Lai arī Latvijas uzņēmēji joprojām gan tagadnē, gan nākotnē redz vairāk iemeslu bažām nekā optimismam, atsevišķas uzņēmumu grupas sāk atgūt pārliecību par izaugsmes iespējām, liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Pirmo reizi deviņu mēnešu laikā optimismu jeb Citadele Index vērtību virs 50 punktiem atguvuši mazie uzņēmumi, kas pamatā skaidrojams ar Latvijas iekšējā patēriņa stabilitāti.
Jau sesto ceturksni pēc kārtas Latvijas uzņēmēju noskaņojums ir drīzāk pesimistisks, tomēr 2015. gada 4. ceturksnī ir pieauguši gandrīz visi Citadele Index apakšindeksi, izņemot vērtējumu par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī. Būtiskākā izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, vērojama vērtējumā par uzņēmuma apgrozījumu (+ 1.67 punkti) un rentabilitāti (+ 1.27 punkti).
Ceturkšņa laikā mainījusies Citadele Index vērtības dinamika atkarībā no uzņēmuma lieluma (atkarībā no darbinieku skaita) – kamēr mazie uzņēmumi biežāk jūtas optimistiski un pesimisms sarūk arī mikrouzņēmumu vidū, vidējo un lielo uzņēmumu vidū noskaņojums sāk pasliktināties. Vidējo uzņēmumu grupā Citadele Index vērtība nokritusi zem optimisma sliekšņa (49.25), bet lielo uzņēmumu optimisms mazinājies par vairāk nekā punktu, tomēr viņu noskaņojums ir izteikti pozitīvs (53.38).
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norāda, ka 2015. gada 4. ceturkšņa laikā arvien līdzīgāk jūtas uzņēmēji, kas eksportē un kas ar eksportu nenodarbojas. „Lai gan vēl pirms trīs mēnešiem bija vērojama liela plaisa eksportējošo un neeksportējošo uzņēmumu vidū, ceturkšņa laikā situācija ir ievērojami mainījusies. Kamēr neeksportējošo uzņēmumu grupā Citadele Index vērtība ir gana pieaugusi (+ 1.40 punkti), ekspotējošo uzņēmumu pesimisms turpina palielināties. To apliecina arī rādītāji par uzņēmējdarbības nozarēm – ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu vadītāju noskaņojums ceturkšņa laikā pasliktinājies, bet pakalpojumu nozares uzņēmējiem bažas mazinās,” skaidro A. Kaktiņš.
Ekonomikas izaugsmi pēdējo gadu laikā pamatā nodrošinājis iekšējais patēriņš
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka problēmas eksporta tirgos un stabilā Latvijas ekonomikas izaugsme ļauj uzplaukt mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozarei. „Jau vairāk nekā divus gadus Latvijas ekonomikas izaugsme svārstās 2,5-3% robežās, un kopš 2013. gada par galveno izaugsmes avotu kļuvis iekšējais patēriņš. Tāpēc laikā, kad eksporta attīstību uz Krieviju kavē kaimiņvalsts ekonomiskie faktori un sankcijas, Latvijā stabili turpina pieaugt mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozare,” stāsta M. Āboliņš. „Pieaugot ienākumiem, iedzīvotāji vairāk patērē dārgākas un kvalitatīvākas preces, un pērn visstraujāk pieaugusi dažādu elektropreču tirdzniecība, kā arī tirdzniecība internetā. Tikmēr pēdējo divu gadu laikā algu pieaugums daudzās nozarēs ievērojami pārsniedz apgrozījumu, kas ilgākā termiņā nozīmēs nodarbinātības pieauguma samazināšanos un lielāku inflāciju, kā arī tas radīs problēmas Latvijas konkurētspējas saglabāšanā,” skaidro bankas Citadele ekonomists.
Latvijas ekonomikā joprojām vislabāk jūtas uzņēmumi, kuros investēts ārvalstu kapitāls. Tomēr 2015. gada 4. ceturksnī Citadele Index vērtība ārvalstu un dalītā kapitāla uzņēmumu grupās ir samazinājusies, bet vietējā kapitāla uzņēmumu grupā – pieaugusi. Vērtējot investīciju apjomu uzņēmumā, jau otro ceturksni pēc kārtas turpina pieaugt uzņēmēju optimisms, sasniedzot 52.09 punktus. Ņemot vērā optimismu mazo pakalpojumu nozares uzņēmumu vidū, par savu pieredzi Latvijā jaunākā Citadele Index pētījuma prezentācijā stāstīja trīs restorānu vadītāji, kuri Latvijā ieradušies no ārvalstīm – Ķīnas, Francijas un Itālijas.
Tao Ma ir uzņēmējs no Ķīnas, kas Latvijā dzīvo jau 18 gadus un šobrīd viņam pieder restorāns „Pekinas pīle” Rīgā un viesnīca „Zaķīši” Pārgaujas novada Raiskumā. „Uz Latviju sākotnēji atbraucu ar vēlmi kādu laiku dzīvot Eiropā un redzēt šo kontinentu, bet tad pamanīju labas iespējas izveidot restorānu Rīgā. Šo gadu laikā radīju restorānu arī Liepājā, tomēr ekonomiskā krīze 2008. gadā lika turpināt darbu tikai restorānā Rīgā. Šo 18 gadu laikā ievērojami ir mainījušās divas galvenās lietas – konkurence, kas Rīgā ir daudzkārtīgi pieaugusi, un klientūra. Klientu skaits turklāt ir ne tikai mazinājies, bet arī kļuvis citāds, jo šobrīd ir daudz mazāk tūristu no Krievijas, kas bija iecienījuši ķīniešu restorānus, bet mainījusies arī paaudze. Ja agrāk pamatā uz restorānu nāca gana maksātspējīgi klienti vecumā ap 40-50 gadiem, tad šobrīd klientu loks ir jaunāks, bet jauniem cilvēkiem vairāk patīk ilgāk pasēdēt un pasūtīt mazāk,” par Latvijas iedzīvotājiem un klientiem stāsta Tao Ma.
