Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
Kopumā inflācijas dati par septembri liecina par mērenu, bet noturīgu cenu pieaugumu, ko virza pārtikas un pakalpojumu sektors, kamēr transporta izmaksas nodrošina nelielu līdzsvaru. Gada inflācijas stabilitāte pie 4,1 % norāda uz to, ka cenu spiediens saglabājas, taču nav pastiprinājies. Tas ir būtisks signāls gan patērētājiem, gan politikas veidotājiem, īpaši ņemot vērā gaidāmos rudens un ziemas sezonas izaicinājumus enerģētikas jomā.
Gada inflācija Latvijā otro mēnesi pēc kārtas saglabājās nemainīga – 4,1 %, kas ir teju par 2 procentpunktiem augstāka kā eirozonas inflācija. Kā pēdējā laikā ierasts, lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām Latvijā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, sviesta, žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam.
Līdzīgi kā augustā, otra lielākā patēriņa grupa, kas ietekmēja kopējo patēriņa cenu indeksu gada laikā, bija ar mājokli saistītie izdevumi. Elektroenerģijas, īres un komunālo pakalpojumu sadārdzinājums saglabājas kā viens no inflācijas virzītājiem, īpaši ņemot vērā energoresursu cenu svārstības. Tomēr mājokļa iekārtas bija vienīgā patēriņa grupa, kas deva ļoti nelielu deflācijas efektu, vien -0.03 %.
Mēneša griezumā - 2025. gada septembrī patēriņa cenu līmenis Latvijā pieauga par 0,2 %, salīdzinājumā ar augustu, kad tika reģistrēts neliels cenu kritums pret jūliju – mīnus 0,3 %. Šī mēneša inflācijas atgriešanās pozitīvā teritorijā galvenokārt saistīta ar sezonālo akciju noslēgumu un cenu pieaugumu vairākās būtiskās preču grupās, kur lielākais pieaugums bija apģērbiem un apaviem par 0.18 % Lielāko cenu samazinājumu mēneša laikā varam novērot ar transportu saistītajiem izdevumiem – par 0.2 %. Tas liecina par globālo enerģijas cenu ietekmi uz vietējo patēriņu.
Pārtikas preču cenas septembrī pieauga par 0,2 %, atspoguļojot sadārdzinājumu tādām precēm kā kafijai un mājputnu gaļai. Tas kontrastē ar augustu, kad pārtikas cenas samazinājās par 0,3 %, galvenokārt dārzeņu, augļu un piena cenu krituma dēļ. Šī dinamika skaidri parāda sezonālo ietekmi uz pārtikas segmentu. Gada laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugušas par 6.8 %, kas dod lielāko ietekmi uz kopējo gada inflāciju – teju 1.8 % no kopējiem 4.1 %.
Pasaules mērogā laika apstākļi kopš 2025. gada marta saglabājās neitrāli, netiek novērots ne El Niño, ne La Niña, kas nozīmē, ka šī gada rudenī globālo cenu kāpums pārtikas segmentā varētu sākt bremzēties. Laikapstākļu ietekme globālajās pārtikas cenās atspoguļojas ar vidēji pusgada aizturi. Arī raugoties nākotnē, 2025. gada oktobrī–decembrī La Niña apstākļu varbūtība palielinās līdz aptuveni 60 %, kas varētu atstāt lejupvērstu spiedienu uz cenām. Varbūtība, ka oktobrī–decembrī attīstīsies El Niño tiek vērtēta kā maza. Redzam, ka eirozonā un ASV pārtikas cenu kāpums nostabilizējies tuvu 3 %. Kopumā šie argumenti liek sagaidīt, ka arī Latvijā nākamajā ceturksnī pārtikas cenu pieaugums ievērojami nepaātrināsies.
Eirozonas inflācijas frontē iestājās zināms miers un klusums – gada inflācija pakāpās līdz 2.2 % septembrī no 2 % iepriekšējo trīs mēnešu laikā mazāk labvēlīgu bāzes efektu dēļ energoresursu sadaļā, tikmēr pamatinflācija piekto mēnesi pēc kārtas palika 2.3 % apgabalā. Eirozonas inflācijas gaidas kļuva svārstīgākas, bet nozīmīgu inflācijas paātrinājumu neparedz.