Baltijas valstu iedzīvotāji arvien labāk izprot riskus, ko rada finanšu krāpnieki un biežāk ievēro vienkāršus, bet efektīvus drošības paradumus, lai pasargātu sevi no krāpniekiem, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Tomēr dati parāda, ka Latvijas iedzīvotāji šos principus ievēro kūtrāk un mazāk konsekventi nekā mūsu kaimiņi.
Visizplatītākais veids, kā cilvēki rūpējas par savu finanšu drošību, ir izvairīšanās no klikšķināšanas uz aizdomīgām saitēm – šo ieradumu visvairāk ievēro igauņi (87%), kam seko lietuvieši (85%) un latvieši (70%).
Otrs būtisks aizsardzības veids ir atteikšanās izpaust bankas datus telefonsarunās, e-pastos vai saziņas lietotnēs. Arī šajā ziņā visuzmanīgākie ir igauņi (79%), kam cieši seko lietuvieši (77%), savukārt latvieši (73%) šādu piesardzību ievēro nedaudz retāk.
Trešais izplatītākais ieradums ir atturēšanās no saziņas ar svešiniekiem – gan neatbildot uz ziņām no nezināmiem numuriem, gan nepiedaloties sarunās ar nepazīstamiem zvanītājiem. Igaunijā šī pieeja kļuvusi par normu (79%), savukārt Lietuvā iedzīvotāji visbiežāk minējuši tieši izvairīšanos no sarunām ar nepazīstamiem zvanītājiem kā savu galveno aizsardzības metodi (69%), savukārt latvieši šo metodi izmanto nedaudz retāk (58%).
“Publiskajā telpā bieži tiek runāts par finanšu krāpniekiem un aptauja rāda – 40 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir pietiekami skaidra un pieejama informācija par to, kā sevi pasargāt. Gandrīz ceturtdaļa jeb 23 % domā, ka informācija ir pārāk vispārīga, bet tikai 8 % uzskata, ka informācijas ir par maz vai tā nav viegli atrodama. Citadelē mēs regulāri informējam sabiedrību par jaunākajiem krāpšanas riskiem. Mūsu mērķis ir padarīt zināšanas par drošību pieejamas ikvienam – vienkāršā un saprotamā valodā,” saka Ingrīda Āva, bankas Citadele krāpšanas novēršanas daļas vadītāja.
Zīmīgi, ka būtiskas atšķirības starp vecuma grupām šajos drošības paradumos nav konstatētas – modrība pret finanšu krāpniecību raksturīga visu paaudžu iedzīvotājiem. Vienlaikus Lietuvā un Igaunijā sabiedrības pašvērtējums ir pārliecinošāks – 46 % lietuviešu un 56 % igauņu uzskata, ka pieejamās informācijas par finanšu krāpniecību ir pietiekami un tā ir viegli saprotama.
Igaunijas iedzīvotāji izcēlušies arī ar viskritiskāko attieksmi pret ātras un garantētas peļņas investīciju piedāvājumiem. No šādiem apšaubāmiem darījumiem atturas 83% igauņu, kamēr Lietuvā to dara 68 %, bet Latvijā – 65 % aptaujāto.
Arī nelieli soļi var novērst lielus riskus
Nedaudz retāk minēti, bet ne mazāk būtiski drošības pasākumi ir maksājumu pārbaude pirms apstiprināšanas, interneta vietņu adrešu pārbaudīšana pirms personas vai maksājumu datu ievades, kā arī piesardzība sociālajos tīklos – piemēram, izvairīšanās no klikšķināšanas uz vilinošām viltus akcijām, konkursiem un tamlīdzīgām aizdomīgām aktivitātēm.
“Aicinām ikvienu būt modram un ievērot pārbaudītus drošības principus, jo arī šķietami nelieli soļi – piemēram, maksājumu pārbaude pirms apstiprināšanas vai atteikšanās iesaistīties sarunā ar svešinieku – var pasargāt jūsu finanšu līdzekļus. Lai arī banka nodrošina tehnoloģiski augstu aizsardzības līmeni, pat vismodernākās sistēmas nevar aizvietot paša lietotāja modrību,” stāsta I. Āva.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.