Latvijas iedzīvotāju sagaidāmais darba mūža ilgums ir sasniedzis 38,1 gadu, kas ir par sešiem mēnešiem vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākie “Eurostat” dati. Lai gan ilgāka atrašanās darba tirgū palīdz uzturēt sociālo budžetu, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis uzsver – tas automātiski negarantē finansiāli bezrūpīgas vecumdienas.
“Sagaidāmā darba mūža ilguma pieaugums ir sabiedrības novecošanās sekas. No vienas puses, tas ir pozitīvs signāls valsts pensiju sistēmas ilgtspējai – jo ilgāk iedzīvotāji strādā un veic sociālās iemaksas, jo mazāks ir tūlītējais spiediens uz pensiju 1. līmeni. Tomēr ar to vien nepietiks, lai vecumdienās nodrošinātu labklājību, jo strādājošo un pensionāru proporcija valstī turpina pasliktināties. Iedzīvotājiem jārīkojas proaktīvi un jāpārliecinās, vai izvēlētais pensiju 2. līmeņa plāns atbilst vecumam un nodrošina maksimālu ienesīgumu. Vērts apsvērt arī privāto uzkrājumu veidošanu pensiju 3. līmenī, turklāt iemaksas vēlams veikt regulāri un to nevajadzētu atlikt uz pēdējiem darba mūža gadiem,” saka bankas Citadele ekonomists Kārlis Purgailis.
Izņēmums ES: sievietes Baltijā strādās ilgāk nekā vīrieši
Sieviešu un vīriešu sagaidāmais darba mūža ilgums visās ES valstīs nav vienāds. Lai gan lielākoties paredzams, ka vīrieši darba tirgū piedalīsies ilgāk nekā sievietes, pieaugot sieviešu nodarbinātībai, dzimumu atšķirība pakāpeniski samazinās.
Izņēmums ir Baltijas valstis. Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienīgās valstis ES, kurās sagaidāmais darba mūža ilgums sievietēm ir garāks nekā vīriešiem – attiecīgi par 0,9 gadiem, 1,3 gadiem un 0,7 gadiem.
Igaunijā viens no ilgākajiem darba mūžiem ES
Dati apliecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji darba tirgū pavada nozīmīgu mūža daļu. Latvijas rādītājs (38,1 gads) ir nedaudz zemāks nekā Lietuvā, kur sagaidāmais darba mūžs sasniedz 38,6 gadus. Turpretī Igaunijā, tāpat kā Nīderlandē, Zviedrijā un Dānijā tiek prognozēts visilgākais darba mūžs ES, pārsniedzot 41 gadu.
Visīsākais sagaidāmais darba mūža ilgums ES reģistrēts Rumānijā (32,7 gadi) un vairākās Dienvideiropas valstīs, tostarp Itālijā (33 gadi), Bulgārijā (34,6 gadi), Horvātijā (35,1 gads) un Grieķijā (35,3 gadi).
Kopumā darba mūža ilgumam ir tendence pieaugt visā ES blokā. Šo dinamiku labi raksturo arī Baltijas valstu rādītāji – kopš 2016. gada sagaidāmais darba mūža ilgums Latvijā ir pieaudzis par 2,5 gadiem, Lietuvā par 2,9 gadiem, bet Igaunijā fiksēts 3,8 gadu liels kāpums.