Latvijā ir viens no zemākajiem faktiskā individuālā patēriņa (Actual Individual Consumption; AIC) rādītajiem Eiropas Savienībā (ES) – 73 % no ES vidējā, liecina Eurostat dati. Bankas Citadele ekonomists Kārlis Purgailis skaidro, ko šis rādītājs nozīmē un kā izskatāmies uz kaimiņvalstu fona.
2025. gadā faktiskais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, izteikts pirktspējas standartā (PPS), 27 Eiropas Savienības valstīs svārstījās no 73 % līdz 145 % no ES vidējā līmeņa.
Augstākais faktiskā individuālā patēriņa apjoms ES bija Luksemburgā, Vācijā un Nīderlandē. Zemākais – Latvijā un Ungārijā.
“AIC ir labākais pieejamais mājsaimniecību materiālās labklājības mērs, taču tas nav maka saturs. Tajā ietilpst ne tikai pašu pirktās preces un pakalpojumi, bet arī pakalpojumi, ko cilvēks saņem no valsts, piemēram, veselības aprūpe, izglītība. Tāpēc 73 % nozīmē divas lietas vienlaikus: zemākus ienākumus un mazāku valsts finansēto pakalpojumu apjomu uz vienu iedzīvotāju nekā vidēji ES. Atšķirībā no Iekšzemes kopprodukta (IKP), kas parāda valsts kopējo saražoto apjomu, šis rādītājs parāda reālo “eiro jaudu” iedzīvotāju maciņos, tīrā veidā atspoguļojot reālo pirktspēju. Proti, ņemot vērā vietējo cenu līmeni, vidējais Latvijas iedzīvotājs gada laikā var atļauties nopirkt un patērēt par 27 % mazāk preču un pakalpojumu nekā vidējais eiropietis. Ekonomiskā aprite Latvijā ir mazāka – mūsu pirktspēja ir zemāka, tāpēc pretī saņemam un varam atļauties ievērojami mazāk,” skaidro bankas Citadele ekonomists Kārlis Purgailis.
Kā dzīvo igauņi un lietuvieši?
Mājsaimniecību reālā labklājība Baltijas valstīs ir atšķirīga. Situācija Igaunijā ir par vienu procentpunktu labāka nekā Latvijā. Ziemeļu kaimiņvalstī darba algas vēsturiski ir augstākas, un līdz ar to arī patēriņā Igaunijas iedzīvotāji ir vienu soli priekšā.
Savukārt Lietuvai ir izdevies veiksmīgi sabalansēt ekonomikas izaugsmi ar iedzīvotāju pirktspēju. Patēriņš pret ES vidējo ir 87 % jeb tikai 13 % zem ES vidējā, kas apliecina Lietuvas sekmīgo tuvošanos Eiropas turīgāko valstu dzīves līmenim.
Ekonomikas dzinējs – IKP
Būtiskas atšķirības starp ES valstīm uzrāda arī IKP uz vienu iedzīvotāju. 2025. gadā Latvijā tas bija 29 % zem ES vidējā līmeņa, sasniedzot 71 %. Tā ir trešā zemākā pozīcija ES, apsteidzot tikai Grieķiju un Bulgāriju (abās 68%).
Kamēr valsts kopējā saimnieciskā aktivitāte un uzņēmumu produktivitāte atpaliks no kaimiņvalstīm, Latvijā trūks stingra pamata iedzīvotāju pirktspējas ilgtermiņa kāpumam, kas ļautu mūsu ikdienas iepirkumu grozam kļūt tikpat pilnam kā Lietuvā vai Rietumeiropā.