Lai gan finansējuma pieejamība uzņēmumiem Latvijā turpina uzlaboties un banku apstiprināto aizdevumu skaits sasniedzis pēdējo gadu augstāko līmeni, uzņēmēji investīciju plānos kļūst piesardzīgāki. Par šo un citiem 2026. gada uzņēmumu kreditēšanas datiem un finansējuma tendencēm, ceturtdien, 29. oktobrī, informēja banka Citadele, skaidrojot ekonomikas attīstības prognozes Latvijā, Baltijā un eirozonā.
Uzņēmumu kreditēšanas tendences 2026. gadā
“Uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti saglabājas stabila un šogad uzlabojusies arī kredītu pieejamība. Pieaug apstiprināto finansējuma pieteikumu īpatsvars, apliecinot banku gatavību aktīvāk finansēt uzņēmumu attīstību. Vienlaikus kreditēšanas tirgū turpina pieaugt konkurence, un uzņēmumiem ir plašākas iespējas izvērtēt dažādus finansējuma piedāvājumus. Lai gan lielākie uzņēmumi finansējuma piesaistē joprojām ir aktīvāki, pakāpeniski uzlabojas arī mazāku uzņēmumu iespējas saņemt aizdevumus,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.
Bankas Citadele dati liecina, ka šogad uzņēmumu pieprasījums pēc finansējuma ir saglabājies līdzīgā līmenī kā pērn, vienlaikus pieaugot apstiprināto kredītu pieteikumu īpatsvaram. 2026. gada pirmajā pusgadā banka Citadele atteikusi finansējumu 20 % no visiem saņemtajiem pieteikumiem, un atteikumu īpatsvars ir samazinājies par 5,6 procentpunktiem salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Galvenie finansējuma atteikuma iemesli joprojām ir saistīti ar uzņēmumu finansiālo situāciju, tostarp nepietiekamu naudas plūsmu un negatīvu pašu kapitālu.
Visvairāk kredītu pieteikumu saņemts no tirdzniecības (18,2 %), būvniecības (15,2 %) un lauksaimniecības (10,8 %) uzņēmumiem.
Pēc pieprasītā finansējuma apjoma līderpozīcijās ir nekustamā īpašuma nozare, kas veido 22,1 % no kopējās pieteikumu summas. Tai seko apstrādes rūpniecība (15,4 %) un tirdzniecība (12,6 %).
Ilgtermiņa bankas aizdevumi un līzings veido gandrīz 90 % no kopējās pieprasītā finansējuma summas. Vienlaikus pieprasītā finansējuma apmēru ietekmē uzņēmuma lielums. Uzņēmumiem ar gada apgrozījumu virs viena miljona eiro vidējā kredīta pieteikuma summa sasniedz aptuveni 1,1 miljonu eiro, savukārt mazākiem uzņēmumiem tā ir aptuveni 100 tūkstoši eiro.
Aizdevumi uzņēmumiem kļūst pieejamāki, taču atšķirības saglabājas
Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati par četrām lielākajām bankām Latvijā liecina, ka 2026. gada pirmajā pusgadā apstiprināti 62,2 % no visiem uzņēmumu kredītu pieteikumiem. Otrajā ceturksnī apstiprināto pieteikumu īpatsvars sasniedza 65,2 %, kas ir augstākais rādītājs kopš 2025. gada sākuma. Salīdzinājumam – pērnā gada otrajā ceturksnī tika apstiprināti 62,3 % pieteikumu, savukārt šā gada pirmajā ceturksnī – 58,9 %.
“Arī bankas Citadele dati liecina par augstu uzņēmumu finansējuma pieteikumu apstiprināšanas īpatsvaru. 2026. gada pirmajā pusgadā uzņēmumiem ar gada apgrozījumu virs viena miljona eiro apstiprināti deviņi no desmit finansējuma pieteikumiem, savukārt mazāko uzņēmumu segmentā – 85 % pieteikumu. Šie rādītāji apliecina bankas gatavību finansēt gan lielākus, gan mazākus uzņēmumus. Vienlaikus teju katrs piektais klients pārtraucis finansējuma saņemšanas procesu, jo atradis citu risinājumu savām vajadzībām. Salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, šādu klientu īpatsvars ir pieaudzis, kas varētu liecināt par konkurences pastiprināšanos uzņēmumu kreditēšanas tirgū,” norāda Ģirts Glāzers.
