Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
ASV administrācijas tarifu politika joprojām ir analītiķu uzmanības centrā. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par atbildes tarifu piemērošanas pauzi līdz 8. jūlijam, nenoteiktība uzņēmējdarbības vidē joprojām saglabājas augsta. Tas tieši ietekmē gan eirozonas, gan Baltijas reģiona ekonomiku. Joprojām nav skaidrības par to, kāds būs galīgais tirdzniecības nolīgums starp ASV un ES. Tomēr – vai gaidāmās pārmaiņas patiešām apdraud rūpniecību vai arī uzņēmumi spēj laikus pielāgoties?
Tarifu skarto uzņēmumu optimismam augstākais līmenis pēdējo 7 mēnešu laikā
Tarifi ietekmē ķīmijas, farmācijas, plastmasas un gumijas, metālapstrādes, elektronikas, mašīnbūves un iekārtu, transportlīdzekļu ražošanas uzņēmumus. Bankas Citadele izstrādātais tarifiem jutīgo nozaru gaidu indekss liecina, ka maijā eirozonas uzņēmumu optimisma līmenis šajās nozarēs salīdzinājumā ar aprīli nepieauga, taču joprojām bija augstākais pēdējo 7 mēnešu laikā.
Pēc ASV paziņojuma par atbildes tarifu piemērošanas pauzi eirozonas uzņēmumi turpina īstenot tā saukto avansa eksportu uz ASV — preces tiek eksportētas un uzkrātas noliktavās ASV. Šāda stratēģija ļautu uz kādu laiku saglabāt preču cenas nemainīgas ASV tirgū pat tad, ja ASV administrācija galu galā izlemtu paaugstināt tarifus importam no Eiropas Savienības.
Eirozonas tarifiem jutīgo nozaru nākotnes prognozes par ražošanas un nodarbinātības attīstību trīs mēnešu perspektīvā maijā vairs neuzlabojās, taču arī saglabājās pie augstākā līmeņa pēdējo 7 mēnešu laikā. Citiem vārdiem, lai gan eirozonas tarifiem jutīgajās nozarēs vairs netiek reģistrēti pozitīvi uzlabojumi, dati neliecina arī par būtisku pasliktināšanos.
Turklāt jaunākās Vācijas ražotāju aptaujas šobrīd neuzrāda situācijas pasliktināšanos Vācijas rūpniecībā – gluži pretēji, maijā Vācijas rūpniecības uzņēmumu gaidas sasniedza augstāko līmeni vairāk nekā gada laikā.
Tātad līdz šim ASV administrācijas tarifu politika ir atstājusi pretēju ietekmi, nekā sākotnēji varētu gaidīt, uz eirozonas rūpniecību, tostarp uz tiem sektoriem, kurus augstāki tarifi ietekmētu visvairāk. Taču augsto optimismu šajās nozarēs lielā mērā var saistīt ar avansa eksportu uz ASV. Šis aspekts tomēr ir nestabils — kad ASV noliktavas būs piepildītas, nākotnē eirozonas eksporta apjomi uz ASV var strauji sarukt.
Baltijas reģiona kontrasti: Latvijā pieaugošs optimisms, neraugoties uz vāju IKP
Tarifiem jutīgo nozaru situācija Baltijas valstīs ir atšķirīga – Latvijā un Igaunijā optimisma līmenis turpina pieaugt, savukārt Lietuvā vērojams būtisks kritums, jo Lietuvas ražotāji ir cieši integrēti Eiropas Savienības piegādes ķēdēs. Tomēr kopumā visā Baltijas reģionā maijā tarifiem jutīgo nozaru uzņēmumu optimisms sasniedza augstāko līmeni pēdējo divu gadu laikā, un šo kāpumu galvenokārt veicināja Latvija un Igaunija.
Latvijā optimisms pieauga līdz augstākajam punktam divu gadu laikā, pat neraugoties uz to, ka reālais IKP pirmajā ceturksnī gada griezumā saruka par 0,3 %. Maijā Latvijas rūpniecības konfidences rādītāji sasniedza augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā un uzlabojās arī patērētāju un būvniecības uzņēmumu noskaņojums.
Šo pozitīvo dinamiku sekmē vairākas nozares, tostarp pārtikas, koksnes, tekstilizstrādājumu, mašīnu un iekārtu, un ķīmiskā rūpniecība. Aprīlī reģistrētais gandrīz 16 % pieaugums cementa ražošanā salīdzinājumā ar pagājušo gadu liecina par būvniecības nozares atdzīvošanos.
Trīs galvenie iemesli Latvijas optimismam tarifu fonā
Kāpēc Latvijas tarifiem jutīgo nozaru gaidas turpina uzlaboties? Pirmkārt, Latvijā apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP ir salīdzinoši mazs – tikai 10 % –, tātad ekonomika kopumā ir mazāk atkarīga no ārējā pieprasījuma salīdzinājumā ar Lietuvu.
Otrkārt, Latvijas rūpniecība, salīdzinot ar Lietuvas specifisko lomu ES vērtību ķēdēs, nav tik cieši integrēta ar Vācijas un Skandināvijas ražotājiem. Līdz ar to mūsu uzņēmumi mazāk izjūt ārējās svārstības un noliktavu uzkrājumu ciklu ASV.
Treškārt, Latvijas ekonomika pēc ilgstošas stagnācijas rāda pirmās atveseļošanās pazīmes – nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieaug, un noskaņojuma dati rāda pozitīvu dinamiku, kas varētu norādīt uz iekšējā pieprasījuma atdzīvošanos.
Noslēgumā – cik ilgtspējīgs ir šis kāpums?
Lai arī joprojām pastāv nenoteiktība saistībā ar tarifiem, gan eirozonā, gan Baltijas reģionā tarifiem jutīgo nozaru uzņēmumu optimisms saglabājas augstā līmenī. Tomēr nākotnē optimisms var samazināties. To varētu ietekmēt ASV noliktavu kapacitātes sasniegšana un avansa eksporta vilkmes beigas.
Latvijas gadījumā tarifu riski nav izslēgti, taču pašreizējā pozitīvā noskaņojuma stabilitāti vairāk noteiks iekšējā patēriņa un investīciju atjaunošanās, nevis ārējās vides nenoteiktība. Tāpēc Latvija šobrīd ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur optimismu tarifiem jutīgajās nozarēs balsta gan ārējie, gan iekšējie faktori, kas var nodrošināt noturīgāku izaugsmi tuvākajā nākotnē.