Eirozona jūlijā kļuva par vienu no pozitīvajiem pārsteigumiem pasaules finanšu tirgos – spēcīgāki ekonomikas dati un uzņēmumu rezultāti deva impulsu akciju tirgum, kamēr ASV izaugsmi piebremzēja tehnoloģiju un mākslīgā intelekta uzņēmumu akciju kritums. Sarežģītāks mēnesis bija obligāciju tirgū, kur cenas ietekmēja augošais valsts obligāciju ienesīgums. Arī attīstības valstīs tirgi uzrādīja nevienmērīgus rezultātus. Kopumā jūlija dati liecina, ka eirozonas ekonomika izrādās noturīgāka, nekā tirgus dalībnieki bija gaidījuši, skaidro Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.
Obligāciju vērtība krīt
ASV akciju indekss jūliju noslēdza gandrīz bez izmaiņām, pieaugot par 0.13%, jo mēneša otrajā pusē tirgu ietekmēja straujš kritums pusvadītāju un mākslīgā intelekta uzņēmumu akcijās. Eirozonas akciju indeksa vērtība pieauga par 1.62%, ko atbalstīja labāki ekonomikas dati un uzņēmumu finanšu rezultāti, bet attīstības valstu akcijas noslīdēja par 3.04%. Tikmēr obligācijas visās kategorijās uzrādīja negatīvu rezultātu, jo valsts obligāciju ienesīgumi turpināja kāpt, ASV ilgtermiņa obligāciju ienesīgumam sasniedzot augstāko līmeni vairāku gadu laikā. ASV valsts obligāciju indeksa cena samazinājās par 1.05%, ASV investīciju reitinga segmentam par 1.60%, bet ASV augsta ienesīguma obligācijām par 0.38%. Eiropā Vācijas valsts obligāciju indeksa cena kritās par 1.55%, investīciju reitinga segmentā par 0.96%, bet augsta ienesīguma obligāciju cenas samazinājās par 0.27%. Tikmēr attīstības valstu obligāciju segments jūliju noslēdza ar 1.25% cenas kritumu.
Eirozonas ekonomikas dati pozitīvi pārsteidz
Eirozonas IKP otrajā ceturksnī pieauga par 0.4%, kas ir divreiz straujāk nekā gaidīts, bet biznesa noskaņojuma rādītājs jūlijā atgriezās izaugsmes teritorijā, pakāpjoties no 50.0 līdz 51.9 atzīmei, kas ir augstākais līmenis piecu mēnešu laikā. Vienlaikus uzņēmumu izmaksu kāpums palēninājās līdz zemākajam tempam kopš Tuvo Austrumu konflikta sākuma. Tomēr inflācija jūlijā atkal paātrinājās līdz 2.9% no 2.8% jūnijā, ko galvenokārt noteica energoresursu cenas, bet pamatinflācija pieauga līdz 2.5% atzīmei. Bezdarba līmenis jūnijā saglabājās nemainīgs 6.3% līmenī. Pēc likmju paaugstināšanas jūnijā ECB jūlija sēdē atstāja depozīta likmi nemainīgu 2.25% līmenī.
ASV ekonomika turpina uzrādīt izaugsmi
ASV ekonomiskās aktivitātes rādītāji jūlijā kopumā saglabājās noturīgi. Inflācijas temps jūnijā būtiski palēninājās, patēriņa cenām mēneša laikā samazinoties par 0.4%, kas ir straujākais mēneša kritums kopš 2020. gada aprīļa, gada inflācijai sarūkot līdz 3.5% atzīmei no 4.2% maijā. Cenu kāpuma sabremzēšanos lielā mērā noteica pamiers starp ASV un Irānu, kas ļāva sarukt energoresursu cenām. ASV ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī palēninājās līdz 1.5% gada izteiksmē no 2.1% pirmajā ceturksnī, kur izaugsmi galvenokārt veicināja patēriņš, investīcijas un eksports. Ražošanas sektora noskaņojums turpināja uzlaboties, aktivitātei jūlijā augot straujākajā tempā kopš 2022. gada maija, turklāt sektora nodarbinātības rādītājs pirmo reizi kopš 2025. gada janvāra atgriezās pieauguma zonā. ASV FRS jūlija beigās atstāja procentu likmes nemainīgas, lai gan trīs komitejas locekļi balsoja par likmju paaugstināšanu.
Attīstības valstīs joprojām turpinās jaukta dinamika
Ķīnas akcijas strauji atguvās, pieaugot par 8.48%, jo vājāki nekā gaidīts ekonomikas dati pastiprināja tirgus dalībnieku cerības uz papildu atbalsta pasākumiem no valdības puses. Savukārt Taivānas un Dienvidkorejas akciju tirgos bija vērojams straujš kritums, ārvalstu investoriem samazinot pozīcijas mākslīgā intelekta uzņēmumu akcijās. Īpaši smags kritums skāra Dienvidkorejas akciju indeksu, un pat spēcīgi vadošo mikroshēmu ražotāju finanšu rezultāti nespēja apturēt pārdošanas spiedienu. Indijā jūlija vidū spēkā stājās tirdzniecības līgums ar Lielbritāniju, kas atceļ muitas nodevas lielākajai daļai Indijas eksporta uz šo valsti. Brazīlijā jūlija vidū publicētie inflācijas dati izrādījās būtiski zemāki par gaidīto, un Brazīlijas reāls nostiprinājās pret ASV dolāru.