Citadele Banka

"Citadele": Gribam būt šeit un atbalstīt Baltijas ekonomiku gan labos, gan sliktos laikos

Publicēts

Intervija publicēta 2020. gada 8. aprīlī portālā nozare.lv un LETA+

Foto: Ieva Leiniša, LETA

Inguna Ukenābele, LETA

Vēl pirms Latvijā tika izsludināts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 infekcijas uzliesmojuma dēļ bankā "Citadele" mainījās vadība, no amata aizejot ilggadējam valdes priekšsēdētājam Guntim Beļavskim. Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētāja amata izpildītājs un valdes loceklis, finanšu direktors Johans Akerbloms intervijā aģentūrai LETA stāsta, ka bankas attīstības stratēģija paliek tā pati. "Citadele" grib augt, bet pamatā tas attiecas uz Igaunijas un Lietuvas tirgu, lai bankas piedāvājums visā Baltijā būtu sabalansēts. Vienlaikus ārkārtējā situācija ir radījusi arī daudz nezināmā.

Vai līdz ar vadības maiņu kaut kas mainīsies arī bankas turpmākajā darbā, mērķos?

Mūsu stratēģija un attīstības virziens ir tas pats. Vienlaikus mūsdienās izmaiņas, īpaši Covid-19 ietekmē, notiek katru dienu un tās nav atkarīgas no izmaiņām bankas valdē.

Vadības stilā izmaiņas varētu notikt, bet tieši kādas, vēl ir pāragri teikt. Es neesmu Guntis, un mēs kā atšķirīgi cilvēki noteikti arī rīkojamies citādāk. Taču man nav kādu īpašu un atšķirīgu ieceru, par kurām tagad varētu paziņot.

Kā kopumā pašlaik vērtējat bankas darbu? Iespējams, zināmās jomās saskatāt lielākas izaugsmes iespējas?

Viena no mūsu stiprajām pusēm ir tā, ka mēs esam Baltijas banka. Tas nozīmē, ka mēs gribam būt šeit un atbalstīt Baltijas ekonomiku gan labos, gan sliktos laikos. Mēs gribam atbalstīt visu, kas ir vietējais - tas attiecas uz lieliem uzņēmumiem, vidējiem uzņēmumiem, maziem uzņēmumiem, privātpersonām -, un galu galā būt katalizators ekonomikas izaugsmei Baltijā, jo ārkārtējā situācija reiz beigsies un ekonomikai būs jāatkopjas. Mēs iespējas saskatām visur, tomēr šobrīd, ārkārtējās situācijas apstākļos, mums ir daudz nezināmo un neprognozējamo faktoru.

Līdz ar "UniCredit" iegādi mēs arī lūkojamies ne tikai uz dabīgu izaugsmi.

Tas nozīmē, ka esat gatavi veikt vēl kādu pārņemšanu?

Tas var notikt.

Redzat tirgū kaut ko sev interesantu? Tostarp Igaunijā un Lietuvā?

Mums ir idejas. Vienlaikus pārņemšanas vienmēr ir savā ziņā oportūnistiskas, un tu pilnībā nevari kontrolēt visu, kas notiek, jo ir gan pircējs, gan pārdevējs. Taču mēs pilnīgi noteikti esam atvērti jauniem pārņemšanas darījumiem.

Ja runājam par konkrētām valstīm, tad Latvijā pašlaik mēs jūtamies pietiekami komfortabli. Taču Igaunijā un Lietuvā mums ir mazāka tirgus daļa, un izaugsme dabīgā ceļā šajos tirgos var prasīt ilgu laiku. Tādēļ būtu jauki, ja šajos tirgos mēs atrastu kaut ko, kas atbilst mūsu darbības profilam, saprotams, kad globālā situācija stabilizēsies un kļūs prognozējama.

Taču jūs domājat tādus pakalpojumus kā līzings un līdzīgi, nevis kāda cita banka?

Tas var būt daudz kas. Vienlaikus banku apvienošanās ir ļoti komplicēta, un mēs tirgū to jau esam pieredzējuši. Mēs priekšroku dotu kaut kam tādam, ko varam iekļaut savā struktūrā ātri.

