Banka Citadele

Pandēmijas laikā maksājumus kavē retāk nekā pērn

Publicēts

Lielākajai daļai iedzīvotāju jeb 58 % ir labs kredītreitings, un arī pandēmija nav būtiski ietekmējusi to spēju savlaicīgi veikt maksājumus, savukārt 34 % aizdevums bankā šobrīd nebūtu pieejams, jo viņu kredītreitings ir zems, liecina Kredītinformācijas Biroja (KIB) statistika par iedzīvotāju kredītreitingu šī gada decembrī.

Pandēmijas laikā nepieaug kavēto maksājumu īpatsvars – gluži pretēji – visās kredītreitinga grupās kavēto maksājumu šogad ir mazāk nekā pērn, liecina KIB statistika, vērtējot privātpersonu vairāk nekā 60 dienas kavēto maksājumu tendences kopš pagājušā gada jūlija.

Piemēram, šī gada augustā maksājumus kavēja 13 % iedzīvotāju ar zemāko kredītreitingu un nepilns procents ar augstāko kredītreitingu, savukārt pērnā gada augustā apmēram divreiz vairāk - attiecīgi 29 % un ap 2 %.

Skalā no A līdz E, kur A ir augstākais un E zemākais kredītreitings, A kredītreitinga vērtējums šobrīd ir 31 % iedzīvotāju, B – 27 %, C - 9 %, D - 10 % un E – 24 % iedzīvotāju.

"Ir būtiski, lai iedzīvotāji izprastu kredītreitinga veidošanas principus, kā arī iespējas to uzlabot, jo tas ļaus viņiem izvēlēties piemērotāko aizdevēju un saņemt visizdevīgākos nosacījumus. Kā redzam, visbiežāk maksājumus kavē iedzīvotāji ar viszemāko kredītreitingu, savukārt papildus aizdevums, ja ir problemātiski veikt jau esošos maksājumus, nav risinājums. Labs kredītreitings nozīmē, ka, vēršoties bankā pēc aizdevuma, cilvēks saņems arī zemākas procentu likmes piedāvājumu. Ļoti laba kredītreitinga gadījumā, piemēram, Citadelē patēriņa kredītu var saņemt ar procenta likmi no 9,9 %, bet auto kredītam – 7,9 %," saka Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Banka Citadele apkopojusi ieteikumus un finanšu paradumus labākam kredītreitingam.

Pat vismazākie aizdevumi ir būtiski

Kredītreitingā tiek ņemti vērā visi esošie un atmaksātie gan banku, gan nebanku aizdevumi – kredītkartes, kredītlīnijas, patēriņa un hipotekārie kredīti, kā arī uz nomaksu paņemtas preces.

Kredītsaistību kopsumma

Kredītdevējiem būtiska ir kopējo saistību kopsumma un to proporcija pret ienākumiem. Tāpat nedrīkst aizmirst par galvotajām saistībām. Jāuzsver, ka, apmaksājot kādu kredītu, kredītreitings uzlabosies, savukārt nebankās uzņemtās kredītsaistības tiek īpaši vērtētas.

Visi rēķini ir vienlīdz svarīgi

Maksājumu vēsture veido lielu daļu no kredītreitinga. Nav nebūtisku rēķinu, un vienlīdz svarīga ir gan hipotekārā kredīta, gan kārtējā elektrības rēķina savlaicīga apmaksa.

Vairāk nav labāk

Katra kredītkarte, arī ar nelielu bilanci, ir kā atsevišķs aizdevums. Piecas kredītkartes ir pieci aizdevumi, tāpēc rūpīgi jāizvērtē katra aizdevuma nepieciešamība.

Pieteikumi un mērķi

Piesakieties aizdevumam tikai tad, kad tas tiešām ir nepieciešams. Katrs jauns aizdevuma pieteikums ietekmē kredītreitingu. Piemēram, 10 kredītu pieteikumi gada liecina, ka izmisīgi meklējat iespēju aizņemties. Izvēlieties arī vajadzībai piemērotāko aizdevuma veidu. Piemēram, studiju kredīts un kredītkarte no aizdevēja pozīcijām ir saprotamāk nekā divi patēriņa kredīti.

Saprotami ienākumi

Kredītreitingu iespējams uzlabot, parādot aizdevējiem saprotamu un caurspīdīgu ienākumu struktūru. Ieskaitījumi no radiniekiem vai skaidras naudas iemaksas nebūs pietiekošs pamats aizdevuma saņemšanai.

Sekojiet līdzi kredītreitingam

Pirms pieteikties aizdevumam, novērtējiet paši savu kredītspēju, piemēram, Citadele mājaslapā https://www.citadele.lv/lv/private/rating/ vai KIB mājas lapā www.manakreditvesture.lv. Ja ir bažas, ka uzrādītais kredītreitings nepamatoti neatbilst gaidītajam, interesējieties personīgi. Iespējams, ka kādas saistības paši būsiet aizmirsuši, vai arī kāds cits atmaksāts aizdevums nebūs piefiksēts kā nokārtots.

Par AS Kredītinformācijas Birojs

AS Kredītinformācijas Birojs ir pirmais licencētais kredītinformācijas birojs Latvijā. Tā dibinātāji ir lielākās Latvijas komercbankas un starptautiskā kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēju grupa – Creditinfo, kura darbojas vairāk kā 20 valstīs, tai skaitā arī Lietuvā un Igaunijā. Vairāk informācija atrodama www.kib.lv.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes