Pēdējos gadus eirozonas ekonomikas dinamika nav iepriecinājusi – IKP pieaugums balansēja uz stagnācijas un recesijas robežas. Tirgus dalībnieki, šķiet, pie šīs situācijas ir pieraduši, un publiskajā telpā eirozonas ekonomika bieži tika raksturota kā vāja. Tomēr, visticamāk, šobrīd tā ir sasniegusi zemāko punktu, bet jau tuvākajā laikā redzēsim arvien vairāk pozitīvu signālu.
Straujākā atveseļošanās – Skandināvijā
Bankas Citadele prognozes liecina, ka tuvāko 3–6 mēnešu laikā eirozonas ekonomika pakāpeniski uzņems tempu. Iespējams, 2026. gada aprīlī eirozonas ekonomikas cikls sasniegs augstāko punktu kopš 2023. gada oktobra. Tādējādi ar lielu varbūtību varam sagaidīt turpmāku pakāpenisku eirozonas ekonomikas atveseļošanos.
Pozitīvas pārmaiņas tuvākā pusgada laikā gaidāmas arī visos galvenajos Latvijas eksporta tirgos – Vācijā, Skandināvijas valstīs un Beniluksa reģionā. Tomēr, kā ierasts, būtiskas būs nianses – atveseļošanās temps un ekonomikas cikla fāzes atšķirsies.
Lai gan atveseļošanās prognozēta visos nozīmīgajos tirgos, īstermiņā tieši Skandināvijas reģions, visticamāk, izcelsies ar straujāko ekonomikas kāpumu. Mūsu aprēķini rāda, ka tuvāko trīs mēnešu laikā Somijas un Zviedrijas ekonomikas sasniegs augstāko punktu kopš 2022. gada decembra, un ekonomikas cikls pietuvosies ilgtermiņa vidējam līmenim. Būtiska loma dinamiskajai atveseļošanai būs labvēlīgajiem finansēšanas nosacījumiem – zemajām aizņemšanās izmaksām.
Skandināvijas valstis, līdzīgi kā Baltijas reģions, ir jutīgas pret bāzes procentu likmju izmaiņām, jo šeit dominē aizdevumi ar mainīgajām likmēm un privātā sektora parādsaistības saglabājas augstas. Tāpēc, centrālajām bankām paaugstinot bāzes likmes, ekonomikas cikls Skandināvijā palēninās salīdzinoši straujāk nekā kopumā eirozonā, savukārt procentu likmēm samazinoties, tas atjaunojas ātrāk.
Paātrinājumu uzņems arī Dienvideiropa
Tomēr atveseļošanās skars ne tikai Skandināviju. Lielākajā daļā Latvijas galveno eksporta tirgu ekonomikas cikls tuvākajā laikā atradīsies atveseļošanās fāzē, tostarp arī Vācijā. Paredzams, ka tuvāko trīs mēnešu laikā Vācijas ekonomikas cikls sasniegs augstāko punktu kopš 2023. gada augusta. Lai gan atveseļošanās temps Vācijā tuvākajā laikā, visticamāk, joprojām atpaliks no citiem nozīmīgiem eksporta tirgiem, tās pašreizējā novirze no ilgtermiņa vidējā rādītāja ir lielākā visā ES. Tas signalizē par vāju ekonomisko dinamiku, taču vienlaikus norāda arī uz ievērojamu izaugsmes potenciālu, jo atkopšanās notiek no zema starta punkta.
Pozitīvas tendences vērojamas arī Dienvideiropā, īpaši tādās valstīs kā Itālija un Spānija. Ekonomikas cikla indekss rāda, ka Spānijas ekonomika, kas jau šobrīd ir viena no spēcīgākajām ES, atkal uzņems tempu un aprīlī sasniegs augstāko punktu pēdējo desmit mēnešu laikā. Savukārt Itālijas ekonomikas cikls drīzumā pietuvosies ilgtermiņa vidējam līmenim. Dienvideiropas valstis, kas ir salīdzinoši mazāk atkarīgas no tarifiem, rūpniecības svārstībām un ģeopolitiskajiem riskiem, saglabās stabilas pozīcijas ES valstu ekonomiskās dinamikas ziņā.
Ko tas nozīmē Baltijas reģiona eksportētājiem un investoriem?
No ekonomikas cikla indeksa prognozēm izriet vairāki būtiski secinājumi. Pirmkārt, investoriem un eksportētājiem ir svarīgi savlaicīgi nostiprināt pozīcijas ES tirgū. Ekonomikas cikls joprojām atrodas zemā punktā, taču pakāpeniski nostiprinās, tādēļ šis ir labvēlīgs brīdis investīcijām eksporta attīstībā un gatavošanās nākamajai izaugsmes fāzei.
Otrkārt, ir vērts izmantot Skandināvijas reģiona atveseļošanās potenciālu. Mūsu indekss liecina, ka Skandināvijas ekonomikas jau kādu laiku atrodas sākotnējā atkopšanās stadijā. Pēc pusgada tās pietuvosies izaugsmes fāzei, taču visās valstīs vēl saglabāsies neizmantotas izaugsmes iespējas. Tuvākajā laikā procentu likmes Eiropā, visticamāk, saglabāsies zemas, tādēļ Skandināvijā turpināsies ekonomikas stiprināšanās, īpaši cikliskajos un pret procentu likmju izmaiņām jutīgajos sektoros.
Treškārt, nevajadzētu aizmirst arī par Dienvideiropu, īpaši lielajām ekonomikām – Itāliju un Spāniju. Spānijas ekonomikas cikls ir nedaudz vairāk nobriedis nekā Itālijā, tomēr redzams turpmāks izaugsmes potenciāls. Savukārt Itālijas ekonomika arvien nostiprināsies un drīzumā sasniegs ilgtermiņa vidējo līmeni.
Kopumā šķiet, ka Eiropas ekonomika pakāpeniski mostas no stagnācijas – ekonomikas cikls uzņem tempu un kļūs spēcīgāks. Tas ir skaidrs signāls eksportētājiem un investoriem nepalaist garām šo brīdi un izmantot jaunās iespējas.