Banka Citadele

Melnās piektdienas laikā ar viltus interneta veikaliem saistīto darījumu skaits var trīskāršoties

Publicēts

Pērn Melnās piektdienas izpārdošanu laikā ar viltus interneta veikaliem saistīto darījumu skaits trīskāršojās, bet to kopējā summa pieauga vairāk nekā četras reizes, liecina bankas Citadele dati. Pērn straujākais pieaugums  fiksēts no 27. līdz 29. novembrim, salīdzinot ar četru iepriekšējo līdzvērtīgo periodu vidējo. Tuvojoties šī gada Melnajai piektdienai, banka brīdina, ka līdzīga tendence varētu atkārtoties arī šogad, krāpnieciskajai aktivitātei īpaši pieaugot tieši izpārdošanu nedēļas nogalē.

Citadeles dati rāda, ka pērnā gada Melnās piektdienas aktīvākajās trīs dienās ar viltus interneta veikaliem saistīto darījumu skaits bija aptuveni trīs reizes lielāks, bet to kopējā summa – vairāk nekā četras reizes lielāka nekā vidēji četros iepriekšējos salīdzināmajos ceturtdienas–sestdienas periodos.

“Krāpnieki ļoti labi pārzina pircēju paradumus un izmanto vēlmi ietaupīt, kā arī bailes palaist garām izdevīgu piedāvājumu. Šajā laikā cilvēki biežāk pieņem spontānus lēmumus, nepārbaudot pārdevēja uzticamību. Tāpēc aicinām iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem tieši izpārdošanu nedēļas nogalē. Vienlaikus jāatceras, ka ne katra liela atlaide ir krāpšana – svarīgākais ir pārliecināties, kas patiesībā piedāvā preci un kam tiek maksāta nauda,” skaidro bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte.

Viltus veikali kļūst arvien līdzīgāki īstajiem

Viens no izplatītākajiem krāpšanas paņēmieniem izpārdošanu laikā ir viltus interneta veikali, kas atdarina pazīstamus zīmolus. Krāpnieki izmanto uzņēmumu logotipus, produktu fotogrāfijas, šķietami īstas klientu atsauksmes un reklāmas sociālajos tīklos. Pircējs var nonākt vietnē, kas vizuāli gandrīz neatšķiras no īsta veikala, taču pēc maksājuma veikšanas pasūtīto preci nesaņemt.

“Būtiski ir nepaļauties tikai uz interneta veikala izskatu. Arī krāpnieki spēj izveidot profesionālu mājaslapu un izvietot apmaksātas reklāmas sociālajos tīklos. Ja piedāvājums šķiet neticami izdevīgs, ir vērts pārbaudīt interneta adresi, uzņēmuma kontaktinformāciju un atsauksmes ārpus konkrētā veikala. Ja reklāma piedāvā pazīstama zīmola preci, drošāk ir pašam atvērt šī zīmola oficiālo mājaslapu un pārliecināties, vai piedāvājums tur patiešām pieejams,” iesaka L. Everte.

Vienlaikus jāatceras, ka arī īsti tirgotāji Melnajā piektdienā piedāvā ievērojamas atlaides, izmanto laika atskaites un ierobežota piedāvājuma reklāmas. Tāpēc atsevišķa pazīme, piemēram, 80 % atlaide, pati par sevi vēl neliecina par krāpšanu. Uzmanība jāpievērš vairāku aizdomīgu apstākļu kombinācijai.

Apstiprinot maksājumu, var neapzināti atdot krāpniekiem piekļuvi savai naudai

Krāpniecības risks neaprobežojas tikai ar viltus interneta veikaliem. Aktīvās iepirkšanās laikā cilvēki biežāk gaida sūtījumus, un to var izmantot krāpnieki, izsūtot viltus piegādes paziņojumus. Tajos pircējs tiek aicināts samaksāt nelielu papildu summu par piegādi vai precizēt piegādes informāciju.

“Ja cilvēks gaida sūtījumu, ziņa par problēmām ar tā piegādi vai nepieciešamību veikt ar piegādi saistītu maksājumu var šķist ticama. Taču aiz šādas saites var slēpties mēģinājums iegūt maksājumu kartes datus vai panākt kartes pievienošanu krāpnieka digitālajam makam. Tāpēc ir svarīgi ne tikai pārbaudīt maksājuma summu, bet arī izlasīt, kādu darbību tiek lūgts apstiprināt autentifikācijas pieprasījumā. Ja vēlējāties samaksāt par piegādi, piemēram, 1 eiro, bet saņemat pieprasījumu apstiprināt daudz lielāku maksājuma summu, šādu darbību nedrīkst apstiprināt,” uzsver L. Everte.

Bankas eksperte atgādina, ka maksājuma apstiprināšana bankas lietotnē pati par sevi nav krāpšanas pazīme – tā ir ierasta drošas iepirkšanās sastāvdaļa. Svarīgi ir pārliecināties, ka apstiprināmā darbība atbilst paša uzsāktajam maksājumam, un nekad neizpaust autentifikācijas kodus citām personām.

Ko darīt, ja nauda jau pārskaitīta krāpniekiem?

Ja pēc pirkuma rodas aizdomas par krāpšanu, būtiski ir rīkoties nekavējoties. Ja maksājumu kartes dati ievadīti aizdomīgā vietnē vai arī pēc it kā maksājuma apstiprināšanas, saņemta ziņa par kartes pievienošanu digitālajam makam, kaut gan pats to neesiet iniciējis, maksājumu karte ir jābloķē nekavējoties un par to ir jāinformē sava banka. Ja par preci samaksāts, bet tā nav saņemta un ir aizdomas par negodprātīgu tirgotāju, bankā iespējams noskaidrot darījuma apstrīdēšanas iespējas.

“Jo ātrāk cilvēks ziņo par iespējamu krāpšanu, jo lielākas iespējas ierobežot turpmākos zaudējumus. Nevajadzētu gaidīt vairākas dienas, cerot, ka situācija atrisināsies pati no sevis. Vienlaikus svarīgi saglabāt maksājuma apliecinājumu, saraksti ar pārdevēju un informāciju par interneta veikalu,” saka L. Everte.

Tuvojoties Melnajai piektdienai, Citadele atgādina – droša iepirkšanās nenozīmē atteikšanos no izdevīgiem piedāvājumiem. Svarīgākais ir neļaut atlaidei un steigai pieņemt lēmumu pircēja vietā. Dažas minūtes pārdevēja pārbaudei var pasargāt no ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes