Banka Citadele (Latvija)

Situācija Latvijas ekonomikā joprojām ir laba, bet tuvākie gadi būs izaicinoši

Publicēts

  • Latvijas ekonomika ir jau par 4,6 % lielāka nekā pirms COVID-19 pandēmijas.
  • Aprīlī un maijā situācija ekonomikā nav būtiski mainījusies.
  • Gada otrajā pusē situācija Latvijas ekonomikā varētu būt mazāk iepriecinoša.

Situācija Latvijas ekonomikā joprojām ir laba un, neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 6,7 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1.  ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Ceturkšņa laikā Latvijas IKP pieauga par 3,6 %, un šobrīd Latvijas ekonomika ir par 4,6 % lielāka nekā pirms COVID-19 pandēmijas. Ņemot vērā cenu kāpumu, eiro izteiksmē Latvijas IKP ir par 20 % lielāks nekā 2019. gada nogalē. Tas ir ļoti straujš pieaugums, un labā ziņa ir tā, ka arī aprīlī un maijā situācija ekonomikā nav būtiski mainījusies. Iedzīvotāju tēriņi aug, COVID-19 ierobežojumi pakalpojumu nozarēs ir atcelti, ārējais pieprasījums rūpniecībā ir spēcīgs, mājsaimniecībām ir uzkrājumi un energoresursu cenu kāpumu līdz aprīļa beigām kompensēja valsts. Vienlaikus darba tirgū samazinās bezdarbs, aug algas un negatīvu ietekmi no kara Ukrainā pagaidām nejūt. Tomēr riski ekonomikas izaugsmei pēdējos mēnešos ir ievērojami palielinājušies un tuvākie gadi Latvijas ekonomikā būs izaicinoši.

Lai arī šī gada pirmajos mēnešos joprojām spēkā bija dažādi COVID-19 ierobežojumi, Latvijas ekonomika ir ne tikai lielāka kā pirms COVID-19 pandēmijas, bet pirmajā ceturksnī ir augušas gandrīz visas nozares. Salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni izmitināšanas un ēdināšanas nozare augsi par 87,2 %, mākslas un izklaides – par 26,8 %, savukārt profesionālo pakalpojumu – par 21,3 %. Vienlaikus apstrādes rūpniecība augusi par 8,3 %, un transporta nozare –  8,2 %. Izmitināšana, izklaides un transporta nozarēs pieaugums gan ir saistīts ar relatīvi zemākiem COVID-19 ierobežojumiem šogad, un aktivitāte šajās nozarēs joprojām atpaliek no 2019. gada. Tikmēr būvniecībā un ieguves rūpniecībā pirmajā ceturksnī izlaide samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
 
Diemžēl gada otrajā pusē situācija Latvijas ekonomikā varētu būt mazāk iepriecinoša nekā tā ir šobrīd. Dēļ Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī straujā cenu kāpumā, martā un aprīlī ir strauji pasliktinājies patērētāju noskaņojums, savukārt algu kāpums atpaliek no cenu pieauguma. Rūpniecībā ārējais pieprasījums joprojām ir spēcīgs un jaunie rūpniecības pasūtījumi Baltijas valstīs 2022. gada 2. ceturksnī turpina augt, taču jaunu metālu, ķīmisko produktu un citu izejvielu piegādātāju atrašana gan prasīs laiku, un palielinās izmaksas. Tikmēr globālajā ekonomikā bremzēšanās pazīmes kļūst arvien vairāk un ietekmi no ekonomisko attiecību pārtraukšanas ar Krieviju, visticamāk, vairāk sāksim just gada otrajā pusē. Arī inflācijas pilno ietekmi izjutīsim tikai gada otrajā pusē, kad sāksim saņemt apkures rēķinus, lai arī šeit noteikti ir gaidāms valsts atbalsts. Visbeidzot, procentu likmju kāpums sāk atvēsināt ASV tehnoloģiju sektoru un kopš aprīļa ir sācis augt jaunuzņēmumos atlaisto darbinieku skaits. Manuprāt, šobrīd nav pamata uztraukuma IT nozari Latvijā un tās pakalpojumu eksports jau 12 gadus aug par vairāk nekā 15 % gadā, taču globālās tendences nozarē vismaz daļēji ietekmē arī mūs. Tādēļ recesijas riski Baltijas valstīs tuvākā gada vai pusotra laikā ir augsti, un pēc manām prognozēm Latvijas IKP šogad varētu augt par aptuveni 3 %, savukārt 2023. gadā izaugsme varētu būt tikai ap 1 %.

Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists
Martins.abolins@citadele.lv
www.citadele.lv
 

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes