gan konkrētus GDR, kas atbilst to uzņēmējdarbības vajadzībām.
Paziņojums par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (GOV-4)
Citadele ievēro pienācīgu rūpību, lai identificētu, uzraudzītu, novērstu, mazinātu, labotu vai izbeigtu galveno faktisko un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kura saistīta ar tās darbību, un kurā tiek konstatēts, kā Citadele novērš šo nelabvēlīgo ietekmi, vadoties pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Daudznacionālo uzņēmumu atbildīgas uzņēmējdarbības vadlīnijām. Ar Citadeles darbību saistītā ietekme ietver gan tiešo, gan netiešo ietekmi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu Bankas vērtības ķēdi, tostarp uz tās darbībām, produktiem un pakalpojumiem, uzņēmējdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Zemāk sniegtā tabula ilustrē korelāciju starp pienācīgas rūpības procesa galvenajiem elementiem un posmiem un to atspoguļojumu Koncerna ilgtspējas ziņojumā.
Pienācīgas rūpības pamatelementi
Ilgtspējas ziņojuma sadaļas
Pienācīgas rūpības iekļaušana pārvaldībā, stratēģijā un biznesa modelī
GOV-2; GOV-3; SBM-1; SBM-3
Atbilstošo ieinteresēto personu iesaiste visos svarīgajos pienācīgas rūpības procesa soļos
SBM-2; MDR-P, S1-3; S4-3; G1-3
Negatīvu ietekmju identificēšana un novērtēšana
IRO-1; SBM-3
Rīcība negatīvo ietekmju novēršanai
MDR-A; E1-3; S1-4; S4-4; G1-3
Veikto pasākumu efektivitātes novērtēšanas un informācijas atklāšana
MDR-T, MDR-M, E1-4; S1-5; S4-5
Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu (GOV-5)
Citadele ir izveidojusi kontroles sistēmu, kas atbalsta visus ilgtspējas ziņošanas posmus – sākot ar datu apkopošanu un pārbaudi līdz atklājamās informācijas gala versijas sagatavošanai. Galvenie identificētie riski ir izlaidumi (informācijas trūkums), neprecizitātes un neprecīzas aplēses. Šie riski tiek identificēti, sistemātiski pārskatot ziņošanas procesus, analizējot iepriekš konstatētās datu kļūdas, komentārus par iepriekšējiem pārskatiem un atbilstību normatīvajām prasībām.
ESG nodaļa uztur risku žurnālu, lai sekotu līdzi identificētajiem riskiem, to līmeņiem un veiktajiem pasākumiem. Riski tiek prioritizēti, pamatojoties uz to būtiskumu - cik būtiski tie varētu ietekmēt pārskatu precizitāti - un iespējamību - cik liela ir to iestāšanās varbūtība. Augstas prioritātes riski tiek risināti nekavējoties, savukārt zemākas prioritātes riski tiek uzraudzīti un atkārtoti izvērtēti katru gadu.
Lai novērstu identificētos riskus, tiek īstenoti tādi riska mazināšanas pasākumi kā "četru acu principa" piemērošana, iekšējās validācijas, automatizētas pārbaudes (ja iespējams) un mērķtiecīgas starpdepartamentu pārbaudes. Šie kontroles mehānismi ir iestrādāti ikdienas darbībā, lai nodrošinātu konsekventas un atbildīgas pieejas izmantošanu. Ja tiek konstatētas būtiskas problēmas, tās tiek nodotas valdei, kura veic to uzraudzību un novēršanu.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Ilgtspējas stratēģija
Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde (SBM-1)
2025. gadā Citadele turpināja piedāvāt pilnu banku, līzinga, investīciju, pensiju un apdrošināšanas produktu klāstu privātpersonām, MVU un korporatīvajiem klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Koncerna galvenās klientu grupas ir privātpersonas, mazie un vidējie uzņēmumi un lielie uzņēmumi, kuriem pakalpojumi tiek sniegti gan digitālajos kanālos, gan filiālēs Baltijā. 2025. gadā klientu bāze pieauga par 3%, sasniedzot 412.4 tūkstošus aktīvo klientu, saglabājot augstu digitālo kanālu izmantošanas rādītāju (87% digitālie lietotāji). Citadeles ESG stratēģija integrē ilgtspēju uzņēmuma pamatdarbības praksē, saskaņojot to ar tādiem starptautiskiem pamatprincipiem kā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi un Parīzes nolīgums. Citadeles mērķis ir sekmēt zaļo pāreju Baltijas reģionā, iekļaujot ilgtspēju finanšu produktos, pārvaldībā un darba kultūrā, veicinot ilgtermiņa noturību, mazinot riskus un izmantojot iespējas visā savā darbībā un vērtības ķēdēs. Ilgtspēja Citadelei nozīmē uzņēmējdarbības saskaņošanu ar vides, sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem, tostarp dabiskās vides saudzēšanu un ētisku praksi lēmumu pieņemšanā, produktu un pakalpojumu sniegšanā.
Vides aspekts
Sociālais aspekts
Pārvaldības aspekts
Galvenās prioritātes un mērķi
Līdz 2050. gadam panākt neto nulles oglekļa emisiju līmeni
Pārejas finansēšana
Ilgtspējīga pašu darbība – būtisks emisiju samazinājums
Klimata risku pārvaldība un pielāgošanās ar klimatu saistītām problēmām.
Galvenās prioritātes un mērķi
Veicināt iekļaujošu, godīgu darba vietu, koncentrējoties uz darbinieku labklājību, vienlīdzīgām iespējām un prasmju pilnveidošanu.
Nodrošināt ētisku praksi un darba drošību visā vērtības ķēdē, samazinot reputācijas riskus.
Resursu un pakalpojumu pieejamība, sasniedzamība, cenu pieejamība, resursu kvalitāte un kvalitāte, aizsargājot klientu datus un veicinot finanšu pratību.
Galvenās prioritātes un mērķi
Stiprināt korporatīvo pārvaldību, nodrošinot pārredzamību, ētisku praksi un stingru riska pārvaldību.
Ievērot nulles toleranci pret korupciju, kukuļošanu un neētisku rīcību.
Veicināt spēcīgu korporatīvo kultūru un aizsargāt trauksmes cēlējus, lai nodrošinātu atbildību.
Nodrošināt atbilstību stingrākām normatīvajām prasībām un uzlabot datu kvalitāti, lai nodrošinātu uzticamu pārskatu sniegšanu.
Ilgtspējas mērķi 2025. (2026.) gadam
Jauns zaļais finansējums EUR 100 miljoni (EUR 75 miljoni)
2 fondi un 1 pensiju plāns saskaņā ar SFDR 8. pantu (CBL Asset Management)
Pārejas plāna īstenošana
Ilgtspējas mērķi 2025. (2026.) gadam
eNPS > 40% (>40%)
NPS privātpersonu apkalpošana > 35% (> 35%)
NPS mobilā lietotne > 50% (> 50%)
Internetbankas un mobilās lietotnes pieejamība intensīvākajā (prime-time) periodā 99.9% (99.9%)
Ilgtspējas mērķi 2025. (2026.) gadam
NILLTPF funkcijas un sankciju jomā apmācīto darbinieku % gadā tuvu 100% (tuvu 100%)
Pieeja
Veicināt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, finansējot ilgtspējīgus projektus, līdz minimumam samazinot darbības radītās emisijas un integrējot klimata riskus pārvaldības ietvaros, lai nodrošinātu ilgtermiņa vides un ekonomisko noturību.
Pieeja
Veicināt godīguma un iekļautības kultūru, par prioritāti izvirzīt darbinieku labklājību, sadarboties ar partneriem, lai ievērotu ētikas standartus, un sniegt pārredzamus, drošus un pieejamus finanšu pakalpojumus.
Pieeja
Ieviest ētiskās vērtības un pārredzamību lēmumu pieņemšanā, nodrošināt pārskatatbildību, izmantojot stingru politiku, un nodrošināt atbilstību mainīgajiem noteikumiem, lai sekmētu ieinteresēto personu uzticību un pārliecību.
Vides aspekts Citadeles vides stratēģijas mērķis ir veicināt pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku, izmantojot ilgtspējīgu finansēšanu, klimata risku integrāciju un emisiju samazināšanu. Banka tiecas līdz 2050. gadam sasniegt neto nulles finansētās emisijas, ievērojot tās 2025. gada Pārejas plānu (1. versija). Zaļo finansējuma produktu klāsts privātpersonām un uzņēmumiem — piemēram, atjaunojamās enerģijas projekti, energoefektīvi mājokļi un zemu emisiju transportlīdzekļi – ir būtiski šī mērķa īstenošanai. Operacionālajā darbībā Citadele tiecas panākt būtiskus emisiju samazinājumus savos birojos un infrastruktūrā.
Sociālais aspekts Citadele veicina iekļaujošu, taisnīgu un drošu darba vidi, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku labbūtībai, vienlīdzīgām iespējām un prasmju attīstībai, lai veicinātu ilgtermiņa iesaisti un produktivitāti. Banka ievēro atbildīgas darījumdarbības principus un ētiskus darba standartu nosacījumus visā piegādes ķēdē, integrējot ilgtspējas principus iepirkuma procesā un sadarbībā ar partneriem. Šie pasākumi stiprina noturību, veicina darbinieku noturēšanu un uzlabo ieinteresēto pušu uzticību. Plašāku informāciju par mūsu darbiniekiem, tostarp darbinieku skaitu pēc ģeogrāfiskajām teritorijām, skatīt sadaļā S16.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Pārvaldība Savā darbībā Citadele lielu nozīmi piešķir pārredzamībai, godprātībai un atbildībai, veicinot spēcīgu, ētisku kultūru, stingrus pretkorupcijas pasākumus un regulatīvo standartu ievērošanu, lai mazinātu reputācijas un atbilstības riskus. Šo apņemšanos stiprina spēcīga risku kultūra, skaidra komunikācija un regulāras darbinieku apmācības. Koncerns piemēro trīs aizsardzības līniju modeli efektīvai uzraudzībai un nodrošina ziņotāju aizsardzību, lai veicinātu atbildību. Ētiskās vērtības ir iestrādātas Ētikas kodeksā, ko papildina stingra interešu konflikta politika un pasākumi datu kvalitātes uzlabošanai, lai nodrošinātu, ka ziņojumos ietvertā informācija ir uzticama.
Politikas līmeņa saistības
Citadele ir noteikusi piecus ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kas ir cieši saistīti ar bankas biznesa stratēģiju un ilgtspējas darbu un kuros banka ir identificējusi iespējas sniegt pozitīvu ieguldījumu. Lai gan šie IAM atspoguļo stratēģiskās prioritātes, ne visi ar tiem saistītie ieguldījumi ir atzīti par būtisku ietekmi saskaņā ar ESRS dubultā būtiskuma novērtējumu. Banka sniedz ieguldījumu arī citos IAM, veicot ikdienas darbības; tomēr šādi ieguldījumi nav atzīti par būtiskiem ESRS ziņošanas nolūkiem. Būtiskās ietekmes, riski un iespējas ir detalizēti aprakstīti attiecīgajās šī ilgtspējas ziņojuma sadaļās.
3. ilgtspējīgas attīstības mērķis: Laba veselība un labklājība - veselības un labklājības veicināšana ir būtiska ilgtspējīgai attīstībai. Citadele atbalsta darbiniekus ar veselības apdrošināšanu, labklājības programmām un garīgās veselības resursiem, veicinot līdzsvarotu dzīvesveidu. CBL Life un CBL Open pensiju fonds piedāvā produktus, kas veicina sabiedrības veselību un labklājību, nodrošinot finansiālo drošību un neatkarību, vienlaikus veicinot ilgtermiņa finanšu plānošanu un paaudžu vienlīdzību, kā arī sekmējot ekonomisko stabilitāti.
7. ilgtspējīgas attīstības mērķis: Pieejama un tīra enerģija - piekļuve pieejamai, uzticamai un ilgtspējīgai enerģijai ir būtiska sociālajai labklājībai un pārejai uz zaļo ekonomiku. Citadele veicina atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu globālajā energoresursu struktūrā, sniedzot finansējumu mūsu korporatīvajiem klientiem zaļā sektora tehnoloģiju projektu attīstībai, tostarp saules paneļu iegādei, vēja parku attīstībai un ražošanas iekārtu modernizācijai. CBL Asset Management piedāvā ilgtspējīgus ieguldījumus tīras enerģijas infrastruktūrā, izmantojot fondus, kas klasificēti saskaņā ar ES regulas par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (SFDR) 8. pantu.
8. ilgtspējīgas attīstības mērķis: Cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme - Citadele veicina ilgtspējīgu Baltijas ekonomikas izaugsmi, veicinot privāto, MVU un korporatīvo klientu attīstību, nodrošinot piekļuvi finansējumam, investīciju produktiem, inovatīviem banku risinājumiem un darbavietu radīšanai. Mēs strādājam pie tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas ikvienam un jauniešu attīstībai, lai pārietu uz cienīgām darba iespējām, ieguldot izglītības pasākumos un apmācībās, kas atbilst darba tirgus prasībām un paaugstina finanšu pratību. CBL Asset Management sniedz ieguldījumu, veicinot piekļuvi finansējumam, kas stimulē ekonomikas izaugsmi, un atbalstot portfelī esošo uzņēmumu centienus nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un veidot darba vietas.
9. ilgtspējīgas attīstības mērķis: Rūpniecība, inovācijas un infrastruktūra - Citadeles misija ir modernizēt banku nozari un nodrošināt lielākas iespējas klientiem un uzņēmumiem visā Baltijā. Mēs cenšamies veicināt noturīgu infrastruktūru un inovācijas. Veicinot ilgtermiņa attiecības ar mūsu korporatīvajiem klientiem, mēs sniedzam ieguldījumu infrastruktūras stiprināšanā un tehnoloģiju attīstības veicināšanā. Ar digitalizācijas, uzticamu tiešsaistes un e-komercijas risinājumu, kā arī jaunu attālināto produktu palīdzību Citadele veicina inovācijas un pieejamību, palīdzot privātpersonām un MVU klientiem sasniegt savus mērķus.
13. ilgtspējīgas attīstības mērķis: Klimata politika – Citadele atzīst būtiskas rīcības nozīmi klimata pārmaiņu un to ietekmes mazināšanā. Banka sniedz ieguldījumu ilgtspējīgas, zemu oglekļa emisiju ekonomikas veidošanā, atbalstot videi atbildīgas uzņēmējdarbības prakses un izstrādājot finanšu risinājumus, kas veicina zaļo pāreju. Lai samazinātu savu tiešo ietekmi, Citadele īpaši strādā pie tā, lai būtiski samazinātu emisijas no savas saimnieciskās darbības, vienlaikus uzlabojot datu kvalitāti, lai precīzāk novērtētu finansētās emisijas un progresu ceļā uz neto nulles mērķi līdz 2050. gadam. CBL Asset Management papildus atbalsta klimata mērķus, ieguldot risinājumos, kas veicina vides ilgtspēju, tostarp fondos, kas klasificēti saskaņā ar ES SFDR 8. pantu.
Kopš 2019. gada CBL Asset Management ir parakstījusi atbildīgu ieguldījumu principu dokumentu (Principles for Responsible Investment). CBL Asset Management ir apņēmusies ievērot atbildīgu ieguldījumu principus - izvērtējot un izvēloties uzņēmumus, kuros ieguldīt, uzņēmums piešķir papildu nozīmi vides, sociālajiem un pārvaldības apsvērumiem, kā arī veicina šo praksi nozarē. CBL Asset Management ir apņēmusies risināt klimata pārmaiņu problēmas, saskaņojot savu darbību ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīgumu.
CBL Asset Management pārvalda divus fondus un vienu ieguldījumu plānu, īpašu uzmanību pievēršot ESG faktoriem: CBL Global Emerging Markets Bond Fund, CBL European Leaders Equity Fund un CBL Sustainable Opportunities Investment Plan. Pārvaldot CBL Global Emerging Markets Bond Fund, CBL Asset Manegement par prioritāti ir izvirzījusi trīs no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas ir saistīti ar CBL Asset Mamagement biznesa stratēģiju un kuros CBL Asset Managemenbt saskata vislielākās iespējas ietekmēt tās pārvaldītā portfeļa ieguldījumu mērķus: pieejama un tīra enerģija (7. ilgtspējīgas attīstības mērķis), cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme (8. ilgtspējīgas attīstības mērķis) un klimata politika (13. ilgtspējīgas attīstības mērķis). Pārvaldot CBL European Leaders Equity Fund, CBL Asset Mamagement par prioritāti izvirza šādus ilgtspējīgas attīstības mērķus: tīrs ūdens un sanitārija (6. ilgtspējīgas attīstības mērķis), cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme (8. ilgtspējīgas attīstības mērķis), klimata politika (13. ilgtspējīgas attīstības mērķis) un miers, taisnīgums un spēcīgas institūcijas (16. ilgtspējīgas attīstības mērķis).
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Citadele ievēro Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) vides un sociālā riska pārvaldības procedūras, jo ERAB ir Citadeles akcionārs ar aptuveni 25% akciju. Tas ietver atbilstību darbības prasībām (PR2 “Darba un darba apstākļi”, PR4 “Darba drošība un veselības aizsardzība” un PR 9 “Finanšu starpnieki”), kas noteiktas ERAB vides un sociālajā politikā. Citadele ir noteikusi nozares, kuras tā nefinansē ievērojamas negatīvas ietekmes uz vidi un/vai sociālās ietekmes dēļ, un finansēšanā piemēro vides un sociālā riska pārvaldības procedūras.
Ar ilgtspēju saistīti produkti, tirgi un klienti
2025. gadā Citadele turpināja paplašināt savu ieguldījumu zaļajā pārejā, nodrošinot zaļo finansējumu ar esošajiem produktiem, izstrādājot jaunus specializētus piedāvājumus un piesaistot papildu finansējumu, kas paredzēts ilgtspējīgiem projektiem. 2025. gada jūlijā Citadele ieviesa Mājokļu energoefektivitātes kredītu, kas paredzēts ieguldījumiem videi draudzīgos mājokļa uzlabojumos. Citadeles mērķis ir atbalstīt ekonomisko izaugsmi, vienlaikus mazinot ietekmi uz vidi un veicinot atbildīgu rīcību klientu vidū.
Zaļais finansējums ir pielāgots dažādām klientu grupām, un ir izveidotas īpašas aizdevumu kategorijas gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. 2025. gadā portfelī ietilpa:
Zaļo transportlīdzekļu līzings - bezizmešu un zemas emisijas transportlīdzekļu iegādei;
Zaļie hipotekārie kredīti energoefektīviem mājokļiem;
Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošana Latvijā;
Aizdevumi, kas klasificēti kā “zaļi” saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Investīciju fonda (EIF) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) zaļajiem ietvariem;
Nekustamā īpašuma aizdevumi, kas finansē ēkas ar augstākajām BREEAM un LEED sertifikācijas klasēm;
Energoefektivitātes aizdevumi korporatīvajiem klientiem (izvērtējot katru gadījumu atsevišķi);
Mājsaimniecību energoefektivitātes kredīts saules paneļiem, apkures sistēmām vai citiem ilgtspējīgiem uzlabojumiem.
2025. gadā zaļais finansējums sasniedza 176.2 miljonus EUR (2024. gadā — 102.4 miljonus EUR), ko galvenokārt veicināja būtisks zaļā līzinga pieaugums, kas vairāk nekā trīskāršojās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un sasniedza 84.9 miljonus EUR elektroauto un uzlādējumu (plug-in) hibrīdauto līzingā. Zaļie hipotekārie kredīti veidoja 43.1 miljonu EUR, kas ir 16% pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gadu, savukārt finansējums korporatīvajiem klientiem sasniedza 47.9 miljonus EUR, kas ir 28% pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gadu. Mājsaimniecību energoefektivitātes kredīti veidoja 0.2 miljonus EUR. Zaļais finansējums 2025. gadā veidoja 11% no kopējā jaunā finansējuma (2024. gadā — 8%).  
Zaļais krājkonts, kas tika ieviests 2023. gada 3. ceturksnī kā pirmais šāda veida produkts Baltijā, 2025. gada beigās sasniedza 52 miljonus EUR (2024. gadā — 62 miljoni EUR). Noguldītie līdzekļi tiek izmantoti tādu projektu finansēšanai, kas palīdz mazināt oglekļa emisijas.
Atzīstot ilgtspējas pieaugošo nozīmi finanšu jomā, CBL Asset Management pilnveidoja CBL Sustainable Opportunities Investment Plan metodoloģiju — 2. pensiju līmeņa plānam, kas iegulda uzņēmumos ar pozitīvu ietekmi uz vidi vai sabiedrību. Plāna mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi, integrējot ESG faktorus portfeļa pārvaldībā un vienlaikus saglabājot konkurētspējīgu ienesīgumu. CBL Global Emerging Markets Bond Fund un CBL European Leaders Equity Fund, abi SFDR 8. panta fondi, iegulda uzņēmumos, kas sniedz ieguldījumu vides un sociālo mērķu sasniegšanā, ņemot vērā būtisko negatīvo ietekmju (PAI) izvērtējumu investīciju lēmumu pieņemšanā.
CBL Life piedāvā dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu iespēju, ļaujot klientiem ieguldīt fondos, kas ievēro ilgtspējas principus, tostarp CBL Global Emerging Markets Bond Fund un CBL European Leaders Equity Fund.
Vērtības ķēdes pārskats
Citadeles vērtības ķēde ir neatņemama ilgtspējīgu finanšu pakalpojumu sniegšanas sastāvdaļa un atbilst tās ESG saistībām. Ietverot ilgtspējas apsvērumus gan augšupējās, gan lejupējās darbībās, Koncerns nodrošina atbildīgu iepirkumu, efektīvu riska pārvaldību un jēgpilnu produktu un pakalpojumu sniegšanu, kas atbalsta videi draudzīgāku un iekļaujošāku ekonomiku.  

