Bankas Citadele aptaujas dati par Baltijas valstu iedzīvotāju noskaņojumu izgaismo tiešu saikni starp iedzīvotāju personīgajām finanšu rezervēm un prognozēm par valsts ekonomisko attīstību turpmākajos mēnešos. Proti – uzkrājumu trūkums Latvijā un Igaunijā vairo pesimismu, turpretī Lietuvas iedzīvotāju finanšu spilvens sniedz lielāku pārliecību par nākotni.
Uzkrājumu trūkums veicina pesimismu
Analizējot aptaujas datus redzams, ka valstīs, kur iedzīvotāji pret neparedzētiem izdevumiem jūtas neaizsargātāki, ir arī augstāks ekonomiskais pesimisms.
Tikai trešdaļa (33 %) Latvijas iedzīvotāju jūtas droši par savām finansēm, un gandrīz tikpat daudz aptaujāto (37 %) atzīst savu nedrošību. Šī iekšējā trauksme tieši atspoguļojas prognozēs par valsts ekonomisko attīstību – 44 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā situācija tuvākajos trīs mēnešos pasliktināsies.
Igaunijā situācija ir līdzīga – finansiālo nedrošību izjūt vēl vairāk iedzīvotāju (45 %) un negatīvu ekonomikas scenāriju prognozē 51 % aptaujāto. Abās valstīs ticība drīzam uzlabojumam ir kritiski zema – Latvijā ekonomikas augšupejai tic 7 %, Igaunijā – 8 %.
Tikmēr Lietuvā situācija ir labāka – par savu spēju segt negaidītus izdevumus ir pārliecināta gandrīz puse jeb 48 % sabiedrības. Saskaņā ar Lietuvas Investīciju un pensiju fondu asociācijas (LIPFA) datiem no otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam atteicās 7,2 % dalībnieku, salīdzinot ar 35,6 % pirmajā ceturksnī. Dalībnieki, kuri izstājās no sistēmas, saņēma vidēji 6,4 tūkstošus eiro, kas varētu būt uzlabojis viņu finanšu rezerves un veicinājis lielāku pārliecību. Šī stabilitāte iedzīvotāju bankas kontos tieši ietekmē sabiedrības kopējo noskaņojumu. Negatīvu ekonomikas attīstību prognozē 36 % iedzīvotāju un lai gan šis rādītājs ir zemāks nekā Latvijā un Igaunijā, tas joprojām ir nozīmīgs. Vienlaikus Lietuvā ir gandrīz divreiz vairāk optimistu (12 %) nekā Latvijā un Igaunijā, kuri tic drīzam situācijas uzlabojumam.
Iedzīvotāji prognozē stagnāciju
Vienlaikus lielākā daļa Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka tuvākajā ceturksnī ekonomikas situācijā valstī nemainīsies un gaidāma stagnācija. Šādu viedokli pauž puse aptaujāto Latvijā un Lietuvā, bet Igaunijā – 41 %. Tas ļauj secināt, ka sabiedrība ir pieņēmusi esošo situāciju un uzkrājumu trūkums neļauj raudzīties nākotnē ar lielu optimismu.
Lai gan procentuālās atšķirības starp valstīm nav lielas, dati skaidri iezīmē tendenci, kas apliecina, ka privātā finanšu drošība ir pamats visas valsts ekonomiskajam noskaņojumam.
Kamēr mājsaimniecības turpinās izjust spiedienu uz saviem uzkrājumiem, ticība ekonomikas izaugsmei reģionā saglabāsies zema.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā vairāk nekā 1000 iedzīvotājus katrā Baltijas valstī vecumā no 18 līdz 74 gadiem.