Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
Euribor krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Ei-ropas Centrālās bankas (ECB) monetārajā politikā, gan Euribor likmēs. Tiek progno-zēts, ka 6 mēnešu Euribor stabilizēsies 1,75–2,00 % līmenī, un iespējas tālākam sama-zinājumam ir ļoti ierobežotas. Eirozona pāriet monetārās politikas pauzes fāzē, līdz ar ko sagaidāma arī Euribor likmju stabilizēšanās.
Starpbanku Euribor procentu likmes ir viens no svarīgākajiem finanšu rādītājiem, no kura tieši ir atkarīgas gala kredītu izmaksas. Tās pēdējā laikā ir piedzīvojušas īpaši nestabilu periodu, kam bijusi tieša ietekme arī uz aizdevumu procentu likmēm. No 2015. gada rudens līdz pat 2022. gada jūnijam Euribor bija negatīvs, taču, ECB uzsākot cīņu ar inflāciju un īstenojot stin-grāku monetāro politiku, situācija krasi mainījās – 2023. gada rudenī 6 mēnešu Euribor pār-sniedza psiholoģisko 4 % robežu. Tas tieši ietekmēja gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību aizņemšanās izmaksas, kā arī noveda pie aizdevumu pieprasījuma samazināšanās visā eiro-zonā. Inflācijai eirozonā mazinoties un ekonomikai stagnējot, ECB ir sākusi monetārās politi-kas mīkstināšanu. Bāzes procentu likmju samazināšana eirozonā ir veicinājusi arī Euribor lik-mes kritumu – ja 2023. gada beigās 6 mēnešu Euribor bija tuvu 4 %, tad šobrīd tā ir ap 2 %, tātad gandrīz uz pusi zemāka nekā augstākajā punktā.
Euribor likmei jau pusotru gadu bija tendence pazemināties. Arī tirgus dalībnieki ir pieraduši pie jaunās realitātes, ka aizdevumu procentu likmes pakāpeniski samazinās. Tomēr svarīgi atcerēties, ka gan stingra, gan mīksta monetārā politika ir cikliska un dinamiska – tā nevar būt vienmēr stingra vai vienmēr mīksta. Vienmēr pienāk brīdis, kad ECB nospiež “stop” pogu, kas noslēdz kādu konkrētu monetārās politikas posmu. Paredzams, ka eirozona drīz nonāks tieši šādā pauzes posmā, kad gan bāzes procentu likmes, gan Euribor vairs neturpinās samazinā-ties, bet uz kādu laiku stabilizēsies. Tas nozīmē, ka pavisam drīz no monetārās politikas mīk-stināšanas cikla pāriesim uz stabilizācijas ciklu, kura laikā ECB nemainīs bāzes likmes ilgāku laiku.
Tuvākā monetārās politikas stabilizācijas ēra ietekmēs arī Euribor attīstības trajektoriju. Jau-nākās tirgus dalībnieku prognozes liecina, ka ECB gada otrajā pusē varētu pēdējo reizi sama-zināt bāzes procentu likmes līdz 1,75 %. Tas atspoguļojas arī Euribor prognozēs – tiek pare-dzēts, ka 3 mēnešu Euribor, kas cieši seko ECB depozīta likmei un šobrīd ir 2 %, līdz decem-brim samazināsies līdz 1,81 %, bet līdz 2026. gada pavasarim – vasarai stabilizēsies pie 1,75 % robežas – turklāt tālāks kritums nav gaidāms. Tātad, no vienas puses, prognozes rāda, ka Euribor turpinās kristies vēl kādu laiku, bet no otras puses – gandrīz esam Euribor likmes pazemināšanas cikla beigās.
Prognozes liecina, ka septembrī ECB samazinās bāzes likmes līdz 1,75 %, taču pēc šī sama-zinājuma eirozonā iestāsies ilgstoša pauze – par spīti riskiem, ko rada tarifi. Šo pauzi mone-tārajā politikā noteiks vairāki būtiski faktori. Pirmkārt, centrālo banku monetārā politika darbo-jas ar inerci – bāzes likmju izmaiņas ietekmē ekonomiku ar aptuveni 6 mēnešu nobīdi, kas nozīmē, ka pat iepriekš veiktie samazinājumi vēl nav pilnībā ietekmējuši eirozonas ekonomiku. Tāpēc pēc pēdējā samazinājuma ECB kādu laiku novēros, kā iepriekšējās darbības ietekmē inflāciju, algu dinamiku, ekonomisko ciklu un aizdevumu pieprasījumu no uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šis novērošanas posms prasīs laiku, jo ECB vēlēsies pilnībā izvērtēt savas politikas rezultātus. Otrkārt, lai gan tarifi rada tiešus riskus eirozonas ekonomikai, tie neno-
zīmē, ka iestāsies recesija, un tāpēc tarifi nav pietiekams iemesls tālākai procentu likmju sa-mazināšanai. Piemēram, šī gada jūnijā ECB atjaunoja savas makroekonomiskās prognozes, gandrīz nemainot 2026. gada IKP prognozi – martā tika prognozēts, ka 2026. gadā IKP pie-augs par 1,2 %, bet jūnijā – par 1,1 %. ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagard) norādīja, ka jebkādu negatīvu ietekmi no tarifiem kompensēs ieguldījumi aizsardzībā un infra-struktūrā. Šie plāni jau sāk īstenoties – Vācijas valdība savā 2026. gada budžetā patiešām paredz lielākus izdevumus aizsardzībai un infrastruktūrai, proti, tā klusi gatavojas ekonomikas stimulēšanai. Tāpēc ECB neuzskata, ka būtu pamats satraukumam, un nesteigsies ar turp-mākiem procentu likmju samazinājumiem.
Interesanti, ka jaunākās prognozes paredz to, ka no 2026. gada vasaras Euribor varētu sākt pieaugt un līdz 2026. gada decembrim sasniegt 1,9 %. Tas ir būtiski, jo ilgu laiku tirgus dalīb-nieki prognozēja Euribor kritumu, bet tagad paredz arī iespējamu pieaugumu. Tas nozīmē, ka 2026. gadā eirozonas ekonomika varētu patīkami pārsteigt. Tiek prognozēts, ka tarifi būs īs-laicīgi un lielākā daļa no tiem 2026. gadā tiks atcelti vai samazināti. Paralēli Vācija īstenos ekonomikas atveseļošanas pasākumus. Ja ASV administrācija tiešām mīkstinās savu tarifu politiku nākamajā gadā, tad eirozonas ekonomika varētu uzrādīt straujāku izaugsmi – taču līdz ar to iespējams arī jauns inflācijas vilnis. Šķiet, ka jaunākās tirgus prognozes to arī atspo-guļo.