Vairāk nekā trešdaļa jeb 35 % Latvijas iedzīvotāju mēdz iepirkties impulsīvi, lai sevi iepriecinātu un uzlabotu garastāvokli. Vienlaikus katrs piektais vismaz vienu reizi ir nonācis finansiālās grūtībās pēc impulsīva pirkuma veikšanas, tostarp saskāries ar grūtībām apmaksāt rēķinus, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Visbiežāk impulsīvu pirkumu finansiālās sekas izjūt jaunieši līdz 29 gadu vecumam. Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27 % jauniešu atzīst, ka neplānoti pirkumi vismaz reizi ir radījuši finansiālas grūtības, turklāt 14 % ar šādām situācijām saskaras bieži. Salīdzinājumam – visu aptaujāto vidū naudas grūtības spontānu tēriņu dēļ bieži piedzīvo vien 6 % iedzīvotāju, savukārt 66 % norāda, ka tas nekad nav radījis finansiālus izaicinājumus.
Visapdomīgāk ar savu budžetu rīkojas seniori, proti, 76 % no viņiem impulsīvi pirkumi nav radījuši grūtības apmaksāt rēķinus.
“Aptaujas rezultāti izgaismo būtiskas atšķirības paaudžu iepirkšanās paradumos. Īpašu uzmanību piesaista jauniešu pieredze, jo tieši šajā vecuma grupā neplānoti tēriņi finansiālas sekas rada visbiežāk. Impulsīvs pirkums pats par sevi ne vienmēr ir problēma, taču, ja īslaicīgs gandarījums tiek gūts uz ikdienas finansiālās stabilitātes rēķina, tas var ātri pāraugt nopietnās naudas grūtībās,” rosinot aizdomāties, saka bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Atlaides vilina visvairāk, trešdaļa iepērkas labam garastāvoklim
Pētījumā arī noskaidrots, kas iedzīvotājus mudina veikt iepriekš neplānotus pirkumus. Vairāk nekā puse aptaujāto jeb 62 % norāda, ka galvenais impulss ir atlaides, izpārdošanas un īpašie piedāvājumi. Otra populārākā atbilde (35 %) ir vēlme uzlabot garastāvokli vai sevi iepriecināt, tai seko bailes palaist garām izdevīgu piedāvājumu (17 %) un visbeidzot – ērta iepirkšanās internetā un ātras piegādes iespējas (14 %).
Ievērojami mazāka ietekme ir draugu, kolēģu un ģimenes locekļu rekomendācijām, sociālajos tīklos redzētām reklāmām, influenceru ieteikumiem un sajūtai, ka “šobrīd pērk visi” jeb sociālajam spiedienam. Katru no šiem faktoriem minējuši 3-5 % aptaujāto.
“Analizējot datus, redzams – jo jaunāki respondenti, jo lielāks aptaujāto īpatsvars impulsīvi izmanto atlaides un iepērkas, lai sevi iepriecinātu. Salīdzinot ar iedzīvotāju vecumā 40+ atbildēm, jaunu cilvēku vidū izteiktāka ir arī sociālo tīklu satura ietekme un bailes palaist garām izdevīgus piedāvājumus. Tas parāda, cik lielā mērā iepirkšanās ir spontāna reakcija uz emocijām vai ārējiem stimuliem. Tādēļ ir ļoti būtiski iemācīties atšķirt patiesu vajadzību no mirkļa vēlmes,” skaidro Ginta Zemgale.
“Slikto lēmumu muzejs” aicina pārdomāt iepirkšanās paradumus
Tuvojoties Melnajai piektdienai un Ziemassvētku iepirkšanās drudzim, kad mēdzam pirkt vairāk un nereti arī impulsīvi, tēriņu jautājums kļūst īpaši aktuāls.
Lai mudinātu iepirkties pārdomāti, bankā Citadele sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) ir apskatāma multimākslinieka Kaspara Blūma-Blūmaņa (Kašera) izstāde “Slikto lēmumu muzejs”.
Izstāde ar humoru un mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem atspoguļo ikdienas iepirkšanās paradumus un situācijas, kurās šķietami izdevīgs vai nevainīgs pirkums vēlāk izrādās lieks. Viens no centrālajiem eksponātiem ir lielformāta pirkuma čeks, kas uzskatāmi ilustrē neapdomīgu tēriņu iemeslus. Izstādē apskatāmi arī eksponāti ar zīmīgiem nosaukumiem – “Mūžīgā klikšķa grozs”, “Patēriņa kronis”, “Maisiņu vajadzēs?”, “Atvilktņu dārgumu monstrs” un citi.
Izstāde “Slikto lēmumu muzejs” bankas Citadele klientu apkalpošanas filiālē Rīgā, Republikas laukumā 2A (A ieeja), būs apskatāma līdz 14. decembrim.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada oktobrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.