Pieaugošās apkures izmaksas draud ietekmēt ne tikai ikdienas izdevumus, bet arī dzīves kvalitāti. Latvijas mājsaimniecības gaidāmajā apkures sezonā saskarsies ar būtisku finansiālu slogu – tikai 30 % spēs segt apkures rēķinus bez grūtībām, kamēr 67 % plāno ierobežot ikdienas tēriņus, bet 3 % jau prognozē, ka rēķinus vispār nespēs apmaksāt, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Gaidāmās apkures sezonas rēķinu apmaksa lielākajai daļai mājsaimniecību kļūs par būtisku slogu ikmēneša budžetā. Tikai daļa iedzīvotāju spēs segt rēķinus bez grūtībām, bet lielākajai daļai būs jāpielāgo ikdienas tēriņi, lai segtu augstās apkures izmaksas.
43 % mājsaimniecību plāno samazināt tēriņus aktivitātēm, kas saistītas ar atpūtu, izklaidi vai kultūras pasākumiem. Katrs piektais paredz samazināt būtiskos ikdienas izdevumus, tostarp pārtikai, veselības aprūpei un izglītībai paredzēto budžetu. Šīs izmaiņas var ietekmēt ikdienas dzīves kvalitāti un iedzīvotāju labklājību.
Aptaujas dati rāda, ka vīrieši biežāk prognozē spēju segt rēķinus bez problēmām, savukārt sievietes biežāk paredz ierobežojumus tēriņos. Vecākās mājsaimniecības, īpaši respondenti vecumā no 60 līdz 74 gadiem, visbiežāk plāno samazināt izdevumus pamatvajadzībām, lai segtu apkures rēķinus.
Plānotie tēriņu ierobežojumi nozīmē, ka ziemas mēnešos pieprasījums mazumtirdzniecībā, izklaides un kultūras sektorā var būtiski samazināties.
Ekonomists: siltumenerģijas tarifa kāpums var radīt domino efektu ekonomikā
Rīgā no 1. oktobra apkures rēķini pieauga siltumenerģijas tarifa dēļ – tas no līdzšinējiem 74,17 EUR/MWh palielinājās līdz 83,01 EUR/MWh, veidojot sadārdzinājumu par teju 12 %.
“Šāds izmaksu kāpums ir trīs reizes lielāks nekā vidējais patēriņa cenu pieaugums, kas augustā bija 4,1 % gadā. Siltumenerģijas tarifa pieaugums tiešā veidā ietekmēs ne tikai lielu daļu Rīgas iedzīvotāju, bet arī uzņēmumus, kas ir “Rīgas Siltuma” klienti, tostarp gan lielākie mazumtirgotāji, gan dažādu pakalpojumu sniedzēji. Siltumenerģijas izmaksu pieaugumu šie uzņēmumi, domājams, būs spiesti pārlikt uz gala patērētājiem, tā papildus negatīvi ietekmējot iedzīvotāju tēriņus,” skaidro Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.
K. Purgailis arī norāda, ka apkures izmaksu kāpums papildina jau esošās iedzīvotāju bažas par inflāciju un mājsaimniecību finansiālo situāciju. To atspoguļo arī Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati – lai gan septembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies visās saimnieciskās darbības jomās, patērētāju ekonomiskās nenoteiktības rādītājs būtiski pasliktinājās, nokrītot līdz –11,2 % salīdzinājumā ar augustā fiksētajiem 5,8 %.
Augstāki apkures rēķini atspoguļosies iekšējā valsts pieprasījumā un ziemas mēnešos var negatīvi ietekmēt mazumtirdzniecības, viesmīlības un kultūras sektorus, radot domino efektu visā ekonomikā.
“Patēriņa palielināšanās pēc vairāku ceturkšņu stagnējošā perioda novērota tikai šī gada otrajā ceturksnī. Tomēr ar mājokli saistīto izdevumu pieaugums ziemas mēnešos, patēriņa atkopšanos, visticamāk, palēninās. Lai arī augustā reģistrēts salīdzinoši liels kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, proti, 4,3 % gada laikā, novērojams, ka pārtikas preču mazumtirdzniecība turpina samazināties. Mājsaimniecību grūtības segt apkures izmaksas mudinās iedzīvotājus samazināt tēriņus nepārtikas precēm, un tas var pāraugt plašākā ekonomikas bremzēšanā,” saka K. Purgailis.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada septembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.