Eirozonā inflācija septembrī sasniedza augstāko līmeni trīs gadu laikā, un energoresursu sadārdzinājums jau sāk bremzēt uzņēmēju noskaņojumu. Arī ASV cenas turpina kāpt, lai gan ekonomika aug straujāk, nekā gaidīts, tāpēc procentu likmju paaugstināšana decembrī joprojām ir iespējama. Savukārt Ķīnā izaugsmi joprojām uztur eksports, kamēr iekšējais pieprasījums atpaliek. Finanšu tirgos oktobri iezīmēja šaubas par mākslīgā intelekta investīciju atdevi, kas izraisīja tehnoloģiju akciju izpārdošanu, norāda CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Investori no tehnoloģiju akcijām bēg uz obligācijām
Oktobrī akciju un obligāciju tirgu sniegums būtiski atšķīrās. Akciju tirgos, izņemot Eiropu, dominēja kritums, ko izraisīja ar MI saistīto tehnoloģiju akciju izpārdošana. Investori arvien vairāk apšaubīja, vai milzīgie, lielā mērā ar parādu finansētie ieguldījumi datu centros nesīs pietiekamu atdevi, un tehnoloģiju uzņēmumi piedzīvoja vājāko mēnesi kopš 2025. gada pavasara. ASV akciju indekss samazinājās par 0,89 %, attīstības valstu akcijas par 8,05 %, bet Ķīnas akcijas par 7,19 %. Savukārt Eiropas akcijas pieauga par 1,96 %, jo ar MI saistīto uzņēmumu īpatsvars Eiropas tirgū ir mazāks.
Bēgot no tehnoloģiju akcijām un reaģējot uz ģeopolitiskajiem riskiem Persijas līcī un politisko nestabilitāti Francijā, investori pārvirzīja līdzekļus uz valdību obligācijām, un obligāciju cenas pieauga gandrīz visos segmentos. Visvairāk, par 2,26 %, pieauga ASV valsts obligācijas, kamēr vienīgais segments ar kritumu bija Eiropas paaugstināta ienesīguma obligācijas, kas samazinājās par 1,06 %.
Eirozonas ekonomika aug, bet inflācija sasniedz trīs gadu augstāko līmeni
Eirozonas ekonomika 3. ceturksnī pieauga par 0,4 % ceturkšņa griezumā, kas bija ievērojami labāk, nekā gaidīja analītiķi. Tomēr lielākās ekonomikas atpalika, proti, Vācijas IKP pieauga tikai par 0,2 %, savukārt Francijas IKP samazinājās par 0,1 %, un kopš pērnā gada nogales Francijas ekonomika nav augusi. Eirozonas gada inflācija septembrī paātrinājās līdz 3,8 %, kas ir augstākais līmenis kopš 2023. gada septembra. Galvenais virzītājspēks bija energoresursu cenas, kas gada griezumā pieauga par 18,8 %.
Oktobrī noskaņojuma rādītāji pavājinājās. Ražošanas sektora noskaņojums samazinājās līdz zemākajam līmenim četru mēnešu laikā, un ražotāji ziņoja par strauju izmaksu pieaugumu energoresursu sadārdzinājuma dēļ. Eiropas Centrālā banka (ECB) oktobra sēdē atstāja depozīta likmi nemainīgu 2,5 % līmenī, taču uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka likmes netiks celtas. Lēmumu tā pieņems decembrī, balstoties uz jaunām prognozēm.
ASV izaugsme spēcīga, bet uzkrājumi sarūk
ASV ekonomika 3. ceturksnī pieauga par 3,4 % anualizētā izteiksmē, kas bija straujākā izaugsme pēdējā gada laikā. To balstīja noturīgs patēriņš, investīciju uzplaukums mākslīgajā intelektā un valdības izdevumu atkopšanās. Tomēr, lai uzturētu tēriņus, mājsaimniecības samazināja uzkrājumus, un to īpatsvars septembrī saruka līdz 3,8 % no rīcībā esošajiem ienākumiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2022. gada rudens. Mājokļu sektorā turpinās atslābums, un būvnieku noskaņojums ir zemākajā līmenī kopš 2012. gada.
ASV gada inflācija septembrī paātrinājās līdz 3,7 % no 3,4 % augustā, ko galvenokārt noteica degvielas cenu kāpums. ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) oktobrī atstāja bāzes procentu likmi nemainīgu 3,75–4 % diapazonā, taču divi komitejas locekļi atbalstīja tās paaugstināšanu, un FRS netieši norādīja uz iespējamu likmes kāpumu decembrī.
Ķīnas ekonomikas dati pārsteidz, bet iekšējais pieprasījums joprojām vājš
Neraugoties uz akciju tirgus kritumu, Ķīnas ekonomikas dati sagādāja pozitīvu pārsteigumu. IKP 3. ceturksnī pieauga par 4,5 % gada griezumā, un eksports septembrī palielinājās par 36,3 %, ko uzturēja globālais investīciju uzplaukums MI infrastruktūrā. Ķīna reģistrēja otro lielāko tirdzniecības pārpalikumu vēsturē. Tomēr mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga tikai par 1,1 % gada griezumā, un kredītu pieauguma temps palēninājās līdz 4,8 % gadā, kas ir zemākais līmenis kopš novērojumu sākuma 1998. gadā.