„Meklējot jaunas attīstības iespējas, nolēmu attīstīties reģionos, paplašinot darbību. Tāpēc 2015. gadā atvērām viesnīcu un restorānu Cēsu rajonā, kas šobrīd ir iecienīta jauniešu vidū. Kā saka mani jaunie novadnieki, „Rīga nav visa Latvija”, un uzņēmumam arī ārpus Rīgas sokas ļoti labi,” norāda Tao Ma. Stāstot par situāciju Ķīnā un tās iespējamo ietekmi uz Latviju un Eiropu, uzņēmējs skaidro, ka šobrīd visi ir gaidās, bažījoties par to, kas notiks ar Ķīnas ekonomiku, kam vērojama lejupslīde. Tomēr neatkarīgi no tā, Tao Ma ir pārliecināts: „Esmu un palikšu Latvijā, jo darba joprojām ir gana. Latvija ir kļuvusi par manu otro dzimteni, ko es gribu palīdzēt attīstīt. Turklāt šeit ir mana ģimene un bērni,” stāsa uzņēmējs.
Tikmēr Bernard Larane, franču maiznīcas „Cadets de Gascogne” līdzīpašnieks Latvijā dzīvo jau 22 gadus, un 1999. gadā sāka attīstīt domu par savu maiznīcu Rīgā. „Kad atvērām pirmo kafejnīcu, bijām plānojuši ar Francijas tradīcijām iepazīstināt arī latviešus. Tomēr gadu laikā ir pierādījies, ka Latvijā ir iespējams kafijas un kafejnīcu kultūru attīstīt veiksmīgāk nekā Francijā – Latvijā beķereju apmeklē visu vecumu un dzimumu iedzīvotāji, bet Francijā lielākoties tikai vīrieši. Miltu izstrādājumiem Latvijā jau ir dziļas tradīcijas, kuras varam papildināt ar Francijas pieredzi un produktiem,” stāsta Bernard Larane.
„Viens no lielākajiem pārsteigumiem šo 22 gadu laikā ir nemainīgi apjomīgais klientu skaits, jo Latvijā un Rīgā ir arvien mazāk un mazāk cilvēku. Acīmredzot klientus piesaista mūsu vēlme piedāvāt kvalitāti un izcilas sastāvdaļas, kuras, starp citu, Latvijā ir vienkāršāk iegādāties nekā Francijā vai pat Itālijā,” norāda B. Larane. „Tāpēc kopumā mums Rīgā uzņēmumam ir veiksmīga darbība, tomēr uz citām pilsētām neesam plānojuši attīstīties, jo nozares specifikai būtu pārāk dārga un sarežģīta loģistika,” stāsta uzņēmējs.
Savukārt par dzīvi un uzņēmējdarbību Latvijā, salīdzinot ar pieredzi Itālijā, stāstīja Austrālijas latviete Sandra Kļaviņa un viņas vīrs itālis Adriano Carlesi, kas Latvijā kopš 2015. gada sākuma nodarbojas ar vīna un kafijas tirdzniecību, bet pirms trim mēnešiem Rīgā atvēra autentisku itāļu restorānu „Casa Nostra”. „Es 20 gadus biju nodzīvojusi Romā un pirms tam Austrālijā, bet 2015. gadā ar partneri nolēmām pārcelties uz dzīvi Latvijā. Pesimistiskā situācija ar Itālijas ekonomiku bija viens no iemesliem, kāpēc Latvija šķita un joprojām šķiet daudz stabilāka. 2015. gadā sākām ar itāļu kafijas „Fantini” un vīna tirdzniecību, bet tad nolēmām īstenot plānu par autentiska itāļu restorāna izveidi Rīgā,” par pirmo gadu Latvijā stāsta S. Kļaviņa un A. Carlesi.
Lai gan Rīgā ir gana daudz itāļu restorānu, tāpēc konkurence ir ievērojama, uzņēmēji par plāniem ir piesardzīgi, bet optimistiski. „Tagad esam tikuši pāri pirmajiem trim – grūtajiem ziemas mēnešiem, turklāt galveno uzvaru restorānā liekam uz autentiskumu, jo pat pavāri ir itāļi. Turpinām arī veidot ciešu sadarbību starp Latviju un Itāliju, palīdzot ar pieredzes apmaiņu abās valstīs,” stāsta S. Klaviņa. Viņas partneris norāda, ka Latvijā paliks un grib turpināt biznesa izaugsmi: „Esam arī iegādājušies Latvijas pirmās brīvvalsts laikā būvētu īpašumu Limbažos, ko pamazām plānojam atjaunot un attīstīt, bet par to laiks rādīs. Katrā ziņā Latvija ir skaista un iespējām bagāta zeme,” viņš piebilst.
Fotogalerija: Citadele Index: Uzņēmēju pesimismu mazina Latvijas iekšējā patēriņa stabilitāte