Šī gada pirmajā pusgadā iedzīvotāju noslēgtajos uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumos paredzēto prēmiju apjoms Latvijā sasniedza 34,5 miljonus eiro – par 5 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Latvijas Bankas dati. Pozitīvu dinamiku rāda arī bankas Citadele dati – katru mēnesi jaunus uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumus noslēdz vairāki desmiti klientu. Tomēr CBL Life valdes priekšsēdētāja Agnese Zvaigznīte norāda, ka šis joprojām nav viens no populārākajiem uzkrāšanas veidiem – lielāko daļu brīvo līdzekļu iedzīvotāji izvēlas glabāt skaidrā naudā, norēķinu kontos vai depozītos.
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana apvieno ilgtermiņa uzkrājuma veidošanu ar finansiālo aizsardzību dzīvības, nelaimes gadījumu vai traumu gadījumā. Citadeles dati liecina, ka visbiežāk šo risinājumu izvēlas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 50 gadiem, īpaši ģimenes ar bērniem, kā arī cilvēki ar ilgtermiņa kredītsaistībām. Citadeles klientu vidējā iemaksa mēnesī pārsniedz 60 eiro, bet 50 eiro ir vidējā summa, ar kuru klienti sāk veidot uzkrājumu.
Cik iespējams sakrāt desmit gados?
Piemēram, klientei – 35 gadus vecai sievietei, izvēloties apdrošinājuma summu 10 000 eiro apmērā, aptuvenā maksa par dzīvības risku līguma darbības pirmajā gadā būs aptuveni 2 eiro mēnesī. Palielinot aizsardzību līdz 50 000 eiro, maksa būs aptuveni 12 eiro mēnesī, savukārt 100 000 eiro liela apdrošinājuma summa, kas jau var būt līdzvērtīga hipotekārā kredīta apmēram, izmaksās aptuveni 23 eiro mēnesī. Šie piemēri parāda, ka būtisku finansiālu aizsardzību iespējams iegūt par salīdzinoši nelielu ikmēneša maksājumu.
Paralēli aizsardzībai klients veido savu kapitālu. Izvēloties dinamisko ieguldījumu stratēģiju, kas ir vispiemērotākā šī vecuma klientiem, ar mērenu paredzamo ienesīgumu, regulāras iemaksas ilgtermiņā veido ievērojamu uzkrājumu. Piemēram, atvēlot uzkrājumam 50 eiro mēnesī, pēc 10 gadiem uzkrājuma apmērs varētu sasniegt aptuveni 6200 eiro. Veicot 70 eiro lielu ikmēneša iemaksu, uzkrātais kapitāls pēc desmitgades varētu būt jau aptuveni 8800 eiro, bet, palielinot iemaksas līdz 100 eiro mēnesī, plānotais uzkrājums pēc 10 gadiem varētu sasniegt 12 500 eiro.
Nodokļu atvieglojumi veicina uzkrājumu veidošanu gada nogalē
Būtiska uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas priekšrocība Latvijā ir nodokļu atvieglojumi – iespēja atgūt 25,5 % iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN), ja līguma termiņš ir vismaz 10 gadi. Šim produktam, līdzīgi kā pensiju uzkrājumiem, izteikts aktivitātes pieaugums vērojams gada nogalē, kad aptuveni trešdaļa no visa iemaksu apjoma tiek veikta gada pēdējā ceturksnī, jo iedzīvotāji vēlas izmantot nodokļu atvieglojumus. Vienlaikus eksperte norāda, ka liela daļa iedzīvotāju atgūtos līdzekļus novirza patēriņam, nevis uzkrājumam. Tomēr CBL Life dati liecina, ka atkārtoti uzkrājumā tiek novirzīts salīdzinoši neliels apjoms – nedaudz virs 10 %.
A. Zvaigznīte uzsver, ka pēkšņa steiga gada beigās rada papildu riskus: “Ieguldot lielāko naudas apjomu finanšu tirgos pēkšņi gada nogalē, cilvēki sevi potenciāli pakļauj lielākam tirgus svārstību riskam. Ja visu gadu iemaksas netiek veiktas un pēkšņi decembrī ieskaita, piemēram, maksimālos 4000 eiro, bet tirgū tieši tajā brīdī notiek korekcija, klients var piedzīvot vilšanos, redzot uzkrājuma vērtības īstermiņa kritumu. No tā var viegli izvairīties, veicot regulāras un vienmērīgas iemaksas visa gada garumā.”
Vienlaikus viņa kliedē biežākās bažas par naudas pazaudēšanu finanšu tirgos: “Ikdienā bieži dzirdu argumentu: “Es tur visu zaudēšu.” Tomēr vēsture rāda ko citu. Pēdējo divdesmit gadu laikā pasaules finanšu tirgos ir bijuši tikai daži gadi, kad ieguldījumu vērtība samazinājās, turklāt pēc tiem sekoja atgūšanās un izaugsme. Tie, kas savus uzkrājumus nepārdeva krīzes brīdī, ilgtermiņā ieguldījumu vērtību parasti ir palielinājuši, un krietni vairāk, nekā tos būtu apēdusi inflācija. Tāpēc uzkrājošā apdrošināšana ir ilgtermiņa lēmums: 10 vai 15 gadu griezumā tirgus kopējā tendence ir bijusi pozitīva.’’
Lietuvas pieredze rāda nodokļu atvieglojumu nozīmi
Kāpēc ir tik svarīgi saglabāt un izmantot esošos nodokļu atvieglojumus? To uzskatāmi parāda kaimiņvalsts pieredze. Lietuvā līdz 2025. gadam darbojās līdzīgs valsts atbalsta mehānisms, taču pēc tā atcelšanas pieprasījums pēc jauniem uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumiem samazinājās vairāk nekā divas reizes.
Eksperte norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jākļūst neatkarīgākiem finanšu plānošanā un to akcentē arī Latvijas Bankas finanšu pratības stratēģija. “Latvijas Bankas stratēģijā ir definēti divi izcili mērķi. Pirmais – lai katrs iedzīvotājs spētu plānot savu budžetu un pieņemt pamatotus lēmumus. Otrais – lai vairums iedzīvotāju ir finansiāli patstāvīgi un nav atkarīgi no valsts atbalsta. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju un sabiedrības novecošanos, mēs nevaram paļauties, ka valsts pēc dažiem gadu desmitiem spēs visu nodrošināt. Tāpēc savlaicīga, disciplinēta krāšana ir vienīgais veids, kā parūpēties par savu un savu bērnu nākotni,” rezumē Zvaigznīte.
Pēc līguma termiņa beigām, piemēram, pēc 10 gadiem, klientiem ir izvēle – izņemt uzkrāto kapitālu vai pagarināt līgumu, ļaujot naudai turpināt strādāt finanšu tirgos. Jāpiebilst, ka iemaksātā summa pēc termiņa beigām netiek aplikta ar nodokļiem, savukārt peļņai, kas gūta finanšu tirgos, tiek piemērots kapitāla pieauguma nodoklis – 25,5 %.