Digitālās prasmes ir vienas no retajām, kurās bērni nereti apsteidz savus vecākus. Jaunākā paaudze intuitīvi orientējas tehnoloģijās un to sniegtajās iespējās, taču tieši vecāku uzdevums ir iemācīt bērniem drošu un atbildīgu rīcību digitālajā vidē. Tas ir tikpat svarīgi kā ceļu satiksmes noteikumu apgūšana vai prasme neatklāties svešiniekiem.
“Digitālā pratība bērnam sākas ģimenē – ar ikdienas sarunām, uzticēšanos un vecāku iesaisti. Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas, taču bērnam ir jāiemācās tās izmantot droši, kritiski un atbildīgi. Drošības pamatprincipi internetā lielā mērā neatšķiras no tiem, kas jāievēro ikdienā ārpus ekrāniem. Tieši vecāki ir tie, kas var ielikt pamatus izpratnei par personīgo informāciju, finanšu drošību un rīcību situācijās, kad kaut kas raisa šaubas,” saka Ginta Zemgale, bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja.
Personīgā informācija – kas jāzina bērnam
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, par ko ar bērnu jārunā, ir personīgā informācija. Vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs, skolas nosaukums, dzimšanas diena, kā arī attēli un video, kuros redzama ģimene vai privātā dzīve, ir informācija, ko nedrīkst izpaust nepazīstamiem cilvēkiem vai publicēt tiešsaistē bez vecāku atļaujas.
Svarīgi bērnam izskaidrot, ka jebkura informācija, kas nonāk internetā vai tiek nosūtīta citiem, var būt grūti vai pat neiespējami pilnībā dzēšama. Tāpat bērnam jāzina, ka arī draugu personīgā informācija nav pārsūtāma trešajām personām. Ja bērns izmanto dažādas vietnes vai lietotnes, vecākiem būtu jāmāca arī unikālu un drošu paroļu nozīme.
Kāpēc informācijas aizsardzība ir tik svarīga
Izpaužot personīgo informāciju, bērns var apdraudēt gan sevi, gan savu ģimeni. Vienlaikus būtiski ir runāt par drošību vecumam atbilstošā veidā, nepārbiedējot bērnu un neveidojot pārmērīgas bailes. Vecākiem jāizvērtē, cik daudz informācijas bērns spēj uztvert, ņemot vērā viņa vecumu, raksturu un pieredzi.
Bērnam ir jāzina arī par izplatītākajām tiešsaistes krāpniecības metodēm – pikšķerēšanas ziņām, viltotām vietnēm un aizdomīgiem piedāvājumiem. Ieteicams vienoties, ka ziņas vai zvani no nepazīstamiem sūtītājiem vispirms tiek pārrunāti ar vecākiem. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka Latvijā ik dienas krāpniecības kuras dēļ tiek zaudētas ievērojamas naudas summas.
Nauda, pirkumi un digitālie riski
Mazākiem bērniem, kuri tikai apgūst naudas vērtību, sākumā piemērotāka ir skaidra nauda, taču arī tās glabāšanai ir jābūt drošai. Savukārt, bērnam augot, bankas karte un digitālie norēķini sniedz ērtības un iespēju sekot līdzi saviem tēriņiem, turklāt krāpniecības gadījumos digitālajā vidē pastāv iespēja līdzekļus atgūt.
Tiešsaistes pirkumi, spēles un dažādi digitāli “nieki” bērniem var būt īpaši vilinoši, tāpēc vecākiem ieteicams izmantot tādus risinājumus kā Apple Screen Time un Google Family Link, kas ļauj kontrolēt lietotnes un ierobežot maksājumus bez vecāku piekrišanas. Ar bērnu ir svarīgi pārrunāt arī tēriņu nepieciešamību, ilgtspēju un lietu vērtību ilgtermiņā.
Neatkarīgi no tā, vai bērns izmanto vecāku kartes datus vai viņam ir sava karte, ir būtiski skaidrot riskus, kas saistīti ar maksājumu datu izpaušanu, un mudināt pirkumus tiešsaistē veikt kopā.
Regulāras sarunas ģimenē par tehnoloģijām, drošību un kritisko domāšanu ne tikai palīdz novērst riskus, bet arī stiprina uzticēšanos. Bērnam jāzina, ka jebkuru šaubu vai neskaidrību gadījumā viņš vienmēr var vērsties pie vecākiem pēc padoma.