Pēc straujā degvielas cenu kāpuma septembrī Eiropas dīzeļdegvielas tirgū parādījies pirmais būtiskais signāls par iespējamu cenu samazinājumu. G7 valstu lēmums atbrīvot ārkārtas degvielas rezerves varētu samazināt dīzeļdegvielas cenu Eiropas degvielas uzpildes stacijās par aptuveni 3 % jeb 7 centiem litrā, liecina bankas Citadele aprēķini.
Latvijā šis lēmums ir īpaši aktuāls pēc pēdējo mēnešu cenu kāpuma. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka septembrī dīzeļdegvielas cena Latvijā mēneša laikā pieauga par 10,3 %, bet gada laikā – par 39,1 %.
“G7 lēmums ir laba ziņa Eiropas degvielas tirgum, taču nevajadzētu gaidīt dramatisku cenu kritumu. Lai gan papildu dīzeļdegvielas apjoms atbilst aptuveni 8,7 % no ES ierastā mēneša patēriņa, mūsu aprēķini rāda, ka gala cena degvielas uzpildes stacijās varētu samazināties par aptuveni 3 % jeb 7 centiem litrā. Tas ir jūtams atvieglojums, taču būtiski situāciju tirgū nemainīs,” norāda bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Eiropa iegūs gandrīz 9 % papildu dīzeļdegvielas
2. oktobrī G7 valstis vienojās nākamo četru mēnešu laikā no ārkārtas rezervēm atbrīvot 100 miljonus barelu dīzeļdegvielas un jēlnaftas, sākot ar apjomīgu dīzeļdegvielas rezervju atbrīvošanu 20 dienu laikā. Apmaiņā pret to ASV atteicās no draudiem aizliegt dīzeļdegvielas eksportu. Eiropas valstis plāno atbrīvot aptuveni 50 miljonus barelu dīzeļdegvielas. Daļa no šī apjoma, iespējams, vienkārši būs jau martā pēc Irānas kara sākuma solītās rezervju atbrīvošanas izpilde.
Citadeles aprēķini liecina, ka, sadalot šo apjomu četru mēnešu periodā, papildu piedāvājums veidos aptuveni 8,7 % no ES ierastā dīzeļdegvielas mēneša patēriņa. Tas ir vairāk nekā pietiekami, lai aizstātu dīzeļdegvielas apjomu, ko Eiropai parasti nepieciešams importēt.
“Būtiski, ka liela daļa degvielas tirgū nonāks jau pirmajās nedēļās – tieši laikā, kad piedāvājums ir ierobežots un tuvojas ziemas apkures sezonas pieprasījuma pieaugums. Eiropai tas dod zināmu drošības spilvenu ziemai,” skaidro Purgailis.
Dīzelis kļūst lētāks, taču cenu kritums līdz DUS nonāks ar nobīdi
Finanšu tirgi uz G7 paziņojumu reaģēja nekavējoties – Eiropas dīzeļdegvielas nākotnes līgumu cenas samazinājās par gandrīz 6 %, kas bija viens no lielākajiem vienas dienas kritumiem pēdējo gadu laikā. Tomēr dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības cena joprojām ir aptuveni divreiz augstāka nekā pirms diviem gadiem.
“Autovadītājiem vairumtirdzniecības cenu kritums nav redzams viens pret vienu. Lielu daļu no degvielas gala cenas veido akcīzes nodoklis – fiksēta summa par litru, kas nesamazinās līdz ar naftas vai dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības cenu. Tāpēc bankas aprēķini rāda, ka, pilnībā pārnesot vairumtirdzniecības cenu kritumu uz patērētājiem, cena degvielas uzpildes stacijās samazinātos par aptuveni 3 % jeb 7 centiem litrā,” skaidro Purgailis.
Turklāt dīzeļdegvielas cenas tiek noteiktas pasaules tirgū. Eiropai izmantojot savas rezerves, samazinās nepieciešamība pēc importa, un attiecīgās kravas kļūst pieejamas citiem pircējiem. Tirgus arī ņem vērā, ka rezervju atbrīvošana ir īslaicīga un vēlāk krājumi būs jāatjauno. Savukārt degvielas uzpildes staciju cenas vairumtirdzniecības cenu izmaiņām parasti seko ar vairāku nedēļu nobīdi un mēdz samazināties lēnāk, nekā tās pieaug.
Lētāks dīzelis var mazināt spiedienu uz transporta un pārtikas cenām
Dīzeļdegvielas cenas ietekme uz ekonomiku ir daudz plašāka par mājsaimniecību izdevumiem degvielai. No tās ir atkarīgi kravu autopārvadājumi, lauksaimniecība, būvniecība un zvejniecība, tāpēc degvielas izmaksas netieši nonāk arī daudzu preču cenās.
“Mūsu aprēķini rāda, ka rezervju atbrīvošanas tiešā ietekme uz patēriņa cenu inflāciju būs ļoti neliela. Daudz nozīmīgāks ir netiešais efekts – zemākas dīzeļdegvielas cenas turpmākajos mēnešos var mazināt spiedienu uz transporta un pārtikas cenām. Tomēr arī šī ietekme būs mērena, jo lielākā daļa šā gada cenu pieaugums saglabājas,” norāda Purgailis.
Augstas dīzeļdegvielas cenas vienlaikus samazina transporta uzņēmumu, lauksaimnieku un būvnieku peļņas maržas un uztur paaugstinātu inflāciju, kas apgrūtina Eiropas Centrālās bankas iespējas saglabāt zemas procentu likmes. Tādēļ īslaicīgs cenu samazinājums uzņēmumiem palīdzēs ziemas periodā, taču ilgstošs situācijas uzlabojums būs atkarīgs no tā, vai piegādes no Tuvajiem Austrumiem atgriezīsies ierastajā līmenī.
“G7 lēmums būtiski mazina piegāžu risku ziemai un novērš ASV dīzeļdegvielas eksporta aizlieguma draudus. Taču cenu ziņā tas ir atvieglojums, nevis problēmas atrisinājums. Pēc janvāra Eiropas rezerves būs mazākas un tās būs jāatjauno. Ja naftas un dīzeļdegvielas piegādes Eiropai atkal pasliktināsies, cenas var strauji pieaugt,” rezumē Purgailis.