Citadele Banka

No Facebook sludinājumiem līdz darba piedāvājumiem: populārākie finanšu krāpšanas veidi Latvijā

Publicēts

Mūsdienās savus finanšu līdzekļus iespējams pazaudēt daudz un dažādos veidos – krāpnieki savus upurus medij gan tiešā komunikācijā, gan izliek kvalitatīvas lamatas internetā, un, kā liecina jaunākie Finanšu nozares asociācijas dati, 2022. gada pirmajā pusgadā iedzīvotājiem ar pašu apstiprinātiem maksājumiem izkrāpti 4,9 miljoni eiro. Lai palīdzētu orientēties krāpnieku shēmās, banka Citadele apkopojusi Latvijā izplatītākās finanšu krāpšanas metodes.

Krāpnieku veiksmes atslēga ir gan cilvēku nezināšana, gan neuzmanība, kā arī bankas un citu pakalpojumu sniedzēju darbības metožu perfekta pārzināšana, kas palīdz krāpniekiem pielāgot savas krāpšanas shēmas ļoti reālām dzīves situācijām. Lai arī bankas izmanto pietiekami attīstītas maksājumu monitoringa sistēmas un bloķē aizdomīgās transakcijas, arī krāpnieki nemitīgi maina savas metodes ar mērķi iegūt jūsu datus vai finanšu līdzekļus. Ja vairums iedzīvotāju būs gana informēti par to, kādi ir krāpnieku iecienītākie shēmošanas veidi un kādās situācijās tiem patīk darboties, krāpnieku rūpals kļūs krietni sarežģītāks,” saka Roberts Birzgalis, Citadeles IT drošības daļas vadītājs.

Investīciju krāpšana

Krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt īpaši izdevīgus ieguldījumus akcijās, obligācijās, kriptovalūtās vai citur. Viņi aicina instalēt programmatūru (piemēram, Anydesk u.c.), lai veiktu ieguldījumus vai arī vienkārši lūdz pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontiem. Krāpnieki bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris var sekot līdzi “augošajai peļņai”, jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl.

Līdz šim visi investīciju krāpšanas gadījumi atbilst shēmai, kur klients saņem telefona zvanu ar “gadsimta labāko piedāvājumu” investēt un nopelnīt. Piedāvātājs parasti runā tikai krievu valodā, kaut arī pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts arī latviešu valodā. Telefona numuri, uz kuriem zvana, tiek izvēlēti nejaušā veidā vai arī paņemti no kādas nelegāli iegūtas datu bāzes. Par šo krāpnieku upuriem bieži kļūst gados vecāki cilvēki, un visai bieži ir gadījumi, kur klienti ņem ātros kredītus, un pat vēlas paņemt kredītu bankā, lai izmantotu šo iespēju nopelnīt.

Internetbankas pieejas vai maksājumu karšu datu izkrāpšana

Krāpniecības metode, kur ar dažādiem paņēmieniem, piemēram, e-pastiem, īsziņām, telefona zvaniem, vai, manipulējot ar interneta meklētājprogrammu (piemēram, Google vai Bing) meklēšanas rezultātiem, tiek panākts, ka klients ievada savus personīgos internetbankas vai maksājumu karšu datus krāpnieku izveidotās vietnēs vai nosauc tos telefonsarunas laikā. Iegūtos datus krāpnieki izmanto, lai veiktu pirkumus, vai naudas pārskaitījumus no bankas konta.

Krāpnieki izveido internetbankas mājas lapas vai interneta veikala dublikātus, kas parasti izskatās ļoti līdzīgi oriģinālajiem. Pēc tam šīs saites uz viltotajām tīmekļa vietnēm tiek izplatītas, izmantojot e-pastus, īsziņas vai arī interneta meklētājprogrammu meklēšanas rezultātus. E-pasti un īsziņas parasti tiek sūtīti it kā bankas vārdā, aicinot klikšķināt uz saites, lai, piemēram, apskatītu svarīgu ziņojumu,  bloķētu izejošo maksājumu, vai nomainītu bankas pieejas datus.

Ir gadījumi, kad krāpnieks ievieto reklāmu interneta meklētājprogrammā (piemēram, Google vai Bing) tā, lai tā parādītos kā pirmā meklēšanas rezultātā. Upuris reklāmā noklikšķina uz viltotās tīmekļa vietnes un tiek novirzīts uz pikšķerēšanas vietni, kas izskatās identiska oriģinālajai pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnei.

Kredītu krāpšana

Krāpnieki sociālajos tīklos izvieto aizdevuma piedāvājumu ar ļoti labu procentu likmi. Lai pieteiktos aizdevumam, tiek prasīts nodot internetbankas pieejas vai maksājumu karšu datus, izliekoties, ka tas nepieciešams kredītspēju izvērtēšanai vai arī klienta identificēšanai. Bieži krāpšana notiek arī neiegūstot internetbankas vai maksājumu karšu datus, jo paši klienti veic maksājumus uz krāpnieku kontiem. Šajā gadījumā krāpnieki lūdz veikt dažādas maksājumus, lai varētu nokārtot kredītu, piemēram, līguma noformēšanas vai kredīta apdrošināšanas maksu, kā arī priekšapmaksu kredīta saņemšanai. Šie pārskaitījumi visbiežāk tiek veikti uz privātpersonu bankas kontu citā valstī, nevis uzņēmumam.

Viltus priekšapmaksa

Krāpnieki sociālajos tīklos izvieto īpaši izdevīgus preces pārdošanas piedāvājumus, taču, lai iegādātos šo preci, tiek prasīts veikt priekšapmaksu. Šobrīd izplatītākie viltus priekšapmaksas gadījumi ir Facebook sludinājumi, kad pēc samaksas saņemšanas preces netiek izsūtītas.

Krāpšana, vērsta uz preču pārdevējiem portālos

Krāpnieki mēdz uzrunāt cilvēkus, kuri sociālajos tīklos vai dažādās interneta tirdzniecības platformās pārdod preci. Šo krāpnieku mērķis ir it kā iegādāties pārdošanā izlikto preci, taču, lai iegādātos preci, viņi izvirza nosacījumu - izmantot kurjera pakalpojumus (piemēram, DPD vai Omniva). Pēc vienošanās par preces iegādi, krāpnieki atsūta tīmekļa saiti uz viltotu kurjera pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietni, kurā tiek aicināts ievadīt maksājumu kartes datus, kā rezultātā tiek izkrāpta nauda.

Fiktīvi rēķini

Krāpnieki, viltojot sadarbības partnera e-pasta adresi, nosūta upurim viltotus rēķinus, kur rēķinā atstāj firmas nosaukumu, bet norāda savu bankas kontu. Viltotā e-pasta adrese var būt ļoti līdzīga organizācijas izmantotajai. Krāpnieki var arī iegūt piekļuvi kādai no sadarbības partnera e-pasta kastītēm, pārtvert uzņēmumu saraksti un nosūtīt viltoto rēķinu arī no īstā sadarbības partnera e-pasta. Krāpnieki var uzdoties par organizācijas vadītāju un viņa vārdā nosūtīt e-pastu grāmatvedim, lūdzot veikt steidzamu pārskaitījumu. Šajā gadījumā e-pasta adrese, no kuras tiek sūtīts krāpnieciskais e-pasts, ir privātā "@ gmail.com" nevis organizācijas oficiālā e-pasta adrese.

Romantiskā krāpšana

Krāpnieki meklē upurus tiešsaistes iepazīšanās vietnēs, sociālajos medijos vai e-pastu saziņā. Viltojot savas identitātes un uzrunājot cilvēkus, pēc kāda laika krāpnieki sāk lūgt palīdzību, piemēram, kādā ārkārtas situācijā, lidmašīnas biļetēm, lai apmeklētu ‘’mīļoto’’, segt pārvākšanās izmaksas, lūgt palīdzību veselības pasliktināšanās dēļ, kā arī izteikt citus ieganstus, lai atsūtītu naudu.

Palīdzība grūtībās nonākušajiem

Izmantojot tiešo komunikāciju internetā un izmantojot viltus profilus, visbiežāk tiek izmantoti aizkustinoši un dramatizēti stāsti un pieprasījumi no personām, kurām nepieciešams finansiāls atbalsts, tādejādi pārliecinot pārskaitīt naudu un sniegt palīdzīgu roku grūtībās nonākušajiem.

Viltus loterijas un mantojums

Krāpnieki izsūta e-pastus, parasti no nezināmas adreses, kurā tiek apgalvots, ka esat laimējis loterijā vai mantojis lielu naudas summu. Lai saņemtu loterijas laimestu vai mantojumu tiek prasīts veikt pārskaitījumu vai nosaukt maksājumu karšu datus. Krāpnieki, uzdodoties par dažādām sabiedrībā zināmām organizācijām, izsūta e-pastus, kuros informē par laimestu viltus loterijā, taču, lai iegūtu laimēto balvu, ir nepieciešams pārskaitīt naudu.

Darba piedāvājumi

Uzdodoties par bankas darbinieku, krāpnieki zvana un piedāvā darbu bankā, izvirzot dažādus priekšnosacījumus. Piemēram, lūdz sniegt internetbankas pieejas datus, atvērt kontu, veikt pārskaitījumu par it kā konta aktivizēšanu, ielādēt failus, kas ieraksta klientu datus u.tml. No šādiem gadījumiem īpaši jāuzmanās, ja klients informāciju par darba meklēšanu ir ievietojis sludinājumu portālos vai sociālajos tīklos, kur iespējams identificēt jūsu telefona numuru.

Par banku Citadele

Banka Citadele misija ir modernizēt banku nozari un sniegt privātpersonām un uzņēmējiem visā Baltijā vairāk iespēju. Banka Citadele ir otrā lielākā banka Latvijā pēc aktīviem un kredītportfeļa apjoma biznesa klientiem. 2021. gadā Baltijā jaunos aizdevumos Citadele izsniedza 1.1 miljardus eiro, kopējam kredītportfelim sasniedzot 2.7 miljardus, savukārt, depozītu apjoms uz 2021. gada beigām veidoja 3.8 miljardus eiro.

Līdztekus klasiskajiem bankas pakalpojumiem banka Citadele saviem klientiem piedāvā virkni jaunākās paaudzes finanšu tehnoloģijās bāzētu pakalpojumu, piemēram,  mūsdienīgu lietotni, bezkontakta norēķinus un zibmaksājumus. Banka Citadele pirmā Baltijā sāka piedāvāt iespēju atvērt kontu ar selfiju, maksāt ar gredzenu un veikt pārskaitījumus uz mobilā tālruņa numuriem.

Bankas Citadele grupa tiek pārvaldīta no Latvijas. Tās meitas uzņēmumi un filiāles darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes