Lai arī uzkrājumu veidošanai šobrīd ir pieejami dažādi digitālie rīki, piektā daļa jeb 21 % Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka efektīvākais krāšanas veids joprojām ir skaidra nauda, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Tikmēr Igaunijā vispopulārākā uzkrāšanas metode ir automātiska regulāra maksājuma novirzīšana krājkontā – to par efektīvāko uzskata 22 % igauņu (Lietuvā – 19 %, Latvijā – 16 %).
Visbiežāk skaidrā naudā uzkrājumus veido iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kur šādu atbildi norāda teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (29 %), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem zem 1000 eiro. Savukārt digitālos risinājumus biežāk izvēlas jaunieši.
Pirkumu noapaļošana – nemanāms veids, kā uzkrāt
Viens no ērtākajiem uzkrājumu veidiem ir pirkumu noapaļošana – maksājot ar karti, pirkuma summa tiek noapaļota uz augšu, bet starpība automātiski novirzīta atsevišķā kontā ar 3 % gada procentu likmi.
"Šis risinājums paredzēts tiem, kuri vēlas uzkrāt līdzekļus bez sarežģītas plānošanas, izmantojot ikdienas tēriņus kā iespēju krāt. Noapaļošanu iespējams pielāgot – līdz nākamajiem 10 centiem vai veselam eiro. Aptaujas dati liecina, ka šādu uzkrāšanas veidu izmanto 7 % iedzīvotāju Latvijā un Lietuvā, kā arī 8 % Igaunijā, un automatizētu rīku lietotāju skaits turpina pieaugt,” norāda Mārtiņš Bērziņš, bankas Citadele digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs.
Konkrēts mērķis motivē uzkrāt
Motivējošs faktors uzkrājumu veidošanai ir konkrēta mērķa izvirzīšana, piemēram, ceļojums, mājokļa remonts vai jauna auto iegāde, ko norāda 21 % Lietuvas, 15 % Igaunijas un 13 % Latvijas respondentu.
Budžeta plānošanas lietotnes saistošākas jauniešiem
Lai gan šobrīd pieejamas dažādas budžeta plānošanas lietotnes, kas palīdzētu pārskatāmāk pārvaldīt savus tēriņus un veidot uzkrājumus, to izmantošana Baltijā pagaidām vēl nav kļuvusi par ierastu praksi. Latvijā šādas lietotnes izmanto vien 2 % iedzīvotāju, bet Lietuvā un Igaunijā – 3 %. Visbiežāk digitālos rīkus kā palīgus savas finanšu disciplīnas veidošanā izvēlas jaunieši. Savukārt manuālu savu izdevumu uzskaiti Latvijā veic 9 % respondentu, 7 % Igaunijā un 6 % Lietuvā.
Katrs piektais iedzīvotājs neveido uzkrājumus
Lai gan ir pieejami dažādi rīki, kas palīdzētu veidot uzkrājumus, liela daļa Baltijas iedzīvotāju joprojām nekrāj. Gandrīz katram piektajam Latvijas iedzīvotājam (19 %) nav uzkrājumu, tāpat līdzīga tendence ir arī Igaunijā (21 %). Savukārt Lietuvā uzkrājumus neveido 13 % aptaujas dalībnieku, kas iezīmē salīdzinoši pozitīvāku tendenci.
Iedzīvotāju aptauju par naudas uzkrāšanas paradumiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.