Pētījums: Baltijas uzņēmēju noskaņojums
Lai noskaidrotu, kā Baltijas uzņēmēji vērtē investīciju vidi un raugās uz ģeopolitisko nenoteiktību un energoresursu cenu sadārdzinājumu, banka Citadele veica aptauju. Pētījuma rezultāti atklāj būtiskas atšķirības Baltijas valstu uzņēmēju noskaņojumā un nākotnes plānos. Lietuvas uzņēmēji ir visoptimistiskākie gan attiecībā uz apgrozījuma pieaugumu, gan investīcijām, savukārt Igaunijā vērojama mērenāka izaugsme. Tikmēr Latvijā uzņēmēji kļuvuši piesardzīgāki. Salīdzinājumā ar pērno gadu viņi rūpīgāk izvērtē jaunu investīciju veikšanu un turpmākās attīstības iespējas mainīgajos tirgus apstākļos.
Uzņēmēji atzīst, ka investīciju lēmumus visvairāk ietekmē energoresursu cenas, birokrātija un darbaspēka izmaksas. Vienlaikus, neraugoties uz ģeopolitisko un drošības situāciju reģionā, lielākā daļa uzņēmumu turpina īstenot savus investīciju plānus, kā iecerēts.
“Augstās energoresursu izmaksas un to radītās sekas uzņēmējiem rada papildu izaicinājumus, tomēr ilgstoša investīciju atlikšana var negatīvi ietekmēt uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc ir būtiski ne tikai pielāgoties pašreizējiem apstākļiem, bet arī veidot vidi, kas ļauj Latvijas uzņēmumiem augt, attīstīties un nostiprināt savas pozīcijas gan vietējā, gan eksporta tirgos,” norāda bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Bočkāns.
Ekonomikas attīstības tendences reģionā
“2026. gadā Baltijas valstu ekonomikas turpina augt, tomēr attīstības temps reģionā ir atšķirīgs. Lietuvas un Latvijas ekonomikas pirmajā pusgadā piedzīvo spēcīgu izaugsmi, savukārt Igaunijā IKP pieaugums ir mērenāks. Salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, Latvijā vērojama izaugsme ražošanā, būvniecībā un finanšu pakalpojumu nozarē. Lai gan iedzīvotāju pirktspēja pēdējos gados ir būtiski uzlabojusies un mājsaimniecību noskaņojums stabilizējas, noskaņojuma svārstības un pieaugošās inflācijas bažas ierobežo patēriņa un līdz ar to arī ekonomikas izaugsmes potenciālu. Papildu spiedienu uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām rada energoresursu cenu kāpums, kas šobrīd sasniedz jaunus pēdējo gadu rekordus, īpaši liels cenas pieaugums vērojams Eiropas dabas gāzes piegādēm,” saka bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Vērā ņemama izaugsme notikusi Baltijas valstu apstrādes rūpniecībā, apliecinot ražošanas sektora atveseļošanos. Pozitīvas tendences vērojamas arī Latvijas preču eksportā, tomēr pakalpojumu eksporta attīstībā Latvija joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.
Baltijas valstīs turpinās straujš kreditēšanas pieaugums rūpniecības un lauksaimniecības nozarēs. Kopš 2022. gada izsniegto kredītu apjoms šajās nozarēs audzis visās trīs Baltijas valstīs, tomēr visstraujākā izaugsme vērojama Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā kopējais kredītu apjoms 2026. gadā jau sasniedzis aptuveni 3,7 miljardus eiro, Igaunijā – 3,5 miljardus eiro, savukārt Latvijā – nedaudz virs 2 miljardus eiro.
Lai noskaidrotu Baltijas valstu uzņēmēju skatījumu uz ekonomikas attīstību, investīciju vidi un nākotnes iecerēm, banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat 2026. gada septembrī un oktobrī veica telefonisku aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 1500 uzņēmumu vadītāju (CEO, CFO, COO u. c.) visās Baltijas valstīs.