“Lai gan banka nodrošina augstu tehnoloģiskās aizsardzības līmeni, pat vismodernākās sistēmas nevar aizvietot cilvēka modrību,” uzsver bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte. Pat saskaroties ar krāpniecību, cilvēks ne vienmēr izdara secinājumus, kas viņu pasargātu nākotnē. Kāpēc kļūda tiek pieļauta atkārtoti?
Katrs ir dzirdējis stāstus par cilvēkiem, kuri paši pārskaita naudu krāpniekiem, notic romantiskām vēstulēm internetā vai “iegulda” aizdomīgos projektos – turklāt vairākkārt. Raugoties no malas, šķiet neticami, ka cilvēki atkal un atkal iekrīt vienos un tajos pašos slazdos. Ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons norāda – finanšu drošība sākas ar emocionālo veselību un skaidro iemeslus, kāpēc šādi gadījumi notiek.
Ilgas pēc drauga
Krāpnieki ir prasmīgi “psihologi”. Uzsākot komunikāciju, viņi ātri atpazīt, kāda taktika jāizmanto – cik uzmanīgs ir potenciālais upuris, cik viegli vadāms. Viņi apzināti veido šķietami dziļākas attiecības, uzklausot, radot uzticību, un pēc tam veikli manipulē ar iegūto informāciju.
Lielākas vai mazākas problēmas ir katram, tomēr visvieglāk manipulēt ir ar cilvēkiem, kuri piedzīvo emocionālas grūtības – vientulību, šķiršanos, finansiālus izaicinājumus vai citus pārdzīvojumus. Šādos brīžos cilvēks meklē atbalstu un risinājumu, un katrs, kurš izrāda interesi vai līdzjūtību, kļūst par cerības staru. Balstoties uz šo tik ļoti gribēto drauga plecu, telefonsaruna vai čats ar svešinieku no sākotnēji it kā nevainīgiem padomiem viegli un nemanāmi pārvēršas manipulācijā.
Nevis naivums, bet neizārstēta sāpe
Atkārtota krāpšana parasti notiek, ja cilvēkam ir emocionālas grūtības un viņš tās neapzinās. Katram var gadīties vienreiz nonākt ne pārāk veselīgās romantiskās, draudzīgās vai darba attiecībās. Taču, ja cilvēks šādās attiecībās nonāk atkārtoti, tas var liecināt, ka viņš pats to pieļauj: pieļauj, ka viņu izmanto vai nodara pāri, un to laikus nepamana, līdz galam neapzinās vai kaut kādu iemeslu dēļ izliekas neredzam.
“Daudzi pat saprot, ka viņus apkrāpj, taču nespēj to pārtraukt. Tas līdzinās dzīvei kopā ar atkarīgu partneri vai darbam vietā, kur gadiem neizmaksā algu – situācijai, kur cilvēks ir pieradis ciest un noliedz problēmu. Krāpnieks sniedz to, pēc kā cilvēks iekšēji ilgojas. Viņš piezvana, uzraksta, un pēkšņi upuris jūtas vajadzīgs un novērtēts. Šī ilūzija kļūst spēcīgāka par realitāti. Es domāju, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc notiek atkārtotas krāpšanas. Krāpnieki trāpa uz kādu iekšēju cilvēka vajadzību, no kuras viņam ir grūti atteikties. Kamēr cilvēks sevi pārliecina, ka viss ir kārtībā, viņš var turpināt dzīvot ilūzijā, ka krāpšana nemaz nenotiek. Jo, tiklīdz viņš atzīs notikušo un pārtrauks šo saikni, nāksies saskarties ar sāpīgo atziņu – mani patiešām vairākkārt apmānīja. Pēc tam ir jāsaskaras ar citām nepatīkamām izjūtām – milzīgu kaunu un vainas izjūtu,” skaidro ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons.
Sargāt savu emocionālo veselību un finanses
Sakārtojot emocionālo pasauli, apzinoties problēmas, ar tām saistītās emocijas un ar tām strādājot, var būtiski samazināt finanšu krāpšanas risku. Taču krāpnieki būs vienmēr, tāpēc ir svarīgi apzināties savas vājās vietas un nebaidīties meklēt palīdzību.
“Finanšu drošība sākas ar mums pašiem – ar spēju saglabāt skaidru prātu situācijās, kurās kāds cenšas manipulēt vai radīt steigas sajūtu. Aicinām ikvienu būt piesardzīgam un ievērot pārbaudītus drošības principus: vienmēr rūpīgi pārbaudīt maksājuma detaļas pirms apstiprināšanas, neiesaistīties sarunās ar nepazīstamiem cilvēkiem un neizpaust personīgu informāciju. Arī šķietami mazi piesardzības soļi var pasargāt no būtiskiem zaudējumiem,” uzsver Līga Everte.