Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu šoks līdz patēriņa cenām nonāk ar vairāku mēnešu nobīdi. Tas gan nenozīmē, ka ietekme būs mazāka – augstākas enerģijas izmaksas pakāpeniski atspoguļosies ne tikai komunālajos maksājumos, bet arī pārtikas, preču un pakalpojumu cenās, norāda bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
TTF etaloncena šobrīd ir pietuvojusies šā gada augstākajam līmenim – piecu tirdzniecības dienu laikā tā pieaugusi par 14 %, pēdējā mēneša laikā par 24 %, bet kopš gada sākuma – par 83 %. Bankas Citadele aplēses rāda, ka Latvijā cenu šoks būs jūtams vēlāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču ne mazākā apmērā – 10 % gāzes cenas pieaugums divpadsmit mēnešu laikā kopējo cenu līmeni palielina par 0,54 %. Visvairāk sadārdzinājumu izjutīsim mājokļa un komunālo pakalpojumu izmaksās, taču tā ietekme pakāpeniski nonāks arī pārtikas, preču un pakalpojumu cenās.
Galvenais pašreizējā gāzes cenu kāpuma iemesls ir konflikts Irānā, kas sākās 27. februārī un pēc nosacītas deeskalācijas, atsākās jūlijā. Hormuza šaurums, pa kuru parasti tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules sašķidrinātās dabasgāzes (LNG), joprojām faktiski ir slēgts, savukārt Kataras eksporta jaudas šobrīd ir galvenais piegāžu ierobežojums.
Tomēr cenu kāpumu nosaka ne tikai ar karu saistītā riska prēmija – būtisks ir arī laika faktors. Eiropas Savienības gāzes krātuves pašlaik ir piepildītas tikai par aptuveni 60 %, kamēr šajā periodā ierastais līmenis ir ap 80 %, bet Eiropas Komisijas noteiktais mērķis – 90 %. Eiropai nākas konkurēt par ierobežotām LNG piegādēm laikā, kad krātuvju uzpilde būtiski atpaliek no ierastā līmeņa un līdz uzpildes sezonas beigām atlikuši mazāk nekā trīs mēneši. Tieši tādēļ cenu kāpums ir paātrinājies, nevis mazinājies.
Latvijā cenu kāpums būs jūtams ar nobīdi
Lai saprastu, ko augstākas gāzes cenas nozīmē Latvijas iedzīvotājiem, būtiski vērtēt ne tikai ietekmes apmēru, bet arī to, cik ātri gāzes sadārdzinājums nonāk līdz patēriņa cenām. Šajā ziņā Latvija būtiski atšķiras no pārējām Baltijas valstīm.
Bankas Citadele aplēses rāda, ka brīvajā tirgū noteiktās cenas uz gāzes sadārdzinājumu reaģē nekavējoties. Elektroenerģijas, gāzes, cietā kurināmā un siltumenerģijas cenas, enerģijas grupa kopumā, administratīvi regulētās enerģijas cenas, kā arī rūpniecības preču un transporta cenas sāk mainīties jau tajā pašā mēnesī, kad pieaug gāzes cena. Savukārt tarifu sistēmā noteiktajās cenās ietekme parādās vēlāk.
Kopējā inflācijā gāzes cenu kāpuma ietekme kļūst redzama pēc trim mēnešiem, pārtikas cenās – pēc četriem, mājokļa un komunālo pakalpojumu cenās – pēc pieciem, pamatinflācijā – pēc astoņiem, bet pakalpojumu un restorānu cenās – pēc desmit mēnešiem.
Īpaši izteikta nobīde vērojama pārtikas cenās. Latvijā tās uz gāzes cenu kāpumu reaģē pēc četriem mēnešiem, nevis viena mēneša laikā kā Lietuvā. Tas skaidrojams ar to, ka pārtikas ražotāju enerģijas izmaksas mainās tikai pēc tarifu pārskatīšanas, savukārt veikalu cenas nevar pieaugt, pirms nav palielinājušās izmaksas, kas tās veido.
Lielāko ietekmi izjutīsim komunālajos maksājumos
Ietekmes apmēra ziņā aina ir ierasta, taču lielākajā daļā patēriņa groza kategoriju cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels. Gāzes cenai pieaugot par 10 %, elektroenerģijas, gāzes, cietā kurināmā un siltumenerģijas cenas pieaug par 2,28 %, administratīvi regulētās enerģijas cenas – par 2,27 %, enerģijas cenas kopumā – par 1,79 %, bet mājokļa un komunālo pakalpojumu cenas – par 1,43 %.
Vidēja ietekme vērojama rūpniecības preču cenās, kas pieaug par 0,84 %, preču cenās kopumā – par 0,67 %, pārstrādātās pārtikas cenās – par 0,63 %, pārtikas cenās – par 0,58 %, bet transporta cenās – par 0,56 %.
Vismazāk gāzes cenu kāpums ietekmē restorānu un izmitināšanas pakalpojumu cenas, kas pieaug par 0,42 %, pakalpojumu cenas – par 0,17 %, bet pamatinflāciju – par 0,15 %. Vienkāršoti sakot, lielākajā daļā patēriņa groza cenu izmaiņas ir nelielas – lielāko daļu kopējās ietekmes rada komunālo pakalpojumu sadārdzinājums.
Baltijā šoka apmērs līdzīgs, atšķiras tā ātrums
Salīdzinot Baltijas valstis, 10 % gāzes cenas pieauguma kopējā ietekme divpadsmit mēnešu laikā ir gandrīz identiska – Latvijā 0,54 %, Lietuvā 0,55 %, bet Igaunijā 0,59 %. Tātad visās trīs valstīs cenu šoka apmērs ir līdzīgs, taču būtiski atšķiras brīdis, kad tas sāk atspoguļoties inflācijā.
Igaunijā kopējais inflācijas indekss reaģē uzreiz, Lietuvā – pēc diviem mēnešiem, bet Latvijā – pēc trim. Mājokļa un komunālo pakalpojumu izmaksās atšķirība ir vēl izteiktāka – Latvijā ietekme parādās pēc pieciem mēnešiem, savukārt Lietuvā un Igaunijā tā ir tūlītēja.
Kopumā augstāku gāzes cenu ietekme Latvijas mājsaimniecības sasniegs vēlāk nekā kaimiņvalstīs, taču tās apmērs nebūs mazāks. Lielākā daļa sadārdzinājuma ikdienas tēriņos atspoguļosies laika posmā no ceturtā līdz desmitajam mēnesim. Šai nobīdei ir arī zināma priekšrocība – mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir vairāk laika sagatavoties lielākiem komunālo pakalpojumu un pārtikas izdevumiem.