Citadele Banka

Aptauja: gatavojoties apkures sezonai, teju puse iedzīvotāju gatavi ieslēgt taupības režīmu

Publicēts

  • Lai noskaidrotu Baltijas iedzīvotāju plānus, gatavojoties apkures sezonai, kā arī gatavību maksāt par vairāk, lai kļūtu neatkarīgi no Krievijas energoresursiem, šī gada jūnijā Citadele veica reprezentatīvu aptauju.
  • Gatavojoties apkures sezonai un prognozēm, ka par siltumu būs jāmaksā krietni vairāk, 44 % Latvijas iedzīvotāju atklāj, ka taupīs visur, kur iespējams, un centīsies samazināt izdevumus pārtikai, izklaidei un transportam.
  • Aptuveni katrs trešais Baltijas valstu iedzīvotājs gatavs uz laiku atteikties no lielākiem pirkumiem.
  • Aptaujāto vidū 10 % Latvijā, 12 % Igaunijā un 14 % Lietuvā uzskata, ka cenu kāpums nākamajā apkures sezonā viņus neietekmēs vispār.
  • Lietuvā un Igaunijā gatavi maksāt vairāk, lai kļūtu neatkarīgi no Krievijas energoresursiem.

Lai gaidāmajā rudenī segtu augošos apkures maksājumus, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju centīsies taupīt un samazināt izdevumus pārtikai, izklaidei un transportam, savukārt gandrīz katrs trešais gatavs atteikties no lielākiem pirkumiem, liecina bankas Citadele veiktā Baltijas iedzīvotāju aptaujā 2022. gada jūnijā.

Salīdzinot Baltijas valstu iedzīvotāju gatavību īstermiņā maksāt vairāk par energoresursiem, lai kļūtu neatkarīgi no Krievijas, lielākā gatavība fiksēta Lietuvā – to atzīst 40 % sabiedrības. Igaunijā maksāt vairāk gatavi 37 %, bet Latvijā – 32 % respondentu, noskaidrots aptaujā.

Gatavojoties apkures sezonai un prognozēm, ka par siltumu būs jāmaksā krietni vairāk, 44 % Latvijas iedzīvotāju atklāj, ka taupīs visur, kur iespējams, un centīsies samazināt izdevumus pārtikai, izklaidei un transportam. Igaunijā taupības režīmu gatavi ieslēgt 48 % un Lietuvā – 42 % sabiedrības, un aptauja liecina, ka visbiežāk par šādu pieeju domā sievietes vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Aptuveni katrs trešais Baltijas valstu iedzīvotājs gatavs uz laiku atteikties no lielākiem pirkumiem – 27 % Latvijā un Lietuvā, kā arī 29 % Igaunijā norāda, ka varētu atteikties no auto vai mājokļa iegādes, dzīvesvietas remonta vai iepriekš iecerēta ceļojuma.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, apkures un komunālo maksājumu pieaugumu 15 % Latvijā gatavi segt, meklējot papildu darbu un ienākumus, ko kā sev labvēlīgu risinājumu aktīvāk min Rīgā dzīvojoši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. 13 % respondentu atzīst, ka rēķinu kāpumu cer segt no saviem iekrājumiem.

Aptaujāto vidū 10 % Latvijā, 12 % Igaunijā un 14 % Lietuvā uzskata, ka cenu kāpums nākamajā apkures sezonā viņus neietekmēs vispār – šī atbilde Baltijas valstīs bijusi pārliecinoši populārākā vīriešiem 18 – 29 gadu vecumā.

“Drošības spilvens, personīgo finanšu un ikmēneša budžeta analīze, kā arī esošo kredītsaistību izvērtēšana – šie būtu trīs faktori, kas varētu palīdzēt ikvienam sagatavoties un reorganizēt savu finanšu telpu ne tikai pirms gaidāmās apkures sezonas, bet arī ar skatu ilgtermiņā. Finanšu pārskats ļaus ikvienam iegūt objektīvu pārskatu par saviem tēriņiem, lai kļūtu skaidrs, kur un vai vispār iespējams ietaupīt. Drošības spilvens ir naudas summas apjoms, kas paredzēts neparedzētiem gadījumiem, un, lai to veidotu, ieteicams sākt kaut ar pārdesmit eiro mēnesī,” teic Jānis Mūrnieks, Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.

Savas mājas siltināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu kā risinājumu min 8 % Latvijā, starp kuriem lielākā daļa ir Pierīgā dzīvojoši vīrieši. Igaunijā un Lietuvā siltināšanu izceļ nedaudz vairāk – attiecīgi, 10 % un 11 % aptaujāto.

Lietuvā un Igaunijā gatavi maksāt vairāk, lai kļūtu neatkarīgi no Krievijas energoresursiem

Pārliecinoši lielākā gatavība īstermiņā maksāt vairāk apmaiņā pret neatkarību no Krievijas energoresursiem fiksēta Lietuvā, kur gatavību tērēt vairāk pauž 40 % sabiedrības. Igaunijā maksāt vairāk gatavi 37 %, bet Latvijā – 32 % respondentu, noskaidrots aptaujā.

Pietiekami liela sabiedrības daļa visās valstīs atklāj, ka būtu gatavi maksāt vairāk, taču pašreizējā finansiālā situācija to neļauj darīt – šādi domā 18 % Lietuvā, kā arī 15 % Latvijā un Igaunijā, turklāt zīmīgi, ka visās trīs valstīs šādi galvenokārt atbildējušas gados jaunas (18 – 29) sievietes.

“Latvijas iedzīvotāju it kā kūtro vēlmi maksāt vairāk nevar skaidrot ar vienu kopsakarību, jo šādu izvēli reģistrējuši gan seniori, gan studenti, gan kvalificēti speciālisti – pietiekami plaša sabiedrības daļa, kas, visticamāk, ar bažām sagaida gaidāmo apkures sezonu. Lietuviešu krietni stingrākā viedokļa veidošanā, iespējams, lomu spēlē ģeogrāfija un fakts, ka mūsu dienvidu kaimiņi karadarbībai ir krietni tuvāk,” turpina Mūrnieks.

Starp Baltijas valstīm Latvijā reģistrēta lielākais respondentu daļa, kas nav gatava par energoresursiem maksāt vairāk – šādās domās ir 39 % aptaujāto Latvijā, un tas ir teju divreiz vairāk kā Lietuvā (22 %), kā arī par trešdaļu vairāk nekā Igaunijā (29 %). Lietuvā šādu viedokli biežāk pārstāv iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem, savukārt Latvijā un Igaunijā nevēlēšanos par apkuri un elektrību maksāt vairāk min cilvēki, kuru vecums ir robežās starp 40 un 49 gadiem.

Reprezentatīvu aptauju par Baltijas iedzīvotāju plāniem pirms gaidāmās apkures sezonas banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2022. gada jūnijā, tiešsaistē aptaujājot 1000 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes