Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs pārtiku mēdz iegādāties internetā, tomēr lielākoties šie pirkumi veido mazāk nekā 10 % no kopējiem pārtikas tēriņiem. Vienlaikus bankas Citadele dati liecina, ka tiešsaistē iedzīvotāji par pārtiku ir gatavi maksāt vairāk un veic apjomīgākus pirkumus nekā klātienes veikalos.
“Lai gan ikdiena bez iepirkšanās internetā vairs nav iedomājama, aptaujas dati liecina, ka Latvijas patērētājs dod priekšroku veikaliem klātienē. Attiecībā uz pārtikas iegādi tiešsaistē situācija ir līdzīga visā Eiropas Savienībā (ES) – “Eurostat” dati rāda, ka šo iespēju izmanto vien 18 % patērētāju. Vienlaikus gatavā ēdiena piegāde no kafejnīcām un restorāniem Eiropā ir populārāka un sasniedz 33 %, kamēr Latvijā šo pakalpojumu izmanto 27 % iedzīvotāju. Tas skaidri apliecina, ka fiziskie veikali un klātienes tirdzniecības vietas mūsu reģionā joprojām spēlē izšķirošu lomu,” saka Nataļja Korņejeva, bankas Citadele Ikdienas bankas pakalpojumu daļas karšu izdošanas komandas vadītāja.
Internetā par pārtiku gatavi maksāt vairāk
Bankas Citadele dati liecina, ka šī gada maijā, iepērkoties pārtikas lielveikalu ķēžu internetveikalos, vairāk nekā 70 % pircēju vienā reizē tērēja aptuveni 5 līdz 100 eiro. Nelielus pirkumus līdz 5 eiro veica 17 % klientu, bet apjomīgākus tēriņus virs 100 eiro atļāvās katrs desmitais jeb 11 % pircēju.
Zīmīgi, ka, iepērkoties internetā, pircēji pārtikas veikalos vidēji tērē vairāk nekā klātienē. Kamēr internetā pārtikas veikalos vismaz 100 eiro vienā reizē iztērē katrs desmitais pircējs, fiziskajos veikalos šādu pirkumu īpatsvars ir būtiski mazāks – nepilns 1 %. Tas norāda, ka tiešsaistes iepirkšanās biežāk tiek izmantota lielākiem un iepriekš plānotiem pirkumiem.
Apģērbu un apavus internetā pērkam mazāk nekā vidēji ES
Aptaujas dati liecina, ka iespēju iepirkties internetā izmanto 83 % iedzīvotāju, taču vairums ikdienai nepieciešamo lietu tomēr tiek pirktas klātienē.
Tāpat kā citviet ES, arī Latvijā iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk apģērbu, apavus un aksesuārus, tomēr “Eurostat” dati liecina, ka darām to vismazāk. Pēdējo trīs mēnešu laikā ES vidēji apģērbu tiešsaistē iegādājās 70 % iedzīvotāju, kamēr Latvijā un Igaunijā tie bija vien 58 %. Lietuvā šis rādītājs ir nedaudz augstāks un sasniedz 63 %.
Tikmēr medikamentus tiešsaistē iegādājas katrs piektais Eiropas iedzīvotājs, savukārt mēbeles – katrs trešais.
Citu tiešsaistes pirkumu kategorijās redzams, ka Latvijas iedzīvotāji internetā salīdzinoši daudz iegādājas biļetes uz pasākumiem – 42 %. Savukārt Lietuvas iedzīvotāji ievērojami biežāk pērk kosmētikas, skaistumkopšanas un labsajūtas preces – 34 %. Latvijā šis rādītājs ir zemāks un nesasniedz pat ceturto daļu jeb 24 %.
Transporta pakalpojumu iegādē tiešsaistē izteikti Baltijas valstu līderi ir Igaunijas iedzīvotāji – to izmanto vairāk nekā puse jeb 58 % patērētāju, apsteidzot Latvijas salīdzinoši augstos 46 %.
Sievietes internetā iepērkas krietni vairāk
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā internetā regulāri iepirkās vairāk nekā puse iedzīvotāju, un pēdējo trīs mēnešu laikā 38 % aptaujāto veikuši trīs līdz piecus pirkumus.
Vīrieši internetā iepirkušies retāk, proti, 37 % pēdējo trīs mēnešu laikā veikuši tikai vienu vai divus pirkumus, kamēr 39 % sieviešu iepirkušās trīs līdz piecas reizes.
Arī vecums, izglītības līmenis un dzīvesvieta ietekmē iepirkšanās paradumus internetā. Visaktīvāk tiešsaistē iepirkušies iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī cilvēki ar augstāko izglītību, kuru vidū internetā iepirkušies 70 %, savukārt reģionu griezumā visvairāk tiešsaistes pirkumu veikuši Rīgas iedzīvotāji.
Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra “Norstat” veica 2026. gada martā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.