Uzņēmumu kreditēšana bankā Citadele un Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu. Par šo un citiem 2025. gada uzņēmumu kreditēšanas datiem un finansējuma tendencēm, trešdien, 15. oktobrī, informēja banka Citadele, prezentējot jaunākos datus un skaidrojot ekonomikas attīstības prognozes Latvijā, Baltijā un eirozonā.
“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.
2025. gada pirmajā pusgadā banka Citadele Latvijā ir izskatījusi uzņēmumu finansējuma projektus vairāk nekā 1 miljarda eiro apjomā. Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.
Salīdzinājumā ar 2024. gadu bankas Citadele dati rāda, ka uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē pieaugusi par 40 %, kas apliecina uzņēmējdarbības atveseļošanos un pieaugošu gatavību investīcijām. Visizplatītākā aizņemšanās forma naudas izteiksmē joprojām ir ilgtermiņa aizdevumi. Kopumā izskatīto pieteikumu skaits Citadeles Grupā tuvojas 10 tūkstošiem.
Pēdējo trīs gadu laikā aptuveni 75 % no visiem uzņēmumu finansējuma pieteikumiem Latvijā tiek saņemti no Rīgas un Pierīgas reģiona, liecina uzņēmumu reģistrācijas dati.
Latgales uzņēmēji joprojām ir piesardzīgāki attiecībā uz finansējuma piesaisti – jaunākie kredītu pieteikumu dati rāda, ka šī reģiona uzņēmumi pieprasa vidēji piecas reizes mazāk līdzekļu nekā uzņēmēji Kurzemē vai Zemgalē. Savukārt Kurzemes un Zemgales reģionos vērojama aktivitātes palielināšanās – 2025. gada pirmā pusgada dati liecina, ka plānotais finansējuma pieteikumu apjoms šajos reģionos varētu būt par 30–40 % lielāks nekā 2024. gadā.
Uzņēmumu kreditēšana Latvijā šogad aug straujāk
Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotā informācija par četrām lielākajām bankām Latvijā liecina, ka 2025. gada 2. ceturksnī bankas turpināja apstiprināt arvien vairāk kredītu pieteikumu un apstiprināšanas rādītājs sasniedza 62 % no kopējā pieteikumu skaita salīdzinājumā ar 56 % pirmajā ceturksnī. Kopējais kredītu pieteikumu skaits otrajā ceturksnī pieauga par 8,2 %, savukārt pieteikumu summa – par 67,8 %, kas liecina par būtisku pieprasījuma kāpumu pēc lielāka finansējuma.
Lielāko daļu pieteikumu un saņemto aizdevumu apjomu veido uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro, aptverot ap 90 % no kopējās pieteikumu summas. Mazākiem uzņēmumiem apstiprinājuma īpatsvars un aizdevumu apjoms joprojām ir ierobežotāks, tomēr arī šajā segmentā vērojama pakāpeniska uzlabošanās.
Pētījums: Baltijas uzņēmēju noskaņojums
Banka Citadele veica aptauju, lai noskaidrotu, kā Baltijas uzņēmēji vērtē ekonomikas attīstību, investīciju vidi un nākamā gada perspektīvas. Pētījumā secināts, ka, domājot par ekonomikas attīstību nākamajā gadā, Baltijas uzņēmēji ir piesardzīgi. Lietuvā jūtams lielāks optimisms, Igaunijā – pragmatiska stabilitāte, bet Latvijā – bažas un nogaidoša attieksme.
Šī piesardzība atspoguļojas arī investīciju plānos – uzņēmēji dod priekšroku mazāka mēroga un drošākiem ieguldījumiem, izvairoties no riskiem un lielām investīcijām. Šī tendence var liecināt par piesardzīgu attieksmi pret ekonomisko nenoteiktību, augstām izmaksām vai gaidāmajām izmaiņām tirgū.
“Neskatoties uz izaicinājumiem, Latvijas uzņēmēji aktīvi meklē iespējas investēt digitalizācijā, efektivitātē un darbinieku kompetencē – tas apliecina viņu vēlmi attīstīties un pielāgoties mūsdienu tirgus prasībām. Par vieniem no nozīmīgākajiem šķēršļiem investīcijām uzņēmēji min birokrātiju un augstās darbaspēka izmaksas, kas prasa lielāku uzmanību gan no uzņēmumu, gan valsts puses. Tajā pašā laikā kredītu procentu likmes un finansējuma pieejamība tiek vērtētas kā mazāk būtisks šķērslis, kas liecina par stabilu un uzņēmējdarbībai draudzīgu finanšu vidi, veicinot izaugsmes iespējas,” secina bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Bočkāns.
Ekonomikas attīstības tendences reģionā
“Plašāks ekonomikas konteksts rāda, ka Baltijas valstis 2025. gadā attīstās atšķirīgi – Lietuva saglabā līderpozīcijas ar stabilu izaugsmi un optimistisku patērētāju noskaņojumu, savukārt Latvijā un Igaunijā gada otrais ceturksnis iezīmējis mērenas atveseļošanās pazīmes. Lai gan iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski turpina uzlaboties, tas vēl neatspoguļojas būtiskā patēriņa pieaugumā patērētāju piesardzības, sezonālā izmaksu pieauguma un vidēji augstākās inflācijas dēļ. Patērētāju noskaņojuma dati liecina, ka pēc iepriekš piedzīvotā ASV tarifu izraisītā sašutuma mājsaimniecību noskaņojums pakāpeniski stabilizējas visā reģionā. Pēdējos mēnešos pakāpeniski uzlabojas arī Latvijas uzņēmēju noskaņojums, tomēr rūpniecības un būvniecības sektoros tas saglabājas indeksu negatīvajā teritorijā. Pakalpojumu un mazumtirdzniecības sektorā tas ir pozitīvs,” saka Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Ražošana pieaugums reģionā pēc straujākas izaugsmes perioda sabremzējas. Pozitīvu impulsu atgriešanos varētu veicināt globālās tirdzniecības saspīlējumu mazināšanās un pasūtījumu atjaunošanās, īpaši ASV un Eiropas tirgos. Tomēr ASV krājumu ievērojamais pieaugums visticamāk aizkavēs ražošanas attīstību Baltijā, jo reģiona rūpniecība ir cieši saistīta ar pasaules piegādes ķēdēm un ārējo pasūtījumu dinamiku. Iekšējais pieprasījums nespēj kompensēt ārējo faktoru vājināšanos, tāpēc 2025. gada perspektīva rūpniecībai paliek piesardzīgi optimistiska.
Vienlaikus eirozonas ekonomika nenoteiktības apstākļos demonstrē noturību un finanšu tirgi prognozē procentu likmju stabilizāciju ap 2 %, kas rada salīdzinoši paredzamu vidi uzņēmumu investīciju lēmumiem. Uzņēmēju noskaņojums dažādos sektoros pakāpeniski uzlabojas, īpaši pakalpojumu un mazumtirdzniecības jomā, kļūstot par galveno izaugsmes balstu, kamēr ražošanas un būvniecības sektoros noskaņojums joprojām saglabājas zem izaugsmes līmeņa.
Baltijas valstu izaugsmes prognozes 2025. gadam liecina par mērenu, bet pakāpenisku atveseļošanos, kas salīdzinājumā ar iepriekšējiem pieņēmumiem notiek gadu vēlāk, nekā sākotnēji gaidīts.
Lai noskaidrotu Baltijas valstu uzņēmēju skatījumu uz ekonomikas attīstību, investīciju vidi un nākotnes iecerēm, banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat 2025. gada septembrī un oktobrī veica telefonisku aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 1500 uzņēmumu vadītāju (CEO, CFO, COO u. c.) visās Baltijas valstīs.