Rūta Ežerskiene, bankas Citadele valdes priekšsēdētāja
Jau kopš aprīļa sākuma eirozonas uzņēmējdarbību nomāc neskaidrība par tarifiem un nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ASV. Trīs mēnešus pēc pirmajām ziņām par iespējamu tarifu ieviešanu ir īstais brīdis izvērtēt, kā eirozonas uzņēmumi reaģē uz pieaugošo nenoteiktību un kāda varētu būt tarifu ietekme uz reģiona ekonomiku. Šis jautājums ir īpaši būtisks arī Baltijas valstīm, kuru ekonomikas ir cieši saistītas ar eksporta plūsmu un ārējo pieprasījumu.
Rūpniecības nozari varētu skart atkārtota stagnācija
Nesen publiskotie eirozonas uzņēmēju noskaņojuma (PMI) rādītāji liecina, ka, spītējot tarifu riskiem, reģiona uzņēmējdarbības cikls pakāpeniski nostiprinās un atrodas izaugsmes zonā.
Jūlijā eirozonas uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 51 punktam, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Uzņēmēju noskaņojuma indeksam pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 50 punktu robežu, tirgus dalībnieki secina, ka eirozonas ekonomika atrodas izaugsmes fāzē. Savukārt, ja indekss noslīd zem šīs robežas, analītiķi to uztver kā signālu par lejupslīdi un iespējamu recesiju. Līdz ar to jūlija kāpums līdz 51 punktam skaidri norāda, ka eirozonas ekonomikā bija vērojama izaugsme, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību ar tarifiem.
Tomēr šis rezultāts jāvērtē piesardzīgi – dati liecina, ka tarifi diemžēl atstāj negatīvu ietekmi uz eirozonas rūpniecību, kas lielā mērā ir atkarīga no pasūtījumiem eksporta tirgos. Jūlijā rūpniecības ražošanas apjomu indekss saruka līdz 50,7 punktiem – zemākajam līmenim pēdējo četru mēnešu laikā. Turklāt uzņēmumu aptaujas rāda, ka šajā mēnesī atkal tika fiksēts jauns eksporta pasūtījumu kritums.
Šie aspekti liecina, ka nesenā eirozonas rūpniecības atkopšanās bijusi īslaicīga un lielā mērā balstīta uz eksportu uz ASV pirms paaugstināto tarifu ieviešanas. Tā kā eirozonas ražotāji jau ir piegādājuši preces ASV un piepildījuši noliktavas, tuvākajā laikā var sagaidīt ražošanas apjomu samazināšanos. Tas nozīmē, ka rūpniecību, visticamāk, gaida vēl viens pārejošs stagnācijas posms.
Pakalpojumu nozare uzrāda pozitīvas tendences
Pretēji rūpniecības nozarei, pakalpojumu sektors piedzīvoja iespaidīgu izaugsmi. Jūlijā eirozonas pakalpojumu nozares noskaņojuma indekss pieauga līdz 51,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo sešu mēnešu laikā. Tas norāda, ka iekšzemes patēriņš eirozonā pamazām atgūstas pēc ilgstoša krituma, kas iepriekš kavēja reģiona ekonomikas izaugsmi.
Iekšējā patēriņa pieaugums, visticamāk, ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, jaunākās aptaujas liecina, ka eirozonas patērētāju noskaņojums atkal uzlabojas. Mājsaimniecības ir jau pieradušas pie tarifu izraisītās nenoteiktības un vairs nereaģē uz to tik asi kā aprīlī. Otrkārt, Eiropas Centrālajai bankai samazinot bāzes procentu likmes un līdz ar to krītot arī Euribor likmei (3 mēnešu Euribor no 4 % maksimuma sarucis līdz 2 %), uzlabojas mājsaimniecību finanšu situācija. Papildu atbalstu sniedz arī inflācijas samazināšanās. Šķiet, ka, par spīti eksportējošās rūpniecības vājumam, eirozonas iekšējais pieprasījums pamazām mostas no letarģijas – un tieši tas, visticamāk, tuvākajā laikā kļūs par galveno dzinējspēku reģiona ekonomikai.