'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Koncerna augšupējā vērtības ķēde ietver Koncerna iegādātās preces un pakalpojumus, kas nepieciešami finanšu produktu piedāvāšanai, piemēram, IT pakalpojumus, finanšu resursus un konsultāciju darbu. Iepirkuma process ir veidots tā, lai izveidotu un uzturētu optimālu piegādātāju tīklu, kas veicina veselīgu un godīgu konkurenci. Tajā galvenā uzmanība tiek pievērsta uzticamu piegādātāju atlasei ar nepieciešamajām zināšanām un kvalitātes standartiem, lai izvairītos no pārmērīgas paļaušanās uz vienu piegādātāju jebkurā darbības jomā. Koncerna iepirkuma darbības tiek veiktas saskaņā ar iepirkuma procedūru. 
Koncerna lejupējās vērtības ķēde ietver izplatīšanas kanālus, pa kuriem finanšu pakalpojumi un produkti tiek piegādāti klientiem, tostarp to vērtības ķēdes, izmantojot kreditēšanu, finanšu pakalpojumus un aktīvu pārvaldību. Šie kanāli nodrošina, ka Koncerna piedāvājums ir pieejams, ērts un pielāgots dažādu tirgus segmentu vajadzībām, vairojot klientu apmierinātību un lojalitāti. Būtisks kreditēšanas procesa elements ir visaptverošas klientu pārbaudes, kas ietver darījuma partnera riska faktoru, piemēram, ar ESG un klimatu saistīto risku, novērtēšanu, uzsākot sadarbību un palielinot riska darījumu.
Vērtības ķēdes pārskats
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
Ieinteresēto personu intereses un viedokļi (SBM-2)
Ieinteresēto personu iesaistīšanas pieeja un ieinteresēto personu grupas. Citadele ir apņēmusies uzturēt atklātu, konstruktīvu un jēgpilnu dialogu ar ieinteresētajām personām. Koncerns identificē iekšējās un ārējās ieinteresētās personas. Ieinteresēto pušu sniegtās atziņas palīdz Koncernam izprast, kādas ir sabiedrības un ieinteresēto pušu gaidas attiecībā uz uzņēmumu, kuri temati tiek prioritizēti un kā uzņēmums var uzlabot savus ilgtspējas rādītājus.
Koncerns ir identificējis vairākas ieinteresēto pušu grupas ar dažāda veida un līmeņa mijiedarbību, tostarp klientus (privātpersonas, korporatīvos klientus un institūcijas), darbiniekus, akcionārus (privātos un institucionālos investorus), piegādātājus, reitingu aģentūras, uzraudzības institūcijas un valsts iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Iekšējās ieinteresētās puses ietver darbiniekus, vadību un akcionārus, savukārt ārējās ieinteresētās puses ir klienti, piegādātāji, uzraugi, investori (akcionāri un obligāciju turētāji) un plašāka sabiedrība (mediji, NVO, izglītības iestādes un studenti). Citadele sīkāk iedala ieinteresētās personas divās galvenajās grupās, atzīstot, ka dažas, bet ne visas ieinteresētās personas var piederēt abām grupām. Ietekmētās ieinteresētās personas ir personas vai grupas, kuru intereses tiek vai var tikt ietekmētas — pozitīvi vai negatīvi — Koncerna darbības un tā tiešo un netiešo biznesa attiecību rezultātā visā vērtību ķēdē. Savukārt ilgtspējas ziņojumu lietotāji ir vispārīgās finanšu pārskatu informācijas primārie lietotāji, tostarp, bet ne tikai, esošie un potenciālie investori, aizdevēji un citi kreditori (tostarp aktīvu pārvaldītāji), kā arī citi lietotāji, piemēram, biznesa partneri, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības un nevalstiskās organizācijas, valdības, analītiķi un akadēmiskās aprindas:
Iesaistīšanas metodes un biežums. Ieinteresēto personu iesaistīšanas metodes ir pielāgotas katras ieinteresēto personu grupas īpašajām vajadzībām un raksturojumam. Citadele izvērtē vairākas pieejas, lai noteiktu vispiemērotāko iesaistes metodi katram ieinteresēto personu veidam. Iesaistīšanas biežums tiek regulāri pārskatīts, lai nodrošinātu tā atbilstību Koncerna mērķiem, ņemot vērā ilgtspējas plašo un dinamisko raksturu. Ieinteresēto personu iesaiste tiek koordinēta atbilstoši iesaistes metodei un ieinteresēto personu grupai. Piemēram, neto ieteikuma indeksa (NPS) aptaujas pārrauga Mārketinga un komunikācijas funkcija, savukārt iesaisti attiecībā uz dubultā būtiskuma novērtējumu (DMA) vada ESG vadītājs, nodrošinot konsekvenci, saskaņotību un regulāru prioritāšu pārskatīšanu dažādās biznesa funkcijās.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Sadarbības un atgriezeniskās saites mehānismi. Citadele iesaista ieinteresētās personas un ārējos ekspertus, lai labāk izprastu ilgtspējas problēmas, sabiedrības vēlmes un tās darbības plašāko ietekmi. Tas ietver regulāru dialogu ar galvenajām ieinteresētajām personām, proaktīvi apkopojot darbinieku un klientu atsauksmes un sadarbojoties ar vadības un uzraudzības iestādēm. Kā regulēta finanšu iestāde Citadele sadarbojas arī ar valsts iestādēm un nozares asociācijām, sniedzot eksperta konsultācijas un piedaloties darba grupās. Klientu iesaiste tiek nodrošināta ar regulārām NPS un zīmola atpazīstamības aptaujām, ko papildina vairāki atsauksmju kanāli, tostarp īpaša tīmekļvietnes sadaļa sūdzībām. Visas klientu atsauksmes un sūdzības tiek apstrādātas saskaņā ar noteiktu procedūru, kas ir saskaņota ar iekšējām politikām un regulatīvajām prasībām.
Ieinteresēto personu viedokļu integrācija. Ieinteresēto personu iesaistes rezultāti tiek analizēti un integrēti Citadeles stratēģijā, uzņēmējdarbības modeļos, produktos un pakalpojumos. Atkarībā no iesaistes veida un saņemtajām atsauksmēm ieinteresēto personu sniegtās atziņas palīdz veidot stratēģiskās prioritātes un stiprina lēmumu pieņemšanas procesus. Piemēram, dubultā būtiskuma novērtējuma rezultāti ļauj Bankai pārliecināties, ka visas būtiskās ietekmes, riski un iespējas (IRO) ir identificēti, kā arī noteikt jomas, kurām nepieciešama papildu uzmanība. Klientu NPS aptaujas izgaismo stiprās puses un uzlabojumu iespējas pakalpojumu kvalitātē, savukārt darbinieku eNPS rezultāti sniedz ieskatu darbinieku iesaistē, kultūrā un labbūtībā. Valde ir atbildīga par to, lai ieinteresēto personu iesaistes rezultāti tiktu efektīvi integrēti stratēģijā un operacionālajos procesos, uzraugot to saskaņotību ar Citadeles ESG mērķiem un biznesa prioritātēm. Padome regulāri tiek informēta par ieinteresēto personu interesēm, nodrošinot saskaņotību ar organizācijas mērķiem un ESG prioritātēm.
Papildu informācija par ieinteresēto personu interesēm un viedokļiem saistībā ar pašu personālu, kā arī patērētājiem un tiešajiem lietotājiem ir pieejama sadaļā “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi (ESRS 2 SBM2)” S1 un S4 standartu ietvaros.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Galvenās ieinteresēto personu grupas, iesaistes kanāli un mērķi
Ieinteresēto personu grupa*
Iesaistes veids
Iesaistes mērķis
Rezultātu piemēri
Investori – akcionāri, obligāciju turētāji
AS, USS
Publiska informācijas atklāšana
Sapulces
ERAB/EIB/EIF gaidas attiecībā uz ESG prasībām
Kapitāla tirgus dienas
Atgriezeniskās saites apkopošana par galvenajām vēlmēm un vajadzībām
Informēšana par būtiskuma novērtēšanas procesu
Integrēta ESG stratēģijā un ceļa kartē
Ātras atbildes uz investoru jautājumiem.
Padome un tās komitejas
AS
Regulāras padomes sanāksmes
Padomes komiteju sanāksmes
Ikmēneša / ceturkšņa / gada ziņojumi
ESG stratēģijas izveides un īstenošanas pārraudzība.
Informēšana par būtiskuma novērtēšanas procesu.
Ņemti vērā, īstenojot ESG stratēģiju.
Valde
AS
Valdes sanāksmes
Vadības sanāksmes
Ikmēneša / ceturkšņa / gada ziņojumi
ESG stratēģijas izveide un īstenošana
Komentāru apkopošana ar mērķi novērtēt ilgtspējas tēmas svarīgumu
Integrēta ESG mērķu ceļa kartē
Prioritārie temati, kuriem dubultā būtiskuma novērtējumā piešķirta būtiska nozīme
Darbinieki
AS
Būtisku ilgtspējas tēmu apskats
Viedokļu izzināšana par ilgtspējas nozīmīgumu
Dati iekļauti dubultā būtiskuma novērtējumā
Ceturkšņa Pulse / eNPS aptaujas
Noskaidrot apmierinātību ar nodarbinātības aspektiem.
Darba vides, korporatīvās kultūras u.c. uzlabojumi
Ceturkšņa klātienes sesijas ar valdi
Apmācības par ilgtspēju
Mijiedarbība intraneta ESG sadaļā
Apmierinātības ar nodarbinātības aspektiem novērtēšana
Atgriezeniskās saites un saziņas nodrošināšana
Kapacitātes un labbūtības iniciatīvu veidošana
Uzlabota darba vide, uzņēmuma kultūra un labbūtība
Ar ESG saistītās atsauksmes iekļautas ceļa kartes atjauninājumos
Dialogs par personīgo izaugsmi/ darba rezultātu novērtēšana
Ilgtspējīgas darba prakses veicināšana
Talantu attīstīšana
Klienti – korporatīvie klienti
AS
Būtisku ilgtspējas tēmu apskats
Izpratnes iegūšana par korporatīvo klientu prioritātēm
Iekļauts dubultā būtiskuma novērtējumā
Individuālas tikšanās
Mijiedarbība klientu kontaktu centrā
Klientu apmierinātības aptauja/NPS aptaujas
Sūdzību uzraudzība
Izpratnes iegūšana par korporatīvo klientu prioritātēm
Uzticības veidošana
Procesu un pakalpojumu uzlabojumi, ja piemērojami
Produktu izstrāde/uzlabošana, ja piemērojams
Klienti - privātpersonas
AS
NPS aptaujas
Mijiedarbība klientu kontaktu centrā
Viedokļu apkopošana, novērtējot ilgtspējas tēmu būtiskumu
Iekļauts dubultā būtiskuma novērtējumā
Produktu izstrāde/uzlabošana, ja piemērojams
Sūdzību uzraudzība
Izpratnes iegūšana par klientu-privātpersonu prioritātēm
Procesu uzlabojumu, balstoties uz sniegto informāciju
Piegādātāji
AS, USS
Atgriezeniskā saite regulāru biznesa attiecību laikā
Iepirkumu politika
Padziļināti pārskati
Identificēt piegādātāju vēlmes attiecībā uz ESG tēmām.
Nodrošināt atbilstību Piegādātāju rīcības kodeksam, noteikumiem par aizliegtu rīcību utt.
Informēšana par būtiskuma novērtēšanas procesu.
Iepirkuma procesu korekcijas, ja nepieciešams
Uzlabota piegādātāju atlase, ņemot vērā ESG apsvērumus
Uzraudzības iestādes, valdība un regulatori
AS, USS
Uzraudzības iestāžu sagaidītais un prasības
Regulāri ziņojumi un sanāksmes ar Eiropas Centrālo banku/Latvijas Banku
Finanšu sektora perspektīvas paušana ar Finanšu nozares asociācijas starpniecību
Tikšanās ar ministriem un ministriju pārstāvjiem
Identificēt gaidas un nodrošināt atbilstību regulējošajām prasībām
Informēt par būtiskuma novērtējumu
Veicināt kopīgu izpratni par valdības lēmumu ietekmi, lai nodrošinātu saskaņotību attiecībā uz ilgtermiņa ekonomikas attīstību, nodokļu sistēmu un sabiedrības interesēm
Vēlmju un atsauksmju integrēšana procesos
Sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi, NVO, izglītības iestādes, studenti utt.
AS
Pētījumi
Akadēmisko pētījumu rezultāti un intervijas
Studentu prakses
Preses relīzes un intervijas
Sabiedrības problēmu un tendenču identificēšana
Ietekme uz būtiskuma novērtējumu
Kopienas problēmu risināšana
Uzraudzība par to, vai bankas stratēģiskā pieeja ir saskaņota ar sabiedrības vēlmēm
Savlaicīga to jomu identificēšana, kurās nepieciešami stratēģiski pielāgojumi
*AS – ietekmētās ieinteresētās personas, USS – ilgtspējas ziņojuma lietotāji
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli (SBM-3)
Mēs esam apzinājuši savu ietekmi uz vidi un sabiedrību (ietekmes būtiskuma novērtējums), kā arī ar ilgtspēju saistītos riskus, kuriem esam pakļauti, un pastāvošās iespējas (finansiālā būtiskuma novērtējums). Veicot dubultā būtiskuma novērtējumu (DMA), mēs esam noteikuši būtiskākos ilgtspējas jautājumus, kas ietver šādas tēmas un apakštēmas, kas ir mūsu ilgtspējas pārskatu pamatā:
E1 Klimata pārmaiņas - pielāgošanās klimata pārmaiņām un to seku mazināšana
S1 Pašu personāls - darba apstākļi un vienlīdzīga attieksme un iespējas
S4 Patērētāji un tieši lietotāji - personiskā drošība, ar informāciju saistītā ietekme un sociālā iekļaušana
G1 Darījumdarbība - korporatīvā kultūra, trauksmes cēlēju aizsardzība, korupcija un kukuļošana, atbilstība regulatīvajām prasībām.
Pamatojoties uz dubulto būtiskuma novērtējumu, sešas no desmit ESRS tēmām šajā pārskata periodā netika uzskatītas par būtiskām (Piesārņojums (E2), Ūdens un jūras resursi (E3), Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (E4), Resursu izmantošana un aprites ekonomika (E5), Vērtības ķēdes darbinieki (S2), Skartās kopienas (S3)). Pamatojoties uz pieejamajiem pētījumiem un vadlīnijām, mēs atzīstam, ka piesārņojums, bioloģiskā daudzveidība, ūdens un jūras resursi, resursu izmantošana un aprites ekonomika ir potenciāli nozīmīgi gan no ietekmes, gan finansiālā būtiskuma viedokļa. Tomēr detalizēts izvērtējums pašlaik netiek veikts, jo šo tēmu novērtēšanai ir nepieciešama sarežģītāka pieeja, kas pašlaik nav iespējama, taču to plānots iekļaut mūsu darba kārtībā nākotnē.
Šī gada būtiskuma novērtējuma rezultāti atbilst iepriekšējā gadā noteiktajām būtiskajām ilgtspējas tēmām, izņemot vērtības ķēdes darbiniekus (S2), kurus, ņemot vērā Citadeles darbības specifiku un klientu bāzi, novērtēja kā nebūtiskus, jo ar darbaspēku saistītais riska līmenis tiek uzskatīts par zemu. 2024. gada ziņošanas periodā šis temats tika iekļauts, balstoties uz konservatīvu ESRS prasību sākotnējo piemērošanu. Pēc precizēta dubultā būtiskuma novērtējuma 2025. gadā, ko atbalstīja papildu iekšējā analīze, temats tika atkārtoti izvērtēts un noteikts kā nebūtisks.
Ar ilgtspēju saistītā ietekme, riski un iespējas (IRO), kas mūsu dubultā būtiskuma novērtēšanas procesā tika identificēti kā būtiski, ir norādīti turpmāk tabulās, iedalot pēc ESRS tēmām un apakštēmām. Tabulās ir norādīts, vai ietekme un riski ir saistīti ar mūsu pašu darbību (OO) vai mūsu vērtības ķēdi (VC), atbilstošie laika periodi (īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa) un norādīts, vai ietekme ir pozitīva, negatīva, faktiska vai potenciāla. Katrs elements ietver īsu aprakstu par attiecīgā IRO mijiedarbību ar bankas stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli. Ir iekļauti īsi IRO apraksti, un papildu informācija par to, kā tie tiek risināti, ir sniegta attiecīgajās sadaļās par vidi, sociālo jomu un pārvaldību.
VIDE
Klimata pārmaiņas (E1)
 
Kategorija 
Vērtības ķēde 
Laika periods 
Būtiskā IRO nosaukums 
Mijiedarbība ar stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli 
Klimata pārmaiņu mazināšana 
Pozitīva faktiskā ietekme 
OO, DVC 
 
ST, MT, LT 
Zaļais un pārejas finansējums 
Citadele novirza kapitālu projektiem, kas samazina oglekļa emisijas, veicina atjaunojamo enerģiju un stiprina ilgtspējīgas prakses, vienlaikus virzot šos mērķus, izmantojot zaļos aizdevumus, uzkrājumu kontus un hipotekāros kredītus, kas finansē atjaunojamās enerģijas iniciatīvas un energoefektīvus mājokļus Baltijas reģionā. 
 
Negatīva faktiskā ietekme 
DVC 
ST, MT, LT 
SEG emisijas no portfeļa 
Netiešā ietekme uz klimatu rodas no finansēšanas klientiem, kuru darbība rada siltumnīcefekta gāzu emisijas un tādējādi veicina klimata pārmaiņas. Citadele cenšas mazināt šo negatīvo ietekmi, virzoties uz mērķi sasniegt neto nulles portfeli līdz 2050. gadam. 
 
Riski 
OO, DVC 
MT, LT 
Pārejas riski, ko izraisa regulējuma un tirgus pārmaiņas 
Regulatīvās izmaiņas, mainīgās klientu vēlmes un tehnoloģiju attīstība var palielināt pakļautību pārejas riskiem. Šos riskus Citadele novērš, integrējot pārejas riska rādītājus savā kopējā riska pārvaldības ietvarā un stratēģiskās plānošanas procesos. 
Pielāgošanās klimata pārmaiņām 
Riski 
OO, DVC 
MT, LT 
Aktīvu vērtības samazināšanās fizisko klimata risku dēļ 
Aktīvu vērtības kritums un lielāks kredītu saistību neizpildes risks no klimata pārmaiņu skartiem sektoriem, piemēram, lauksaimniecības un tūrisma, var samazināt nodrošinājuma kvalitāti un ietekmēt portfeļa noturību. Šos riskus Citadele pārvalda, veicot fizisko risku novērtējumus, klimata risku izvērtējumus, stresa testus un piedāvājot zaļā finansējuma risinājumus, kas palīdz klientiem pielāgoties. 
OO – pašu darbība, UVC – augšupējā vērtības ķēde, DVC – lejupējā vērtības ķēde, Laika periods: ST – īstermiņa, MT – vidēja termiņa, LT – ilgtermiņa. 
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
SOCIĀLAIS ASPEKTS
Pašu personāls (S1)
 
Kategorija 
Vērtības ķēde 
Laika periods 
Būtiskā IRO nosaukums 
Mijiedarbība ar stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli 
Darba apstākļi 
Pozitīva faktiskā ietekme 
OO 
ST, MT, LT 
Droši un godīgi darba apstākļi, kas aizsargā tiesības un labbūtību 
Drošu un godīgu darba apstākļu nodrošināšana, kas aizsargā darbinieku tiesības, veselību un labbūtību, ir būtiska Citadeles cilvēkresursu stratēģijas daļa, stiprinot darbinieku apmierinātību, lojalitāti un ilgtermiņa noturību. 
 
Iespēja 
OO 
ST, MT, LT 
Kļūt par darba devēju, kuru izvēlas talantīgi un mērķtiecīgi profesionāļi 
Koncerns savā cilvēkresursu stratēģijā tiecas kļūt par darba devēju, kuru izvēlas talantīgi un mērķtiecīgi profesionāļi, piesaistot un noturot talantus, veidojot atbalstošu un iesaistošu darba vidi, kas sekmē apmierinātību, produktivitāti, reputāciju un ilgtermiņa izaugsmi. 
Vienlīdzīga attieksme un iespējas visiem             
Pozitīva faktiskā ietekme 
OO 
ST, MT, LT 
Iekļaujoša darba vide ar vienlīdzīgām iespējām, taisnīgu atalgojumu un attīstību 
Citadele veicina vienlīdzīgu attieksmi un iespējas, veidojot iekļaujošu un daudzveidīgu darba vidi, kas nodrošina taisnīgu atalgojumu, atbalsta profesionālo prasmju un kompetenču attīstību un stiprina darbinieku iesaisti, veicinot atklātu dialogu un līdzdalību. 
OO – pašu darbība, UVC – augšupējā vērtības ķēde, DVC – lejupējā vērtības ķēde, Laika periods: ST – īstermiņa, MT – vidēja termiņa, LT – ilgtermiņa. 
Patērētāji un tiešie lietotāji (S4)
 
Kategorija 
Vērtības ķēde 
Laika periods 
Būtiskā IRO nosaukums 
Mijiedarbība ar stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli 
Patērētāju un/vai tiešo lietotāju sociālā iekļaušana 
Pozitīva faktiskā ietekme 
DVC 
ST, MT, LT 
Resursu (mājoklis, mobilitāte, finanses) pieejamība, piekļūstamība, cenu pieejamība, kvalitāte  
Piekļuve mājoklim, mobilitātei un finanšu pakalpojumiem ir būtiska izaugsmei, dzīves kvalitātei un ilgtspējīgai attīstībai. Citadele to atbalsta, nodrošinot finansējumu un digitālās bankas pakalpojumus, kas ļauj privātpersonām un uzņēmumiem pārvaldīt savas finanses, saņemt aizdevumus un veikt ieguldījumus, tādējādi nodrošinot plašākas iespējas izaugsmei un ilgtermiņa panākumiem. 
Patērētāju un tiešo lietotāju personiskā drošība 
Iespējamā negatīvā ietekme 
OO, DVC 
ST, MT, LT 
Nespēja aizsargāt klientu datus, nodrošināt kiberdrošību un pakalpojumu nepārtrauktību 
Nepietiekama klientu datu aizsardzība, kiberdrošības neievērošana vai pakalpojumu nepārtrauktības traucējumi var pakļaut tiešos lietotājus finanšu riskiem, privātuma pārkāpumiem, neatbilstībai regulatīvajām prasībām un ierobežotai piekļuvei finanšu pakalpojumiem. Šādas situācijas var radīt finanšu zaudējumus skartajiem klientiem, mazināt uzticību finanšu pakalpojumiem, bet plaša mēroga incidentu gadījumā – izraisīt arī plašākas negatīvas sekas sabiedrībā. 
 
Riski 
OO, DVC 
ST, MT, LT 
Kiberdrošības, datu aizsardzības un pakalpojumu nepārtrauktības riski 
Riski, kas saistīti ar patērētāju datu un finanšu drošību kiberdraudu, krāpšanas vai IT ievainojamību dēļ, tiek mazināti, Citadelei īstenojot spēcīgus kiberdrošības pasākumus, stingras datu aizsardzības politikas un nepārtrauktu uzraudzību, nodrošinot darbinieku apmācības, pakalpojumu nepārtrauktību, klientu uzticību un atbilstību regulatīvajām prasībām. 
OO – pašu darbība, UVC – augšupējā vērtības ķēde, DVC – lejupējā vērtības ķēde, Laika periods: ST – īstermiņa, MT – vidēja termiņa, LT – ilgtermiņa. 
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
PĀRVALDĪBAS ASPEKTS
Darījumdarbība (G1)
 
