Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
Būtiskākais pasaules ekonomikā: atšķirīgas ekonomikas tendences lielākajās pasaules ekonomikās
Globālā ekonomika gada nogalē attīstās nevienmērīgi – eirozonā saglabājas mērena izaugsme, ko galvenokārt balsta pakalpojumu sektors un pakāpeniska ražošanas atkopšanās, kamēr Ķīnā izaugsme bremzējas vāja iekšējā pieprasījuma un nekustamā īpašuma sektora problēmu dēļ, neraugoties uz pozitīvākiem eksporta rādītājiem. ASV inflācija turpina mazināties, darba tirgus pakāpeniski atdziest, bet patēriņš saglabājas noturīgs. Vienlaikus centrālo banku politika atšķiras – ECB saglabā piesardzīgu nostāju, savukārt ASV FRS turpina likmju samazināšanu.
Eirozonā, neraugoties uz biznesa noskaņojuma pasliktināšanos gada nogalē, tas visu gadu saglabājās pozitīvajā zonā. Kopējais PMI indekss decembrī samazinājās līdz 51.9 punktiem – zemākajam līmenim pēdējo trīs mēnešu laikā –, ko noteica optimisma mazināšanās pakalpojumu sektorā un pieaugošs pesimisms ražošanā vājākas pasūtījumu dinamikas dēļ. Izaugsmi šogad galvenokārt balstīja pakalpojumu sektors, vienlaikus uzlabojoties arī ražošanas noskaņojumam – ražošanas PMI gada laikā pieauga līdz 49.2 punktiem no 45.1 pērnā gada decembrī. Faktiskie ražošanas apjomi kopš februāra pieauga gada griezumā, oktobrī palielinoties par 1.5 %. Bloomberg aptaujātie analītiķi sagaida, ka eirozonas IKP 4. ceturksnī pieaugs par 0.2 %, bet 2026. gadā – par 1.1 % pēc prognozētās 1.4 % izaugsmes šogad.
Ķīnas ekonomikā izaugsmes temps turpināja palēnināties. Novembrī mazumtirdzniecības gada pieaugums samazinājās līdz 1.3 %, uzrādot vājāko sniegumu kopš 2022. gada nogales, kamēr rūpniecības izaugsme saglabājās samērā stabila – 4.8 %. Investīcijas otro mēnesi pēc kārtas saruka par vairāk nekā 11 % gada griezumā, īpaši nekustamā īpašuma sektorā, kur mājokļu darījumu apjomi kritās par vairāk nekā 25 % un cenas turpināja samazināties. Vienlaikus novembrī eksports pieauga par 5.9 % gada griezumā, jo divciparu kāpums eksportā uz ES un valstīm ārpus Āzijas atsvēra kritumu ASV virzienā (-28.5 %). Neraugoties uz vājākiem datiem, analītiķi paaugstināja 2026. gada IKP izaugsmes prognozi līdz 4.5 %.
ASV inflācija novembrī palēninājās līdz 2.7 %, bet pamatinflācija – līdz 2.6 %, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2021. gada pavasara. Patēriņa cenas mēneša laikā pieauga par 0.2 %, savukārt Bloomberg Consensus prognozes liecina, ka inflācija līdz 2026. gada vidum varētu saglabāties ap 3 %, vidēji 2026. gadā sasniedzot 2.9%, kamēr eirozonā tā sagaidāma zem 2 %.
ASV darba tirgus turpināja pakāpeniski atdzist – jauno darbinieku algošana kopš maija saglabājusies vāja, novembrī pieņemot darbā 64 tūkstošus cilvēku, bet bezdarba līmenim pieaugot līdz 4.6 %. Atlaišanas joprojām bija zemas, savukārt algu pieauguma temps sabremzējās līdz 3.5 % gada griezumā. Vienlaikus patēriņš saglabājās noturīgs – oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0.5 % mēneša un 4.2 % gada griezumā.
Centrālo banku politikā saglabājās atšķirīgas pieejas: ECB decembrī saglabāja depozīta likmi 2.0 % līmenī un paaugstināja izaugsmes prognozes, sagaidot, ka eirozonas IKP 2026. gadā pieaugs par 1.4 %, kamēr finanšu tirgi vairs neparedz likmju izmaiņas nākamgad. Savukārt ASV FRS trešo reizi pēc kārtas samazināja bāzes likmi līdz 3.50–3.75 % diapazonam un paaugstināja 2026. gada izaugsmes prognozi līdz 2.3 %, lai gan analītiķi paredz mērenāku izaugsmi – 2 %.