Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
Aprīlis finanšu tirgos aizritēja uz pamatīgi svārstīga fona, ko galvenokārt izraisīja ASV un Ķīnas tarifu konflikts. Neraugoties uz nelielām izmaiņām indeksu līmeņos mēneša beigās, dažādos reģionos vērojamas būtiskas atšķirības aktīvu klasēs – gan valūtu, gan akciju un obligāciju tirgos.
Tirgu svārstības un ģeopolitiskā spriedze
Salīdzinot pasaules galveno aktīvu klašu pārstāvošo indeksu līmeņus marta beigās, redzams, ka aprīlis kopumā noslēdzās ar nelielām vērtības izmaiņām, taču mēneša ietvaros pieredzētais svārstīgums bija pamatīgs. Galvenais nestabilitātes avots bija ASV administrācijas aprīļa sākumā publicētais plāns par jaunajām tarifu likmēm, kuras paredzēja teju visām ārvalstīm piemērot 10–50 % augstas likmes.
Šīs ziņas tirgus dalībniekos izraisīja izteikti negatīvu reakciju, jo tarifi caurmērā bija augstāki, nekā gaidīts. Papildus tam vairākas valstis, visredzamākā no kurām bija Ķīna, ziņoja par gatavību celt ASV piemērojamās tarifu likmes. Ķīna atbildēja uzreiz, un vairāku savstarpēji sekojošu atbildes gājienu rezultātā ASV un Ķīnas savstarpējās likmes pat pārsniedza 100 % līmeni.
Vēlāk gan ASV prezidents pasludināja 90 dienu pauzi, kas sniegtu papildu laiku tirdzniecības sarunām, atstājot spēkā 10 % likmes visām valstīm, izņemot Ķīnai. Šī pauze lielai daļai tirgu līdz mēneša beigām caurmērā ļāva atgūt vērtības samazinājumus. Lielākais “upuris” šo darbību rezultātā bija ASV dolārs, kura vērtība pret citu valstu valūtām būtiski saruka. Ieguvējs tikmēr bija eiro, pret kuru dolārs zaudēja aptuveni 4,5 % vērtības, salīdzinot ar mēneša sākumu.
Makroekonomiskie signāli un centrālo banku reakcijas
Ekonomikas datu plūsmā mēnesis bija salīdzinoši mierīgs, taču gan uzņēmēju, gan patērētāju aptaujās par nākotnes skatījumu arvien biežāk parādījās pesimisms. Inflācijas temps turpināja sarukt gan ASV, gan Eiropā. Tas ļāva Eiropas Centrālajai Bankai samazināt likmes par vēl 0,25 procenta punktiem. Banka arī uzsvēra, ka neskaidrā situācija tirdzniecības jautājumos reģiona izaugsmi drīzāk varētu ietekmēt negatīvi.
Ņemot vērā tarifu izraisīto turbulenci finanšu tirgos un augsto nenoteiktību pasaules ekonomikā, investori no ECB aprīļa beigās sagaida vēl divus likmju samazinājumus par 25 bāzes punktiem līdz 2025. gada beigām. Tikmēr ASV FRS vadītājs atzina, ka tarifu ieviešana sarežģīs centrālās bankas darbu, ņemot vērā sagaidāmo vienlaicīgu ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos un inflācijas paātrināšanos. Aprīļa noslēgumā investori sagaida 4 likmju samazinājumus no FRS.
Aktīvu klašu sniegums dažādos reģionos
Straujākās kustības mēneša ietvaros tika novērotas akciju tirgos, kur kopējais kritums pret mēneša sākumu uz pāris dienām pat pārsniedza 10 % atzīmi. Vairums reģionu pēc pauzes tarifu plānos atguvās, tomēr kopumā ASV akciju sniegums atpalika no citām attīstītajām valstīm ar indeksa vērtības samazinājumu aptuveni 1 % apmērā (dolāru izteiksmē). Eiropas akciju indeksa sniegums bija ap –0,5 %, bet pozitīvi turpināja izcelties Vācijas akciju sniegums (+1,5 %). Attīstības valstu akcijas demonstrēja noturību, tomēr arī šeit gala sniegumu būtiski ietekmēja ieguldītāja pamatvalūta (+1,5 % ASV dolāru izteiksmē pret –3,5 % eiro). Izsakot visu galveno reģionu sniegumus vienādas valūtas izteiksmē, tieši Eiropa uzrādīja labākos rezultātus.
Arī obligāciju tirgos virsroku guva eiro vērtspapīri, kas pamatā bija skaidrojams ar ienesīgumu samazinājumiem reģiona etalona (Vācijas valdības vērtspapīri) likmēs visos termiņos. Riska prēmijas jeb sagaidāmā papildu atdeve no augstākas riska pakāpes uzņemšanās virzījās augstāk visu kredītreitingu vērtspapīriem. Investīciju reitinga vērtspapīros ASV un Eiropas riska prēmiju kāpumi bija samērā līdzīgi, bet augsta ienesīguma vērtspapīru segmentā labāku sniegumu demonstrēja Eiropa. Atdeve starp dažādām ASV dolāros emitētu korporatīvo vērtspapīru klasēm eiro hedžētā izteiksmē bija ļoti līdzīga – ap –0,2 %, kamēr valdības obligācijas uzrādīja pavisam nelielu plusu. Tikmēr Eiropā izteikti pozitīvu sniegumu demonstrēja jau minētie Vācijas valdības vērtspapīri ar 2 % vērtības pieaugumu indeksa līmenī, bet investīciju reitinga un paaugstināta riska obligācijas mēnesi noslēdza ar attiecīgi +1 % un +0,3 %.