Šī ir būtiska ziņa Baltijas uzņēmumiem, kas eksportē galapatēriņa preces uz eirozonu vai sadarbojas ar ārvalstu partneriem, kuru darbība lielā mērā balstās uz iekšējo pieprasījumu. Šādu uzņēmumu eksporta pasūtījumu apjoms jau tuvākajā laikā varētu pieaugt, tāpēc ir svarīgi laikus sagatavoties arī finanšu ziņā – jānodrošina pietiekams apgrozāmais kapitāls, lai pasūtījumu pieauguma brīdī netrūktu apgrozāmo līdzekļu uzņēmējdarbības nepārtrauktībai.
Eirozonas ekonomikas attīstības izredzes
Baltijas valstu ražošanas uzņēmumiem, kas piegādā komponentes Vācijas rūpniecības eksportētājiem uz ASV, tuvākajā laikā, visticamāk, nāksies saskarties ar pasūtījumu samazinājumu. Tā kā Vācijas uzņēmumi jau ir piepildījuši noliktavas ASV tirgū, ražošanas apjomi Vācijā samazināsies. Tomēr šo lejupslīdi būtu pareizāk interpretēt kā pakāpenisku atgriešanos ierastajā ražošanas līmenī, nevis kā jaunas eksporta recesijas sākumu.
Vienošanās starp ES un ASV arvien skaidrāk norāda, ka eirozonas rūpniecības palēninājums būs pārejošs, un tarifi būtisku triecienu reģiona eksportētājiem neradīs. ASV piemēros salīdzinoši mērenu 15 % muitas likmi importam no ES, izņemot tēraudu un alumīniju, kur attiecīgā likme sasniegs 50 %. Tomēr metāli veido tikai aptuveni 2 % no kopējā ES eksporta uz ASV, tādēļ šī izņēmuma ietekme būs ierobežota. Vācijas „Kiel” institūta aprēķini rāda, ka 15 % tarifi eirozonas IKP pieaugumu samazinās par 0,1 procentpunktu — tas nozīmē, ka ietekme būs jūtama, bet relatīvi neliela.
Ticami, ka šogad eirozonas ekonomika turpinās svārstīties starp stagnāciju un mērenu izaugsmi, taču 2026. gadā iespējama straujāka atkopšanās, kas varētu pozitīvi pārsteigt pat piesardzīgākos prognozētājus.
Nākamgad Vācijas valdība plāno stimulēt ekonomikas izaugsmi, palielinot izdevumus aizsardzībai un infrastruktūrai. Tas nozīmē, ka 2026. gadā tiks uzsākti mērķtiecīgi ekonomikas atveseļošanas pasākumi. Attiecīgi pastāv iespēja, ka eirozonas ekonomika būs spēcīgāka, nekā šobrīd tiek prognozēts – Eiropas Centrālā banka lēš, ka 2026. gadā reģiona IKP pieaugs par 1,1 %.
Tirgus dalībnieki prognozē, ka trīs mēnešu Euribor likme varētu vēl nedaudz samazināties un 2026. gada laikā palikt 1.75 - 2.00 % apgabalā. Tomēr 2027. gada pirmajā pusē tā, iespējams, atkal varētu pārsniegt 2 % līmeni.
Tuvākajā laikā eirozonas ekonomikā gaidāmas pārmaiņas – lai gan rūpniecības sektoru var skart īslaicīga vājināšanās, to kompensēs iekšējā pieprasījuma pakāpeniska atkopšanās. Jau 2026. gadā ekonomika varētu uzrādīt būtisku izaugsmi un patīkami pārsteigt ar savu dinamiku. Tomēr spēcīgāks ekonomikas cikls var izraisīt inflācijas pieaugumu, kas varētu veicināt arī nelielu Euribor likmes kāpumu. Vienlaikus tirgus prognozes liecina tikai par mērenu likmes pieaugumu, kas faktiski nozīmētu Euribor atgriešanos šī brīža līmenī.