Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu likmju līmeni, nevis jāpaļaujas uz EURIBOR atgriešanos pie 2 % tuvāko mēnešu laikā, norāda bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.
Šogad Eiropas Centrālā banka (ECB) bāzes procentu likmes paaugstinājusi divas reizes - jūnijā un septembrī, katru reizi par 0,25 procentpunktiem. Finanšu tirgi sagaida, ka 29. oktobra sanāksmē ECB likmes saglabās nemainīgas, taču 81 % varbūtība tiek piešķirta scenārijam, ka 17. decembrī ECB tās paaugstinās līdz 2,75 %.
Pēc septembra lēmuma jautājums vairs nav par to, vai ECB turpinās paaugstināt procentu likmes, bet gan par to, cik tālu šis process varētu turpināties. Manuprāt, ir divi galvenie faktori, kas izskaidro, kāpēc šogad iespējams vēl trešais procentu likmju paaugstinājums.
Pirmais faktors ir enerģijas cenas. Inflāciju, ko veicina energoresursu sadārdzināšanās un ģeopolitiskie notikumi, ar procentu likmju palīdzību ierobežot ir sarežģīti. Augstākas procentu likmes nevar samazināt naftas cenu vai papildināt Eiropas gāzes krātuves. Tomēr būtiski ir mainījies šī cenu šoka ilgums. Septembrī inflācija eirozonā sasniedza 3,8 % – augstāko līmeni kopš 2023. gada –, savukārt enerģijas cenas gada laikā pieauga par 18,9 %. Cenu kāpums arvien vairāk izplatās arī ārpus enerģētikas sektora – pakalpojumu cenu inflācija sasniegusi 3,2 %, bet pamatinflācija – 2,5 %. Saskaņā ar pašas ECB prognozēm pamatinflācija gan 2027. gadā, gan 2028. gadā saglabāsies virs 2 % mērķa. Kad ārējs cenu šoks sāk ietekmēt kopējo cenu līmeni ekonomikā, centrālajai bankai ir jāreaģē, pat ja tā nevar novērst sākotnējo inflācijas cēloni.
Otrais faktors ir ekonomikas attīstība. Gada sākumā vājā izaugsme lielajās Eiropas ekonomikās, tostarp Vācijā, ierobežoja ECB iespējas turpināt procentu likmju paaugstināšanu. Kopš tā laika situācija ir ievērojami uzlabojusies. Septembrī Vācijas ifo (ifo Institute) uzņēmējdarbības klimata indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada maija, savukārt ECB paaugstinājusi eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi 2026. gadam līdz 0,9 %. Viens no būtiskākajiem šīs attīstības virzītājspēkiem ir aizsardzības izdevumu un investīciju pieaugums Eiropā. Noturīgāka ekonomika dod centrālajai bankai plašākas iespējas koncentrēties uz inflācijas ierobežošanu.
Ir arī vienkāršāks skaidrojums, kāpēc EURIBOR pieaudzis straujāk nekā ECB bāzes procentu likmes. EURIBOR atspoguļo finanšu tirgu gaidas par procentu likmju attīstību turpmākajos mēnešos, tāpēc tas sāk mainīties vēl pirms ECB lēmumiem. Tieši tādēļ sešu mēnešu EURIBOR jau lielā mērā ietver iespējamo procentu likmju paaugstinājumu decembrī. Pat ja ECB likmes paaugstinās vēlreiz, straujš turpmāks EURIBOR kāpums nav uzskatāms par ticamāko scenāriju. Kredītņēmējiem būtiskāks jautājums ir tas, vai mainīsies finanšu tirgu gaidas par nākamo gadu.
Baltijas valstu mājsaimniecībām augstākas procentu likmes rada papildu slogu laikā, kad pieaug arī ikdienas dzīves izmaksas. Septembrī inflācija Lietuvā sasniedza 6,1 %, kas bija otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienībā aiz Rumānijas (6,5 %). Latvijā inflācija bija 3,0 %, savukārt Igaunijā tā mēneša laikā vairāk nekā divkāršojās – no 1,3 % līdz 3,1 %. Iedzīvotāji šo spiedienu jau izjūt savos maciņos. Citadeles oktobrī veiktajā aptaujā 40 % Igaunijas, 35 % Latvijas un 26 % Lietuvas iedzīvotāju norādīja, ka viņu finansiālā situācija pēdējo trīs mēnešu laikā ir pasliktinājusies.*
Kā EURIBOR pieaugums ietekmē ikmēneša kredītmaksājumus?
Procentu likmju pieauguma praktisko ietekmi vislabāk ilustrē mājokļa kredītu ikmēneša maksājumu izmaiņas. Pagājušajā gadā Citadeles izsniegtā vidējā mājokļa kredīta summa Latvijā bija aptuveni 87 700 eiro ar atmaksas termiņu 25 gadi. Pie sešu mēnešu EURIBOR likmes 2 % apmērā, kas bija tuvu gada sākuma līmenim, ikmēneša maksājums bija aptuveni 458 eiro. EURIBOR sasniedzot 3 %, maksājums pieaug līdz aptuveni 508 eiro jeb par 50 eiro mēnesī.
Lietuvā, kur vidējā mājokļa kredīta summa tirgū ir aptuveni 144 000 eiro ar atmaksas termiņu 25 gadi, ikmēneša maksājums pieaug no aptuveni 732 līdz 812 eiro jeb par 80 eiro. Savukārt Igaunijā, kur vidējā mājokļa kredīta summa tirgū ir tuvu 175 000 eiro ar aptuveni 27 gadu atmaksas termiņu, maksājums palielinās par aptuveni 100 eiro mēnesī – no 845 līdz aptuveni 945 eiro.
Šīs summas ir jūtamas mājsaimniecību budžetā, tomēr tās jāvērtē plašākā kontekstā. 2023. gada rudenī sešu mēnešu EURIBOR pārsniedza 4 %. Pie šādas likmes ikmēneša maksājums par to pašu mājokļa kredītu Latvijā sasniegtu aptuveni 560 eiro, bet Igaunijā pārsniegtu 1000 eiro. Tātad pašreizējais procentu likmju pieaugums ir būtisks, taču tas notiek pakāpeniski un likmes joprojām ir ievērojami zemākas par iepriekš sasniegto augstāko līmeni.
Ko tas nozīmē kredītņēmējiem?
Galvenais ieteikums kredītņēmējiem ir praktisks – plānot mājsaimniecības budžetu, ņemot vērā, ka EURIBOR ir aptuveni 3 % līmenī, un pārliecināties, ka ikmēneša maksājumus būtu iespējams segt arī tad, ja likme pieaugtu līdz 3,5 %. Tāpat svarīgi zināt, kad paredzēta nākamā kredīta procentu likmes pārskatīšana, jo EURIBOR izmaiņas ikmēneša maksājumā atspoguļojas tikai pēc attiecīgās likmes pārskatīšanas. Savukārt tiem, kuri plāno mājokļa iegādi, būtiski pārliecināties, ka kredīta maksājums atbilst viņu finansiālajām iespējām jau pie pašreizējām procentu likmēm, nepaļaujoties uz to drīzu samazināšanos.
EURIBOR šogad ir ievērojami palielinājies, taču pārdomātu finanšu lēmumu pamatprincips paliek nemainīgs – plānot savas finanses, balstoties uz reālistiskiem pieņēmumiem. Pašlaik tas nozīmē rēķināties ar EURIBOR aptuveni 3 % līmenī, savukārt iespējamu likmes samazinājumu nākotnē uztvert kā papildu ieguvumu, nevis priekšnoteikumu finansiālajai stabilitātei.
*Citadeles un Norstat aptauja veikta 2026. gada oktobrī tiešsaistē, katrā Baltijas valstī aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.