Cēsīs noslēdzies vērienīgs daudzdzīvokļu ēku renovācijas projekts, izmantojot enerģijas apsaimniekošanas līguma jeb ESCO principu, kas ļauj renovēt nekustamo īpašumu, ja iedzīvotājiem pašiem nepietiek līdzekļu. Projektu realizējis Latvijas energoservisa uzņēmums RenEsco. 2012.gadā Cēsīs renovētas 5 daudzdzīvokļu ēkas, investējot 1,225 miljonus latu. Kopumā pēdējos trīs gados uzņēmums renovējis 7 ēkas, kurās ir 294 dzīvokļi. Projektos izmantots Nīderlandes Starptautiskā mājokļu garantiju fonda un bankas Citadele finansējums. Projektus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Atklājot renovētos projektus Nīderlandes Karalistes vēstnieks Latvijā un Cēsu domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka šāda vēriena enerģijas efektivitātes pasākumi daudzdzīvokļu ēkās vienmēr ir smags un komplekss darbs, kas prasa daudzu pušu aktīvu iesaistīšanos un sadarbību.
Juriāns Krāks (Jurriaan Kraak), Nīderlandes Karalistes vēstnieks Latvijā, norādīja, ka viens no galvenajiem aspektiem pārejai uz zemas enerģijas patēriņa sabiedrību ir pašvaldību apkures infrastruktūras sakārtošana. „Nīderlande ir blīvi apdzīvota valsts, t.i., Latvijā ir 35 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, bet Nīderlandē 206. Mēs jau sen esam saskārušies ar rūpniecības izraisītajām negatīvajām sekām, kas ietekmējušas ne vien vides un iedzīvotāju veselību, bet arī valsts finanšu veselību. Latvija pagaidām ir ļoti zaļa zeme, bet tomēr arī tai nākotnē nāksies saskarties ar līdzīgām problēmām. Cēsu pilsēta ir spērusi pirmo nozīmīgo soli, bet ir skaidrs, ka arī turpmāko energoefektivitātes projektu realizācija prasīs iedzīvotāju, pašvaldību, namu apsaimniekotāju, siltuma piegādātāju, kā arī vietējā un nacionālā līmeņa politiķu ciešu sadarbību. Rezultātā ieguvēji būs visi, jo palielinās renovētā nekustamā īpašuma vērtība, samazinās apkures rēķini un apkārtējās vides piesārņojums, plus mazinās nepieciešamība pēc dabas gāzes importa.”
Gints Šķenders, Cēsu domes priekšsēdētājs: „Cēsis ir viena no pirmajām Latvijas pilsētām, kas iesāka darbu pie ēku siltināšanas programmas, un liela loma šajā darbā ir bijusi apsaimniekotāju iniciatīvai. Nav noslēpums, ka Cēsis ir tā pilsēta, kurā siltuma apkures rēķini līdz šim ir bijuši vieni no augstākajiem. Realizējot projektu, pārliecinājāmies, ka energoefektivitāte ir joma, kurā labu rezultātu garantē tikai kvalitatīvi un kompleksi veikts darbs, jo, tikai nosiltinot ēku no ārpuses vai nomainot kādu atsevišķu sadaļu, vēlamo efektu sasniegt nevar. Otrs būtisks faktors ēku energoefektivitātes uzlabošanas procesā ir sadarbība, kurā pašvaldībai ir vidutāja loma starp apsaimniekotājiem, investoriem un siltuma ražotājiem.”
“RenEsco projekts ir viens no piemēriem Latvijā, kad, izmantojot energoservisa kompānijas pakalpojumus, tiek veikta daudzdzīvokļu ēkas, kas celtas Padomju Savienības laikos, renovācija. Tas ir ēku renovācijas finansēšanas veids, kas Latvijā līdz šim nav plaši izmantots. Energoservisa kompānija arī pēc renovācijas uzrauga un monitorē pievienoto energoefektivitāti, tā iedzīvotājiem ir kā papildus garantija par rezultātu, kas ir apsolīts,” uzsver Agnese Paegle, bankas Citadele Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas vadītāja.
“Renovācijas projekta īstenošana ēku iedzīvotājiem nodrošina komfortu, dod iespēju ietaupīt aptuveni pusi no ēkas enerģijas patēriņa gadā gan siltumenerģijai, gan siltā ūdens sagatavošanai. Latvijā vēl ļoti daudzām šajā laikā celtajām ēkām nepieciešams veikt renovāciju, lai paaugstinātu energoefektivitāti,” saka A. Paegle.
RenEsco valdes loceklis Raivo Damkevics norādīja, ka energoservisa kompānijas galvenie mērķi ir saglabāt ēkas, novēršot to bojāšanos, kā arī garantēt iedzīvotājiem noteiktus dzīves vides apstākļus, proti, +21,5 grādu temperatūru katrā dzīvoklī apkures sezonas laikā. Treškārt, garantēt veikto investīciju uzturēšanu turpmākos 20 gadus, t.i., visā enerģijas apsaimniekošanas līguma darbības laikā.
Visās renovētajās ēkās ir veikta kompleksa renovācija, ietverot tādus darbus kā ēkas fasāžu, bēniņu pārseguma un pagraba griestu siltināšana, apkures sistēmas atjaunošana un karstā ūdens sistēmas rekonstrukcija, veco koka logu nomaiņa dzīvokļos un kāpņu telpās, kā arī ventilācijas šahtu tīrīšana un kāpņu telpu kosmētiskais remonts. Šo energoefektivitātes pasākumu ieviešanas rezultātā siltumenerģijas patēriņš ēkās samazināsies par aptuveni 50%.
Vairākos jaunajos projektos tiks izmantotas tādas daudzdzīvokļu namiem unikālas tehnoloģijas kā ģeotermālo siltumsūkņu izmantošana un nākotnes projektos arī ventilācijas siltuma atgūšana, tādējādi kopējo siltumenerģijas patēriņu šajās daudzdzīvokļu ēkās būs iespējams samazināt līdz pat 70-80%.