Banka Citadele (Latvija)

Tuvākais gads Latvijas ekonomikā būs sarežģīts

Publicēts

Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir redzamas bremzēšanās pazīmes un pirmo reizi kopš 2021. gada sākuma Latvijas ekonomikā atkal ir vērojams kritums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada 3. ceturksni Latvijas IKP saruka par 0,6%, savukārt salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni Latvijas IKP samazinājās par 1,7%. Vienlaikus inflācija Latvijā joprojām pārsniedz 20% un eiro izteiksmē Latvijas ekonomika strauji aug, tādēļ ekonomikas kritums pagaidām nav īpaši jūtams. Tomēr tuvākais gads Latvijas ekonomikā būs sarežģīts un no tālākas ekonomikas lejupslīdes ziemas mēnešos būs grūti izvairīties.
Iekšēji Latvijas ekonomikā augstās energoresursu cenas un straujais patēriņa cenu kāpums nozīmē iedzīvotāju pirktspējas kritumu, ko arvien vairāk jūt tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs. Pēc maniem aprēķiniem, pat ar valsts atbalstu, ar mājokli saistītie izdevumi šoziem Latvijas mājsaimniecībām pieaugs vidēji par 100-120 eiro mēnesī. Savukārt ārēji redzam ekonomikas bremzēšanos Eiropā un citos mūsu eksporta tirgos, un tas ir drauds mūsu eksporta nozarēm. Piemēram, uzņēmēju aptaujas liecina, ka pasaulē mazinās jaunie pasūtījumi rūpniecībā, savukārt krājumi aug, un tas nozīmē zemāku pieprasījumu rūpniecībā. Pēc manām prognozēm kritums Latvijas rūpniecībā nākamā gada sākumā var pārsniegt 10%. Situāciju Eiropas ekonomikā grūtāku padara augstā inflācija, kā rezultātā Eiropas Centrālā banka ir spiesta celt procentu likmes pat situācijā, kad izaugsmes tempi jau mazinās. Taču ilgstošas inflācijas riski ir pārāk lieli un tas liek centrālajām bankām celt procentu likmes, pat riskējot izraisīt ekonomikas recesiju īstermiņā.
Papildus inflācijai un vājākam ārējā pieprasījuma, Latvijas ekonomikai specifisks jautājums šogad ir kritums būvniecībā. Straujais izmaksu kāpums ir apturējis atsevišķu projektu realizāciju un valsts investīcijas šogad atpaliek no plānotā. Kavēšanās ar projektu realizāciju gan Latvijā nav nekas jauns un šoreiz pat tas nav slikti, ka no ES fondu puses nākamgad Latvijā ir gaidāms ievērojami lielāks investīciju apjoms nekā šogad.
Šobrīd labā ziņa ir tā augusta energoresursu cenas Eiropā ir sarukušās un dabasgāzes deficīts šoziem Eiropai, visticamāk, nedraud. Taču cenas joprojām ir augstas un pilnībā enerģētikas krīze nav beigusies. Iekšēji gan Latvijas ekonomika ir pietiekami stabila ar zemu parāda līmeni un bez acīmredzamām pārkaršanas pazīmēm, tādēļ par 2008. gada krīzes atkārtošanos pamata runāta nav. Tāpat Latvijas ekonomika ir gana elastīga un mūsu uzņēmēji spēj pielāgoties. Pēc manām prognozēm Latvijas IKP nākamgad varētu sarukt par 0,2%, un pie pozitīvas izaugsmes Latvijas ekonomika atgriezīsies nākamā gada otrajā pusē. Šobrīd būtiskākais uzdevums, manuprāt, ir nepieļaut, ka energoresursu cenas Latvijā būtu augstākas kā citās valstīs, jo tas nozīmētu konkurētspējas pasliktināšanos ilgtermiņā. Vienlaikus gan augstā inflācija un augošās procentu likmes nozīmē to, ka budžeta iespējas ir mazākas nekā tās bija COVID-19 pandēmijas sākumā. Laiks kad valstis varēja aizņemties par ļoti zemām vai pat nulles procentu likmēm ir beidzies, un aizņemšanās likmes jau ir būtiski augušas, savukārt finanšu tirgi ir ļoti uzmanīgi izvērtē valstu rīcību. Tas prasa atrast līdzsvaru starp atbalstu ekonomikai, investīcijām un budžeta izdevumu pakāpenisku sabalansēšanu ar ieņēmumiem.

Papildu informācija:
Mārtiņš Āboliņš
Ekonomists
AS “Citadele banka”
Tālr. 26481030
E-pasts: Martins.Abolins@citadele.lv
www.citadele.lv

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes