Banka Citadele

Kara ietekmē aktivitāte Latvijas ekonomikā pagaidām nav samazinājusies

Publicēts

  • Iedzīvotāju tēriņi marta pirmajās nedēļās ir auguši.
  • Prognozēt mazumtirdzniecības un ekonomikas tālāko attīstību ir grūti.
  • Ekonomikas izaugsme šogad Latvijā būs zemāka kā plānots.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā ir pieaugušas degvielas cenas un patēriņa cenu inflācija tuvojas 10 %, taču aktivitāte Latvijas ekonomikā pagaidām nav samazinājusies. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija šī gada februārī mazumtirdzniecības fiziskais apgrozījums Latvijā, neņemot vērā cenu kāpumu, pieauga par 9,4 % salīdzinājumā ar 2021. gada februāri. Neskaitot autodegvielu, mazumtirdzniecības pieaugums sasniedza pat 22,7 %, kamēr degvielas patēriņš saruka par 0,3 %. Karadarbība Ukrainā sākās februāra pēdējās dienās, tomēr maksājumu karšu apgrozījuma dati neliecina par būtiskām izmaiņām patēriņā arī martā. Drīzāk pretēji – iedzīvotāju tēriņi marta pirmajās nedēļās ir pat auguši. Tā ir būtiska atšķirība no COVID-19 pandēmijas sākuma, kad tās pirmajās nedēļās strauji saruka patēriņš.

Februārī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga lielākajā daļā no tirdzniecības segmentiem. Salīdzinājumā ar pērno gadu apģērbu tirdzniecība februārī vairāk nekā divkāršojās, savukārt būvmateriālu tirdzniecība pieauga par 35,5 % un atpūtas preču tirdzniecība palielinājās – 40 %. Tikmēr februārī par 11,7 % samazinājās elektropreču tirdzniecība un par 7,7 % saruka iepirkšanās internetā. Šie kāpumi un kritumu lielā mērā ir saistīti ar COVID-19 pandēmijas ietekmi. Pērn ierobežojumi tirdzniecībā bija ievērojami lielāki nekā šogad, un tādēļ loģiski, ka šobrīd aug tradicionālā tirdzniecība.

Šobrīd prognozēt mazumtirdzniecības un ekonomikas tālāko attīstību ir grūti. Labā ziņa ir tā, ka martā maksājumu karšu apgrozījums ir audzis, reģistrētais bezdarbs samazinās un vakanču skaits nav mainījies. Tāpat, kā liecina mūsu klientu dati, šī gada pirmajos divos mēnešos turpināja augt Latvijas iedzīvotāju ienākumi, un karš Ukrainā pagaidām ir nozīmējis tikai straujāku cenu kāpumu. Taču negatīva ietekme uz Latvijas ekonomiku noteikti būs. Eksports uz Krieviju un Baltkrieviju ļoti būtiski saruks, un tranzītā būs vēl mazāk kravu. Savukārt rūpniecībā samazināsies kokmateriālu, metālu un citu izejvielu pieejamība, kā arī pieaugs to cenas. Tāpat šī brīža dabasgāzes cenas ir cipari biržā, bet rudenī tie nozīmēs būtiski augstākus apkures rēķinus, ja dabasgāzes cenas līdz vasarai nesamazināsies. Tas nozīmē, ka valdībai būs jādomā par kompensācijas mehānismiem, taču pat ar tiem gada nogalē mazumtirdzniecībā jutīsim kara ietekmi un ekonomikas izaugsme šogad Latvijā būs zemāka kā plānots. Pēc manām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu nepārsniegt 2 %.

Mārtiņš Āboliņš

Bankas Citadele ekonomists

Martins.abolins@citadele.lv

www.citadele.lv

Pēdējās preses relīzes

Visas preses relīzes