Kategorija 
Vērtības ķēde 
Laika periods 
Būtiskā IRO nosaukums 
Mijiedarbība ar stratēģiju un uzņēmējdarbības modeli 
Korporatīvā kultūra 
Pozitīva faktiskā ietekme 
OO 
ST, MT, LT 
Spēcīga korporatīvā kultūra, kas virza banku uz kopīgiem mērķiem 
Citadele veicina spēcīgu korporatīvo kultūru, kas apvieno darbiniekus kopīgās vērtībās un kopīgiem mērķiem, veicinot sadarbību un mērķtiecību visā organizācijā. Šādas pieejas mērķis ir uzlabot motivāciju, produktivitāti un iesaisti, virzot Banku uz efektīvāku stratēģisko mērķu sasniegšanu. 
Trauksmes cēlēju aizsardzība 
Iespējamā negatīvā ietekme 
DVC, OO, UVC 
ST, MT, LT 
Trauksmes cēlēju aizsardzības risks, kas var novest pie uzticības zuduma un neatklātiem pārkāpumiem. 
Trauksmes cēlēju aizsardzība tiek nodrošināta, izmantojot politikas un procedūras, kas aizsargā viņus pret atriebību vai nelabvēlīgām darbībām. Šie pasākumi rada drošu vidi, kurā darbinieki var ziņot par neētiskām vai nelikumīgām darbībām, nebaidoties no negatīvām sekām, veicinot pārredzamību un atbildību organizācijā. 
Atbilstība normatī-vajiem aktiem, tostarp jaunas ESG prasības un datu kvalitātes jautājumi 
(uzņēmumam specifisks) 
Riski 
OO, DVC 
ST, MT, LT 
Finanšu noziegumu risks 
Ja Koncerns savlaicīgi neievieš vai neefektīvi ievēro procedūras finanšu noziegumu novēršanai un atklāšanai, tas var radīt finanšu zaudējumus, regulatīvas sankcijas un reputācijas kaitējumu. 
Iespējamā negatīvā ietekme 
OO, DVC 
ST, MT, LT 
Potenciāla nespēja novērst un atklāt finanšu noziegumus 
Potenciāla nespēja novērst un atklāt finanšu noziegumus var veicināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, proliferācijas finansēšanu vai sankciju apiešanu, kas apdraud finanšu sistēmas integritāti, veicina noziedzīgu darbību un pakļauj sabiedrību paaugstinātiem drošības, sociālajiem un ekonomiskajiem riskiem, vienlaikus pakļaujot Koncernu regulatīvām sankcijām, finansiāliem sodiem un reputācijas kaitējumam. 
Riski 
OO, DVC 
ST, MT, LT 
Izpildes un procesu vadības risks 
Koncerns saskaras ar finanšu zaudējumu, regulatīvu sankciju un reputācijas kaitējuma risku, ja tas nenodrošina pietiekamu datu kvalitāti, skaidru procesu atbildību un efektīvas iekšējās kontroles, kas ir būtiskas savlaicīgai regulatīvo prasību ieviešanai (piemēram, ESG, BCBS 239, DORA, AI Act) un precīzai ziņošanai. 
Iespējamā negatīvā ietekme 
OO, DVC 
ST, MT, LT 
Zema datu kvalitāte, neskaidra procesu atbildība un neefektīvas iekšējās kontroles var radīt potenciāli negatīvu ietekmi uz klientiem un sabiedrību. 
Nepietiekama datu kvalitāte, nepārskatāma procesu atbildība un neefektīvas iekšējās kontroles var izraisīt neprecīzu ziņošanu, būtisku regulatīvo prasību ieviešanas kavēšanos un pārredzamības trūkumu. Tas var vājināt uzraudzības spējas, mazināt ieinteresēto personu uzticību un samazināt organizācijas spēju veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, radot negatīvas sekas klientiem, investoriem un sabiedrībai. 
Korupcija un kukuļošana 
Iespējamā negatīvā ietekme 
OO 
ST, MT, LT 
Uzticības zudums un tā ietekme uz pārvaldību 
Citadele ir apņēmusies ievērot stingru ētisku un pārredzamu korporatīvo pārvaldību, nepieļaujot korupciju un kukuļošanu, veicinot godprātības un uzticības kultūru. Šī apņemšanās tiek pastiprināta ar visaptverošu iekšējās pārvaldības sistēmu, kā arī ar politikām un procedūrām, kas veicina atbildīgu un ētisku uzņēmējdarbības praksi. 
OO – pašu darbība, UVC – augšupējā vērtības ķēde, DVC – lejupējā vērtības ķēde, Laika periods: ST – īstermiņa, MT – vidēja termiņa, LT – ilgtermiņa. 
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība
Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts (IRO-1)
IRO identificēšana. Koncerns identificē ietekmes, riskus un iespējas (IRO), izmantojot strukturētu procesu, kas ir saskaņots ar ESRS dubultā būtiskuma principu. Process tika uzsākts 2021. gadā, valdei diskutējot par Citadeles ilgtspējas virzienu un prioritātēm, tostarp izvēloties uzņēmējdarbībai visatbilstošākos ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Tam sekoja uzņēmuma mēroga būtiskuma novērtējums 2022. gadā, kas ietvēra darbinieku atsauksmes un izmantoja UNEP FI Portfolio Impact Analysis Tool, lai izvērtētu privātpersonu un korporatīvo (tostarp MVU) aktivitāšu ietekmi, aptverot aptuveni 90 % no darbības ienākumiem un sasaistot to ar ES un valstu politikas prioritātēm. Kopš tā laika process tiek nepārtraukti pilnveidots, lai nodrošinātu konsekventu dubultā būtiskuma principa piemērošanu un pilnīgu atbilstību ESRS prasībām. 2024. gada ziņošanai tika sagatavots visaptverošs ilgtspējas tēmu garš saraksts, kas apkopots no ESRS 1 AR16, esošajām iekšējām ietekmes jomām (piemēram, tām, kas identificētas riska identifikācijas procesā un GRI ziņošanā), būtiskajiem IAM, Atbildīgas banku darbības principu (PRB) novērtējuma ietekmes jomām un finanšu nozarei specifiskajām tēmām, kuras izceļ Ilgtspējas grāmatvedības standartu padome (SASB). Šis saraksts tika konsolidēts, grupēts un harmonizēts, izveidojot vienotu tēmu struktūru. Pēc tam katra ilgtspējas tēma tika izvērtēta, lai noteiktu, vai tai ir saistīti IRO. Tas ietvēra ietekmju, risku un iespēju identificēšanu; ietekmes veida noteikšanu (faktiska vai potenciāla); ietekmēto pušu noteikšanu (pašu darbība vai vērtību ķēde); un atbilstošā laika perioda definēšanu (īstermiņš, vidējais termiņš vai ilgtermiņš). Iespējamie riski un to finansiālā ietekme tiek identificēti, izmantojot risku identificēšanas novērtējumu, un kvantitatīvi novērtēti, izmantojot iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu (ICAAP). Ilgtspējas tēmas, kurām nav identificētas ietekmes, risku vai iespēju, tika izslēgtas no turpmākās būtiskuma novērtēšanas. Ieinteresēto personu iesaiste, citu uzņēmumu prakses analīze un ekspertu ieguldījums tika integrēti, lai apstiprinātu tēmu pilnīgumu. Iespējas tika noteiktas, balstoties uz scenāriju analīzi, ko Citadele veic, izmantojot Network for Greening the Financial System (NGFS) scenāriju ietvaru, kā arī uz ikgadējo biznesa un stratēģijas plānošanas ciklu. Balstoties uz šo, 2025. gada novērtējumā izmantots iepriekšējos gados paveiktais darbs. Būtisku izmaiņu novērtējums, salīdzinot 2024. un 2025. gadu, parādīja, ka kopš 2024. gada dubultā būtiskuma novērtējuma (DMA) nav notikušas būtiskas izmaiņas. Tādējādi 2025. gada DMA balstās uz 2024. gada DMA rezultātiem un struktūru, ko papildina mērķēts IRO pārskats, lai apstiprinātu to turpmāko nozīmību un identificētu jaunas iespējamās tēmas. IRO tika novērtēti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodos, izvērtējot gan ietekmes būtiskumu (ietekme uz cilvēkiem un vidi, tostarp pašu darbībā un vērtību ķēdē), gan finansiālo būtiskumu (riski un iespējas, kas var ietekmēt Koncerna darbības rezultātus, naudas plūsmas vai piekļuvi finansējumam). 
IRO novērtējums. Identificētie IRO tiek novērtēti pēc būtiskuma, iesaistot ieinteresētās personas, lai apstiprinātu ietekmi un nodrošinātu pilnīgumu. Ietekmju būtiskums tiek novērtēts, pamatojoties uz smagumu (mērogu, tvērumu un neatgriezeniskumu negatīvās ietekmēs; mērogu un tvērumu pozitīvās ietekmēs) un iespējamību, kā sīkāk aprakstīts turpmāk sadaļā “Ietekmju vērtēšanas sistēma”. Finanšu būtiskums tiek novērtēts, izmantojot kvantitatīvus un kvalitatīvus sliekšņus, koncentrējoties uz sagaidāmo finansiālo seku iespējamību un apjomu, kā sīkāk aprakstīts sadaļā “Riska un iespēju vērtēšana”.  
Citadele novērtē savu darbību ietekmi uz cilvēkiem un vidi, kā arī ar to saistītos riskus un iespējas. Vērtības ķēdes novērtējumi balstās uz iekšējo informāciju un kompetenci, un galvenokārt koncentrējas uz pirmā līmeņa ietekmēm. 2025. gada novērtējumā tika iekļautas atziņas no galvenajām ieinteresētajām personām – tostarp iekšējiem tēmas ekspertiem, vadības, darbiniekiem un klientiem – kā arī no attiecīgiem zinātniskiem pētījumiem, ņemot vērā, ka ieguldījuma apjoms un raksturs dažādās ieinteresēto personu grupās atšķīrās.
Laika periodi. Novērtējot ietekmes būtiskumu, Koncerns ņem vērā šādus laika intervālus, kas noteikti saskaņā ar ESRS principiem:
īstermiņa laika periodam: periods, kas Koncerna finanšu pārskatos pieņemts par pārskata periodu -1 gads;
vidēja termiņa laika posmam: no īstermiņa pārskata perioda beigām līdz pieciem gadiem; un
ilgtermiņa laika periodam: vairāk nekā pieci gadi.
Ietekmju novērtēšana. Trīs parametri – “mērogs” (ņemot vērā jau ieviestos mazināšanas pasākumus), “tvērums” (piemēram, kādu objektu, darbinieku vai finanšu izdevumu daļu ietekme aptver) un “neatgriezeniskums” – tika izmantoti, lai piecu punktu skalā (1 = minimāla, 5 = kritiska) novērtētu mūsu faktiskās ietekmes “smagumu”. Attiecībā uz potenciālo ietekmi tika novērtēts papildu parametrs “varbūtība”. Negatīvai faktiskai ietekmei parametri (mērogs, tvērums, neatgriezeniskums) tiek svērti vienādi. Ja kāds no parametriem ir būtisks (vai ietilpst tajā pašā kategorijā), ietekmi klasificē kā būtisku vai kritisku. Negatīvai potenciālajai ietekmei smagumu un varbūtību vērtē vienādi (50/50). Pozitīvai faktiskai ietekmei mērogs un tvērums tiek vērtēts vienādi. Pozitīvai potenciālajai ietekmei tiek ņemta vērā arī varbūtība.
Vērtējumi ir balstīti uz ekspertu vērtējumiem un ieinteresēto personu (gan iekšējo, gan ārējo ieinteresēto personu) sniegto informāciju. Ja ietekmes, riski vai iespējas (IRO) nav identificētas, būtiskuma punkti netiek piešķirti. Tēmas, kuras ieinteresētās personas ir atzīmējušas kā būtiskas, bet kurām nav identificētu IRO (piemēram, dzīvnieku labturība), tiek izvērtētas pārskatīšanai turpmākajos DMA ciklos.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Ietekmes vērtējums
Smagums
Varbūtība
Ietekmes novērtējums
Mērogs
Cik liela ir ietekme uz vidi vai cilvēkiem
Tvērums
Cik plaša ir ietekme
Neatgriezeniskums
(par faktisku negatīvu ietekmi)
Cik sarežģīti ir novērst kaitējumu izmaksu un laika ziņā
Par iespējamo ietekmi
Vispārējais ietekmes vērtējums
Būtiskums Jā/Nē
Mērogs – ietekmes novērtēšana
1
minimāls
ierobežots
viegli labojams, īstermiņa
zema
zema
2
informatīvs
koncentrēts
novēršams ar pūlēm (laiks un izmaksas)
vidēji zema
vidēji zema
3
svarīgs
vidējs
grūti labojams vai vidēja termiņa
vidēja
vidēja
4
būtisks
plaši izplatīts
ļoti grūti atjaunojams vai ilgtermiņa
vidēji-augsta
vidēji-augsta
5
kritisks
globāls/kopējs
neatjaunojams/ neatgriezenisks
augsta
augsta
Risku un iespēju vērtēšana. Vērtējot riskus, Koncerns novērtē iespējamo finansiālās ietekmes apmēru, pamatojoties uz dažādiem faktoriem, izmantojot atbilstošas kvantitatīvas un/vai kvalitatīvas robežvērtības, kā daļu no klimata un vides risku būtiskuma novērtējuma un iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa (ICAAP). Finansiālā būtiskuma novērtējumā tiek novērtēti un kvantitatīvi izteikti ar ilgtspēju saistītie riski, kas tiek integrēti Citadeles vispārējā risku pārvaldības sistēmā. Papildus regulārajai ar kreditēšanu un tirdzniecību saistīto risku novērtēšanai, pastāvīgai portfeļu uzraudzībai, jaunu uzņēmējdarbības aktivitāšu un procesu risku novērtēšanai, operacionālā riska un kontroles pašnovērtējumam Citadele katru gadu veic visu būtisko risku, kuriem Koncerns ir pakļauts ekonomiskajā un normatīvajā perspektīvā, identificēšanas procesu, un rezultāti tiek izmantoti ICAAP sagatavošanā. Tiek izmantota gan augšupejas pieeja (t.i., riski tiek identificēti ikdienas saimnieciskajā darbībā, jaunu produktu apstiprināšanas procesā, 2. aizsardzības līnijas procesu pārbaudē un izvērtēšanā), gan lejupejas pieeja (kas ļauj identificēt lielākus riskus Bankas mērogā). Risku identificēšanas procesu vada īpaša darba grupa, un tas ietver vairākas apmācības un seminārus iesaistītajiem darbiniekiem – būtisko funkciju pārstāvjiem.
Dubultā būtiskuma novērtējumā tiek pieņemts, ka riski, kas identificēti risku identificēšanas procesā un iekļauti ICAAP, tiek klasificēti kā būtiski vai izšķiroši neatkarīgi no riska vai iespējas materializēšanās iespējamības. Finansiālā būtiskuma ietekmes vērtējumu nosaka, pamatojoties uz apmēru – potenciālo finansiālo ietekmi (potenciālo zaudējumu slieksnis miljonos EUR - % no aktīviem, kas ir zemāks). Ja iekšējās risku identificēšanas procesa laikā attiecīgajās ilgtspējas tēmās vai apakštēmās nav identificēti saistītie riski vai iespējas, attiecīgā ilgtspējas tēma vai apakštēma tiek novērtēta kā nebūtiska, un tai tiek piešķirts 1 punkts. Par būtiskām tiek uzskatītas tās iespējas, kas ir integrētas Koncerna stratēģijā un biznesa plānā. Koncerna ESG stratēģijas īstenošanai nav paredzēti investīciju vai atsavināšanas plāni, tostarp būtiski uzņēmumu iegādes, atsavināšanas vai biznesa transformācijas pasākumi.
Risku un iespēju vērtēšana
Mērogs
Varbūtība
Apmērs
% no aktīviem
Ietekmes vispārējais vērtējums
Būtiskums
Jā / Nē
1
Reta (reizi 15 gados)
Minimāls
n/a
Minimāls
2
Zema (reizi 10 gados)
Informatīvs
n/a
Informatīvs
3
Vidēja (vairākas reizes 5 gadu laikā)
Svarīgs
līdz 0.02%
Svarīgs
4
Augsta (vismaz reizi gadā)
Būtisks
0.02%-0.4%
Būtisks
5
Kritisks
>0.4%
Kritisks
Būtiskuma sliekšņi. Lai noteiktu, kuri ilgtspējas jautājumi ir būtiski ziņošanas vajadzībām, tiek noteikti būtiskuma sliekšņi, pamatojoties uz smagumu, varbūtību un finansiālo apmēru. Pārskatu sniegšanas vajadzībām noteiktais slieksnis ir “būtisks”. IRO, kas novērtēti kā “būtiski” vai augstāk, tiek uzskatīti par būtiskiem. Ilgtspējas jautājums tiek uzskatīts par “būtisku” Koncernam, ja tas atbilst ietekmes būtiskuma vai finansiālā būtiskuma kritērijiem, vai abiem šiem kritērijiem. Ietekme ietver to ietekmi, ko izraisījis vai veicinājis Koncerns, un ietekmi, kas ir tieši saistīta ar Koncerna darbību, produktiem vai pakalpojumiem, izmantojot tā darījumu attiecības. Uzņēmējdarbības attiecības ietver Koncerna augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi un neaprobežojas tikai ar tiešajām līgumattiecībām. Šajā kontekstā ietekme uz cilvēkiem vai vidi ietver ietekmi saistībā ar vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem. Finansiālais būtiskums attiecas uz būtisku informāciju par riskiem un iespējām, kas saistītas ar kādu ilgtspējas jautājumu, ja tas izraisa vai var izraisīt būtisku finansiālu ietekmi uz Koncernu. Tas ir gadījumā, ja ilgtspējas jautājums rada vai var radīt riskus vai iespējas, kas būtiski ietekmē (vai var būtiski ietekmēt) Koncerna naudas plūsmu, attīstību, darbības rezultātus, stāvokli, kapitāla izmaksas vai piekļuvi finansējumam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Informācijas būtiskuma novērtējums ziņošanas vajadzībām (būtiskā informācija) tiek veikts, ņemot vērā konkrēto informāciju, kuru ir paredzēts sniegt par ilgtspēju. Ilgtspējas informācija (tostarp kvalitatīvā informācija, rādītāji un mērķi) tiek atklāta, ja, balstoties uz profesionālo spriedumu, tā tiek uzskatīta par būtisku un nepieciešamu, lai izprastu Koncerna būtiskās ietekmes, riskus un iespējas un ar tiem saistīto ilgtspējas informāciju. Spriedums tiek piemērots konsekventi atsevišķas informācijas un datu punktu līmenī, ņemot vērā to nozīmi identificētajiem būtiskajiem IRO un to, vai šādas informācijas neiekļaušana varētu ietekmēt ilgtspējas ziņojuma lietotāju lēmumus.
Ieinteresēto personu iesaiste. Veicot dubultā būtiskuma novērtējumu (DMA), Koncerns izmanto regulāru dialogu ar iesaistītajām ieinteresētajām personām un iesaista procesā konkrētas ieinteresēto personu grupas. 2024. gadā DMA ietvaros tika veikta ESG aptauja, iesaistot divas galvenās ieinteresēto personu grupas: darbiniekus un korporatīvos klientus (juridiskās personas). Būtiskuma novērtēšanas procesa ietvaros ieinteresēto personu viedokļi tiek apzināti no jauna vismaz reizi trijos gados. 2025. gadā netika veikta jauna, tieši DMA paredzēta ieinteresēto personu aptauja, jo 2024. gadā novērotais zems atbilžu īpatsvars un ierobežotā pievienotā vērtība neliecināja par šādas aptaujas efektivitāti. Tā vietā novērtējums balstās uz esošajām ieinteresēto personu atziņām un pastāvīgajiem iesaistes kanāliem, nodrošinot, ka ieinteresēto personu perspektīvas turpina informēt DMA. 
Pārvaldība un uzraudzība. Lai nodrošinātu, ka būtiskās ietekmes, riski un iespējas tiek sistemātiski reģistrēti un nepārtraukti uzraudzīti, ir izveidots IRO reģistrs. Ar būtiskajiem IRO saistītie mērķi un GDR ir integrēti Koncerna biznesa plānā un stratēģijā. Ja būtisks IRO tiek identificēts ārpus regulārā DMA cikla, tas tiek iekļauts nākamajā novērtējumā vai, ja situācija ir steidzama, eskalēts valdei lēmuma pieņemšanai. ESG darba grupa pārskata un validē dubultā būtiskuma novērtējuma rezultātus, kurus pēc tam apstiprina valde. Par katru identificēto būtisko IRO mēs atklājam, vai tas attiecas uz pašu darbību vai vērtības ķēdi, un norādām attiecīgo laika periodu.
Informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas ziņojums (IRO-2)
Informācijas atklāšanas prasība
Pilns prasības nosaukums
Lpp.
ESRS 2 – Vispārīgi atklājamā informācija
17
BP-1
Vispārīgais pamats ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai
17
BP-2
Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem
17
GOV-1
Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas
19
GOV-2
Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi
20
GOV-3
Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās
21
GOV-4
Paziņojums par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju
21
GOV-5
Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu
21
SBM-1
Stāvoklis tirgū, stratēģija, darījumdarbības modelis vai modeļi un vērtības ķēde
22
SBM-2
Ieinteresēto personu intereses un viedokļi
25
SBM-3
Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli vai modeļiem
28
IRO-1
Būtiskas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts
31
IRO-2
ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas
33
E1 – Klimata pārmaiņas
39
ESRS SBM-3
Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli vai modeļiem
40
ESRS IRO-1
Būtiskas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts
42
E1-1
Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns
39
E1-2    MDR-P 
Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas
43
E1-3    MDR-A 
Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām
44
E1-4    MDR-T 
Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji
45
E1-5
Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra
Nav būtisks
E1-6    MDR-M 
1., 2., 3. tvēruma bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas
46
E1-7
Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti
Nav būtisks
E1-8
Iekšējā oglekļa cenu noteikšana
Nav būtisks
E1-9
Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības
Nav būtisks
Informācija par ES taksonomiju
51
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Informācijas atklāšanas prasība
Pilns prasības nosaukums
Lpp
S1– Pašu personāls
92
ESRS 2 SBM-2
Ieinteresēto personu intereses un viedokļi
92
ESRS 2 SBM-3
Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli
92
S1-1    MDR-P 
Rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu
93
S1-2
Procesi pašu strādājošo un darbinieku pārstāvju iesaistei ietekmes jautājumos
94
S1-3
Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli pašu strādājošo bažu paušanai
94
S1-4    MDR-A 
Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz pašu personālu un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar pašu personālu, un šo darbību iedarbīgums
95
S1-5    MDR-T 
Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
96
S1-6   MDR-M 
Uzņēmuma darbinieku iezīmes
96
S1-7
Uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku raksturojums
Nav būtisks
S1-8
Koplīguma sarunu tvērums un sociālais dialogs
97
S1-9   MDR-M 
Daudzveidības rādītāji
97
S1-10   MDR-M 
Adekvātas algas
98
S1-11   MDR-M 
Sociālā aizsardzība
98
S1-12   MDR-M 
Personas ar invaliditāti
98
S1-13   MDR-M 
Apmācības un prasmju pilnveides rādītāji
99
S1-14   MDR-M 
Darba aizsardzības rādītāji
99
S1-15   MDR-M 
Darba un privātās dzīves līdzsvara rādītāji
99
S1-16  MDR-M 
Atalgojuma rādītāji (darba samaksas atšķirība un kopējais atalgojums)
100
S1-17   MDR-M 
Incidenti, sūdzības un nopietna ietekme uz cilvēktiesībām
100
S4 – Patērētāji un tiešie lietotāji
101
ESRS 2 SBM-2
Ieinteresēto personu intereses un viedokļi
101
ESRS 2 SBM-3
Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli
101
S4-1   MDR-P 
Rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem
102
S4-2
Procesi patērētāju un tiešo lietotāju iesaistei ietekmes jautājumos
102
S4-3
Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli patērētājiem un tiešajiem lietotājiem bažu paušanai
102
S4-4   MDR-A 
Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, un šo darbību iedarbīgums
103
S4-5   MDR-T 
MDR-M 
Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
107
G1 – Darījumdarbība
108
ESRS 2 GOV-1
Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas
19
ESRS 2 IRO-1
Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts
108
G1-1   MDR-P 
Darījumdarbības politika un korporatīvā kultūra
108
G1-2
Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība
Nav būtisks
G1-3   MDR-A 
Korupcijas un kukuļošanas novēršana un atklāšana
111
G1-4   MDR-M 
Apstiprināti korupcijas un kukuļošanas incidenti
113
G1-5
Politiskā ietekme un lobēšanas darbības
Nav būtisks
G1-6
Maksājumu prakse
Nav būtisks
MDR-A  
Īstenošanas pasākumi un progress: Resursu piešķīrums 
109
MDR-T MDR-M 
Mērķi, rādītāji un uzraudzība  
111
Uzņēmumam specifisks - Atbilstība normatīvajiem aktiem, tostarp stingrākas ESG prasības un datu kvalitātes jautājumi  
112
Finanšu noziegumi (nozarei specifiski) 
112
Datu kvalitāte un procesa vadība (uzņēmumam specifisks) 
112
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Starpnozaru un tematisko standartu datu punktu saraksts, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem (IRO-2)
Informācijas atklāšanas prasība
SFDR atsauce
3. pīlāra atsauce
Atsauce uz etalona regulu
Atsauce uz ES klimata tiesību aktiem
Atsauce
ESRS 2 GOV-1 Dzimumu pārstāvība valdēs, 21. punkta d) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 13 1. pielikuma 1. tabulā
Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS 2 GOV-1
ESRS 2 GOV-1 Neatkarīgo valdes locekļu procentuālais īpatsvars, 21. punkta e) apakšpunkts
Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS 2 GOV-1
ESRS 2 GOV-4 Paziņojums par pienācīgu rūpību 30. punkts
Rādītājs Nr. 10 1. pielikuma 3. tabulā
ESRS 2 GOV-4
ESRS 2 SBM-1 Iesaistīšanās darbībās saistībā ar fosilo degvielu, 40. punkta d) apakšpunkts i
Rādītājs Nr. 4 1. pielikuma 1. tabulā
Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 1. tabula: Kvalitatīva informācija par vides risku un 2. tabula: Kvalitatīvā informācija par sociālo risku
Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
Nav būtisks
ESRS 2 SBM-1 Iesaistīšanās darbībās saistībā ar ķīmisku produktu ražošanu, 40. punkta d) apakšpunkts ii)
Rādītājs Nr. 9 1. pielikuma 2. tabulā
Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
Nav būtisks
ESRS 2 SBM-1 Iesaistīšanās darbībās saistībā ar pretrunīgi vērtētiem ieročiem 40. punkta d) apakšpunkta iii) daļa
Rādītājs Nr. 14 1. pielikuma 1. tabulā
Deleģētā regula (ES) 2020/1818, 12. panta 1. punkts Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums.
Nav būtisks
ESRS 2 SBM-1 Iesaistīšanās darbībās saistībā ar tabakas audzēšanu un ražošanu, 40. punkta d) apakšpunkts iv
Deleģētā regula (ES) 2020/1818, 12. panta 1. punkts Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums.
Nav būtisks
ESRS E1-1 Pārkārtošanās plāns klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, 14. punkts
Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punkts
ESRS E1-1
ESRS E1-1 Uzņēmumi, kas izslēgti no Parīzes nolīgumam pielāgotiem etaloniem, 16. punkta g) apakšpunkts
Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 1. veidne: Banku grāmata – Klimata pārmaiņu pārejas risks: Riska darījumu kredītkvalitāte pa nozarēm, emisijām un atlikušo termiņu
Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkta d)-g) apakšpunkts un 12. pants.
Nav būtisks
ESRS E1-4 SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji, 34. punkts
Rādītājs Nr. 4 1. pielikuma 2. tabulā
Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 3. veidne: Banku grāmata– Klimata pārmaiņu pārejas risks: izlīdzināšanas rādītāji
Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 6. pants.
ESRS E1-4
ESRS E1-5 Elektroenerģijas patēriņš no fosilās enerģijas avotiem, kas sadalīti pa avotiem (tikai nozares ar lielu ietekmi uz klimatu), 38. punkts
Rādītājs Nr. 5, 1. tabula Nr. 1 un rādītājs Nr. 5, 2. tabula 1. pielikumā.
Nav būtisks
ESRS E1-5 Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra, 37. punkts
Rādītājs Nr. 5 1. pielikuma 1. tabulā
Nav būtisks
ESRS E1-5 Energointensitāte, kas saistīta ar darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu, 40.-43. punkts
Rādītājs Nr. 6 1. pielikuma 1. tabulā
Nav būtisks
ESRS E1-6 1., 2., 3. tvēeruma bruto SEG emisiju un kopējo SEG emisiju apjoms, 44. punkts
Rādītājs Nr. 1 un 2 1. pielikuma 1. tabulā
Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 1. veidne: Banku grāmata– Klimata pārmaiņu pārejas risks: Riska darījumu kredītkvalitāte pa nozarēm, emisijām un atlikušo termiņu
Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 5. panta 1. punkts, 6. pants un 8. panta 1. punkts.
ESRS E1-6
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Informācijas atklāšanas prasība
SFDR atsauce
3. pīlāra atsauce
Atsauce uz etalona regulu
Atsauce uz ES klimata tiesību aktiem
Atsauce
ESRS E1-6 Bruto SEG emisiju intensitāte, 53.-55. punkts
Rādītājs Nr. 3 1. pielikuma 1. tabulā
Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 1. veidne: Banku grāmata– Klimata pārmaiņu pārejas risks: Riska darījumu kredītkvalitāte pa nozarēm, emisijām un atlikušo termiņu
Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 8. panta 1. punkts
ESRS E1-6
ESRS E1-7 SEG piesaiste un oglekļa kredīti, 56. punkts
Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punkts
ESRS E1-7
ESRS E1-9 Etalona portfeļa pakļautība ar klimatu saistītiem fiziskiem riskiem, 66. punkts
Deleģētā regula (ES) 2020/1818, II pielikums Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums
Nav būtisks (pakāpeniska ieviešana)
ESRS E1-9 Naudas summu sadalījums pēc akūta un hroniska fiziska riska, 66. punkta a) apakšpunkts
ESRS E1-9 To nozīmīgo aktīvu atrašanās vieta, kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam, 66. punkta c) apakšpunkts.
Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 46. un 47. punkts; 5. veidne: Banku grāmata- Klimata pārmaiņu fiziskais risks: Fiziskam riskam pakļauti riska darījumi.
Nav būtisks (
ESRS E1-9 Nekustamā īpašuma aktīvu uzskaites vērtības sadalījums pa energoefektivitātes klasēm, 67. punkta c) apakšpunkts.
Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 34. punkts;2. veidne: Banku grāmata – Klimata pārmaiņu pārejas risks: Aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu – Nodrošinājuma energoefektivitāte
Nav būtisks
ESRS E1-9 Portfeļa saistības pakāpe ar klimatu saistītām iespējām, 69. punkts
Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 II pielikums
Nav būtisks
ESRS E2-4 Katra E-PRTR regulas (Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs) II pielikumā minētā piesārņotāja apmērs, kas emitēts gaisā, ūdenī un augsnē, 28. punkts
Rādītājs Nr.8 1. pielikuma 1. tabula Rādītājs Nr.2 1. pielikuma 2. tabula Rādītājs Nr.1 1. pielikuma 2. tabula Rādītājs Nr.3 1. pielikuma 2. tabula
Nav būtisks
ESRS E3-1 Ūdens un jūras resursi, 9. punkts
Rādītājs Nr.7 1. pielikuma 2. tabulā
Nav būtisks
ESRS E3-1 Īpaša rīcībpolitika, 13. punkts
Rādītājs Nr. 8 1. pielikuma 2. tabulā
Nav būtisks
ESRS E3-1 Ilgtspējīgi okeāni un jūras, 14. punkts
Rādītājs Nr. 12 1. pielikuma 2. tabulā
Nav būtisks
ESRS E3-4 Kopējais reciklētā un atkalizmantotā ūdens apjoms, 28. punkta c) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 6,2 1. pielikuma 2. tabulā
Nav būtisks
ESRS E3-4 Kopējais ūdens patēriņš (m3) uz neto ieņēmumiem no pašu darbībām, 29. punkts
Rādītājs Nr. 6.1 1. pielikuma 2. tabulā
Nav būtisks
ESRS 2- SBM 3 – E4 16 (a) i rindkopa
Rādītājs Nr. 7 1. pielikuma 1. tabulā
Nav būtisks
ESRS 2- SBM 3 – E4 16 (b). rindkopa
Rādītājs Nr. 10 1. pielikuma 2. tabulā
Nav būtisks
ESRS E4-2 Ilgtspējīga zemes izmantošanas / lauksaimniecības prakse vai rīcībpolitika, 24. punkta b) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 11 1. pielikuma 2. tabulā
Nav būtisks
ESRS E4-2 Ilgtspējīga okeānu izmantošanas / jūras izmantošanas prakse vai rīcībpolitika, 24. punkta c) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 12 1. pielikuma 2. tabulā
Nav būtisks
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Informācijas atklāšanas prasība
SFDR atsauce
3. pīlāra atsauce
Atsauce uz etalona regulu
Atsauce uz ES klimata tiesību aktiem
Atsauce
ESRS E4-2 Rīcībpolitika, kas paredzēta, lai risinātu atmežošanas problēmu, 24. punkta d) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 15 1. pielikuma 2. tabulā
Nav būtisks
ESRS E5-5 Nereciklēti atkritumi,  37. punkta d) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 13 1. pielikuma 2. tabulā
Nav būtisks
ESRS E5-5 Bīstamie atkritumi un radioaktīvie atkritumi, 39. punkts
Rādītājs Nr. 9 1. pielikuma 1. tabulā
Nav būtisks
ESRS 2- SB–3 - S1 Piespiedu darba incidentu risks, 14. punkta f) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 13 I. pielikuma 3. tabulā
ESRS 2 – SBM–3 - S1
ESRS 2- SB–3 - S1 Bērnu darba incidentu risks, 14. punkta g) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 12 I. pielikuma 3. tabulā
ESRS 2 – SBM–3 - S1
ESRS S1-1 Cilvēktiesību politikas saistības, 20. punkts
Rādītājs Nr. 9, 1. pielikuma 3. tabulā un rādītājs Nr. 11, 1. tabulā.
ESRS S1-1
ESRS S1-1 Pienācīgas rūpības politika attiecībā uz jautājumiem, kas ietverti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. pamatkonvencijā, 21. punkts
Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS S1-1
ESRS S1-1 Cilvēku tirdzniecības novēršanas procesi un pasākumi, 22. punkts
Rādītājs Nr. 11 I. pielikuma 3. tabulā
ESRS S1-1
ESRS S1-1 Nelaimes gadījumu darbā novēršanas politika vai pārvaldības sistēma, 23. punkts
Rādītājs Nr. 1 I. pielikuma 3. tabulā
ESRS S1-1
ESRS S1-3 Sūdzību izskatīšanas mehānismi, 32. punkta c) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 5 I. pielikuma 3. tabulā
ESRS S1-3
ESRS S1-14 Nāves gadījumu skaits un ar darbu saistīto nelaimes gadījumu skaits un biežums, 88. punkta b) un c) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 2 I. pielikuma 3. tabulā
Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS S1-14
ESRS S1-14 To dienu skaits, kas zaudētas traumu, nelaimes gadījumu, nāves gadījumu vai slimības dēļ, 88. punkta e) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 3 I. pielikuma 3. tabulā
ESRS S1-14
ESRS S1-16 Nekoriģēta vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība, 97. punkta a) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 12 I. pielikuma 1. tabulā
Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS S1-16
ESRS S1-16 Izpilddirektora pārmērīga atalgojuma attiecība, 97. punkta b) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 8 I. pielikuma 3. tabulā
ESRS S1-16
ESRS S1-17 Diskriminācijas incidenti, 103. punkta a) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 7 I. pielikuma 3. tabulā
ESRS S1-17
ESRS S1-17 ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 104. punkta a) apakšpunkta neievērošana
Rādītājs Nr. 10, I pielikuma 1. tabulā un rādītājs Nr. 14, 3. tabulā.
Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums Deleģētā regula (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts
ESRS S1-17
ESRS 2- SB–3 - S2 Ievērojams bērnu darba vai piespiedu darba risks vērtības ķēdē, 11. punkta b) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 12 un Nr. 13, I pielikuma 3. tabulā.
ESRS 2 – SBM–3 - S2
ESRS S2-1 Cilvēktiesību politikas saistības, 17. punkts
Rādītājs Nr. 9, I pielikuma 3. tabulā un rādītājs Nr. 11, 1. tabulā.
ESRS S2-1
ESRS S2-1 Rīcībpolitika attiecībā uz darbiniekiem vērtības ķēdē, 18. punkts
Rādītājs Nr. 11 un Nr. 4, I pielikuma 3. tabulā.
ESRS S2-1
ESRS S2-1 ANO DP par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām un ESAO vadlīniju 19. punkta neievērošana
Rādītājs Nr. 10 1. pielikuma 1. tabulā
Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums Deleģētā regula (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts
ESRS S2-1
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS 2 Vispārīgi atklājama informācija
Informācijas atklāšanas prasība
SFDR atsauce
3. pīlāra atsauce
Atsauce uz etalona regulu
Atsauce uz ES klimata tiesību aktiem
Atsauce
ESRS S2-1 Pienācīgas rūpības politika attiecībā uz jautājumiem, kas ietverti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. pamatkonvencijā, 19. punkts
Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS S2-1
ESRS S2-4 Cilvēktiesību problēmas un incidenti, kas saistīti ar uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, 36. punkts
Rādītājs Nr. 14 1. pielikuma 3. tabulā
ESR S2-4
ESRS S3-1 Cilvēktiesību politikas saistības, 16. punkts
Rādītājs Nr. 9, 1. pielikuma 3. tabulā un rādītājs Nr. 11, 1. tabulā.
Nav būtisks
ESRS S3-1 ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP, SDO principu un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 17. punkta neievērošana
Rādītājs Nr. 10 1. pielikuma 1. tabulā
Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums Deleģētā regula (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts
Nav būtisks
ESRS S3-4 Cilvēktiesību problēmas un incidenti, 36. punkts
Rādītājs Nr. 14 1. pielikuma 3. tabulā
Nav būtisks
ESRS S4-1 Rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, 16. punkts
Rādītājs Nr. 9, 1. pielikuma 3. tabulā un rādītājs Nr. 11, 1. tabulā.
ESRS S4-1
ESRS S4-1 ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 17. punkts
Rādītājs Nr. 10 1. pielikuma 1. tabulā
Deleģētā regula (ES) 2020/1816, II pielikums Deleģētā regula (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts
ESRS S4-1
ESRS S4-4 Cilvēktiesību problēmas un incidenti, 35. punkts
Rādītājs Nr. 14 1. pielikuma 3. tabulā
ESRS S4-3
ESRS G1-1 Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija, 10. punkta b) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 15 1. pielikuma 3. tabulā
ESRS G1-1
ESRS G1-1 Trauksmes cēlēju aizsardzība, 10. punkta d) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 6 1. pielikuma 3. tabulā
ESRS G1-1
ESRS G1-4 Naudas sodi par pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas tiesību aktu pārkāpumiem, 24. punkta b) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 17 1. pielikuma 3. tabulā
Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums
ESRS G1-4
ESRS G1-4 Pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas standarti, 24. punkta b) apakšpunkts
Rādītājs Nr. 16 1. pielikuma 3. tabulā
ESRS G1-4
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
ESRS 1 Klimata pārmaiņas
Stratēģija - Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns (E1-1)
Citadele apzinās, ka klimata pārmaiņas ietekmē mūsu darbību, radot riskus mūsu darbiniekiem, klientiem, iekārtām un sabiedrībai, kurā mēs darbojamies. Mēs arī apzināmies, ka mūsu darbība gan tieši, gan netieši ietekmē klimatu un vidi. Kā finanšu iestādei mums ir iespēja uzņemties pozitīvu lomu klimata pārmaiņu risināšanā, pieņemot ilgtspējīgu praksi, finansējot zaļos un pārejas projektus un mudinot klientus pieņemt ilgtspējīgāku praksi. 
Mūsu darbība un uzņēmējdarbības modelis var ietekmēt klimatu un vidi vairākos veidos. Mūsu tiešā ietekme ietver enerģijas patēriņu Citadeles biroju, filiāļu un datu centru darbināšanai, no piegādātājiem iegādātos produktus un pakalpojumus, emisijas no transporta, kas saistītas ar darba braucieniem un darbinieku pārvietošanos uz darbu. Mūsu netiešā ietekme ietver to saimniecisko darbību ietekmi uz vidi, kuras mēs atbalstām ar saviem finanšu produktiem un pakalpojumiem, aizdevumus un finansējumu projektiem un uzņēmumiem, kas var veicināt klimata pārmaiņas vai citas videi kaitīgas darbības.
Citadele atzīst ietekmi uz vidi kā būtisku un kā veidu, kā sniegt ieguldījumu vairāku mūsu prioritāro ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā (IAM). Mūsu ieguldījums IAM 7 (Pieejama un tīra enerģija), IAM 8 (Cienīgs darbs un ekonomikas izaugsme) un IAM 9 (Rūpniecība, inovācijas un infrastruktūra) atspoguļo mūsu netiešo ietekmi uz vidi, kas izriet no finansēšanas aktivitātēm un sadarbības ar klientiem un piegādātājiem. Papildus tam mūsu ieguldījums IAM 13 (Klimata politika) atspoguļo gan tiešo, gan netiešo vides ietekmi — gan mūsu pašu darbībā, gan mūsu finansētajā portfelī. Šīs saiknes ar IAM nostiprina Citadeles stratēģisko pieeju klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanai, sasaistot mūsu rīcību ESRS E1 ietvaros ar globālajiem ilgtspējas mērķiem.
Citadeles Pārejas plāns (1. versija), kas izstrādāts 2025. gadā, nosaka pakāpeniskas ieviešanas pieeju Bankas portfeļa pielāgošanai klimata neitralitātes mērķiem. Plānā īpaša uzmanība veltīta būtiskākajām jomām – finansētajām emisijām, kas rodas kreditēšanas portfelī pārejas riskiem jutīgās nozarēs. Citadeles pašu darbību emisijas Pārejas plānā (1. versija) nav iekļautas, jo tās nav būtiskas Bankas kopējā emisiju profilā. Pārejas plāna (1. versija) attīstība tiks turpināta nākamajos gados, tostarp virzoties no uzraudzības mērķiem uz datos balstītiem emisiju samazināšanas mērķiem un nodrošinot nepārtrauktu un attīstošos saskaņošanu ar EBI ESG risku vadlīnijām. Pārejas plānu (1. versija) padome ir pieņēmusi zināšanai, un tā ieviešanu ir apstiprinājusi valde. Sākotnējā Pārejas plāna (1. versija) posma prioritāte ir izveidot stabilus procesus, datu kvalitāti un metodoloģijas, kas nodrošina ticamu un pierādījumos balstītu mērķu noteikšanu un klimata jautājumu integrāciju Bankas biznesa un risku vadības ietvaros. Pārejas plānā (1. versija) ir noteiktas divas attīstības un īstenošanas fāzes, kā arī strukturēta uzraudzības sistēma, kas aptver gan absolūtos, gan intensitātes rādītājus. To papildina regulāras portfeļa pārskatīšanas, eskalācijas procedūras būtisku noviržu gadījumā un klientu iesaiste datu detalizācijas uzlabošanai. Pieaugot datu pieejamībai un metodoloģiju briedumam, Plāns paredz pakāpeniski noteikt arvien stingrākus un detalizētākus mērķus, tādējādi nodrošinot pakāpenisku tuvināšanos zinātniski pamatotām 1.5°C trajektorijām, ciktāl to atbalsta verificēti klientu līmeņa emisiju dati, klientu gatavība pārejai un ticami, īstenojami valstu pārejas ceļi. Pārejas plānā (1. versija) noteiktie SEG emisiju uzraudzības mērķi 2026. gada 1. ceturksnī tiks integrēti Riska vadības sistēmā, izmantojot Riska apetītes ietvaru, un attiecīgi tiks uzraudzīti.
1. fāze — Ietvara izveide un datu kvalitātes uzlabošana (aptver aptuveni pirmos divus īstenošanas gadus, 2026–2027) ir vērsta uz stabilu pamatu izstrādi metodoloģijai, datu pārvaldībai un portfeļa emisiju uzraudzībai, saskaņā ar valsts politiku. 
2. fāze — Mērķu noteikšana paredz pāreju no pieņēmumos balstītas pieejas uz datos balstītiem GDR un ievieš kvantitatīvus emisiju samazināšanas mērķus, pakāpeniski palielinot ambīciju līmeni atbilstoši SBTi trajektorijām, ciktāl tas ir iespējams. 
Pārejas plāns (1. versija) nosaka finansēto SEG emisiju samazinājuma uzraudzības mērķus Citadeles portfelim, balstoties uz valsts, Eiropas Savienības un zinātniski pamatotiem etaloniem. SEG samazinājuma uzraudzības mērķi tiek piemēroti šādiem kreditēšanas portfeļa sektoriem – dzīvojamais nekustamais īpašums, komercīpašumi, enerģētika, transports un lauksaimniecība. Etaloni: SBTi mērķi – ilgtermiņa ambīcija; ES līmeņa mērķi – vēlamais etalons, ko izmanto, ja tas ir iespējams un atbilstošs; valstu mērķi (Latvija, Lietuva, Igaunija) – minimālā prasība, nodrošinot atbilstību saistošajiem valstu pārejas ceļiem.
Portfeļa līmeņa SEG emisiju samazinājuma mērķis tiek aprēķināts kā valstu emisiju samazinājuma mērķu (Latvija, Lietuva, Igaunija) svērtā vidējā vērtība, kur katras valsts svars tiek noteikts pēc Bankas portfeļa emisiju riska darījumu apjoma attiecīgajā valstī. Koncerns ir noteicis četrus SEG emisiju samazinājuma uzraudzības mērķu līmeņus – ambiciozais, pieņemamais, pieļaujamais un nepieļaujamais – lai novērtētu portfeļa atbilstību valstu un starptautiskajiem klimata mērķiem. “Ambiciozais” līmenis atspoguļo ilgtermiņa mērķi, kas ir saskaņots ar zinātniski pamatotu mērķu iniciatīvām (“Science Based Targets initiative” (SBTi)) etaloniem. Tas ataino Koncerna augstāko klimata ambīciju līmeni, atzīstot, ka laika gaitā valstu SEG samazinājuma mērķiem ir paredzēta konverģence ar SBTi trajektorijām.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
“Pieņemamais” līmenis atbilst valstu un ES SEG emisiju samazinājuma mērķiem. Šis diapazons nosaka zemāko robežu atbilstībai saistošajiem valstu mērķiem, vienlaikus stiprinot virzību uz ES līmeņa mērķiem un, cik iespējams, sasniedzot augstāku ambīciju līmeni. “Pieļaujamais” līmenis tiek piemērots, ja portfeļa emisiju rezultāti ir vājāki par attiecīgo valsts mērķi, tomēr ir vērojams absolūto emisiju un emisiju intensitāšu samazinājums. Ja regulārā uzraudzība norāda uz būtisku novirzi šajā līmenī, tiek apsvērti papildu pasākumi, lai atkal nodrošinātu atbilstību emisiju samazināšanas trajektorijām. Tiek pieņemts, ka valstu emisiju mazināšanas politikas un klientu pārejas plāni pakāpeniski veicinās emisiju samazināšanu Bankas portfelī. Ja portfeļa SEG emisijas pieaug, emisiju uzraudzības mērķa pozīcija tiek uzskatīta par “nepieļaujamu”. Šādā gadījumā jāpielieto eskalācijas procedūras un jāievieš stingrāki pasākumi.
Pārejas plāns (1. versija) ir izstrādāts, ņemot vērā vairākus pastāvošos ierobežojumus, galvenokārt attiecībā uz datu kvalitāti, metodoloģisko konsekvenci un sistēmu briedumu. Valstu un ES līmeņa emisiju prognozes (piemēram, Biennial Transparency Report (BTR), Policies and Measures (PAM), National Energy and Climate Plan (NECP) un Eiropas Vides aģentūras (EEA) dati) atšķiras pēc tvēruma, metodoloģijas un bāzes pieņēmumiem, kā rezultātā emisiju samazināšanas trajektorijas var būtiski atšķirties atkarībā no izmantotā datu kopuma. Lielākā daļa portfeļa uzņēmumu pagaidām nesniedz detalizētus ESG vai SEG datus (piemēram, ražošanas apjomu, energoresursu struktūru, transportlīdzekļu aktivitātes datus vai ēku EPC rādītājus). Līdz ar to aprēķini balstās uz ārējiem etaloniem un pieņēmumiem, nevis uz klientu sniegtajiem datiem. Sagaidāms, ka datu pieejamības uzlabošanās un aktīvāka klientu iesaiste pakāpeniski ļaus veikt precīzākus, visaptverošākus un uzticamākus SEG emisiju aprēķinus, tādējādi veicinot ciešāku atbilstību starptautiskajai labākajai praksei un nodrošinot Bankai iespēju noteikt ticamus, datos balstītus emisiju samazinājuma mērķus, kas ir saskaņoti ar valstu klimata plāniem.
Finansēto SEG emisiju samazinājuma uzraudzības mērķu novērtējums — mērķa gads 2030 (salīdzinājumā ar 2024. gada bāzes gadu)  
 
SBTi mērķis
ES mērķis
Absolūts
Absolūtie valstu mērķi
Citadeles portfeļa  
uzraudzības mērķis  
Absolūts 
Intensitāte 
 
Latvija 
Lietuva 
Igaunija 
Dzīvojamais nekustamais īpašums 
-42% 
-45% 
-23% 
-24% 
-17% 
-5% 
-21% 
Komerciālais nekustamais īpašums 
-46% 
-47% 
-23% 
-13% 
-38% 
-11% 
-18% 
Transports 
-12% 
-11% 
-21% 
-9% 
-32% 
-14% 
-11% 
Enerģētika 
-34% 
 
-34% 
-19% 
-32% 
-3% 
-21% 
Lauksaimniecība 
-34% 
 
-3.5% 
-1.6% 
-10.7% 
1.9% 
-4.3% 
Citadeles portfeļa līmeņa SEG emisiju samazinājuma uzraudzības mērķi līdz 2030. gadam tiek novērtēti, salīdzinot tos ar vairākām etalonu trajektorijām, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajām un reģionālajām klimata ambīcijām. SBTi un ES mērķi atspoguļo zinātniski pamatotas un ES līmeņa dekarbonizācijas trajektorijas, savukārt Absolūtie valstu mērķi ataino konkrētās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas emisiju samazinājuma ceļus. Citadeles SEG emisiju samazinājuma uzraudzības mērķi nosaka sagaidāmo finansēto emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 2024. gada bāzes gadu, par mērķa gadu nosakot 2030. gadu. Šie mērķi ir saskaņoti ar valstu emisiju samazinājuma mērķiem, pielāgojot tos portfeļa valstu svērumiem. Science Based Targets initiative (SBTi) pašlaik tiek uzskatīts par ambīciju etalonu, un tiek sagaidīts, ka progress šo mērķu izpildē kļūs iespējams, kad valstu plāni būs pilnībā saskaņoti ar SBTi trajektorijām. Portfeļa līmeņa SEG emisiju samazinājuma mērķi tiek aprēķināti kā valstu emisiju samazinājuma mērķu (Latvija, Lietuva, Igaunija) svērtā vidējā vērtība, kur svērumi balstīti uz Bankas portfeļa emisiju riska darījumu apjomu katrā valstī.
Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli (ESRS 2 SBM-3)
Citadeles būtiskie klimata IRO, kas novērtēti īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā un aptver gan mūsu pašu darbību, gan lejupējās vērtības ķēdes posmus, attiecas gan uz klimata pārmaiņu mazināšanu, gan pielāgošanos. Tie ietver pozitīvu faktisko ietekmi, kas izriet no zaļās un pārejas finansēšanas, negatīvu faktisko ietekmi no SEG emisijām, kas saistītas ar finansēšanas portfeli, kā arī pārejas riskiem, ko rada izmaiņas regulējumā, tirgū un tehnoloģijās. Papildus tam Citadele ir identificējusi risku, kas saistīts ar pielāgošanos klimata pārmaiņām – iespējamu aktīvu vērtības samazinājumu fizisko klimata risku dēļ. Šie IRO ir integrēti kredītpolitikās, klientu iesaistē, produktu izstrādē un Koncerna risku pārvaldības ietvarā, tostarp klimata riska rādītājos, stresa testos un plānošanas procesos.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Citadeles stratēģijas un uzņēmējdarbības modeļa noturību pret klimata pārmaiņām apliecina tās pieeja ilgtspējas integrēšanai pamatdarbībā. Banka tiecas līdz 2050. gadam sasniegt nulles neto finansēto emisiju līmeni, saskaņojot savu praksi ar Parīzes nolīguma mērķiem. Lai atbalstītu šo mērķi, banka 2025. gadā ir izstrādājusi pārejas plānu. Lai atbalstītu zaļo un pārejas finansējumu, Citadele izsniedz zaļo finansējumu un nosaka jaunus ikgadējus zaļā finansējuma mērķus. Ieinteresēto personu iesaiste veicina bankas stratēģijas atbilstību sabiedrības un klientu vēlmēm, nodrošinot, ka Bankas piedāvājums joprojām ir elastīgs un atbilstošs tirgus situācijai. Banka veic regulāru uzņēmējdarbības vides monitoringu un ieinteresēto personu iesaisti, lai sekotu līdzi tirgus tendencēm un klientu vajadzībām. Citadele bija pirmā Baltijā, kas ieviesa zaļo krājkontu, sniedzot iespēju klientiem piedalīties zaļajā pārejā, zinot, ka noguldītie līdzekļi tiek izmantoti oglekļa emisiju samazināšanas projektu finansēšanai. Banka piedāvā virkni zaļo kreditēšanas produktu un ir apņēmusies pielāgoties tirgus vēlmēm, nodrošinot finansējuma pieejamību, vienlaikus proaktīvi izvērtējot pieprasījumu pēc jauniem produktiem un ieviešot tos atbilstoši tirgus vajadzībām.
2025. gadā Bankas izsniegtais zaļais finansējums sasniedza 176.2 miljonus EUR (102.4 miljonus EUR 2024. gadā). Šis finansējums ietvēra zaļos hipotekāros kredītus, elektroauto un uzlādējamo hibrīdauto finansēšanu. Zaļais finansējums ietvēra arī uzņēmumu zaļos aizdevumus, kas ir saskaņoti ar ES Taksonomijas kritērijiem. Šie produkti veicina energoefektivitāti, atjaunojamo enerģiju un zemu emisiju transportu Baltijas reģionā. Zaļā finansējuma produkti ir pieejami, izmantojot digitālās bankas platformas, filiāļu tīklu un korporatīvo klientu apkalpošanas vadītājus, nodrošinot pieejamību plašam klientu lokam.
Noturības analīze, izmantojot scenāriju analīzi un stresa testus  
Citadele ir izmantojusi klimata pārmaiņu scenāriju analīzi, lai novērtētu iespējamo klimata pārmaiņu tendenču turpmāko ietekmi uz Citadeles uzņēmējdarbības modeli un stratēģiju. Lai vadītu šo analīzi, Citadele izmantoja NGFS (Network for Greening the Financial System) scenāriju sistēmu, lai izpētītu dažādus scenārijus un to iespējamo ietekmi uz tās uzņēmējdarbības modeli. NGFS scenāriji ļauj Citadelei veikt detalizētu klimata pārmaiņu radīto finanšu risku analīzi, sniedzot salīdzināmus rezultātus, kas balstīti uz konsekventu globālo mainīgo lielumu kopumu. NGFS scenāriji ir izmantoti arī, lai veiktu klimata stresa testus, tādējādi vēl vairāk uzlabojot izpratni par ar klimatu saistītajiem riskiem. Šie scenāriji ir papildināti ar papildu klimata un makroekonomiskajiem mainīgajiem lielumiem, kas nepieciešami iekšējām klimata risku metodoloģijām un stresa testēšanas modeļiem. NGFS scenāriji nodrošina plašu un ticamu pārejas un fizisko risku iznākumu spektru, tādējādi nodrošinot, ka Citadeles klimata stresa testēšanas ietvars ir visaptverošs, sabalansēts un saskaņots ar ECB un NGFS uzraudzības prasībām. 
Izvēlētie scenāriji gan stresa testēšanas procesam, gan darījumdarbības modeļa ietekmes novērtējumam balstās uz šādiem pieņēmumiem:  
Sakārtots – Net Zero 2050 – tiek pieņemts, ka klimata politika tiek ieviesta agrīni un pakāpeniski kļūst stingrāka. Tā pamatā ir NGFS scenārijs “Neto nulle 2050”, kurā globālā sasilšana tiek ierobežota zem 1.5°C, izmantojot stingru klimata politiku un inovācijas, un aptuveni 2050. gadā tiek sasniegtas nulles CO emisijas.
Neorganizēta - aizkavēta pāreja - tiek pieņemts, ka jauna klimata politika netiks ieviesta līdz 2030. gadam, jo iepriekšējos gados politikas veidotāji nenosaka atbilstošus stimulus, lai varētu notikt zaļā pāreja.
Strauja globālā sasilšana - NDC un pašreizējā politika - atspoguļo ilgtermiņa fiziskos riskus ekonomikai un finanšu sistēmai, ja turpināsies strauja globālā sasilšana. 
Darījumdarbības modeļa ietekmes novērtējuma - scenāriju analīzes rezultāts bija risku un iespēju kvalitatīvs novērtējums tuvākajā, vidējā un ilgākā termiņā, pieņemot, ka portfeļa struktūra, lielums un makroekonomiskie mainīgie lielumi visos periodos nemainījās. Analīze liecina, ka Citadeles portfelis ir labi sagatavots pārejai, ar būtiskām uzņēmējdarbības attīstības iespējām un ierobežotiem finanšu riskiem. Mēs saskatām nepārtrauktu izaugsmi tīras enerģijas apakšsektorā ar potenciālu palielināt zaļā un klimata finansējuma tirgus apjomu, jo samazinās izmaksas un attīstās jaunas tehnoloģijas. Galvenais risks saskaņā ar lielāko daļu scenāriju ietver ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītus valsts politikas pasākumus, kas aptur vai būtiski ierobežo klientu darbību vai noved pie balasta aktīviem noteiktās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, transportā, komunālajos pakalpojumos, atjaunojamās enerģijas un būvniecībā, kā rezultātā Koncernam palielinās kredītrisks visos laika periodos: īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā.
Fiziskā un pārejas riska stresa tests, kas balstīts uz NGFS scenārijiem un aptver visu kredītportfeli, ir integrēts ICAAP. Rezultāti ir integrēti kapitāla papildprasības novērtējumā, lai nodrošinātu Bankas noturību un atbilstošu kapitāla pietiekamību mainīgos klimata risku apstākļos.  
Stresa testēšana tika veikta vairākos laika periodos, lai fiksētu gan īstermiņa korekcijas, gan ilgtermiņa klimata trajektorijas, koncentrējoties uz scenārijiem ar konservatīvāku un nelabvēlīgāku attīstības gaitu, proti: 
Sakārtotas pārejas scenārijs (īstermiņš): 2025.–2027. gadu periods Net Zero 2050 Sakārtotas pārejas (Orderly Transition) ietvaros; 
Nesakārtotas pārejas scenārijs (vidējais termiņš): 2032–2034. gadu periods Kavētas pārejas (Delayed Transition) ietvaros; 
Strauja globālā sasilšana (ilgtermiņš): 2048.–2050. gadu periods pašreizējās politikas (Current Policies) ietvaros, kas ir visnelabvēlīgākais scenārijs, raugoties uz prognozēto IKP ietekmi līdz 2050. gadam un gadsimta beigām. 
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Ietekmes novērtējums, kas iegūts no noturības analīzes:
Ievades scenāriji klimata risku novērtēšanai ir iegūti no NGFS klimata scenāriju prognozēm. NGFS scenāriji nodrošina prognozētus makroekonomiskos rādītājus dažādiem ar klimatu saistītas politikas attīstības scenārijiem. Šīs projekcijas tiek izmantotas kā ievades dati Bankas iekšējā stresa testēšanas ietvarā, lai novērtētu potenciālo klimata pārmaiņu radīto pārejas un fizisko risku ietekmi uz Bankas kredītriska profilu. NGFS scenāriji aptver laika periodu līdz 2050. gadam, kas ir saskaņots ar neto nulles pārejas mērķiem.
Lai iegūtu konservatīvu kombinēto scenārija rezultātu, tika piemērota Net Zero 2050 un pašreizējās politikas scenāriju vidējā ietekme, kas izmantota galīgās ietekmes noteikšanai. Kavētās pārejas scenārijs netika iekļauts kvantitatīvās ietekmes aprēķinā, jo pašreizējā portfeļa struktūrā tas nenoveda pie kapitāla samazinājuma riska. Aptuveni 89% no aprēķinātās ietekmes ir attiecināmi uz “Net Zero 2050” scenāriju, kas paredz sakārtotu pāreju ar agrīnu klimata politikas ieviešanu, izceļot pārejas riska relatīvo nozīmi īstermiņa un vidēja termiņa periodā.
Integrējot vidēja un ilgtermiņa ietekmi īstermiņa novērtējumā ICAAP ietvaros, kopējā finanšu ietekme no ar klimatu saistītajiem riskiem (gan pārejas, gan fiziskajiem) tika novērtēta 0.2% apmērā no aktīviem.
Ietekmes aprēķins, tostarp visu būtisko pieņēmumu un scenāriju pārskatīšana, tiek veikts ik gadu ICAAP procesa ietvaros. Pēdējais novērtējums tika veikts 2025. gada 1. ceturksnī, balstoties uz datiem uz 2024. gada 31. decembri. Iegūtā ietekme ir izteikta kā kapitāls, kas nepieciešams, lai segtu negaidītos nākotnes zaudējumus viena gada periodā, tādējādi nodrošinot noturību nākamajam gadam. (E1-9) 
Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts (ESRS 2 IRO-1)
Citadele identificē un novērtē ar klimatu saistītās ietekmes, riskus un iespējas savā pašu darbībā, kā arī lejupējās un augšupējās vērtību ķēdēs. Process aptver gan klimata pārmaiņu mazināšanu, gan pielāgošanos klimata izmaiņām, koncentrējoties uz SEG emisijām, fiziskajiem riskiem un pārejas riskiem. Plašāku informāciju par procesu skatīt sadaļā ESRS 2 “Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts (IRO-1)”.
Citadele apzinās, ka ar klimatu saistītie riski - gan fiziskie, gan pārejas riski - var ietekmēt Koncerna darbību un uzņēmējdarbības modeli vairākos veidos: (i) kā tiešie riski Citadelei un (ii) kā riski Citadelei ar mūsu klientu, partneru un piegādātāju starpniecību, kurus ietekmē ar klimatu saistītie riski. Koncerns ar klimatu saistītos riskus uzskata par riska faktoriem, kas ietekmē esošās galvenās riska kategorijas, piemēram, kredītrisku, operacionālo risku, tirgus risku, likviditātes risku un stratēģisko risku. Mūsu ar klimatu saistīto risku pārvaldībā tiek ievērota četru pakāpju pieeja - riska identificēšana, novērtēšana, pārvaldība un uzraudzība, kas ir iestrādāta Bankas galvenajos procesos. Ar klimatu saistīto risku integrēšana Citadeles riska pārvaldības sistēmā ir nepārtraukts process, kas tiek regulāri pārskatīts un atjaunināts, lai nodrošinātu atbilstību zinātniskajai vienprātībai un normatīvajām prasībām.
Ar klimatu saistīto risku pārvaldība
Identifikācija
Novērtējums
Risku vadība
Uzraudzība
Būtisko ar klimatu saistīto risku identificēšana, nosakot riska faktorus un riska būtiskuma novērtēšanas procesu.
Portfeļa līmenī: Ar klimatu saistītā riska novērtējums portfeļa un individuālā līmenī kreditēšanas procesā.
Pašu darbībā: ESG karodziņi integrēti darbības riska novērtēšanas procesā
Būtiskiem ESG riskiem ESG scenāriji ir integrēti ICAAP stresa testos
Ar klimatu saistīto risku iekļaušana riska vadības sistēmā
Riska stratēģijā un Riska apetītes ietvarā noteikto ierobežojumu uzraudzība
Vides un sociālā riska notikumu uzraudzība
Ar klimatu saistīto risku identificēšana Ar klimatu saistītos riskus iedala fiziskajos (akūti vai hroniski) un pārejas riskos. Ar klimatu saistītie riski izpaužas caur citām riska kategorijām, tāpēc ir svarīgi noteikt transmisijas kanālus, pa kuriem šie riska faktori ietekmē Banku (piemēram, caur tās darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem). Ar klimatu saistīto riska faktoru iespējamā ietekme ir identificēta visiem galvenajiem riska veidiem. Gan pārejas, gan fiziskie riski tiek identificēti portfeļu līmenī un individuālā līmenī klientiem ar lieliem riska darījumiem. Turklāt vides un sociālie riski tiek novērtēti attiecībā uz visiem svarīgajiem kreditēšanas darījumiem.
Ar klimatu saistītos riskus iedala fiziskajos (akūti vai hroniski) un pārejas riskos. Ar klimatu saistītie riski izpaužas caur citām riska kategorijām, tāpēc ir svarīgi noteikt transmisijas kanālus, pa kuriem šie riska faktori ietekmē Banku (piemēram, caur tās darījumu partneriem vai ieguldītajiem aktīviem). Ar klimatu saistīto riska faktoru iespējamā ietekme ir identificēta visiem galvenajiem riska veidiem. Gan pārejas, gan fiziskie riski tiek identificēti portfeļu līmenī un individuālā līmenī klientiem ar lieliem riska darījumiem. Turklāt vides un sociālie riski tiek novērtēti attiecībā uz visiem svarīgajiem kreditēšanas darījumiem.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
ESG risku novērtējums pašu darbībā ir integrēts darbības riska pārvaldības procesā, aptverot iespējamo ietekmi uz darbības nepārtrauktību, reputāciju un tiesvedības riskiem. Ar ESG saistītā publisko un mediju monitoringu nodrošina Mārketinga un korporatīvās komunikācijas daļa, un rezultāti tiek integrēti reputācijas riska pārvaldības procesā.
Potenciālie pārneses kanāli un klimata saistīto risku faktoru ietekme uz katru prudenciālās uzraudzības riska veidu
Riska veids
Potenciālā ietekme
Kredītrisks
 
Fiziskie un pārejas riski var ietekmēt kredītņēmēju ienākumus vai nodrošinājuma vērtību, samazinot atmaksas spēju un palielinot nokavējuma risku. Hroniski fiziskie riski laika gaitā var negatīvi ietekmēt produktivitāti un aktīvu kvalitāti.
Tirgus risks 
Ar klimatu saistīti šoki un pārejas politikas var ietekmēt aktīvu novērtējumu, palielināt cenu svārstīgumu vai sekmēt to, ka investori sāk dot priekšroku ilgtspējīgiem aktīviem.
Likviditātes risks  
Ar klimatu saistīti notikumi vai pārejas šoki var ietekmēt Bankas spēju piesaistīt finansējumu vai realizēt aktīvus, kā arī sekmēt to, ka klienti vai darījuma partneri izņem naudas līdzekļus savas likviditātes nodrošināšanai. 
Darbības risks 
Fiziskie riski var traucēt kritisko infrastruktūru un pakalpojumu darbību. Pārejas riski var palielināt atbilstības, juridiskos un reputācijas riskus. 
Stratēģijas risks
Ilgtspējas mērķu nesasniegšana vai uzņēmējdarbības stratēģijas nepielāgošana pārejas prasībām var radīt reputācijas riskus vai tirgus daļas zaudēšanu.
Ar klimatu saistītais pārejas risks tiek uzskatīts par nozīmīgāko klimata faktoru Bankas kreditēšanas portfelī. Pārejas riska faktori tiek novērtēti, izmantojot ārējos avotus, piemēram, Eiropas Vides aģentūru un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NECP), kā arī nozaru SEG emisiju intensitātes datus.
Uz 2025. gada 31. decembri paaugstināta pārejas riska sektori ietver lauksaimniecību, elektroenerģijas un gāzes apgādi, transportu un atsevišķus ražošanas segmentus. Būvniecība, nekustamais īpašums un autotransporta vairumtirdzniecība arī tiek uzraudzītas, ņemot vērā to pakļautību jaunajiem energoefektivitātes standartiem un tīra transporta regulējumiem.
Citadeles darbība ir koncentrēta Baltijas reģionā, un tai ir līdzīga pakļautība gan akūtiem, gan hroniskiem fiziskajiem riskiem. Fizisko risku novērtējumā tiek ņemti vērā 8 klimata apdraudējumi: upju plūdi, piekrastes plūdi, ūdens trūkums, sausums, ārkārtējs karstums, meža ugunsgrēks, zemestrīce un zemes nogruvumi. Ja iespējams, fiziskā riska novērtējums tiek veikts ģeotelpiskajā līmenī. Fiziskā riska līmenis tiek noteikts, pamatojoties uz novērtēšanas pieeju, kas sniegta izvēlētajos ārējos avotos. Upju plūdu risks ir novērtēts kā būtisks visiem komerciālajiem un dzīvojamajiem nekustamajiem īpašumiem. Sausuma un ūdens trūkuma riska būtiskums ir noteikts tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības segmentam, jo šīs nozares ir ļoti atkarīgas no ūdens resursu pieejamības un optimāliem laika apstākļiem.
Ar klimatu saistīto risku uzraudzība. Visi identificētie būtiskie ar klimatu saistītie riski ir integrēti Riska apetītes ietvarā un Riska stratēģijā, izstrādājot attiecīgos galvenos risku rādītājus (KRI) gan fiziskajiem, gan pārejas riskiem. Riska darījumu koncentrācijas tiek regulāri uzraudzītas pa riska līmeņiem, izmantojot nozaru vides riska rādītājus un nekustamā īpašuma nodrošinājuma fizisko risku rādītājus. Citadele regulāri pārskata robežvērtības un koncentrācijas limitus, lai nodrošinātu atbilstību stratēģijai un pareizas banku darbības prakses ievērošanu, saglabājot šiem principiem atbilstošu vēlmi uzņemties risku. 2025. gada 31. decembrī visi uzraudzītie klimata un vides riska koncentrācijas līmeņi bija pieņemamo robežvērtību robežās, kas noteiktas Riska apetītes ietvarā un Riska stratēģijā.
Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistās rīcībpolitikas (E1-2 un ESRS 2 MDR-P)
Citadele Koncerna politikas attiecas gan uz pašu darbību, gan uz augšupējās un lejupējās vērtību ķēdēm, nodrošinot konsekventu ar klimatu saistīto ietekmju, risku un iespēju pārvaldību. Politiku ieviešanas uzraudzība tiek nodrošināta ar regulāriem pārskatiem, iekšējiem auditiem un ESG ziņošanu valdei un padomei. Saskaņā ar dubultā būtiskuma novērtējumu vadība galveno uzmanību pievērš lejupējās vērtību ķēdes ietekmēm to augstākās nozīmības dēļ, savukārt augšupējās ietekmes tiek identificētas un pārvaldītas samērīgi.
AS Citadele banka ir pieņēmusi vairākas politikas, procedūras un iekšējos dokumentus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Galvenie politikas līmeņa dokumenti ir ESG politika, ESG riska politika, Riska stratēģija un Riska apetītes ietvars, Kredītriska pārvaldības politika, Operacionālā un reputācijas riska pārvaldības politika un Zaļās kreditēšanas ietvars. Citadele ir arī pieņēmusi vairākas procedūras un instrukcijas, kuru mērķis ir risināt ar vidi saistītus jautājumus, tostarp kreditēšanas darījumu kredītriska novērtējumu, operacionālā riska un kontroles pašnovērtējumu, kā arī instrukciju par vides, sociālā un klimata riska novērtējumu kreditēšanas procesā. Ar klimatu saistītās ietekmes augšupējā vērtību ķēdē galvenokārt rodas no precēm un pakalpojumiem, kas tiek iepirkti Koncerna pašu darbības nodrošināšanai. Šīs ietekmes tiek pārvaldītas, izmantojot Koncerna iepirkumu un piegādātāju pārvaldības prakses, tostarp ņemot vērā vides, sociālos un pārvaldības riskus piegādātāju atlases procesā un nodrošinot atbilstību Piegādātāju rīcības kodeksam. Visi dokumenti tiek regulāri pārskatīti un pēc vajadzības atjaunināti. Politikas līmeņa dokumentus pieņem valde, un tos apstiprina padome. Procedūras un instrukcijas apstiprina attiecīgo funkciju vadītāji. Lai nodrošinātu atbildību par īstenošanu, visi dokumenti tiek saskaņoti ar iesaistītajām pusēm, kas atbildīgas par to izpildi. Ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos saistītās politikas visiem darbiniekiem ir pieejamas Citadele “Confluence” vietnē.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
AS Citadele banka ESG politika nosaka ietvaru un principus vides, sociālo un pārvaldības (ESG) jautājumu pārvaldībai Citadeles Koncernā. Tās mērķis ir definēt Koncerna ilgtspējas ambīcijas un mērķus, integrēt ESG faktorus ikdienas darbībā un iekļaut ESG apsvērumus vispārējā uzņēmējdarbības stratēģijā. Viens no tās galvenajiem elementiem ir vides atbildība, jo īpaši klimata pārmaiņu risināšana, izmantojot tādas iniciatīvas kā zaļais finansējums, ieguldījumi atjaunojamajos energoresursos un pāreja uz klimatneitrālu darbību. Šī politika atbilst Parīzes nolīgumam, jo tā ir vērsta uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un ilgtspējīgas, zemu oglekļa emisiju ekonomikas veicināšanu.
Riska stratēģija un Riska apetītes ietvars nosaka ar ESG riskiem saistīto risku koncentrācijas ierobežojumus un robežvērtības, kā arī nosaka prioritāti ilgtspējīgai attīstībai kā būtiskai dzīves kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus saglabājot resursus nākamajām paaudzēm. Saskaņā ar ES un reģionālajiem mērķiem Koncerns ir apņēmies līdz 2050. gadam panākt nulles neto emisijas savā finansētajā portfelī, atspoguļojot savu ambīciju veicināt ilgtspēju un atbalstīt klientus pārejā uz videi draudzīgu darbību. Koncerns iekļauj ESG faktorus savā riska pārvaldības sistēmā, novērtējot ar klimatu un vidi saistītos riskus, tostarp fiziskos un pārejas riskus, kā arī sociālos un pārvaldības riskus. Ikgadējais ESG risku būtiskuma novērtējums sniedz informāciju par tās Riska apetītes ietvaru un pielāgojas mainīgajiem riskiem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Citadele veicina ilgtspējīgu praksi, lai samazinātu ietekmi uz vidi, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un paplašinātu zaļā finansējuma un ieguldījumu iespējas.
ESG Riska politika nosaka ESG riska pārvaldības sistēmas pamatelementus, ESG riska pārvaldības mijiedarbību un integrāciju Koncerna procesos. Politikā ir izklāstīta trīs aizsardzības līniju pārvaldības struktūra ar konkrētiem pienākumiem, kas piešķirti uzņēmējdarbības funkcijām, riska pārvaldības grupām un iekšējam auditam, lai nodrošinātu ESG risku pārraudzību un mazināšanu. Šī politika ietver arī nulles toleranci pret zaļmaldināšanu (greenwashing) un nosaka saskaņošanu ar regulatīvajiem standartiem un ilgtspējas mērķiem, lai nodrošinātu ESG riska pārvaldības prakses pārredzamību un atbildību.
Kredītriska pārvaldības politikā ESG novērtējums ir iekļauts kā daļa no klientu novērtēšanas procesa, tajā ir iekļauti noteikumi par nodrošinājuma novērtēšanu un, ja nepieciešams, ir norādīts, ka tiek ņemti vērā ar ESG un klimatu saistītie riska faktori. Tā arī nosaka ar klimatu saistīto faktoru iekļaušanu klientu ikgadējā pārskatīšanas procesā. Operacionālā un reputācijas riska politika nosaka ESG riska pārvaldības procesu operacionālā riska jomā.
AS Citadele banka Zaļās kreditēšanas ietvars nosaka principus, pēc kuriem Koncerns vadās zaļā finansējuma praksē, kas atbilst Parīzes Klimata nolīgumam, ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ES Taksonomijai. Šīs sistēmas mērķis ir atbalstīt vides ilgtspējīgas iniciatīvas, piedāvājot zaļā finansējuma risinājumus privātajiem un korporatīvajiem klientiem, piemēram, zaļos hipotekāros kredītus, transportlīdzekļu līzingu, atjaunojamās enerģijas projektus un energoefektivitātes uzlabojumus. Zaļie aizdevumi ir vērsti uz projektiem un aktīviem, kas samazina oglekļa emisijas un veicina ilgtspēju, tostarp atjaunojamo enerģiju, energoefektīvām ēkām un videi draudzīgu transportu. Šī sistēma attiecas uz visām uzņēmējdarbības vienībām un uzsver ilgtermiņa vides, sociālos un ekonomiskos mērķus.
CBL Asset Management ir pieņēmusi (to ir pieņēmusi arī CBL Life) atsevišķu Ilgtspējas un iesaistes politiku. Šī politika nosaka pamatprincipus un elementus, lai nodrošinātu, ka, pārvaldot ieguldījumu fondus, valsts fondēto pensiju shēmas vai privāto pensiju fondu izveidotos pensiju plānus un individuālos ieguldījumu portfeļus, tiek ievēroti ESG faktori un iesaistes principi). Turklāt tā sniedz sīkāku informāciju par ESG faktoru integrēšanu aktīvu pārvaldītāja ieguldījumu pārvaldības procesā, tostarp par būtiskas negatīvas ietekmes (Regulas (ES) 2019/2088 izpratnē) mazināšanu, izmantotajām metodēm, informācijas un datu avotiem, ierobežojumiem, ja tādi ir, un atbilstības uzraudzību.
Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām (E1-3 un ESRS 2 MDR-A)
2025. gadā Citadele turpināja īstenot savus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās mērķus, īstenojot būtiskas stratēģiskas un operacionālas aktivitātes. Banka ir izstrādājusi Pārejas plānu (1. versija), kas nosaka pamatu ilgtermiņa saskaņošanai ar neto nulles finansēto emisiju mērķi līdz 2050. gadam. Šajā plānā ir noteikts, ka sākotnējais mērķis ir stabila metodoloģiskā ietvara izveide un datu kvalitātes uzlabošana, lai nodrošinātu ticamu, pierādījumos balstītu mērķu noteikšanu un klimata mērķu integrāciju biznesa un risku pārvaldības procesos. Pārskata gadā īstenotās aktivitātes galvenokārt attiecās uz stratēģiskā ietvara izveidi, kā arī atsevišķām produktu un klientu iesaistes iniciatīvām, savukārt pārējās turpmāk aprakstītās darbības ir nepārtrauktas un turpināsies arī pēc pārskata gada beigām.
Gada laikā Citadele ieviesa jaunu, nenodrošinātu zaļo patēriņa kredītu, lai atbalstītu mājsaimniecību ieguldījumus energoefektīvos mājokļa uzlabojumos, tādējādi paplašinot savu ilgtspējīga finansējuma produktu piedāvājumu. Banka uzsāka arī klientu iesaistes aktivitātes, kuru mērķis ir veicināt izpratni par pārejas un fiziskajiem klimata riskiem, uzlabot klientu līmeņa ESG datu kvalitāti un atbalstīt klientus viņu pašu dekarbonizācijas procesos.
Pastāvīgi tiek veiktas tādas darbības kā klimata risku novērtēšanas metodoloģiju pilnveide, ESG apsvērumu integrēšana Koncerna risku un pārvaldības ietvaros, kā arī zaļā finansējuma paplašināšana atbilstoši ES Taksonomijai un Zaļā finansējuma ietvaram. Efektīvai klimata politiku īstenošanai ir piešķirti nepieciešamie cilvēkresursi un finanšu resursi, tostarp klimata risku integrācijai biznesa un risku pārvaldības procesos, ESG datu un sistēmu uzlabošanai un ilgtspējīga finansējuma piedāvājuma paplašināšanai. Šīs aktivitātes ir integrētas Bankas regulārajā biznesa plānošanas un budžeta procesā, atbalstot tās ilgtermiņa ilgtspējas mērķus un neto nulles ambīciju.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji (E1-4)
Lai saskaņotu Bankas finansētās emisijas ar valstu un ES klimata mērķiem, 2025. gadā Pārejas plāna (1. versija) ietvaros Citadele izveidoja sākotnējos ar klimatu saistītos uzraudzības mērķus. Pirmajā fāzē (2026–2027) uzraudzības ietvars seko portfeļa rezultātiem, salīdzinot tos ar valsts politikas vadlīnijās noteiktajām SEG samazinājuma trajektorijām, ES un SBTi etaloniem. Uzraudzības mērķi aptver galvenos finansēšanas sektorus – hipotekāro kreditēšanu, komercīpašumus, enerģētiku, transportu un lauksaimniecību – un koncentrējas uz finansēto emisiju intensitātes samazināšanu un portfeļa saskaņošanu ar zemu oglekļa emisiju aktivitātēm.
Pārejas plāns (1. versija) ievieš pusgada uzraudzības rādītājus, lai novērtētu izmaiņas emisiju intensitātē un portfeļa struktūrā, balstoties uz minimālajām datu prasībām katram segmentam, tādējādi uzlabojot datu pārklājumu un kvalitāti. Pieaugot metodoloģiskajai kapacitātei un datu briedumam, Citadele plāno noteikt kvantitatīvus, zinātniski pamatotus mērķus, kas atbilst 1.5°C trajektorijai, ievērojot SBTi principus. Ilgtermiņa mērķis ir panākt neto nulles finansētās emisijas līdz 2050. gadam, savukārt starpposma progress tiek vērtēts, analizējot portfeļa tendences un veicot regulāras risku pārskatīšanas.
Pārejas plāns (1. versija) ievieš pusgada uzraudzības rādītājus, lai novērtētu izmaiņas emisiju intensitātē un portfeļa struktūrā, balstoties uz minimālajām datu prasībām katram segmentam, tādējādi uzlabojot datu pārklājumu un kvalitāti. Pieaugot metodoloģiskajai kapacitātei un datu briedumam, Citadele plāno noteikt kvantitatīvus, zinātniski pamatotus mērķus, kas atbilst 1.5°C trajektorijai, ievērojot SBTi principus. Ilgtermiņa mērķis ir panākt neto nulles finansētās emisijas līdz 2050. gadam, savukārt starpposma progress tiek vērtēts, analizējot portfeļa tendences un veicot regulāras risku pārskatīšanas.
Plānā ir noteikti portfeļa līmeņa GDR, lai uzraudzītu progresu galvenajos sektoros. 2026. gadā prioritātes ietver datu pārklājuma paplašināšanu, energoefektivitātes rādītāju uzlabošanu un klientu iesaisti emisiju samazināšanas plānu izstrādē. Nekustamā īpašuma segmentā mērķi ir palielināt jauno mājokļu kredītu īpatsvaru objektiem ar EPC B klasi vai augstāku, kā arī nodrošināt pilnu EPC datu pieejamību jaunajiem un komerciālajiem portfeļiem. Transporta un līzinga segmentos galvenais uzdevums ir CO2 datu uzlabošana finansētajiem autoparkiem un zema un nulles emisiju transportlīdzekļu finansēšanas veicināšana. Uzņēmumu un enerģētikas sektoros Citadele tiecas panākt visu lielo klientu pārejas plānu iesniegšanu un pilnu SEG un enerģijas datu pieejamību finansētajiem atjaunojamās enerģijas projektiem. Šie GDR veido pamatu turpmākiem kvantitatīviem emisiju samazināšanas mērķiem un atbalsta saskaņošanu ar valstu un ES klimata mērķiem.
Citadele neizmanto oglekļa kompensācijas vai kredītus savu SEG samazināšanas mērķu sasniegšanai. Banka ir noteikusi arī kvantitatīvu, darbībās balstītu mērķi – jauno zaļo aizdevumu gada mērķi un 8. panta fondu mērķi – aptverot savu lejupējās vērtību ķēdi caur kreditēšanas un aktīvu pārvaldīšanas aktivitātēm. Mērķi tiek saskaņoti ar vadību un biznesa struktūrvienībām un ir integrēti Koncerna stratēģijā un Biznesa plānā, ko apstiprina valde un padome. Tie tiek noteikti, balstoties uz ES Taksonomijas un SFDR kritērijiem, izmantojot Bankas portfeļa datus un normatīvajos aktos noteiktās definīcijas. Mērķu definīcijās, pamatā esošajos rādītājos vai metodoloģijās katrā attiecīgajā gada mērķu noteikšanas ciklā izmaiņas nav veiktas.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Kopsavilkums par saiknēm starp būtiskajiem IRO, politikām, rīcībām, rādītājiem un mērķiem 
 IRO 
Būtiskie IRO 
Rīcība 2025. gadā 
Rādītāji un mērķi 
Politikas 
Pozitīva faktiskā ietekme 
Zaļais un pārejas finansējums  
Zaļā kreditēšana un investīcijas 
Uzraudzība (pastāvīga) 
Nenodrošinātais zaļais kredīts privātpersonām ieviests (Mājsaimniecību energoefektivitātes kredīts) 
Finansējuma ierobežošana aktivitātēm ar kaitīgu ietekmi uz vidi (pastāvīgi) 
Ikgadējais jauno zaļo aizdevumu mērķa rādītājs 
8. pantā paredzētā finansējuma mērķis 
ESG politika 
Stratēģija un biznesa plāns 
Zaļās kreditēšanas ietvars 
CBL AM Ilgtspējas un iesaistes politika 
Riska apetītes ietvars 
Riska stratēģija 
Izslēgto nozaru saraksts, kas ierobežo finansējumu aktivitātēm ar būtisku negatīvu ietekmi uz vidi vai sabiedrību.
Negatīva faktiskā ietekme 
SEG emisijas no portfeļa 
Pārejas plāna izstrāde 
SEG emisiju mērīšana un informācijas atklāšana 
Klientu iesaiste datu kvalitātes uzlabošanai 
Finansētās emisijas 
Nekustamā īpašuma nodrošinājuma energoefektivitātes klases (EPC) 
Nav mērķu 2025. gadam 
Stratēģija un biznesa plāns 
Pārejas plāns 
SEG emisiju aprēķinu procedūra 
Informācijas atklāšana par ES taksonomiju 
Ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas procedūra 
Riski 
Pārejas riski, ko izraisa regulējuma un tirgus pārmaiņas 
Ikgadējais ar klimatu saistīto risku būtiskuma novērtējums 
Pārejas riska rādītāji (KRI) iekļauti Riska stratēģijā (RS) un Riska apetītes ietvarā (RAF) 
KRI ceturkšņa uzraudzība, izmantojot CRO ziņojumu un stratēģijas uzraudzības ziņojumu 
Kopējais pārejas riska līmenis kreditēšanas portfelim un vērtspapīru portfelim 
KRI, kas saistīti ar pārejas riska koncentrāciju  
ESG riska politika 
Riska apetītes ietvars 
Riska stratēģija 
ESG risku būtiskuma novērtēšanas procedūra 
Riski 
Aktīvu vērtības samazināšanās fizisko klimata risku dēļ 
Ikgadējais ar klimatu saistīto risku būtiskuma novērtējums 
Fizisko risku rādītāji (KRI) iekļauti Riska stratēģijā (RS) un Riska apetītes ietvarā (RAF) 
KRI pusgada uzraudzība, izmantojot CRO ziņojumu 
Kopējais fiziskā riska līmenis kreditēšanas portfelim 
KRI, kas saistīti ar fiziskā riska koncentrāciju  
ESG riska politika 
Riska apetītes ietvars 
Riska stratēģija 
ESG risku būtiskuma novērtēšanas procedūra 
Progress klimata mērķu izpildē – 2025. gads salīdzinājumā ar mērķi un iepriekšējiem gadiem 
 
 
Mērķi
Faktiski
 
2026  
2025  
 
2025 
2024 
Jauns zaļais finansējums, milj. EUR
75 
100 
 
176 
102 
Fondi saskaņā ar SFDR 8 (CBL Asset Management), skaits
 
1., 2., 3. tvēruma bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas (E1-6)  
 
Retrospektīvs 
Atskaites punkti un mērķa gadi 
 (tCO2eq) 
Bāzes gads  
2024 
2025 
Izmaiņas, % 
2030 
2050 
Gada % mērķis/ bāzes gads 
1. tvēruma SEG emisijas 
 
 
 
 
 
 
Bruto 1. tvēruma SEG emisijas 
            79.2  
75.1 
(5%)
  
  
  
2. tvēruma SEG emisijas 
 
 
  
 
  
  
Uz atrašanās vietu balstītas 2. tvēruma bruto SEG emisijas 
1,642.6  
1,291.5
(21%)
  
  
  
Uz tirgu balstītas 2. tvēruma bruto SEG emisijas  
521.7  
452.1
(13%)
  
  
  
Būtiskas 3. tvēruma SEG emisijas 
 
 
  
 
  
  
15 Investīcijas 
1,449,653.4
1,626,501.5
12%
  
  
  
No kā: aizdevumi un vērtspapīri 
1,117,723.6
1,135,693.2
2%
  
  
  
No kā: pārvaldībā esošie aktīvi 
331,929.8
490,808.3
48%
  
  
  
Kopā SEG emisijas 
  
 
  
  
  
  
Kopējās SEG emisijas (balstītas uz atrašanās vietu) 
1,451,375.2
1,627,868.1
12%
  
  
  
Kopējās SEG emisijas (balstītas uz tirgu) 
1,450,254.4
1,627,028.7
12%
  
  
  
Piezīme: 1. un 2. tvēruma aprēķinos ir iekļauts novērtējums par pēdējo mēnesi. 3. tvēruma 1.–14. kategorijas ir izslēgtas, jo tās tiek uzskatītas par nebūtiskām. 
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Vislielāko Citadeles ietekmi uz klimatu rada Koncerna klienti. Šīs netiešās emisijas rodas klientu darbības un aktivitāšu rezultātā. Citadeles kopējās finansētās emisijas, ko rada kredītportfelis, ir atspoguļotas turpmāk tabulā, iedalot tās šādās nozaru kategorijās (saskaņā ar PCAF metodi): hipotekārie kredīti, komerciālais nekustamais īpašums, mehāniskie transportlīdzekļi un aizdevumi korporatīvajiem klientiem. Tabulas mērķis ir sniegt ieskatu par Citadeles kopējām finansētajām emisijām no kredītportfeļa, kā arī emisijām no vērtspapīriem un pārvaldīšanā esošiem aktīviem (AuM).
2025. gadā kopējās finansētās SEG emisijas palielinājās par 12% salīdzinājumā ar 2024. gadu. Kreditēšanas portfeļa emisijas saglabājās būtiski nemainīgas (–0.2%), savukārt aktīvu pārvaldīšanas (AuM) emisijas pieauga par 48%, bet vērtspapīru emisijas – par 24%. Attiecīgi 63% no finansētajām emisijām radās kreditēšanas portfelī, 6% – vērtspapīros un 30% – aktīvu pārvaldīšanā (AuM).
3. tvēruma finansēto emisiju intensitāte 
 
2025
Veids 
Kopā bruto atlikums, milj.EUR 
tCO2 e 
Emisiju intensitāte
tCO2e /EURm 
PCAF datu kvalitātes vidējais rādītājs 
Vērtspapīri 
157.6
103,812
659
3.3
Aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei 
1,267.8
248,853
196
4.2
Aizdevumi korporatīvajiem klientiem 
819.8
727,940
888
3.9
Komerciālie nekustamie īpašumi 
472.8
25,857
55
4.0
Nekustamā īpašuma ķīlas 
979.0
29,232
30
4.0
Pārvaldībā esoši aktīvi 
1,189.5
490,808
413
2.9
1,626,502
333
2024. gada finansēto emisiju rādītāji (kā atspoguļots 2024. gada ilgtspējas ziņojumā) ir koriģēti, lai atspoguļotu valsts parāda instrumentu izslēgšanu no ziņošanas tvēruma (kā skaidrots turpmāk tekstā), kā arī datu kvalitātes uzlabojumus un SEG emisiju aprēķinu metodoloģiju precizēšanu, tostarp pārdales starp kreditēšanas kategorijām, kas ietekmēja kategoriju līmeņa finansētās emisijas un emisiju intensitātes. Šo izmaiņu rezultātā kopējās finansētās SEG emisijas ir samazinājušās par 11% salīdzinājumā ar iepriekš ziņotajiem rādītājiem (no kuriem 9% izriet no valsts parāda instrumentu izslēgšanas). Lai arī kreditēšanas portfeļa kopējās SEG emisijas (automašīnu kredīti, uzņēmumu kredīti, komercīpašumi un hipotekārie kredīti) būtiski nemainījās (-0.8%), ir notikušas izmaiņas emisiju sadalījumā pa aktīvu klasēm. Ar vērtspapīriem un pārvaldīšanā esošiem aktīviem (AuM) saistītās finansētās emisijas samazinājās attiecīgi par 64.5% un 6.3%. Līdz ar to ir mainījusies aktīvu klašu relatīvā ietekme uz kopējām finansētajām SEG emisijām: tagad 71% no kopējām emisijām veido kreditēšanas portfelis (iepriekš – 64%), 6% vērtspapīri (iepriekš – 14%) un 23% AuM (iepriekš – 22%).

 
 
 
 
 
 
 
 
 
2024 (koriģēts)
 
2024 (iepriekš ziņots)
Veids 
Kopā bruto atlikums, milj.EUR 
tCO2 e 
Emisiju intensitāte
tCO2e /EURm 
PCAF datu kvalitātes vidējais rādītājs 
 
Kopā bruto atlikums, milj.EUR 
tCO2 e 
Emisiju intensitāte
tCO2e /EURm 
PCAF datu kvalitātes vidējais rādītājs 
Vērtspapīri 
225.7
83,878
372
3.6
 
1,236.0 
236,004
191
2.3 
Aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei 
1,024.6
213,185
208
4.2
 
977.9 
101,581
104
4.7 
Aizdevumi korporatīvajiem klientiem 
792.3
766,187
967
4.0
 
793.1 
842,166
1,062
4.0 
Komerciālie nekustamie īpašumi 
388.0
21,128
54
4.1
 
435.1 
30,108
69
4.0 
Nekustamā īpašuma ķīlas 
905.1
33,345
37
4.2
 
814.8 
68,710
84
4.1 
Pārvaldībā esoši aktīvi 
1,068.9
331,930
311
2.6
 
1,211.4 
354,289
292
2.3 
1,449,653
329
1,632,858
540
SEG emisiju intensitāte, pamatojoties uz neto ieņēmumiem 
Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas (1., 2. un 3. tvērums) attiecībā pret Bankas neto ieņēmumiem, ko mēra CO2 ekvivalenta metriskajās tonnās uz miljonu EUR ieņēmumu (tCO2e/EURm). 
 
Mērvien. 
2025 
2024
(koriģēts) 
2024 
(iepriekš ziņots)
Neto ieņēmumi (pamatdarbības ienākumi) 
milj. EUR 
221.5
234.8
234.8
SEG intensitāte (balstīta uz atrašanās vietu) 
tCO2e /EURm 
7,349.1
6,182.4
6,962.8
GHG intensitāte (balstīta uz tirgu) 
tCO2e /EURm 
7,345.3
6,177.6
6,958.1
Saskaņošanas piezīme: Skat. peļņas vai zaudējumu aprēķinu finanšu pārskatos 
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
SEG emisiju aprēķini. Siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek aprēķinātas, izmantojot Siltumnīcefekta gāzu (SEG) protokola korporatīvās uzskaites un pārskatu sniegšanas standarta metodoloģijas A daļu: Finansētas emisijas. Otrais izdevums, PCAF (2022). Rezultāti ir izteikti CO2 ekvivalentos, kas ir universāla siltumnīcefekta gāzu mērvienība, kura norāda globālās sasilšanas potenciālu. Citadele uzskaita 1. un 2. tvēruma SEG emisijas, kā arī iekļauj būtiskās uz savu darbību attiecināmās 3. tvēruma kategorijas.
Citadeles tiešās emisijas (1. tvērums) ir emisijas no stacionāriem dīzeļdegvielas ģeneratoriem Citadeles telpās, kas nodrošina darbības nepārtrauktību elektroenerģijas padeves pārtraukumu gadījumā, no mobilās sadedzināšanas, izmantojot uzņēmumam piederošos transportlīdzekļus, kā arī no noplūdes emisijām no gaisa kondicionēšanas iekārtām, ko izmanto Citadeles biroja telpās un datu centra iekārtās. Citadeles netiešās SEG emisijas (2. tvērums) ir iepirktā elektroenerģija un siltumenerģija. Iepriekšējo darbību 3. tvēruma emisijas ietver iepirktās preces un pakalpojumus; elektroenerģijas un siltuma zudumus elektrotīklos, siltumenerģijas ražošanas netiešo ietekmi; emisijas no darbinieku pārvietošanās uz darbu, attālinātā darba un komandējumiem, kā arī darbības laikā radušos atkritumus. 3. tvēruma lejupējās emisijas ietver finansētās investīcijas (3. tvēruma 15. kategorijas emisijas), kas ir nozīmīgākā kategorija pēc radīto emisiju apjoma, salīdzinot ar kopējām 3. tvēruma un Koncerna kopējām SEG emisijām. 3. tvēruma 1.–14. kategorijas netiek iekļautas ziņošanā, jo tās ir novērtētas un noteiktas kā nebūtiskas.
Citadele ziņo par SEG emisijām, pamatojoties uz darbības kontroli. Saskaņā ar šo pieeju uzņēmums uzskaita 100% SEG emisiju no darbībām, kuras tā vai kāds no tās meitasuzņēmumiem kontrolē. Tā neuzskaita SEG emisijas no darbībām, kurās tai pieder līdzdalība, bet nav operatīvās kontroles. Uzņēmuma darbības kontrolē esošie objekti - Bankas meitasuzņēmumi, filiāles un klientu apkalpošanas centri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Darbības dati SEG emisiju aprēķiniem tika iegūti vai nu no Citadeles iekšējām datu pārvaldības sistēmām, vai no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem. Aprēķinos izmantotie emisiju faktori ir iegūti no viena no šādiem avotiem: valstīm specifiskie emisiju faktori siltumenerģijas ražošanai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas iegūti no valstu ziņojumiem vai valdības oficiāli publicētajiem datiem; Apvienotās Karalistes valdības SEG konversijas faktori uzņēmumu ziņošanai // Siltumnīcefekta gāzu ziņojumi: pārrēķina koeficienti 2025 - GOV.UK (www.gov.uk). Latvijā, Lietuvā un Igaunijā iegādātās zaļās elektroenerģijas gadījumā elektroenerģijas piegādātāju izsniegtie sertifikāti tika izmantoti, lai apliecinātu elektroenerģijas atjaunojamo izcelsmi, un tie aptvēra 75.8% no kopējā iegādātās elektroenerģijas apjoma. Pamatojoties uz šiem sertifikātiem, saskaņā ar uz tirgu balstītu metodi tika pieņemts nulles emisijas faktors. Attiecībā uz atlikušajiem 24.2% no 2. tvēruma iepirktās elektroenerģijas, tika izmantoti emisijas faktori, ko nosaka Emisijas organizāciju asociācija – Association of Issuing Bodies (AIB), attiecībā uz tirgu balstītu metodi izmantoti atlikuma maisījuma (residual mix) emisiju faktori un emisiju faktori, ko nosaka piegādātāju kombinācija, izmantojot uz atrašanās vietu balstītu metodi. 2. tvēruma iepirktās siltumenerģijas aprēķini tiek veikti, gan balstoties uz atrašanās vietu, gan uz tirgu. Igaunijā siltumenerģijas patēriņš tiek aprēķināts, izmantojot piegādātāja sniegtos tirgū balstītos emisiju faktorus; savukārt Latvijā un Lietuvā, piegādātāja specifisku datu trūkuma dēļ, abas pieejas pašlaik balstās uz vieniem un tiem pašiem elektroenerģijas tīkla vidējiem emisiju faktorus. Šie faktori ir iegūti no publiski pieejamām valstu metodikām un zinātniskām publikācijām, kas attiecas uz Latviju, Lietuvu un Igauniju. 3. tvēruma 15. kategorijas emisiju aprēķinos tika izmantoti dati no Partnerības oglekļa dioksīda uzskaites finanšu (PCAF) datubāzes. Emisiju faktori tika izvēlēti, pamatojoties uz SEG protokola korporatīvajā standartā izklāstītajiem principiem un vadlīnijām. Priekšroka tika dota visprecīzākajiem un konkrētai nozarei, vietai un darbības kontekstam atbilstošākajiem faktoriem. Kad vien iespējams, tika piemēroti reģionam vai valstij specifiski emisiju faktori, kā arī nozarei specifiskas vērtības.
Nozīmīgas un nebūtiskas 3. tvēruma emisijas 
Pamatojoties uz Citadeles novērtējumu, Koncerns ir secinājis, ka lielākā daļa (vairāk nekā 99%) tā 3. tvēruma emisiju rodas no klientu darbības un ieguldījumu vērtspapīriem (15. kategorija). Pārējās 3. tvēruma emisijas 1.-14. kategorijā veido mazāk nekā 1%, tāpēc tās tiek uzskatītas par nenozīmīgām. Rezultātā 1.-14. kategorija ir izslēgta no Citadeles 3. tvēruma emisiju ziņojuma. Tomēr Citadele turpinās aprēķināt un uzraudzīt 3. tvēruma emisijas visās kategorijās iekšējās plānošanas un klimata mērķu izpildes uzraudzības vajadzībām. Par bāzes gadu ir noteikts 2024. gads.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Kreditēšanas portfeļa 3. tvēruma emisijas (15. kategorija) 
3. tvēruma emisijas Citadele aprēķina saskaņā ar Globālo SEG uzskaites un ziņošanas standarta A daļu: finansētās emisijas, otrais izdevums, PCAF (2022). Finansētās emisijas aprēķina, reizinot attiecināšanas koeficientu ar aizņēmēja vai ieguldījumu saņēmēja emisijām (Globālais SEG uzskaites un ziņošanas standarts finanšu nozarei, 38. lpp.), kā detalizētāk aprakstīts tālāk katram aktīvu veidam. Aizdevumiem korporatīvajiem klientiem, aizdevumiem komerciālā nekustamā īpašuma iegādei, mājokļu hipotēkām un aizdevumiem mehānisko transportlīdzekļu iegādei emisijas tiek aprēķinātas, izmantojot netiešus avotus, piemēram, datus no ārējām datubāzēm, piemēram, PCAF, vai aplēstos nozares vidējos rādītājus, ja dati nav pieejami. Šīs aplēses atspoguļo klientu emisijas, un šo rādītāju sagatavošanā tiek izmantoti aptuvenie rādītāji, jo informācija no klientiem nav pieejama. Līdz ar to precizitātes līmenis ir atšķirīgs. Zemāki PCAF rādītāji (1, 2 un 3) tiek sasniegti, ja ir pieejami precīzāki, konkrētam klientam specifiski dati, savukārt augstāki rādītāji (4 un 5) norāda uz paļaušanos uz vispārinātiem aprēķiniem. Datu kvalitātes punkti, kas svārstās no 1 (visprecīzākais) līdz 5 (vismazāk precīzs), ir sniegti tabulā "3. tvēruma finansēto emisiju intensitāte". Mūsu aprēķinu pamatā ir vislabākie pašlaik pieejamie dati, taču mēs apzināmies, ka attiecībā uz šiem datiem pastāv nenoteiktība. Lai uzlabotu precizitāti, Citadele 2025. gadā sāka sadarbību ar klientiem, vācot datus no klientiem, un turpina strādāt pie precīzāku klientu datu integrēšanas turpmākajos novērtējumos. Patēriņa kredīti un kredītkaršu riska darījumi netiek iekļauti 3. tvēruma finansēto emisiju aprēķinos, jo pašreizējais PCAF standarts nenosaka specifisku metodoloģiju šīm aktīvu klasēm. Projektu finansēšanas darījumi netiek atspoguļoti atsevišķi un pašlaik ir iekļauti aizdevumos korporatīvajiem klientiem, atbilstoši Koncerna portfeļa klasifikācijas pieejai. Koncerns plāno piemērot PCAF projektu finansēšanas metodoloģiju, tiklīdz būs pieejami nepieciešamie dati un sistēmas, un tās ieviešana būs operacionāli iespējama.
Aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei. Šajā aktīvu kategorijā ietilpst mehānisko transportlīdzekļu - vieglo automobiļu, mikroautobusu un smago transportlīdzekļu - finansēšana. Saskaņā ar PCAF standartu šī metode aptver mehānisko transportlīdzekļu 1. un 2. tvēruma emisijas. Mehānisko transportlīdzekļu aizdevumu finansētās emisijas aprēķina, reizinot attiecināšanas koeficientu ar transportlīdzekļa emisijām. Attiecināšanas koeficients ir vienāds ar katram mehāniskajam transportlīdzeklim piešķirto finansējumu, kas dalīts ar transportlīdzekļa tirgus vērtību aizdevuma izsniegšanas brīdī (iegādes cenu). Transportlīdzekļu emisijas iegūst no PCAF datubāzes, pamatojoties uz transportlīdzekļa tipu un degvielas veidu.
Aizdevumi korporatīvajiem klientiem. Šajā aktīvu kategorijā ietilpst bilancē uzrādītie aizdevumi un kredītlīnijas, kas izsniegtas uzņēmumiem un citām organizatoriskām struktūrām, kuras nav kotētas biržā. Šī metode aptver Bankas klientu 1., 2. un 3. tvēruma emisijas. Finansēto emisiju aprēķins aizdevumiem korporatīvajiem klientiem sastāv no diviem komponentiem: attiecināšanas koeficienta un uzņēmuma emisijām. Attiecināšanas koeficientu nosaka, dalot neatmaksāto aizdevuma atlikumu ar uzņēmuma kopējiem aktīviem, kas kalpo kā aptuvens rādītājs kopējam parādam plus pašu kapitālam. Aktīvu kopsummas vērtība tiek ņemta no pēdējā pieejamā datuma. Ja šādi dati nav pieejami, aprēķinus veic, pamatojoties uz aplēsto vidējo portfeļa aktīvu vērtību (piemēro 3% no aizdevumiem korporatīvajiem klientiem). Dati par klientu emisijām tiek aplēsti, izmantojot PCAF sniegto reģiona un nozares līmeņa aptuvenos rādītājus. Papildus tam aizdevumi, kas galvenokārt saistīti ar tehnikas un iekārtu līzingu, kā arī mājokļu asociāciju aizdevumiem, ir iekļauti aizdevumu korporatīvajiem klientiem aktīvu klasē. Šo riska darījumu finansētās emisijas tiek novērtētas, piemērojot aizdevumu korporatīvajiem klientiem portfeļa emisiju intensitāti bruto atlikušajam kredīta apjomam. Šie riska darījumi veido 3% no aizdevumu korporatīvajiem klientiem bruto portfeļa.
Komerciālais nekustamais īpašums. Šajā aktīvu kategorijā ietilpst bilancē uzrādīti aizdevumi komerciālā nekustamā īpašuma (KNĪ) iegādei un refinansēšanai. Īpašums tiek izmantots komerciāliem mērķiem. Biržā kotētie KNĪ ieguldījumi ir iekļauti biržā kotēto kapitāla vērtspapīru aktīvu klasē. Aizdevumi, kas nodrošināti ar KNĪ citiem mērķiem, nevis KNĪ iegādei, un kredīti KNĪ uzņēmumiem, kas nav nodrošināti, tiek klasificēti kā aizdevumi korporatīvajiem klientiem. Emisijas aprēķina, reizinot attiecināšanas koeficientu ar ēkas emisijām. Attiecināšanas koeficientu aprēķina, dalot neatmaksāto aizdevuma summu ar īpašuma vērtību aizdevuma izsniegšanas brīdī. Ēku emisiju aprēķina metodika ir atkarīga no datu pieejamības. Aprēķināto ēku enerģijas patēriņu nosaka, pamatojoties vai nu uz platību (ja ir pieejama), vai uz ēku skaitu. Aprēķinātās ēku emisijas, pamatojoties uz platību, aprēķina, pamatojoties uz ēkas tipu un konkrētai atrašanās vietai specifiskiem statistikas datiem no PCAF datu bāzes. Emisijas aprēķina, izmantojot aplēsto ēku enerģijas patēriņu un vidējos emisijas faktorus, kas raksturīgi attiecīgajam enerģijas avotam no PCAF datu bāzes.
Hipotekārie kredīti. Šajā aktīvu kategorijā ietilpst bilancē uzrādīti aizdevumi dzīvojamo īpašumu, tostarp dzīvokļu, individuālo māju un daudzdzīvokļu māju ar nelielu vienību skaitu, iegādei un refinansēšanai. Īpašums tiek izmantots tikai mājokļa vajadzībām, nevis komercdarbībai. Emisijas aprēķina, reizinot attiecināšanas koeficientu ar ēkas emisijām. Saskaņā ar PCAF standartu šī metode aptver 1. un 2. tvēruma emisijas. Attiecināšanas koeficientu aprēķina, dalot neatmaksāto aizdevuma summu ar īpašuma vērtību aizdevuma izsniegšanas brīdī. Ēku emisiju aprēķina metodika ir atkarīga no datu pieejamības. Aprēķināto ēku enerģijas patēriņu nosaka, pamatojoties vai nu uz platību (ja ir pieejama), vai uz vienību/ēku skaitu. Ja ir pieejama īpašuma platība, emisijas aprēķina, reizinot platību ar vidējiem emisijas faktoriem no PCAF datubāzes. Ja platība nav pieejama, aprēķinu veic, pamatojoties uz vienību un attiecīgo PCAF datubāzes faktoru.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Kotētās akcijas un uzņēmumu obligācijas. Šajā aktīvu kategorijā ietilpst visas bilancē uzrādītās kotētās uzņēmumu obligācijas un visi bilancē uzrādītie kotētie pašu kapitāla vērtspapīri, kas tiek tirgoti tirgū un ir paredzēti vispārējiem korporatīviem mērķiem (t.i., nezināms ieņēmumu izlietojums, kā noteikts SEG protokolā). Finansētās emisijas aprēķina, reizinot attiecināšanas koeficientu ar attiecīgā darījuma partnera emisijām. Šai aktīvu klasei finansētās emisijas ietver investīciju objektu 1., 2. un 3. tvēruma emisijas, balstoties uz ārējā datu sniedzēja publicētajiem datiem vai novērtējumiem, ja šādi dati nav pieejami. Ņemot vērā pašreizējos ierobežojumus datu pieejamībā, salīdzināmībā un uzticamībā, investīciju objektu 3. tvēruma emisijas netiek atsevišķi atklātas no 1. un 2. tvēruma emisijām. Attiecināšanas koeficientu aprēķina, dalot nesamaksāto summu ar uzņēmuma vērtību biržā kotētam pašu kapitālam vai ar pašu kapitāla un parāda summu korporatīvajām obligācijām. Tāda pati metodika tiek piemērota ārpusbilances ieguldījumiem (pārvaldībā esošie aktīvi (AuM)). 
Valsts parāds. Šī aktīvu klase ietver valsts obligācijas, ko emitē vietējā vai ārvalstu valūtā un ko galvenokārt emitē centrālā valdība vai valsts kase. 2024. gadā Citadele savos finansēto emisiju aprēķinos iekļāva valsts parāda instrumentu emisijas, balstoties uz PCAF Global GHG Accounting and Reporting Standard (2022, Second Edition) sākotnēji ieviesto metodoloģiju. Tā kā šī metodoloģija joprojām gaida GHG Protocol formālu apstiprinājumu, Citadele ir izvēlējusies 2025. gada ziņošanas tvērumā valsts parāda emisijas neiekļaut un attiecīgi ir koriģējusi 2024. gada rādītājus, izslēdzot valsts parāda instrumentus no ar vērtspapīriem saistīto SEG emisiju aprēķiniem. Šīs metodoloģiskās izmaiņas rezultātā 2024. gada finansētās emisijas no vērtspapīriem ir samazinājušās no iepriekš ziņotajiem 236,004 tCOe līdz 83,878 tCOe pēc valsts parāda izslēgšanas, kas ietver 152,126 tCOe samazinājumu, kas saistīts ar valsts obligāciju ietekmi. Pārvaldīšanā esošu aktīvu (AuM) gadījumā kopējās finansētās emisijas 2024. gadā ir samazinājušās no 354,289 tCOe līdz 331,930 tCOe, atspoguļojot 22,359 tCOe izslēgšanu, kas saistīta ar ieguldījumiem valsts obligācijās. Banka turpina sekot PCAF metodoloģijas attīstībai un reintegrēs šo aktīvu klasi, tiklīdz metodoloģija tiks formāli apstiprināta.
Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti un iekšējā oglekļa cenu noteikšana (E1-7, E1-8)
2025. gadā Citadele nav veikusi SEG piesaistīšanu vai uzglabāšanu metriskajās tonnās CO2 ekv. no projektiem, kas izstrādāti tās pašas darbības ietvaros vai ko veicinājusi tās augšupējā un lejupējā vērtības ķēde. 2024. un 2025. gada ziņošanas periodos oglekļa kompensācijas netika izmantotas. Turklāt Citadele nav ne finansējusi, ne apņēmusies finansēt SEG emisiju samazināšanu vai piesaistīšanu no klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem ārpus tās vērtību ķēdes, iegādājoties oglekļa kredītus. Lai gan Banka atzīst oglekļa kredītu potenciālo nozīmi ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanā, tās pašreizējā pieeja ir vērsta uz tiešiem emisiju samazināšanas pasākumiem tās portfeļa un darbības jomas ietvaros. Bankas prioritāte 2025. gadā bija dekarbonizācijas scenāriju izstrāde galvenajām nozarēm, kas rada SEG, tās portfeļa ietvaros. Koncerns nav pakļauts regulētajām emisiju tirdzniecības sistēmām un 2025. gadā savā darbībā nepiemēroja iekšējās oglekļa cenas noteikšanas shēmas.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Informācija par ES taksonomiju
Citadelei ir piemērojama Regula (ES) 2020/852 (ES Taksonomijas regula), ar ko ir izveidota klasifikācijas sistēma, kas nosaka kritērijus, pēc kuriem saimnieciskās darbības uzskatāmas par ekoloģiski ilgtspējīgām (t.i., taksonomijai atbilstīgām) attiecībā uz sešiem vides mērķiem: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Regulā (ES) 2021/2139 (Klimata deleģētais akts) un Regulā (ES) 2023/2486 (Vides deleģētais akts) ir noteikti šo mērķu tehniskās pārbaudes kritēriji.
Lai aktīvus varētu uzskatīt par taksonomijai atbilstīgiem, pamatdarbībai jāatbilst šādiem nosacījumiem:
būtiski veicina vismaz viena no sešiem vides mērķiem sasniegšanu,
nerada būtisku kaitējumu (DNSH) nevienam no pārējiem vides mērķiem,
atbilst iepriekš minētajos deleģētajos aktos noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, un
atbilst minimālajām sociālajām garantijām (MSS) attiecībā uz cilvēktiesībām un darba tiesībām.
Informācija tiek atklāta, pamatojoties uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2021/2178 (Informācijas atklāšanas deleģētais akts) V un XI pielikumu prasībām, aptverot gan taksonomijai piederīgās, gan taksonomijai atbilstīgās aktivitātes. Tās tiek novērtētas atbilstoši ES vides mērķiem un atspoguļotas, izmantojot attiecīgos galvenos darbības rādītājus (GDR).
ES taksonomijas informācijas atklāšana attiecas uz Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteikto prudenciālo konsolidācijas grupu. Prudenciālās konsolidācijas tvēruma aprakstam un tā atšķirībai no grāmatvedības grupas, lūdzu, skatīt ESRS 2 BP1 (“Ziņojuma sagatavošanas pamats”). Koncerns sagatavo konsolidēto informāciju par taksonomiju, izmantojot kredītiestādēm paredzēto veidņu paraugus, aptverot Bankas un visu tās meitas sabiedrību darbību, izņemot AAS CBL Life (licencēta apdrošināšanas sabiedrība). Ņemot vērā nefinanšu darbību nebūtiskumu prudenciālās konsolidācijas grupas ietvaros, atsevišķas nefinanšu sabiedrību veidnes netiek piemērotas.
Citadeles Taksonomijas GDR 
Finanšu iestādei galvenais GDR taksonomijas informācijas atklāšanā ir zaļo aktīvu koeficients (ZAK), kas aprēķina to Citadeles aktīvu proporciju, kas atbilst taksonomijas kritērijiem ilgtspējīgām ekonomiskajām darbībām. 2025.gada beigās kopējie vides ziņā ilgtspējīgie aktīvi samazinājās no 9.4miljoniemEUR 2024.gadā līdz 7.5miljoniemEUR (balstoties uz darījuma partneru apgrozījuma GDR) un no 19.2miljoniemEUR 2024.gadā līdz 17.2miljoniemEUR (balstoties uz darījuma partneru CapEx GDR). 2025.gadā Citadeles GAR bija 0.2% (2024: 0.2%) balstoties uz apgrozījumu, un 0.4% (2024: 0.5%), balstoties uz CapEx. AuM portfelī: 16.8miljoniEUR (2024. gadā: 11.8miljoniEUR) bija taksonomijai atbilstīgi aktīvi, balstoties uz darījuma partneru apgrozījuma GDR, bet 28.2miljoniEUR (2024. gadā: 28.7miljoniEUR) bija taksonomijai atbilstīgi aktīvi, balstoties uz CapEx GDR. 2025.gadā AuM GDR bija 56.5%, balstoties uz apgrozījumu (2024. gadā: 57.5%) un 61.3%, balstoties uz CapEx (2024. gadā: 81%).  
Tāpat kā 2024.gadā, arī 2025.gada beigās Citadele nav identificējusi nevienu finanšu garantiju, kas atbalstītu to uzņēmumu parāda instrumentus, kuriem piemērojamas NFRD/CSRD informācijas atklāšanas prasības. Citadelei nav aktīvu, kas uzrādīti Tirdzniecības portfelī. Bankai ir valūtas atvasinātie instrumenti, kas tiek turēti netirdzniecības nolūkā, lai ierobežotu valūtas pozīcijas risku. Lai gan mums nav tirdzniecības portfeļa saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, mūsu vispārējie mērķi un politika paredz pieskaņošanu ilgtspējīgu finanšu principiem.
Taksonomijai atbilstīgu darbību attīstība laika gaitā 
Attīstot ilgtspējīgu finansējumu, Citadele izmanto ES Taksonomiju, lai stiprinātu tās uzraudzības un informācijas atklāšanas spējas, nodrošinot pārdomātākus lēmumus, kas ir saskaņoti ar ilgtermiņa vides mērķiem. Atbilstību taksonomijai Banka uzskata ne tikai par regulatīvu prasību, bet arī par stratēģisku rīku pārredzamības veicināšanai, zaļmaldināšanas riska mazināšanai un ieguldījumu virzīšanai uz videi ilgtspējīgām aktivitātēm.
Balstoties uz 2024. gadā izveidoto pamatu, Citadele 2025. gadā turpina uzlabot informācijas atklāšanas procedūras, ievērojot Informācijas atklāšanas deleģētā akta 8. un 10. panta prasības. Banka atklāj visus būtiskos galvenos darbības rādītājus (GDR), tos papildinot ar kontekstuālu informāciju, kas atspoguļo gan regulatīvās prasības, gan iekšējo progresu.
Ņemot vērā ierobežoto detalizēto datu pieejamību 2024. gadā, Citadele piemēroja konservatīvu pieeju, balstot informācijas atklāšanu tikai uz publiski pieejamajiem darījuma partneru datiem. Ziņojumā tika norādīts, kā finansētie aktīvi sniedz ieguldījumu ES taksonomijas klimata mērķos – klimata pārmaiņu mazināšanā (CCM) un pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA), kamēr iekšējie procesi datu iegūšanai un metodoloģijas attīstībai tika aktīvi īstenoti.   
Lai gan daļa darījuma partneru 2024. gadā paplašināja savu informācijas atklāšanu un aptvēra visus sešus vides mērķus, sniegtā informācija pārsvarā bija saistīta ar piederību taksonomijai un tās detalizācijas līmenis bija nepietiekams, lai būtiski ietekmētu Citadeles taksonomijas informācijas atklāšanu.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Turklāt jāatzīmē, ka ZAK nav iekļauti aizdevumi MVU un uzņēmumiem ārpus ES. Turklāt ZAK pilnībā neatspoguļo Citadeles apņemšanos pārveidot mūsu klientu saimniecisko praksi, lai tā atbilstu ESG prasībām. Mēs atbalstām uzņēmumus, kas jau ir ceļā uz ilgtspēju, pat ja to darījumi vēl nav pilnībā “zaļi”, kā noteikts ES Taksonomijas regulā. Rezultātā riska darījumi, par kuriem mēs ziņojam, pastāvīgi mainās, un mēs sagaidām, ka zaļo aktīvu īpatsvars mūsu portfelī laika gaitā palielināsies.
ES taksonomijas integrēšana uzņēmējdarbības procesos un darbībās
Mūsu uzņēmējdarbības stratēģija kreditēšanas un investīciju jomā ir vērsta uz to, lai nodrošinātu atbilstību ES ilgtspējas mērķiem, tādējādi nodrošinot, ka mūsu darbība sekmē ES klimata un vides mērķu sasniegšanu, vienlaikus atbalstot pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku.
Mūsu CBL Global Emerging Markets Bond Fund un CBL European Leaders Equity Fund ir saskaņoti ar Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulas (SFDR) 8. pantu, kas nozīmē, ka fonda investīciju izvēle ir balstīta uz rādītājiem, kas tieši saistīti ar izvēlētajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Pašlaik fondi veicina vides vai sociālos raksturlielumus, bet to mērķis nav ilgtspējīgs ieguldījums ar vides mērķi, kas nav ES taksonomijai atbilstīgs. Lai gan šie fondi pilnībā neatbilst ES taksonomijas vides mērķiem, tie ir nozīmīgs solis ceļā uz ilgtspējas integrēšanu mūsu finanšu produktos.
Mēs esam sākuši integrēt ES Taksonomijas regulā noteiktos kritērijus, kad vien iespējams, mūsu zaļā kreditēšanas iniciatīvu produktu izstrādes posmā, lai nodrošinātu, ka jaunie finanšu produkti atbilst nepieciešamajiem ilgtspējas standartiem. Mūsu mērķis ir pakāpeniski pilnveidot mūsu procesus, lai nākotnē tie atbilstu ES Taksonomijas regulai. Integrējot ES Taksonomijas regulā noteiktos kritērijus, paredzams, ka mūsu kopējā darbībā palielinās taksonomijai atbilstīgām saimnieciskām darbībām paredzētā finansējuma īpatsvars.  
Citadeles zaļās kreditēšanas vispārējie principi atbilst ES taksonomijas vispārējai pieejai un tās mērķiem, ka zaļajiem projektiem un zaļajiem aktīviem jāsniedz būtisks ieguldījums vismaz vienā no ES klimata un vides mērķiem. Lai gan mūsu zaļās kreditēšanas principos vēl nav tieši iekļauti DNSH un MSS kritēriji, kas izklāstīti Klimata deleģētajā aktā visām aizdevumu kategorijām, privātpersonu un korporatīvo klientu kreditēšanas segmentu principos lielākoties ir iekļauti SC kritēriji. DNSH un MSS kritēriji tiek ņemti vērā konkrētos projektos, ja ir iespējams apkopot attiecīgo informāciju.
Pastāvīgi attīstot pieejas, lai novērtētu SC un DNSH kritērijus, kā arī MSS kritērijus mūsu projektu novērtējumos, mēs cenšamies nodrošināt, lai produkti ne tikai atbilstu vides standartiem, bet arī ievērotu sociālos un pārvaldības principus, tādējādi vēl vairāk palielinot taksonomijai atbilstīga finansējuma īpatsvaru. Integrējot šos principus un kritērijus, nākamajos pārskata periodos mēs vēlamies detalizētāk ziņot par to aktīvu kategoriju, kas klasificētas kā zaļie aizdevumi, atbilstību taksonomijai.
Mēs uzraugām ESG riskus mūsu finansētajos uzņēmumos. Pirms katra finansēšanas lēmuma pieņemšanas tiek veikta ESG analīze, novērtējot ietekmi uz vidi un sociālo jomu. Šis process ir integrēts jaunu klientu uzņemšanā, riska darījumu apjoma palielināšanā, kā arī esošo klientu uzraudzībā un atkārtotā izvērtēšanā. Reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc ESG datu vākšanas procesu standartizācijas un vienkāršošanas, Baltijas banku asociācijas un finanšu pakalpojumu sniedzēji ir izveidojuši Vienotu Baltijas valstu ESG klientu anketu. Tas ļaus apkopot kvalitatīvākus datus ES taksonomijas pārskatu sniegšanai un pilnveidot mūsu ilgtspējas sistēmu, lai nākotnē nodrošinātu labāku atbilstību.
Ziņošanas principi  
Taksonomijai piederīgu un taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību riska darījumu definēšana
Papildus bilancē esošajiem riska darījumiem Citadeles ES taksonomijas informācijas atklāšana ietver arī ārpusbilances riska darījumus – proti, finanšu garantijas un aktīvus pārvaldīšanā (AuM). AuM galvenokārt ietver ieguldījumus investīciju fondos, kā arī obligācijas un akcijas. Ārpusbilances vērtspapīri tiek novērtēti, izmantojot tos pašus procesus, principus un kartēšanu, kas piemēroti bilancē esošajiem vērtspapīriem, ES taksonomijas informācijas atklāšanas vajadzībām.
Saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu mēs sniedzam ne tikai kopējo ZAK segtajiem bilances aktīviem, bet arī sadalījumu pa vides mērķiem. Tas ļauj gūt detalizētāku ieskatu par mūsu taksonomijai piederīgo un taksonomijai atbilstīgo saimniecisko darbību līmeni un struktūru. Mēs atklājam informāciju par to, vai un kā ir novērtēta atbilstība un piederība taksonomijai:
riska darījumi ar finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu 2014/95/ES (NFRD) ir jāpublicē nefinanšu informācija;
riska darījumi ar mājsaimniecībām;
riska darījumi ar vietējām pašvaldībām.
Metodoloģija iepriekš minēto kategoriju atbilstības un piederības taksonomijai noteikšanai, kā arī ar datiem saistītie ierobežojumi, ir aprakstīta turpmāk.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
ZAK GDR krājumu un ZAK GDR plūsmas veidnēs norādītās vērtības atspoguļo 2025. gadā noslēgto riska darījumu atlikumu uz ziņošanas datumu (31.12.2025.), saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 VI pielikuma 4. veidnes piezīmēm. Šīs vērtības atspoguļo summas pēc attiecīgā gada laikā veiktajiem kredītu atmaksas maksājumiem vai parāda vērtspapīru/ kapitāla instrumentu atsavināšanas (ja tāda ir notikusi).
Riska darījumi ar finanšu un nefinanšu uzņēmumiem. Riska darījumi (aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri, kapitāla instrumenti) ar finanšu un nefinanšu uzņēmumiem, kas identificēti kā pakļauti NFRD, ir balstīti uz attiecīgo grāmatvedības posteņu bruto uzskaites vērtību saskaņā ar FINREP ziņošanas prasībām. Pārskatu sniegšanā izmantoti dati no iekšējām bankas sistēmām un ārējiem avotiem, piemēram, Bloomberg vai darījuma partneru ilgtspējas ziņojumiem par taksonomijai piederīgām un taksonomijai atbilstošām saimnieciskajām darbībām. Tas ietver informāciju, ko darījuma partneri atklājuši par to taksonomijai piederīgiem un atbilstīgiem aktīviem, pamatojoties uz to ziņotajiem apgrozījuma GDR un kapitālizdevumu GDR. Ja darījuma partnera dati nav pieejami, riska darījums tiek uzskatīts par taksonomijai neatbilstīgu vai nepiederīgu, t. i., ZAK skaitītājā tiek ierakstīta nulles vērtība. Informācijas atklāšana par riska darījumu atbilstību un piederību taksonomijai balstās uz 2024. gada ES taksonomijas ziņojumiem.
Riska darījumi ar mājsaimniecībām. Saskaņā ar Informācijas atklāšanas deleģēto aktu mājsaimniecību riska darījumi tiek nodalīti šādās kategorijās: riska darījumi ar dzīvojamo nekustamo īpašumu (t. i., mājsaimniecību kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu), kredīti, kas piešķirti mājokļa renovācijas mērķim, un transportlīdzekļu līzings.
Aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu. Ja mājsaimniecību hipotekārā kredīta mērķis ir ar mājokļa nekustamo īpašumu nodrošināta nekustamā īpašuma iegāde, kredīts tiek atzīmēts kā taksonomijai piederīga saimnieciskā darbība. Energoefektivitātes sertifikāta (EPC) klases dati tiek apkopoti, lai tālāk novērtētu atbilstīgumu taksonomijai. Citadele ir izstrādājusi pieeju šo riska darījumu novērtēšanai attiecībā uz atbilstību taksonomijai, bet šajā pārskata periodā novērtējums netika veikts, jo metodoloģija vēl atradās testēšanas un validācijas posmā.
Aizdevumi ēku renovācijai. Mājokļu renovācijas aizdevumu piederība tika vērtēta, pamatojoties uz aizdevuma mērķi, kas norādīts mūsu iekšējās banku sistēmās, un uz ķīlas būvniecības gadu. Mājsaimniecību aizdevumi, kuru mērķis ir mājokļa renovācija un ēkas (kas uzbūvēta līdz 2020. gada 31. decembrim) EPC marķējums ir A vai augstāka klase, un mājsaimniecību energoefektivitātes kredīti, kuru mērķis ir apkures sistēmas iegāde vai atjaunošana, kā arī saules paneļu iegāde vai uzstādīšana, tiek uzskatīti par taksonomijai piederīgām saimnieciskām darbībām. Mājsaimniecību renovācijas aizdevumu atbilstība taksonomijai netika vērtēta, jo dati SC kritēriju un DNSH kritēriju skrīninga pārbaudei bija nepilnīgi vai nebija pieejami.
Aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei. Attiecībā uz kredītiem automašīnu iegādei par taksonomijai piederīgu saimniecisku darbību tiek uzskatīti pilnībā elektriski transportlīdzekļi, kā arī visi riska darījumi ar automašīnām attiecīgajā transportlīdzekļu kategorijā: M1 kategorija (vieglie automobiļi ar zemu emisiju līmeni), N1 kategorija (vieglie kravas automobiļi), L kategorija (mehāniskie transportlīdzekļi ar mazāk nekā četriem riteņiem), kas radīti pēc 2022. gada 1. janvāra (kas ir šo informācijas atklāšanas prasību piemērošanas datums), tiek uzskatīti par taksonomijai piederīgu saimniecisku darbību. Aizdevumu automašīnu iegādei atbilstība taksonomijai netika novērtēta, jo dati SC kritēriju un DNSH kritēriju skrīninga pārbaudei bija nepilnīgi vai nebija pieejami.
Riska darījumi ar pašvaldībām. Novērtējums par riska darījumu ar pašvaldībām atbilstību un piederību taksonomijai par 2025. gadu nav veikts un ziņojums par to nav sagatavots. Tas ir saistīts ar to, ka trūkst informācijas vai ir pieejama nepilnīga informācija par šo riska darījumu apjomu un īpatsvaru, ar kuriem finansē taksonomijai piederīgas un taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības.
Taksonomijai piederīgas saimnieciskās darbības nozares informāciju nosaka, pamatojoties uz klienta galvenās saimnieciskās darbības atbilstību, izmantojot NACE kodus un nozaru iedalījuma kritērijus, kas noteikti ES Taksonomijas regulā attiecībā uz vides mērķiem.
Ziņošana par darbībām kodolenerģijas un fosilās gāzes jomā
2025. gads ir otrais gads, kad Citadele ziņo par saviem riska darījumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību konkrētās kodolenerģētikas un gāzes nozarēs. Šo ziņošanu mēs balstām uz datiem, ko snieguši mūsu darījumu partneri, kuri darbojas šajās nozarēs un kuri ir publicējuši pieejamās ziņas par savām taksonomijai piederīgām un atbilstīgām saimnieciskajām darbībām kodolenerģētikas un gāzes nozarē 2024. un 2025. gadā. Saskaņā ar Riska stratēģiju Citadeles politika aizliedz ieguldīt kodolenerģētikas nozarē. Kodoldegvielas pārstrāde ir klasificēta kā nozare, kurā nedrīkst darboties, kas aizliedz finansēt elektroenerģijas piegādātājus, kuri ražo enerģiju no kodolenerģijas avotiem ar kodolspēkstacijām saistītiem mērķiem. Līdz ar to mūsu darījuma partneri nav ziņojuši par darbībām kodolenerģētikas jomā. Citadeles portfelī ir ierobežots riska darījumu apjoms, kas saistīts ar noteiktām darbībām fosilās gāzes jomā.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Veidnes, kas kredītiestādēm jāatklāj saskaņā ar ES Taksonomijas regulas 8. pantu
Taksonomijas informācijas atklāšana par šo ziņošanas periodu ir sagatavota saskaņā ar ES Regulas 2021/2178 versiju, kas bija piemērojama pirms grozījumiem, kas stājās spēkā 2026. gada janvārī, un atbilst pieejai, kas izmantota iepriekšējā ziņošanas gadā.
GDR kopsavilkums
2025. gada 31. decembrī
Kopā – vides ziņā ilgtspējīgi aktīvi, EUR milj.
GDR (a)
GDR (b)
% segums (kopējos aktīvos) (c)
Aktīvu %, kas izslēgti no ZAK skaitītāja (7. panta 2. un 3. punkts un V pielikuma 1.1.2. iedaļa)
Aktīvu %, kas izslēgti no ZAK saucēja (7. panta 1. punkts un V pielikuma 1.2.4. iedaļa)
Galvenais GDR
Zaļo aktīvu koeficienta (ZAK) krājums
7.5
0.2%
0.4%
0.1%
39.4%
24.5%
2025. gada 31. decembrī
Kopā - vides ziņā ilgtspējīgas darbības, EUR milj.
GDR (a)
GDR (b)
% segums (kopējos aktīvos) (c)
Aktīvu %, kas izslēgti no ZAK skaitītāja (7. panta 2. un 3. punkts un V pielikuma 1.1.2. iedaļa) (f)
Aktīvu %, kas izslēgti no ZAK saucēja (7. panta 1. punkts un V pielikuma 1.2.4. iedaļa) (g)
Papildu GDR
ZAK (plūsma)
0.2
0.0%
0.0%
0.0%
55.3%
5.2%
Tirdzniecības portfelis (d)
-
-
-
Finanšu garantijas
0.0
0.0%
0.0%
Pārvaldīšanā esošie aktīvi
16.8
56.5%
61.3%
Maksas un komisijas naudas ienākumi (e)
-
-
-
(a) Pamatojoties uz darījuma partnera apgrozījuma GDR. 
(b) Pamatojoties uz darījuma partnera kapitālizdevumu GDR, izņemot kreditēšanas darbības, kur vispārējiem kreditēšanas darījumiem tiek izmantots apgrozījuma GDR. 
(c) % aktīvu, uz kuriem attiecas GDR, no banku kopējiem aktīviem. 
(d) Citadele 2025. gada pārskata periodā piemēro pakāpenisku ieviešanu Tirdzniecības portfeļa GDR. 
(e) 2025. pārskata gadā Citadele piemēro pakāpenisku ieviešanas pieeju attiecībā uz Maksas un komisijas naudas ienākumi GDR. 
(f) 7. panta 2. punkts = riska darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, 7. panta 3. punkts = riska darījumi ar uzņēmumiem, kas nav NFRD, V pielikuma 1.1.2. iedaļa = riska darījumi ar valstīm, tirdzniecības nolūkā turēti riska darījumi, starpbanku kredīti pēc pieprasījuma, ar skaidru naudu/skaidru naudu saistīti riska darījumi, citi aktīvi virs kopējiem aktīviem. 
(g) 7. panta 1. punkts = valsts (centrālās bankas, centrālās valdības, pārnacionālas organizācijas), V pielikuma 1.2.4. iedaļa = riska darījumi, kas paredzēti tirdzniecībai (tirdzniecības portfelis).
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Aktīvi ZAK aprēķināšanai (apgrozījums)
EUR milj.
2025. gada 31. decembrī
 
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)
Ūdens un jūras resursi (WTR)
 
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
 
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
Kopā - bruto uzskaites vērtība
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: pārejas
no kā: veicinošas
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
1,968.2
1,337.8
7.5
-
0.0
1.7
0.0
-
-
-
-
-
-
-
2
Finanšu sabiedrības
26.0
9.9
0.2
-
0.0
0.0
0.0
-
-
-
-
-
-
-
3
Kredītiestādes
26.0
9.9
0.2
-
0.0
0.0
0.0
-
-
-
-
-
-
-
4
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
26.0
9.9
0.2
-
0.0
0.0
0.0
-
-
-
-
-
-
-
6
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
7
Citas finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
8
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
9
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
10
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
11
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
12
No kā: pārvaldības sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
13
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
14
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
15
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
16
No kā: apdrošināšanas sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
17
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
18
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
19
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
20
Nefinanšu sabiedrības
83.3
11.9
7.3
-
-
1.7
-
-
-
-
-
-
-
-
21
Aizdevumi un avansi
71.3
9.4
5.1
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
22
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
12.1
2.5
2.1
-
-
1.7
-
-
-
-
-
-
-
-
23
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
24
Mājsaimniecības
1,783.7
1,316.0
-
-
-
-
-
-
-
-
25
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu
953.7
953.7
-
-
-
-
-
-
-
-
26
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
63.1
8.8
-
-
-
-
-
-
-
-
27
No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei
543.2
359.7
-
-
-
-
28
Vietējās pašvaldības - finansējums
75.2
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
29
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
30
Vietējās pašvaldības – cits finansējums
75.2
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
31
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
32
Aktīvi, kas izslēgti no skaitītāja ZAK aprēķinam (iekļauti saucējā)
2,146.5
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
33
Finanšu un nefinanšu sabiedrības
2,015.1
34
MVU un nefinanšu sabiedrības (izņemot MVU), kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
1,990.6
35
Aizdevumi un avansi
1,937.7
36
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu
-
37
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
-
38
Parāda vērtspapīri
52.7
39
Pašu kapitāla instrumenti
0.1
40
Darījuma partneri ārpus ES, kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
24.5
41
Aizdevumi un avansi
0.0
42
Parāda vērtspapīri
24.3
43
Pašu kapitāla instrumenti
0.3
44
Atvasinātie instrumenti
1.7
45
Pēc pieprasījuma izsniegtie starpbanku aizdevumi
5.7
46
Nauda un ar naudu saistītie aktīvi
43.4
47
Citi aktīvi (piemēram, nemateriālā vērtība, biržas preces utt.)
80.5
48
Kopējie ZAK aktīvi
4,114.7
1,337.8
7.5
-
0.0
1.7
0.0
-
-
-
-
-
-
-
49
Citi aktīvi, uz ko neattiecas ZAK aprēķins
1,335.8
50
Centrālās valdības un pārnacionālie emitenti
867.8
51
Riska darījumi ar centrālo banku
468.0
52
Tirdzniecības portfelis
-
53
Kopējie aktīvi
5,450.5
1,337.8
7.5
-
0.0
1.7
0.0
-
-
-
-
-
-
-
Ārpusbilances riska darījumi - Sabiedrības, kam piemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
1,528.2
21.7
13.9
0.6
0.9
10.6
8.1
2.9
2.0
-
-
-
-
54
Finanšu garantijas
102.3
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
55
Pārvaldīšanā esošie aktīvi
1,425.9
21.7
13.9
0.6
0.9
10.6
8.1
2.9
-
2.0
-
-
-
-
56
No kā: parāda vērtspapīri
380.4
19.2
13.0
0.4
0.8
9.9
7.4
2.9
-
2.0
-
-
-
-
57
No kā: pašu kapitāla instrumenti
140.5
2.5
0.9
0.1
0.1
0.7
0.7
0.0
-
0.0
-
-
-
-
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Aktīvi ZAK aprēķināšanai (apgrozījums) (turpinājums)
EUR milj.
Aprites ekonomika (CE) 
Piesārņojums (PPC) 
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (BIO) 
KOPĀ (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO) 
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: pārejas
no kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
1,337.8
7.5
-
0.0
1.7
2
Finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
9.9
0.2
-
0.0
0.0
3
Kredītiestādes
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
9.9
0.2
-
0.0
0.0
4
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
9.9
0.2
-
0.0
0.0
6
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
7
Citas finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
8
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
9
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
10
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
11
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
12
No kā: pārvaldības sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
13
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
14
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
15
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
16
No kā: apdrošināšanas sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
17
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
18
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
19
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
20
Nefinanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
11.9
7.3
-
-
1.7
21
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
9.4
5.1
-
-
-
22
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
2.5
2.1
-
-
1.7
23
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
24
Mājsaimniecības
-
-
-
-
1,316.0
-
-
-
-
25
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu
-
-
-
-
953.7
-
-
-
-
26
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
-
-
-
-
8.8
-
-
-
-
27
No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei
359.7
-
-
-
-
28
Vietējās pašvaldības - finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
29
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
30
Vietējās pašvaldības – cits finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
31
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
32
Aktīvi, kas izslēgti no skaitītāja ZAK aprēķinam (iekļauti saucējā)
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
33
Finanšu un nefinanšu sabiedrības
34
MVU un nefinanšu sabiedrības (izņemot MVU), kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
35
Aizdevumi un avansi
36
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu
37
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
38
Parāda vērtspapīri
39
Pašu kapitāla instrumenti
40
Darījuma partneri ārpus ES, kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
41
Aizdevumi un avansi
42
Parāda vērtspapīri
43
Pašu kapitāla instrumenti
44
Atvasinātie instrumenti
45
Pēc pieprasījuma izsniegtie starpbanku aizdevumi
46
Nauda un ar naudu saistītie aktīvi
47
Citi aktīvi (piemēram, nemateriālā vērtība, biržas preces utt.)
48
Kopējie ZAK aktīvi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
1,337.8
7.5
-
0.0
1.7
49
Citi aktīvi, uz ko neattiecas ZAK aprēķins
50
Centrālās valdības un pārnacionālie emitenti
51
Riska darījumi ar centrālo banku
52
Tirdzniecības portfelis
53
Kopējie aktīvi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
1,337.8
7.5
-
0.0
1.7
Ārpusbilances riska darījumi - Sabiedrības, kam piemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
29.8
16.8
0.6
0.9
12.5
54
Finanšu garantijas
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
55
Pārvaldīšanā esošie aktīvi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
29.8
16.8
0.6
0.9
12.5
56
No kā: parāda vērtspapīri
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
26.6
15.9
0.4
0.8
11.9
57
No kā: pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
3.2
0.9
0.1
0.1
0.7
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Aktīvi ZAK aprēķināšanai (CapEx)
EUR milj.
2025. gada 31. decembrī
 
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)
Ūdens un jūras resursi (WTR)
 
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
 
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
Kopā - bruto uzskaites vērtība
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: pārejas
no kā: veicinošas
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
1,968.2
1,352.4
17.2
0.2
0.0
2.2
0.0
-
-
-
-
-
-
-
2
Finanšu sabiedrības
26.0
9.9
0.3
0.2
0.0
0.0
0.0
-
-
-
-
-
-
-
3
Kredītiestādes
26.0
9.9
0.3
0.2
0.0
0.0
0.0
-
-
-
-
-
-
-
4
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
26.0
9.9
0.3
0.2
0.0
0.0
0.0
-
-
-
-
-
-
-
6
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
7
Citas finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
8
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
9
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
10
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
11
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
12
No kā: pārvaldības sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
13
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
14
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
15
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
16
No kā: apdrošināšanas sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
17
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
18
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
19
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
20
Nefinanšu sabiedrības
83.3
26.4
17.0
-
-
2.2
-
-
-
-
-
-
-
-
21
Aizdevumi un avansi
71.3
20.6
11.8
-
-
0.0
-
-
-
-
-
-
-
-
22
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
12.1
5.8
5.2
-
-
2.2
-
-
-
-
-
-
-
-
23
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
24
Mājsaimniecības
1,783.7
1,316.0
-
-
-
-
-
-
-
-
25
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu
953.7
953.7
-
-
-
-
-
-
-
-
26
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
63.1
8.8
-
-
-
-
-
-
-
-
27
No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei
543.2
359.7
-
-
-
-
28
Vietējās pašvaldības - finansējums
75.2
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
29
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
30
Vietējās pašvaldības – cits finansējums
75.2
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
31
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
32
Aktīvi, kas izslēgti no skaitītāja ZAK aprēķinam (iekļauti saucējā)
2,146.5
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
33
Finanšu un nefinanšu sabiedrības
2,015.1
34
MVU un nefinanšu sabiedrības (izņemot MVU), kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
1,990.6
35
Aizdevumi un avansi
1,937.7
36
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu
-
37
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
-
38
Parāda vērtspapīri
52.7
39
Pašu kapitāla instrumenti
0.1
40
Darījuma partneri ārpus ES, kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
24.5
41
Aizdevumi un avansi
0.0
42
Parāda vērtspapīri
24.3
43
Pašu kapitāla instrumenti
0.3
44
Atvasinātie instrumenti
1.7
45
Pēc pieprasījuma izsniegtie starpbanku aizdevumi
5.7
46
Nauda un ar naudu saistītie aktīvi
43.4
47
Citi aktīvi (piemēram, nemateriālā vērtība, biržas preces utt.)
80.5
48
Kopējie ZAK aktīvi
4,114.7
1,352.4
17.2
0.2
0.0
2.2
0.0
-
-
-
-
-
-
-
49
Citi aktīvi, uz ko neattiecas ZAK aprēķins
1,335.8
50
Centrālās valdības un pārnacionālie emitenti
867.8
51
Riska darījumi ar centrālo banku
468.0
52
Tirdzniecības portfelis
-
53
Kopējie aktīvi
5,450.5
1,352.4
17.2
0.2
0.0
2.2
0.0
-
-
-
-
-
-
-
Ārpusbilances riska darījumi - Sabiedrības, kam piemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
1,528.2
33.8
25.6
0.6
0.5
16.8
12.3
2.6
-
2.0
-
-
-
54
Finanšu garantijas
102.3
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
55
Pārvaldīšanā esošie aktīvi
1,425.9
33.8
25.6
0.6
0.5
16.8
12.3
2.6
-
2.0
-
-
-
-
56
No kā: parāda vērtspapīri
380.4
30.2
23.6
0.4
0.4
15.8
10.7
2.6
-
2.0
-
-
-
-
57
No kā: pašu kapitāla instrumenti
140.5
3.6
2.0
0.2
0.1
1.0
1.6
0.0
-
0.0
-
-
-
-

'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Aktīvi ZAK aprēķināšanai (CapEx) (turpinājums)
EUR milj.
Aprites ekonomika (CE) 
Piesārņojums (PPC) 
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (BIO) 
KOPĀ (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO) 
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: pārejas
no kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
1,352.4
17.2
0.2
0.0
2.2
2
Finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
9.9
0.3
0.2
0.0
0.0
3
Kredītiestādes
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
9.9
0.3
0.2
0.0
0.0
4
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
9.9
0.3
0.2
0.0
0.0
6
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
 
-
-
7
Citas finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
8
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
9
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
10
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
11
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
 
-
-
12
No kā: pārvaldības sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
13
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
14
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
15
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
 
-
-
16
No kā: apdrošināšanas sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
17
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
18
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
19
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
 
-
-
20
Nefinanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
26.4
17.0
-
-
2.2
21
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
20.6
11.8
-
-
0.0
22
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
5.8
5.2
-
-
2.2
23
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
 
-
-
24
Mājsaimniecības
-
-
-
-
1,316.0
-
-
-
-
25
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu
-
-
-
-
953.7
-
-
-
-
26
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
-
-
-
-
8.8
-
-
-
-
27
No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei
359.7
-
-
-
-
28
Vietējās pašvaldības - finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
29
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
30
Vietējās pašvaldības – cits finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
31
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
32
Aktīvi, kas izslēgti no skaitītāja ZAK aprēķinam (iekļauti saucējā)
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
33
Finanšu un nefinanšu sabiedrības
 
 
 
 
 
34
MVU un nefinanšu sabiedrības (izņemot MVU), kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
 
 
 
 
 
35
Aizdevumi un avansi
 
 
 
 
 
36
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu
 
 
 
 
 
 
 
 
37
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
 
 
 
 
 
 
 
 
38
Parāda vērtspapīri
 
 
 
 
 
 
 
 
39
Pašu kapitāla instrumenti
 
 
 
 
 
 
 
 
40
Darījuma partneri ārpus ES, kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
 
 
 
 
 
 
 
 
41
Aizdevumi un avansi
 
 
 
 
 
 
 
 
42
Parāda vērtspapīri
 
 
 
 
 
 
 
 
43
Pašu kapitāla instrumenti
 
 
 
 
 
 
 
 
44
Atvasinātie instrumenti
 
 
 
 
 
 
 
 
45
Pēc pieprasījuma izsniegtie starpbanku aizdevumi
 
 
 
 
 
 
 
 
46
Nauda un ar naudu saistītie aktīvi
 
 
 
 
 
 
 
 
47
Citi aktīvi (piemēram, nemateriālā vērtība, biržas preces utt.)
 
 
 
 
 
 
 
 
48
Kopējie ZAK aktīvi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
1,352.4
17.2
0.2
0.0
2.2
49
Citi aktīvi, uz ko neattiecas ZAK aprēķins
 
 
 
 
 
50
Centrālās valdības un pārnacionālie emitenti
 
 
 
 
 
51
Riska darījumi ar centrālo banku
 
 
 
 
 
52
Tirdzniecības portfelis
 
 
 
 
 
53
Kopējie aktīvi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
1,352.4
17.2
0.2
0.0
2.2
Ārpusbilances riska darījumi - Sabiedrības, kam piemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
46.1
28.2
0.6
0.5
18.8
54
Finanšu garantijas
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
55
Pārvaldīšanā esošie aktīvi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
46.1
28.2
0.6
0.5
18.8
56
No kā: parāda vērtspapīri
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
40.8
26.2
0.4
0.4
17.8
57
No kā: pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
5.2
2.0
0.2
0.1
1.0
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
ZAK nozares informācija (apgrozījums)
Sadalījums pa nozarēm - NACE 4 ciparu līmenis (kods un marķējums
2025. gada 31. decembrī
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)
Ūdens un jūras resursi (WTR)
Aprites ekonomika (CE)
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCA)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCA)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (WTR)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (WTR)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CE)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CE)
1
35.12 - Elektroenerģijas pārvade
5.4
2.1
-
-
-
-
-
-
2
35.14 - Elektroenerģijas tirdzniecība
32.0
5.1
-
-
-
-
-
-
3
35.22 - Gāzveida kurināmā sadale pa cauruļvadiem
0.2
-
-
-
-
-
-
-
4
41.20 - Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība
0.3
-
-
-
-
-
-
-
5
42.11 - Ceļu un maģistrāļu būvniecība
2.4
-
-
-
-
-
-
-
Sadalījums pa nozarēm - NACE 4 ciparu līmenis (kods un marķējums
Piesārņojums (PPC)
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (BIO)
KOPĀ (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO)
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (PPC)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (PPC)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (BIO)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (BIO)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO)
1
35.12 - Elektroenerģijas pārvade
-
-
-
-
5.4
2.1
2
35.14 - Elektroenerģijas tirdzniecība
-
-
-
-
32.0
5.1
3
35.22 - Gāzveida kurināmā sadale pa cauruļvadiem
-
-
-
-
0.2
-
4
41.20 - Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība
-
-
-
-
0.3
-
5
42.11 - Ceļu un maģistrāļu būvniecība
-
-
-
-
2.4
-

'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
ZAK nozares informācija (CapEx)
Sadalījums pa nozarēm - NACE 4 ciparu līmenis (kods un marķējums
2025. gada 31. decembrī
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)
Ūdens un jūras resursi (WTR)
Aprites ekonomika (CE)
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCA)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCA)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (WTR)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (WTR)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CE)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CE)
1
35.12 - Elektroenerģijas pārvade
5.4
5.0
-
-
-
-
-
-
2
35.14 - Elektroenerģijas tirdzniecība
32.0
11.2
-
-
-
-
-
-
3
35.22 - Gāzveida kurināmā sadale pa cauruļvadiem
0.2
-
-
-
-
-
-
-
4
41.20 - Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība
0.3
-
-
-
-
-
-
-
5
42.11 - Ceļu un maģistrāļu būvniecība
2.4
-
-
-
-
-
-
-
Sadalījums pa nozarēm - NACE 4 ciparu līmenis (kods un marķējums
Piesārņojums (PPC)
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (BIO)
KOPĀ (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO)
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Nefinanšu sabiedrības (kam piemēro NIAD)
MVU un citas nefinanšu sabiedrības, kurām nepiemēro NIAD
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Bruto uzskaites vērtība
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (PPC)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (PPC)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (BIO)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (BIO)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO)
Milj. EUR
No kā: vides ziņā ilgtspējīgi (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO)
1
35.12 - Elektroenerģijas pārvade
-
-
-
-
5.4
5.0
2
35.14 - Elektroenerģijas tirdzniecība
-
-
-
-
32.0
11.2
3
35.22 - Gāzveida kurināmā sadale pa cauruļvadiem
-
-
-
-
0.2
-
4
41.20 - Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība
-
-
-
-
0.3
-
5
42.11 - Ceļu un maģistrāļu būvniecība
-
-
-
-
2.4
-

'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
ZAK GDR krājumi (apgrozījums)
% (salīdzinājumā ar kopējiem segtajiem aktīviem saucējā) 
2025. gada 31. decembrī
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM) 
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA) 
Ūdens un jūras resursi (WTR) 
Aprites ekonomika (CE) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
 
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: pārejas
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
32.5%
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
2
Finanšu sabiedrības
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
3
Kredītiestādes
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
4
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
6
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
7
Citas finanšu sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
8
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
9
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
10
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
11
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
12
No kā: pārvaldības sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
13
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
14
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
15
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
16
No kā: apdrošināšanas sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
17
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
18
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
19
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
20
Nefinanšu sabiedrības
0.3%
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
21
Aizdevumi un avansi
0.2%
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
22
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.1%
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
23
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
24
Mājsaimniecības
32.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
25
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu
23.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
26
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
27
No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei
8.7%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
28
Vietējās pašvaldības - finansējums
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
29
Mājokļu finansējums
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
30
Vietējās pašvaldības – cits finansējums
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
31
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
32
Kopējie ZAK aktīvi
32.5%
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
ZAK GDR krājumi (apgrozījums) (turpinājums)
% (salīdzinājumā ar kopējiem segtajiem aktīviem saucējā)
Piesārņojums (PPC) 
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (BIO) 
KOPĀ (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO) 
 
Nodrošināto jauno aktīvu kopsummas daļa 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
 )
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: pārejas
No kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
-
-
-
-
-
-
-
-
32.5%
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
24.5%
2
Finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.2%
3
Kredītiestādes
-
-
-
-
-
-
-
-
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.2%
4
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.2%
6
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
7
Citas finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
8
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
9
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
10
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
11
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
12
No kā: pārvaldības sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
13
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
14
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
15
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
16
No kā: apdrošināšanas sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
17
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
18
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
19
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
20
Nefinanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.3%
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.2%
21
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.2%
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.2%
22
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.1%
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
23
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
24
Mājsaimniecības
32.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
24.1%
25
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu
23.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
17.5%
26
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.2%
27
No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei
8.7%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
6.6%
28
Vietējās pašvaldības - finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
29
Mājokļu finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
30
Vietējās pašvaldības – cits finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
31
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
32
Kopējie ZAK aktīvi
-
-
-
-
-
-
-
-
32.5%
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
24.5%
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
ZAK GDR krājumi (CapEx)
% (salīdzinājumā ar kopējiem segtajiem aktīviem saucējā)
2025. gada 31. decembrī
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM) 
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA) 
Ūdens un jūras resursi (WTR) 
Aprites ekonomika (CE) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
 
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: pārejas
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
32.9%
0.4%
0.0%
0.0%
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
2
Finanšu sabiedrības
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
3
Kredītiestādes
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
4
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
6
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
 
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
 
0.0%
-
-
-
-
-
-
7
Citas finanšu sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
8
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
9
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
10
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
11
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
 
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
 
0.0%
-
-
-
-
-
-
12
No kā: pārvaldības sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
13
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
14
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
15
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
 
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
 
0.0%
-
-
-
-
-
-
16
No kā: apdrošināšanas sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
17
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
18
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
19
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
 
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
 
0.0%
-
-
-
-
-
-
20
Nefinanšu sabiedrības
0.6%
0.4%
0.0%
0.0%
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
21
Aizdevumi un avansi
0.5%
0.3%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
22
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.1%
0.1%
0.0%
0.0%
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
23
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
 
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
 
0.0%
-
-
-
-
-
-
24
Mājsaimniecības
32.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
25
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu
23.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
26
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
27
No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei
8.7%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
28
Vietējās pašvaldības - finansējums
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
29
Mājokļu finansējums
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
30
Vietējās pašvaldības – cits finansējums
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
31
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
32
Kopējie ZAK aktīvi
32.9%
0.4%
0.0%
0.0%
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
ZAK GDR krājumi (CapEx) (turpinājums)
% (salīdzinājumā ar kopējiem segtajiem aktīviem saucējā)
Piesārņojums (PPC) 
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (BIO) 
KOPĀ (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO) 
 
Nodrošināto jauno aktīvu kopsummas daļa 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas)
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
 
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: pārejas
No kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
-
-
-
-
-
-
-
-
32.9%
0.4%
0.0%
0.0%
0.1%
24.8%
2
Finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.2%
3
Kredītiestādes
-
-
-
-
-
-
-
-
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.2%
4
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.2%
6
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
 
0.0%
0.0%
0.0%
7
Citas finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
8
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
9
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
10
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
11
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
 
0.0%
0.0%
0.0%
12
No kā: pārvaldības sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
13
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
14
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
15
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
 
0.0%
0.0%
0.0%
16
No kā: apdrošināšanas sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
17
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
18
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
19
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
 
0.0%
0.0%
0.0%
20
Nefinanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.6%
0.4%
0.0%
0.0%
0.1%
0.5%
21
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.5%
0.3%
0.0%
0.0%
0.0%
0.4%
22
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.1%
0.1%
0.0%
0.0%
0.1%
0.1%
23
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
 
0.0%
0.0%
0.0%
24
Mājsaimniecības
32.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
24.1%
25
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu
23.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
17.5%
26
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
0.2%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.2%
27
No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei
8.7%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
6.6%
28
Vietējās pašvaldības - finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
29
Mājokļu finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
30
Vietējās pašvaldības – cits finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
31
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
32
Kopējie ZAK aktīvi
-
-
-
-
-
-
-
-
32.9%
0.4%
0.0%
0.0%
0.1%
24.8%
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
ZAK GDR plūsma (apgrozījums)
% (salīdzinājumā ar kopējiem segtajiem aktīviem saucējā)
2025. gada 31. decembrī
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM) 
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA) 
Ūdens un jūras resursi (WTR) 
Aprites ekonomika (CE) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
 
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: pārejas
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
25.3%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
2
Finanšu sabiedrības
0.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
3
Kredītiestādes
0.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
4
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
6
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
7
Citas finanšu sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
8
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
9
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
10
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
11
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
12
No kā: pārvaldības sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
13
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
14
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
15
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
16
No kā: apdrošināšanas sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
17
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
18
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
19
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
20
Nefinanšu sabiedrības
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
21
Aizdevumi un avansi
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
22
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
23
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
24
Mājsaimniecības
24.8%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
25
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu
14.3%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
26
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
27
No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei
10.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
28
Vietējās pašvaldības - finansējums
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
29
Mājokļu finansējums
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
30
Vietējās pašvaldības – cits finansējums
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
31
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
32
Kopējie ZAK aktīvi
25.3%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
ZAK GDR plūsma (apgrozījums) (turpinājums)
% (salīdzinājumā ar kopējiem segtajiem aktīviem saucējā)
Piesārņojums (PPC) 
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (BIO) 
KOPĀ (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO) 
 
Nodrošināto jauno aktīvu kopsummas daļa
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
 
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: pārejas
No kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
-
-
-
-
-
-
-
-
25.3%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
24.0%
2
Finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.4%
3
Kredītiestādes
-
-
-
-
-
-
-
-
0.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.4%
4
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.4%
6
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
7
Citas finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
8
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
9
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
10
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
11
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
12
No kā: pārvaldības sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
13
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
14
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
15
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
16
No kā: apdrošināšanas sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
17
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
18
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
19
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
20
Nefinanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.1%
21
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.1%
22
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
23
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
24
Mājsaimniecības
24.8%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
23.5%
25
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu
14.3%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
13.5%
26
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.1%
27
No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei
10.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
9.9%
28
Vietējās pašvaldības - finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
29
Mājokļu finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
30
Vietējās pašvaldības – cits finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
31
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
32
Kopējie ZAK aktīvi
-
-
-
-
-
-
-
-
25.3%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
24.0%
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
ZAK GDR plūsma (CapEx)
% (salīdzinājumā ar kopējiem segtajiem aktīviem saucējā)
2025. gada 31. decembrī
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM) 
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA) 
Ūdens un jūras resursi (WTR) 
Aprites ekonomika (CE) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
 
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: pārejas
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
25.7%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
2
Finanšu sabiedrības
0.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
3
Kredītiestādes
0.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
4
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
6
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
7
Citas finanšu sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
8
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
9
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
10
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
11
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
12
No kā: pārvaldības sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
13
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
14
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
15
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
16
No kā: apdrošināšanas sabiedrības
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
17
Aizdevumi un avansi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
18
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
19
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
20
Nefinanšu sabiedrības
0.5%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
21
Aizdevumi un avansi
0.5%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
22
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
23
Pašu kapitāla instrumenti
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
24
Mājsaimniecības
24.8%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
25
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu
14.3%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
26
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
27
No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei
10.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
28
Vietējās pašvaldības - finansējums
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
29
Mājokļu finansējums
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
30
Vietējās pašvaldības – cits finansējums
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
31
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
32
Kopējie ZAK aktīvi
25.7%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
-
-
-
-
-
-
-
-
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
ZAK GDR plūsma (CapEx) (turpinājums)
% (salīdzinājumā ar kopējiem segtajiem aktīviem saucējā)
Piesārņojums (PPC) 
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (BIO) 
KOPĀ (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO) 
 
Nodrošināto jauno aktīvu kopsummas daļa
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas)
 
 
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: veicinošas
 
 
No kā: peļņas izlietošana
No kā: pārejas
No kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
-
-
-
-
-
-
-
-
25.7%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
24.4%
2
Finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.4%
3
Kredītiestādes
-
-
-
-
-
-
-
-
0.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.4%
4
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.4%
6
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
7
Citas finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
8
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
9
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
10
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
11
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
12
No kā: pārvaldības sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
13
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
14
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
15
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
16
No kā: apdrošināšanas sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
17
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
18
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
19
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
20
Nefinanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
0.5%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.5%
21
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.5%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.5%
22
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
23
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
24
Mājsaimniecības
24.8%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
23.5%
25
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu
14.3%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
13.5%
26
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
0.1%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.1%
27
No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei
10.4%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
9.9%
28
Vietējās pašvaldības - finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
29
Mājokļu finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
30
Vietējās pašvaldības – cits finansējums
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
31
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
32
Kopējie ZAK aktīvi
-
-
-
-
-
-
-
-
25.7%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
24.4%
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
GDR ārpusbilances riska darījumi (apgrozījums)
% (salīdzinājumā ar atbilstošo ārpusbilances aktīvu kopsummu)
2025. gada 31. decembrī
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM) 
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA) 
Ūdens un jūras resursi (WTR) 
Aprites ekonomika (CE) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas) 
  
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas) 
  
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas) 
 
 
 
 
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: pārejas
No kā: veici-nošas
 
 
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: veici-nošas
 
 
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: veici-nošas
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: veici-nošas
1
Finanšu garantijas (FinGuar GDR)
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
2
Pārvaldīšanā esošie aktīvi (AuM GDR)
72.8%
46.6%
1.9%
3.0%
35.5%
27.2%
9.9%
0.0%
6.6%
-
-
-
-
-
-
-
-
% (salīdzinājumā ar atbilstošo ārpusbilances aktīvu kopsummu)
Piesārņojums (PPC) 
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (BIO) 
KOPĀ (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē  aksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas
 
 
 
 
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: veici-nošas
 
 
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: veici-nošas
 
 
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: pārejas
No kā: veici-nošas
1
Finanšu garantijas (FinGuar GDR)
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
2
Pārvaldīšanā esošie aktīvi (AuM GDR)
-
-
-
-
-
-
-
-
100.0%
56.5%
1.9%
3.0%
42.1%
GDR ārpusbilances riska darījumi (CapEx)
% (salīdzinājumā ar atbilstošo ārpusbilances aktīvu kopsummu)
2025. gada 31. decembrī
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM) 
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA) 
Ūdens un jūras resursi (WTR) 
Aprites ekonomika (CE) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas) 
  
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas) 
  
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas) 
 
 
 
 
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: pārejas
No kā: veici-nošas
 
 
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: veici-nošas
 
 
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: veici-nošas
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: veici-nošas
1
Finanšu garantijas (FinGuar GDR)
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
2
Pārvaldīšanā esošie aktīvi (AuM GDR)
73.4%
55.7%
1.3%
1.0%
36.4%
26.6%
5.6%
0.0%
4.4%
-
-
-
-
-
-
-
-
% (salīdzinājumā ar atbilstošo ārpusbilances aktīvu kopsummu)
Piesārņojums (PPC) 
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (BIO) 
KOPĀ (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai piederīgas) 
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē  aksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas
 
To kopējo segto aktīvu proporcija, ar ko finansē taksonomijai svarīgas nozares (taksonomijai atbilstīgas
 
 
 
 
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: veici-nošas
 
 
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: veici-nošas
 
 
No kā: peļņas izlieto-šana
No kā: pārejas
No kā: veici-nošas
1
Finanšu garantijas (FinGuar GDR)
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
2
Pārvaldīšanā esošie aktīvi (AuM GDR)
-
-
-
-
-
-
-
-
100.0%
61.3%
1.3%
1.0%
40.8%
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Veidnes, kas kredītiestādēm jāatklāj saskaņā ar ES Taksonomijas regulas 10. pantu
Ar kodolenerģiju un fosilo gāzi saistītas darbības (pamatojoties uz apgrozījumu un CapEx)
Ar kodolenerģiju saistītas darbības
1
Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu inovatīvu elektrostaciju pētniecību, izstrādi, demonstrējumiem un ieviešanu, kuras ražo enerģiju kodolprocesos ar minimālu kodoldegvielas ciklā radušos atkritumu daudzumu.
2
Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu jaunu kodoliekārtu būvniecību un drošu ekspluatāciju, kuras paredzētas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai, tostarp centralizētās siltumapgādes vai rūpniecisko procesu (piemēram, ūdeņraža ražošanas) vajadzībām, kā arī to modernizāciju ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem nolūkā uzlabot to drošumu.
3
Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu esošu kodoliekārtu drošu ekspluatāciju, kuras paredzētas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai, tostarp centralizētās siltumapgādes vai rūpniecisko procesu (piemēram, ūdeņraža ražošanas no kodolenerģijas) vajadzībām, kā arī to modernizāciju nolūkā uzlabot to drošumu.
 
Ar fosilo gāzi saistītas darbības
4
Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu elektrostaciju būvniecību vai ekspluatāciju, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot fosilo gāzveida kurināmo.
5
Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu siltuma/ aukstuma un elektroenerģijas koģenerācijas staciju būvniecību, pārjaunošanu vai ekspluatāciju, kurās izmanto fosilos gāzveida kurināmos.
6
Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu staciju būvniecību, pārjaunošanu un ekspluatāciju, kas ražo siltumu/aukstumu, izmantojot fosilo gāzveida kurināmo.
Taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības (saucējs) (apgrozījums)
Saimnieciskās darbības, miljons EUR
CCM + CCA
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)
Summa
Procenti
Summa
Procenti
Summa
Procenti
1
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
-
-
-
-
-
2
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
-
-
-
-
-
3
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
-
-
-
-
-
4
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
-
-
-
-
-
5
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
-
-
-
-
-
6
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
-
-
-
-
-
7
Citu, 1.–6. rindā neminētu taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
7.5
0.2%
7.5
0.2%
-
0.0%
8
Kopā piemērojamie GDR
7.5
0.2%
7.5
0.2%
-
0.0%
Taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības (saucējs) (CapEx)
Saimnieciskās darbības, miljons EUR
CCM + CCA
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)
Summa
Procenti
Summa
Procenti
Summa
Procenti
1
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
-
-
-
-
-
2
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
-
-
-
-
-
3
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
-
-
-
-
-
4
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR s saucējā
-
-
-
-
-
-
5
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
-
-
-
-
-
6
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
-
-
-
-
-
7
Citu, 1.–6. rindā neminētu taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
17.2
0.4%
17.2
0.4%
-
0.0%
8
Kopā piemērojamie GDR
17.2
0.4%
17.2
0.4%
-
0.0%
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības (skaitītājs) (Apgrozījums)
Saimnieciskās darbības, miljons EUR
CCM + CCA
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)
Summa
Procenti
Summa
Procenti
Summa
Procenti
1
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
-
-
-
-
-
-
2
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
-
-
-
-
-
-
3
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
-
-
-
-
-
-
4
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
-
-
-
-
-
-
5
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
-
-
-
-
-
-
6
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
-
-
-
-
-
-
7
Citu, 1.–6. rindā neminētu taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR skaitītājā
7.5
0.2%
7.5
0.2%
-
0.0%
8
Taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību kopējā summa un proporcija piemērojamo GDR skaitītājā
7.5
0.2%
7.5
0.2%
-
0.0%
Taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības (skaitītājs) (CapEx)
Saimnieciskās darbības, miljons EUR
CCM + CCA
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)
Summa
Procenti
Summa
Procenti
Summa
Procenti
1
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
-
-
-
-
-
-
2
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
-
-
-
-
-
-
3
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
-
-
-
-
-
-
4
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
-
-
-
-
-
-
5
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
-
-
-
-
-
-
6
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
-
-
-
-
-
-
7
Citu, 1.–6. rindā neminētu taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR skaitītājā
17.2
0.4%
17.2
0.4%
-
0.0%
8
Taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību kopējā summa un proporcija piemērojamo GDR skaitītājā
17.2
0.4%
17.2
0.4%
-
0.0%
Taksonomijai piederīgas, bet taksonomijai neatbilstīgas saimnieciskās darbības (apgrozījums)
Saimnieciskās darbības, miljons EUR
CCM + CCA
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)
Summa
Procenti
Summa
Procenti
Summa
Procenti
1
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
0.0%
-
0.0%
-
0.0%
2
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
0.0%
-
0.0%
-
0.0%
3
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
0.0%
-
0.0%
-
0.0%
4
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
0.8
0.1%
0.8
0.1%
-
0.0%
5
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
1.5
0.1%
1.5
0.1%
-
0.0%
6
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. sadaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet taksonomijai neatbilstīgās saimnieciskās darbības apjoms un īpatsvars piemērojamā GDR saucējā
0.2
0.0%
0.2
0.0%
-
0.0%
7
1.–6. rindā neminētu taksonomijai piederīgu, bet taksonomijai neatbilstīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
1,327.9
32.1%
1,327.9
32.1%
0.0
0.0%
8
Taksonomijai piederīgu, bet taksonomijai neatbilstīgu saimniecisko darbību kopējā summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
1,330.3
32.3%
1,330.3
32.3%
0.0
0.0%
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Taksonomijai piederīgas, bet taksonomijai neatbilstīgas saimnieciskās darbības (CapEx)
Saimnieciskās darbības, miljons EUR
CCM + CCA
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)
Summa
Procenti
Summa
Procenti
Summa
Procenti
1
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
0.0%
-
0.0%
-
0.0%
2
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
0.0%
-
0.0%
-
0.0%
3
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
-
0.0%
-
0.0%
-
0.0%
4
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
0.0
0.0%
0.0
0.0%
-
0.0%
5
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
0.3
0.0%
0.3
0.0%
-
0.0%
6
Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. sadaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet taksonomijai neatbilstīgās saimnieciskās darbības apjoms un īpatsvars piemērojamā GDR saucējā
-
0.0%
-
0.0%
-
0.0%
7
1.–6. rindā neminētu taksonomijai piederīgu, bet taksonomijai neatbilstīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
1,334.8
32.4%
1,334.8
32.4%
0.0
0.0%
8
Taksonomijai piederīgu, bet taksonomijai neatbilstīgu saimniecisko darbību kopējā summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
1,335.1
32.4%
1,335.1
32.4%
0.0
0.0%
Taksonomijai nepiederīgas saimnieciskās darbības (apgrozījums)
Saimnieciskās darbības, miljons EUR
Summa
Procenti
1
Tādas 1. veidnes 1. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
-
0.0%
2
Tādas 1. veidnes 2. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
-
0.0%
3
Tādas 1. veidnes 3. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
-
0.0%
4
Tādas 1. veidnes 4. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
0.8
0.0%
5
Tādas 1. veidnes 5. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
1.5
0.1%
6
Tādas 1. veidnes 6. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
0.2
0.0%
7
Citu, 1.–6. rindā neminētu taksonomijai nepiederīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
2,774.4
67.4%
8
Taksonomijai nepiederīgu saimniecisko darbību kopējā summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
2,776.9
67.5%
Taksonomijai nepiederīgas saimnieciskās darbības (CapEx)
Saimnieciskās darbības, miljons EUR
Summa
Procenti
1
Tādas 1. veidnes 1. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
-
0.0%
2
Tādas 1. veidnes 2. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
-
0.0%
3
Tādas 1. veidnes 3. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
-
0.0%
4
Tādas 1. veidnes 4. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
0.0
0.0%
5
Tādas 1. veidnes 5. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
0.3
0.0%
6
Tādas 1. veidnes 6. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
-
0.0%
7
Citu, 1.–6. rindā neminētu taksonomijai nepiederīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
2,762.0
67.1%
8
Taksonomijai nepiederīgu saimniecisko darbību kopējā summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
2,762.3
67.1%
Plašāka informācija par GAR un klimata un vides risku pārvaldības procesiem ir pieejama mūsu Riska pārvaldības un kapitāla pietiekamības ziņojumā (3. pīlāra informācijas atklāšana), kas pieejams tiešsaistē https://www.cblgroup.com/en/about/governance/risk-management.
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Veidnes, kas kredītiestādēm jāatklāj saskaņā ar ES Taksonomijas regulas 8. pantu
GDR kopsavilkums
2024. gada 31. decembrī
Kopā – vides ziņā ilgtspējīgi aktīvi, EUR milj.
GDR (a)
GDR (b)
% segums (kopējos aktīvos) (c)
Aktīvu %, kas izslēgti no ZAK skaitītāja (7. panta 2. un 3. punkts un V pielikuma 1.1.2. iedaļa)
Aktīvu %, kas izslēgti no ZAK saucēja (7. panta 1. punkts un V pielikuma 1.2.4. iedaļa)
Svarīgākais GDR
Zaļo aktīvu koeficienta (ZAK) krājums
9.4
0.2%
0.5%
0.2%
40.0%
24.8%
2024. gada 31. decembrī
Kopā - vides ziņā ilgtspējīgas darbības, EUR milj.
GDR (a)
GDR (b)
% segums (kopējos aktīvos) (c)
Aktīvu %, kas izslēgti no ZAK skaitītāja (7. panta 2. un 3. punkts un V pielikuma 1.1.2. iedaļa) (f)
Aktīvu %, kas izslēgti no ZAK saucēja (7. panta 1. punkts un V pielikuma 1.2.4. iedaļa) (g)
Papildu GDR
ZAK (plūsma)
0.0
0.0%
0.0%
0.0%
54.5%
7.3%
Tirdzniecības portfelis (d)
-
-
-
Finanšu garantijas
0.0
0.0%
0.0%
Pārvaldīšanā esošie aktīvi
11.8
57.5%
81.0%
Maksas un komisijas naudas ienākumi (e)
-
-
-
(a) Pamatojoties uz darījuma partnera apgrozījuma GDR. 
(b) Pamatojoties uz darījuma partnera kapitālizdevumu GDR, izņemot kreditēšanas darbības, kur vispārējiem kreditēšanas darījumiem tiek izmantots apgrozījuma GDR. 
(c) % aktīvu, uz kuriem attiecas GDR, no banku kopējiem aktīviem. 
(d) Citadele 2025. gada pārskata periodā piemēro pakāpenisku ieviešanu Tirdzniecības portfeļa GDR. 
(e) 2025. pārskata gadā Citadele piemēro pakāpenisku ieviešanas pieeju attiecībā uz Maksas un komisijas naudas ienākumi GDR. 
(f) 7. panta 2. punkts = riska darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, 7. panta 3. punkts = riska darījumi ar uzņēmumiem, kas nav NFRD, V pielikuma 1.1.2. iedaļa = riska darījumi ar valstīm, tirdzniecības nolūkā turēti riska darījumi, starpbanku kredīti pēc pieprasījuma, ar skaidru naudu/skaidru naudu saistīti riska darījumi, citi aktīvi virs kopējiem aktīviem. 
(g) 7. panta 1. punkts = valsts (centrālās bankas, centrālās valdības, pārnacionālas organizācijas), V pielikuma 1.2.4. iedaļa = riska darījumi, kas paredzēti tirdzniecībai (tirdzniecības portfelis).
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Aktīvi ZAK aprēķināšanai (apgrozījums)
EUR milj.
2024. gada 31. decembrī
 
Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)
Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)
Ūdens un jūras resursi (WTR)
 
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
 
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
Kopā - bruto uzskaites vērtība
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: pārejas
no kā: veicinošas
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
1,819.1
1,175.5
9.4
0.9
0.0
4.3
0.8
-
-
-
-
-
-
-
2
Finanšu sabiedrības
90.7
26.7
1.0
0.9
0.0
0.0
-
-
-
-
-
-
-
-
3
Kredītiestādes
83.5
26.7
1.0
0.9
0.0
0.0
-
-
-
-
-
-
-
-
4
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
83.5
26.7
1.0
0.9
0.0
0.0
-
-
-
-
-
-
-
-
6
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
7
Citas finanšu sabiedrības
7.2
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
8
No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
9
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
10
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
11
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
12
No kā: pārvaldības sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
13
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
14
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
15
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
16
No kā: apdrošināšanas sabiedrības
7.2
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
17
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
18
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
7.2
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
19
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
20
Nefinanšu sabiedrības
89.1
11.8
8.4
-
0.0
4.3
0.8
-
-
-
-
-
-
-
21
Aizdevumi un avansi
74.9
9.9
6.8
-
-
3.1
0.8
-
-
-
-
-
-
-
22
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
14.2
1.9
1.6
-
0.0
1.2
-
-
-
-
-
-
-
-
23
Pašu kapitāla instrumenti
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
24
Mājsaimniecības
1,541.5
1,137.0
-
-
-
-
-
-
-
-
25
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu
871.8
871.8
-
-
-
-
-
-
-
-
26
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
38.2
9.1
-
-
-
-
-
-
-
-
27
No kā: aizdevumi mehānisko transportlīdzekļu iegādei
419.2
263.4
-
-
-
-
28
Vietējās pašvaldības - finansējums
97.8
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
29
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
30
Vietējās pašvaldības – cits finansējums
97.8
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
31
Ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums: mājokļu un komerciālie nekustamie īpašumi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
32
Aktīvi, kas izslēgti no skaitītāja ZAK aprēķinam (iekļauti saucējā)
2,068.8
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
33
Finanšu un nefinanšu sabiedrības
1,902.5
34
MVU un nefinanšu sabiedrības (izņemot MVU), kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
1,805.8
35
Aizdevumi un avansi
1,702.6
36
No kā: aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu
-
37
No kā: aizdevumi ēku renovācijai
-
38
Parāda vērtspapīri
102.3
39
Pašu kapitāla instrumenti
1.0
40
Darījuma partneri ārpus ES, kam nepiemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
96.7
41
Aizdevumi un avansi
44.8
42
Parāda vērtspapīri
51.2
43
Pašu kapitāla instrumenti
0.7
44
Atvasinātie instrumenti
5.7
45
Pēc pieprasījuma izsniegtie starpbanku aizdevumi
12.1
46
Nauda un ar naudu saistītie aktīvi
42.8
47
Citi aktīvi (piemēram, nemateriālā vērtība, biržas preces utt.)
105.7
48
Kopējie ZAK aktīvi
3,887.9
1,175.5
9.4
0.9
0.0
4.3
0.8
-
-
-
-
-
-
-
49
Citi aktīvi, uz ko neattiecas ZAK aprēķins
1,283.4
50
Centrālās valdības un pārnacionālie emitenti
976.3
51
Riska darījumi ar centrālo banku
307.1
52
Tirdzniecības portfelis
-
53
Kopējie aktīvi
5,171.3
1,175.5
9.4
0.9
0.0
4.3
0.8
-
-
-
-
-
-
-
Ārpusbilances riska darījumi - Sabiedrības, kam piemēro Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus
 
54
Finanšu garantijas
102.8
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
55
Pārvaldīšanā esošie aktīvi
1,218.2
18.1
9.3
0.3
0.6
7.0
2.5
2.5
-
2.2
-
-
-
-
56
No kā: parāda vērtspapīri
314.3
17.0
9.1
0.3
0.6
6.8
2.5
2.3
-
2.2
-
-
-
-
57
No kā: pašu kapitāla instrumenti
134.9
1.1
0.2
-
0.0
0.2
0.0
0.2
-
-
-
-
-
-
'Please unpack the Result.zip and reopen this file.'
AS „Citadele banka”
Ilgtspējas ziņojums | ESRS E1 Klimata pārmaiņas
Aktīvi ZAK aprēķināšanai (apgrozījums) (turpinājums)
EUR milj.
Aprites ekonomika (CE)
Piesārņojums (PPC)
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas (BIO)
KOPĀ (CCM + CCA + WTR + CE + PPC + BIO)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
No kā: saistībā ar taksonomijai svarīgām nozarēm (taksonomijai piederīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
No kā: vides ziņā ilgtspējīgas (taksonomijai atbilstīgas)
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: veicinošas
 
 
no kā: peļņas izlietošana
no kā: pārejas
no kā: veicinošas
 
ZAK - segtie aktīvi gan skaitītājā, gan saucējā
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
1
Aizdevumi un avansi, parāda vērtspapīri un pašu kapitāla instrumenti, kas nav turēti tirdzniecībai un ir piemēroti ZAK aprēķinam
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
1 176.3
9.4
0.9
0.0
4.3
2
Finanšu sabiedrības
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
26.7
1.0
0.9
0.0
0.0
3
Kredītiestādes
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
26.7
1.0
0.9
0.0
0.0
4
Aizdevumi un avansi
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
5
Parāda vērtspapīri, tostarp tādi, par kuriem ieņēmumu izlietojums ir zināms
-
-
-
-
-
-
-
-
-