Gandrīz puse jeb 45 % Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka pensijā saņems vairāk nekā pusi no pašreizējiem ienākumiem, turklāt katrs piektais jeb 22 % cer saglabāt vismaz 70 % no līdzšinējā ienākumu līmeņa, liecina CBL Asset Management veiktā aptauja. Tomēr pašreizējās pensijas un darba samaksas salīdzinājums liecina, ka ierastā dzīves līmeņa saglabāšanai vecumdienās būtiska nozīme var būt papildu uzkrājumiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada otrajā ceturksnī vidējā alga pēc nodokļu nomaksas Latvijā bija 1401 eiro, savukārt, pēc Finanšu ministrijas datiem, vidējā izmaksātā vecuma pensija gada pirmajos deviņos mēnešos bija aptuveni 660 eiro. Tādējādi vidējā pensija veidoja aptuveni 47 % no vidējās neto darba samaksas. Vienlaikus ceturtā daļa aptaujāto sagaida, ka pensijā saņems ne vairāk kā pusi no pašreizējiem ienākumiem.
"Pensijas apmēru nosaka ne tikai darba mūžā gūtie ienākumi un veiktās sociālās iemaksas, bet arī uzkrātā pensijas kapitāla pieaugums. Tāpēc, lai pensijā saglabātu ierasto dzīves līmeni, ir svarīgi jau laikus izvērtēt, cik lielus ienākumus varētu nodrošināt pensiju sistēma un kādu daļu nepieciešams veidot pašam. Jo agrāk sāk veidot papildu uzkrājumus, jo vairāk laika ir kapitāla pieaugumam un jo mazākas regulārās iemaksas var būt nepieciešamas vēlamā mērķa sasniegšanai," skaidro bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Visaugstākās gaidas par pensijas apmēru ir iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem – katrs ceturtais šajā vecuma grupā sagaida, ka pensijā saņems vismaz 70 % no pašreizējiem ienākumiem. Salīdzinājumam – 18–29 gadus vecu iedzīvotāju vidū šādas gaidas ir vien 19 %, bet 50–59 gadu vecumā – 20 %.
Vai ar valsts pensiju pietiks ierastā dzīves līmeņa saglabāšanai?
Pensijas apmēru Latvijā nosaka vairāki faktori, tostarp darba mūžā veiktās sociālās iemaksas, uzkrātais pensijas kapitāls un pensionēšanās vecums. Tāpēc arī cilvēkiem ar līdzīgu pašreizējo atalgojumu nākotnes pensijas apmērs var būtiski atšķirties.
"Paļauties tikai uz to, ka pensija automātiski nodrošinās ierasto dzīves līmeni, būtu riskanti. Cilvēkiem ir svarīgi ne tikai zināt, cik daudz viņi vēlētos saņemt pensijā, bet arī sekot līdzi tam, kā veidojas viņu pensijas kapitāls. Piemēram, pensiju 2. līmenī būtiska nozīme ir izvēlētajam ieguldījumu plānam un tā atbilstībai cilvēka vecumam. Savukārt pensiju 3. līmenis sniedz iespēju mērķtiecīgi veidot papildu uzkrājumu, lai mazinātu starpību starp sagaidāmo pensiju un vēlamo ienākumu līmeni," norāda Kārlis Purgailis.
Savlaicīgi uzkrājumi – lielāka pensija nākotnē
Aptauja vienlaikus atklāj, ka gandrīz trešdaļa jeb 30 % iedzīvotāju nezina, cik lielu daļu no pašreizējiem ienākumiem varētu saņemt pensijā. Visbiežāk šādu atbildi snieguši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – 39 %.
Lai pensijā saglabātu vēlamo ienākumu līmeni, svarīgi ir savlaicīgi izvērtēt sagaidāmo pensijas apmēru un aprēķināt, cik liels papildu uzkrājums būs nepieciešams. Tas palīdz noteikt konkrētu finanšu mērķi un izvēlēties tam piemērotāko uzkrāšanas vai ieguldīšanas risinājumu.
Uzkrājumu veidošanā laiks ir viena no lielākajām priekšrocībām. Sākot ieguldīt savlaicīgi, pat nelielas regulāras iemaksas ilgtermiņā var palīdzēt izveidot nozīmīgu kapitālu, pateicoties salikto procentu efektam. Savukārt, atliekot uzkrājumu veidošanu līdz pēdējiem darba gadiem, tā paša mērķa sasniegšanai var būt nepieciešamas ievērojami lielākas iemaksas. Tāpēc svarīgākais nav uzreiz atlicināt lielas summas, bet sākt laikus un veidot regulāru uzkrāšanas paradumu.
Iedzīvotāju aptauju CBL Asset Management sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada oktobrī, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.