Tādēļ es neteikšu, ka apvienošanās ar kādu citu banku ir neiespējama, bet ir arī citi ceļi, kā sasniegt mērķi. Jūs varat iegādāties aktīvus, finanšu pakalpojumu sniedzējus u.c. Taču uzsvēršu, ka pašlaik mūsu darba kārtībā nekā konkrēta nav.

Latvijā ir pietiekami daudz bijušo nerezidentu banku, kuras tagad apsver savu nākotni. Vai redzat interesantus aktīvus, kurus gribētu iegādāties, vai arī šis nav jums interesants sektors?

Nerezidentu bizness mūs neinteresē. Punkts. Rezidentu puse savukārt mums ir interesanta, un, iespējams, kādai no mazajām bankām kabatās ir kaut kas, par ko mums varētu būt interese. Tomēr visdrīzāk tie ir salīdzinoši mazi aktīvi, tādēļ tas nav mūsu uzmanības fokusā.

Kā jūs vērtējat aizvadīto gadu, tostarp bankas darbu pērn?

Bankas rezultāti pērn bija ļoti labi. Vienlaikus mēs vienmēr gribam vairāk un mūsu mērķis ir attīstība par 15%. Tādēļ mans viedoklis ir, ka attīstība bija laba un, neraugoties uz ārkārtējo situāciju valstī, banka ir arvien labākā stāvoklī. Bet vai mēs visu esam paveikuši? Nebūt ne. Mums vēl ir daudz ko darīt, bet vienlaikus esam apmierināti ar līdz šim paveikto.

Kādi ir jūsu mērķi šim gadam? Piemēram, vai domājat par tirgus daļas audzēšanu?

Jā, mēs gribam audzēt savu tirgus daļu, tomēr šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt finanšu pakalpojumu nepārtrauktību Latvijā un Baltijā. Mēs esam atbildīgs uzņēmums, un Latvija ir mūsu mājas - mēs esam ar klientiem ne tikai labajos laikos, bet arī grūtos un izaicinājumu pilnos. Tirgus daļa, protams, ir svarīga, bet galvenokārt mēs vēlamies atšķirties no citiem tirgus dalībniekiem. Visā, ko mēs darām, mēs tiecamies uz izcilību, jo klientu pieredze ir ārkārtīgi nozīmīga.

Vai redzat klientu skaita pieaugumu līdz ar kādreizējo nerezidentu banku darbības samazināšanos?

Jā. Pagājušajā gadā mēs piesaistījām vairāk jaunu klientu nekā jebkad iepriekš. Izskatās, ka klienti pie mums vēlas palikt un klienti mums vēlas pievienoties.

Vienlaikus konkurence ir spēcīga, jo tirgū ir labi spēlētāji. Mēs viņus respektējam, bet paši fokusējamies uz to, lai strādātu pēc iespējas labāk.

Cik liela "Citadele" pašlaik ir Igaunijā un Lietuvā?

Lietuvā mūsu kopējais aktīvu apjoms ir virs 750 miljoniem eiro, Igaunijā - ap 287 miljoniem eiro. Taču tas ir bez "UniCredit" aktīviem. Kopā ar tiem aktīvu apjoms Lietuvā dubultosies, bet Igaunijā aktīviem pievienosies aptuveni 200 miljoni eiro. Latvijā mūsu aktīvi palielināsies par aptuveni 400 miljoniem eiro.

Kāds ir jūsu mērķis Igaunijā un Lietuvā tirgus daļas vai aktīvu ziņā?

Galvenais faktors nav izmērs. Mums daudz svarīgāka ir stabila klientu bāze, kuru mēs varam apkalpot vislabākajā veidā. Ja to sasniegsim, tad mums pievienosies jauni klienti.

Lai būtu konkrētāks, es teikšu, ka mēs Igaunijā un Lietuvā gribam sasniegt tādus darbības apjomus, lai mūsu piedāvājums Baltijas valstīs būtu sabalansēts. Tādēļ mēs pašlaik mazāk koncentrējamies uz Latviju. Tas gan nebūt nenozīmē, ka mēs negribētu augt Latvijā, bet gan to, ka mēs gribētu augt straujāk abās pārējās Baltijas valstīs.

Vai tas būs grūti īstenojams? Cik spēcīga konkurence pašlaik ir Lietuvā un Igaunijā?

Tas nekad nav viegli. Mēs arī neesam gatavi upurēt savu peļņu. Mēs tirgus daļu gribam palielināt uz tā rēķina, ka piedāvājam labākus pakalpojumus, labākus produktus. Līdz šim esam pārliecinājušies, ka to spējam, tādēļ turpināsim.

Mūsu konkurenti ir visas lielās bankas - īpaši trīs. Tāpat katrā tirgū ir spēcīgi vietējie spēlētāji. Taču konkurence ir laba lieta, jo tā palīdz kļūt labākam. Dažās jomās mēs esam priekšā citiem tirgus spēlētājiem, dažās jomās priekšā ir citi, un tas mums liek uzdot jautājumu sev, ko mēs varam darīt labāk? Mēs arī esam guvuši labas ierosmes no saviem īpašniekiem par to, kas notiek citur pasaulē.

Piemēram, tas mums ir licis domāt ne tikai par to, kā izveidot labākos maksājumu risinājumus Baltijā, bet to, kā izveidot maksājumu risinājumus, kuri var kļūt globāli. Tā vietā, lai domātu, kā būt labākajiem Baltijā, vai kopētu kaut ko, kas ir labākais Baltijā, mums ir jādomā, kā būt labākajiem pasaulē. Piemēram, mēs ārpus Ziemeļvalstīm bijām pirmie, kuri piedāvāja veikt maksājumus, izmantojot telefona numurus. Man nav jāzina jūsu konta numurs, es naudu varu pārskaitīt, ja zinu jūsu telefona numuru. Tas ir ļoti ērti dažādos privātu maksājumu gadījumos, piemēram, ja starp draugiem jāsadala maksa par rēķinu restorānā. Tagad to var izdarīt arī ar "SEB" klientiem.

Šis bija gadījums, kad mēs tiešā veidā strādājām ar pilnīgi jauna produkta ieviešanu tirgū. Tagad mēs esam vieni no pirmajiem, kuriem ir karte ar "ApplePay" funkciju. Mēs esam pārliecināti, ka, jo vairāk mēs saviem klientiem spēsim piedāvāt to, ko sauc "banka tavā kabatā", jo mēs būsim stabilākās līderpozīcijās. Tas ir arī veids, kā daudz vieglāk ir veidot jaunus produktus.

Ja runājam par jaunajiem produktiem, tad "Citadele" jau kādu laiku ir ieviesusi dažādus jaunus digitālos risinājumus. Cik populāri tie ir kļuvuši jūsu klientu vidū?

Rezultāti ir labi. Digitālo risinājumu klientu skaits pērn ir audzis straujāk nekā kopējais klientu skaits. Kopumā digitālos risinājumus pašlaik izmanto 40% no mūsu klientiem. Turklāt te ir jāatceras, ka kopējā klientu skaitā nav tikai aktīvie klienti, bet arī tādi klienti, kuri regulāri neveic darbības mūsu bankā.

Īpaši strauji aug mobilās aplikācijas lietotāju skaits, piemēram, pagājušajā gadā aktīvo mobilās lietotnes lietotāju skaits ir palielinājies par 64% un sasniedza 131 000. Domāju, ka galu galā lielākā daļa mūsu klientu izmantos digitālos kanālus - ārkārtējā situācija viennozīmīgi veicinās attālināto pakalpojumu attīstību un izmantošanu.

Vienlaikus mūsdienās ikviena banka piedāvā digitālus pakalpojumus, tādēļ mēs gribam būt unikāli ar to, ka piedāvājam digitālus risinājumus ar personisku piesitienu.

Vienlaikus mēs negribam zaudēt arī cilvēcisko saskari. Tas nozīmē, ka mēs saviem klientiem būsim arī sazvanāmi. Mēs negribam būt tikai digitāla balss.

Vai digitālos risinājumus pašlaik izvēlas pārsvarā jaunākā paaudze, vai arī tam vairs nav sakara ar klientu vecumu?

Pašlaik tas ir ļoti dažādi un pamatā ir saistīts ar to, cik komfortabli cilvēks jūtas ar viedtālruni. Jaunākā paaudze ar to jau ir uzaugusi, bet šodien tie ir visur un arī citiem tas vairs nav nekas neparasts. Es atceros, kad es nopirku savu pirmo viedtālruni - pirmās divas nedēļas to patiesi ienīdu. Bet tad es pamazām to apguvu, un šodien viedtālrunis palīdz veikt daudzas lietas, bez kurām grūti citādāk iztikt. Tādēļ arvien vairāk cilvēku pārslēdzas uz viedtālruņiem, jo ar tiem var paveikt arvien vairāk un vairāk lietu.

Kāda ir banku nākotne? Tā ir saistīta ar digitālajiem pakalpojumiem, vai arī svarīgs būs tradicionālais banku bizness?

Sauciet mani par vecmodīgu, bet es joprojām ticu arī cilvēciskai saskarei, pieredzei, ko mēs gūstam, runājot viens ar otru tieši. Vienlaikus tas nenozīmē, ka to nevar savienot ar digitālām lietām. Digitālais neizslēdz cilvēcisko un personisko, tāpat kā cilvēciskais neizslēdz digitālo. Starp to vienkārši ir jāatrod pareizais līdzsvars.

Esmu pārliecināts, ka 98% mūsu klientu bankas pakalpojumus izmantos digitāli. Bet arī tiem 2%, kuri gribēs personisku saskarsmi, tā ir jānodrošina ātri un vislabākajā kvalitātē. Tas nozīmē, ka ierastās filiāles var pārveidoties, piemēram, par "pop-up" pakalpojumu centriem, vai var parādīties mājas vizītes. Mēs vēl pagaidām nezinām, kāda ir pareizā atbilde, bet virziens ir skaidrs. Saprotams, šobrīd daudzas ieceres ir pielāgotas jaunajai situācijai, un mēs pilnībā esam pārgājuši uz "jauno normālo" scenāriju - visu darīt digitāli un attālināti. Pēc ārkārtējās situācijas beigām mēs visi pārskatīsim plānus, pielāgojot tos tā brīža situācijai sektorā un valstī kopumā, tomēr mūsu digitālais virziens būs nemainīgs.

Filiāles vēl būs?

Kaut kas būs. Jautājums ir kas? Par to visi tirgū pašlaik domā un izmēģina dažādus risinājumus. Mums filiāles joprojām vēl ir, mēs esam pārstāvēti reģionos. Jautājums ir tikai par to, kādā mērā tas saglabāsies nākotnē. Izmantošu iespēju un atgādināšu, ka šobrīd "Citadeles" filiāles strādā pēc pieraksta, lai maksimāli ievērotu visus piesardzības pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai.

Kādu konkurenci pašlaik izjūtat no "fin-teh" kompānijām, no tādiem pakalpojumu sniedzējiem kā "Revolut"?

Mēs pētām jebko jaunu un inovatīvu, kas parādās tirgū, un tas mums liek domāt par nākamajiem soļiem. Es domāju, ka "fin-tech" kompānijas bankas izaicina ļoti labā nozīmē. Mēs pašlaik ļoti strādājam pie tā, lai mācītos, sadarbojoties ar "fin-tech" sektoru un dažkārt finansējot "fin-tech" kompānijas.

Kā, jūsuprāt, turpmāk varētu attīstīties Latvijas banku tirgus? Ir sagaidāms konkurences pieaugums no kādreizējo nerezidentu banku puses, kuras pašlaik maina savus darbības modeļus? Vai drīzāk tirgū varēsim redzēt apvienošanās, varbūt pat bankrotus?

Latvijas banku tirgum ir jāturpina nobriest. Ir acīmredzams, ka nerezidentu bizness no šejienes ir aizgājis. Mēs esam fokusējušies uz vietējo tirgu, un konkurences tajā netrūkst. Tādēļ, ja viena, divas vai vairākas bankas sāks fokusēties uz šo tirgu, tas neradīs lielas izmaiņas.

Jo tās ir mazākas?

Ja mēs paraugāmies uz tirgus daļām, tad Latvijas tirgū dominē četras bankas. Tādēļ ir pat veselīgi, ja vietējam tirgum pievērsīsies arī dažas mazākas bankas. Tomēr kopējo ainu, pēc manām domām, tas nemainīs.

Kā Latvijas finanšu tirgu ietekmē FATF lēmums neiekļaut Latviju tā saucamajā "pelēkajā sarakstā"?

Es pagriezīšu atbildi otrādāk un teikšu, ka, ja lēmums būtu pozitīvs, tad mēs redzētu negatīvas sekas. Tas ietekmētu tiešās ārvalstu investīcijas, tas varētu radīt problēmas ar jaunām vērtspapīru emisijām. Tas, ka šāds lēmums netika pieņemts, nozīmē, ka darbs var notikt, kā ierasts.

Vienlaikus, ja neskaitām dažādas ārējas ietekmes, tad Latvijas ekonomikas attīstība lielā mērā iepriekš bija atkarīga no Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma, no tā, vai viņi domā, ka nākotne būs labāka vai sliktāka. Visādi citādi nekas neliecina, ka ekonomika Latvijā attīstītos citādāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. Visās trīs valstīs pirms ārkārtējās situācijas mēs bijām fāzē, kad tautsaimniecība pārslēdzas no ražojošas uz vairāk pakalpojumos balstītu ekonomiku.

Kā varētu mainīties banku darbs? Bankām daudz tiek pārmests, ka pēdējā gada laikā, kuru pavadījām, baidoties no iekļaušanas "pelēkajā sarakstā", tās ir kļuvušas ļoti konservatīvas kreditēšanā, daudz striktākas klientu pārbaudēs nekā bankas Igaunijā un Lietuvā. Tas varētu mainīties?

Pirmkārt, es nepiekritīšu, ka bankas Latvijā būtu striktākas nekā Igaunijā un Lietuvā. Otrkārt, es nedomāju, ka iemesls ir FATF un "Moneyval". Tas jau atkal ir jautājums par to, vai glāze ir pa pusei tukša vai pa pusei pilna, vai mēs gribam izvairīties no jebkādiem riskiem vai uzņemties saprātīgu kalkulētu risku. Galvenais, kas mainīja tirgu, bija naudas atmazgāšanas skandāli, kurus piedzīvojām. Šādas norises rada vēlēšanos izvairīties no jebkā, kas nav pilnīgi drošs.

Tādēļ bankām ir jāstrādā kopā ar valdību, ar regulatoru, ar uzņēmējiem, lai atrastu kopīgu valodu, lai atrastu kopīgus standartus un lai visi justos komfortabli. Šī diskusija notiek, bet secinājumiem vēl ir jānobriest.

Vienlaikus man ir jāuzsver, ka mums atšķirībā no dažiem konkurentiem šis ir mājas tirgus. Mēs nevaram pateikt: tagad mēs Baltijā būsim nedaudz pasīvāki un atgriezīsimies pēc kādiem trim gadiem! Mums ir jābūt starptautiskākiem nekā dažām mazajām vietējām bankām, bet mums ir jābūt baltiskākiem nekā Ziemeļvalstu bankām, jo šis mūsu mājas tirgus.

Vienlaikus šis ir kārtējais jautājums par tēmu, kas bija pirmais - vista vai ola. Šādas diskusijas jau mēs redzējām iepriekšējās krīzes laikā. Kurš izraisīja krīzi? Bankas, kuras dāsni deva hipotekāros aizdevumus, vai politiķi, kuri deklarēja, ka ikvienam iedzīvotājam ir jāspēj nopirkt māja? Tagad mēs esam līdzīgā situācijā tikai par citu jautājumu. Galu galā mēs visi gribam redzēt tīru tirgu un bankas grib redzēt tīrus klientus. Taču, ja no valdības puses ir liels spiediens, bankas būs daudz piesardzīgākas. Ja no valdības puses nav spiediena un nav pietiekamas regulācijas, tad dažas bankas var sākt pārāk riskēt. Tādēļ ir jāatrod līdzsvars. Galu galā jautājums ir par to, kādas morālās vērtības un standarti valda sabiedrībā, un, lai tas mainītos, ir nepieciešams laiks.

Kā pašlaik attīstās kreditēšana?

Šobrīd mūsu dienas kārtība ir kopā ar saviem klientiem un partneriem sniegt nepieciešamo atbalstu. Kā jau minēju, mēs esam atbildīgs finanšu sistēmas dalībnieks, un mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijā un Baltijā. Jau kopš marta vidus ietekmētajiem uzņēmējiem "Citadele" piedāvā atbalsta iespējas kredītsaistību segšanai, katru situācija izvērtējot individuāli. Savukārt privātpersonām, kuras zaudējušas ienākumus un līdz šim kredītsaistības pildījušas atbildīgi, sniedzam iespēju saņemt atvieglotu kārtību kredītu pamatsummas atmaksai trīs mēnešus vai līdz sešiem mēnešiem, individuāli izskatot katru gadījumu. Redzam, ka pieteikumu skaits kredītbrīvdienām aug.

Vienlaikus jāuzsver, ka mēs arvien esam atvērti ikvienam, kuram ir stabila finansiālā situācija, caurredzama darbība un ilgtspējīgs biznesa modelis vai laba profesionālā karjera. Mēs šādus klientus atbalstīsim arī šajos izaicinājuma un nenoteiktības pilnajos laikos. Mūsu darbības kodols ir palīdzēt klientiem, vienalga, vai jautājums ir par ieguldījumiem, maksājumu veikšanu, apdrošināšanu vai kreditēšanu. Mums ir jābūt līmei, kura satur ekonomiku kopā.

Kāda attīstība pašlaik ir redzama depozītu segmentā?

Pirms ārkārtējās situācijas iestāšanās situācija bija laba. Latvijas un arī Baltijas valstu iedzīvotāji kopumā naudu uzkrāj, un parasti tas notiek viņu kontā. Tā ir laba lieta, bet, kad situācija stabilizēsies, mēs noteikti gribētu attīstīt ieguldījumu tirgu.

Šis gan ir ļoti slikts laiks, kad par to runāt, jo redzam, kas notiek finanšu tirgos. Tomēr ir jāsaprot, ka šīs svārstības ietekmē tos, kuri spekulē. Ja jūs metodiski krājat pensijai, mājai, ko gribat pirkt pēc 10 gadiem, tad tas ir citādāk. Jautājums ir par konsekvenci. Ja katru gadu tiek ieguldīta noteikta summa, tad nav svarīgi, vai tas sakrīt ar tirgus augšupeju vai kritumu, jo beigās jūs saņemsiet vidējo ienesīgumu periodā.

Kā pašlaik var vērtēt procentu likmes, jo pašlaik tā depozītiem ir tuvu nullei?

Es domāju, ka zemas procentu likmes saglabāsies. Ir ļoti grūti pateikt, cik ilgi, bet zemu procentlikmju vidē mēs dzīvojam jau kādus piecus gadus. Tas nozīmē arī to, ka bankas pašlaik faktiski subsidē ikvienu privātpersonu, kura naudu tur depozītos, jo naudas tirgū likmes ir negatīvas. Tas man atkal liek atgriezties pie ieguldījumiem, jo, ja procentu likmes ir nulle vai negatīvas, tad kur vēl jūs varat audzēt ieguldījuma vērtību kā vērtspapīru vai fondu tirgos? Gluži vienkārši kā ikvienai bankai ir jādefinē savas riska apetītes apmērs, tāpat arī ikvienai privātpersonai ir jāatbild uz jautājumu, cik lielā mērā es esmu gatavs riskēt.

Kas notiek ar "Citadeles" jauno obligāciju emisiju?

Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju un lielās svārstības kapitāla tirgos, "Citadele" ir pieņēmusi lēmumu atcelt trešo nenodrošināto subordinēto obligāciju emisiju. Lai arī obligāciju publiskā piedāvājuma laikā tika izrādīta liela interese no privāto un institucionālo investoru puses, kopš plānotās obligāciju emisijas izziņošanas dienas apstākļi kapitāla tirgos ir ievērojami pasliktinājušies, pieaugot nenoteiktībai. "Citadele" paredz saglabāt spēcīgus kapitāla un likviditātes rādītājus, kas pārsniedz normatīvās prasības. 2019.gada beigās Grupas kapitāla pietiekamības rādītājs (CAR) bija 22,2%, Pirmā līmeņa kapitāla pietiekamības rādītājs (CET1) bija 18,8% un Likviditātes seguma rādītājs bija 358%.

Kas ir noticis ar plānu par bankas akciju kotēšanu biržā, par kuru kādreiz tika runāts?

Mēs pašlaik nestrādājam pie akciju kotēšanas. Vai mēs gribam, lai bankas darbība paplašinās un tā ir pievilcīgāka investoriem? Jā. Tādēļ akciju kotācija kādreiz var notikt, bet tas šobrīd noteikti nav mūsu dienas kārtībā.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes