Lai gan dabasgāzes cenas Eiropā nesen sarukušas par vairāk nekā 20 %, iepriekšējais cenu kāpums joprojām rada riskus Latvijas rūpniecībai. Bankas Citadele analīze liecina, ka oktobrī dabasgāzes vidējā cena pirmo reizi kopš 2022. gada pārsniegusi Latvijas apstrādes rūpniecībai kritisko 85 eiro par megavatstundu (MWh) robežu. Ilgstoši saglabājoties šādam cenu līmenim, ražošanas izaugsme parasti sāk palēnināties aptuveni trīs mēnešu laikā. Lai gan Latvijas rūpniecība pašlaik aug visstraujāk Baltijā, augstās energoresursu cenas šo priekšrocību var mazināt, skaidro bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Augsto dabasgāzes cenu ietekme var parādīties ar vairāku mēnešu nobīdi
Oktobrī dabasgāzes vidējā cena Nīderlandes TTF biržā sasniedza 87 eiro par MWh, salīdzinot ar 45 eiro jūnijā. Mēneša beigās cena pakāpās līdz 104 eiro, kas bija augstākais līmenis kopš 2022. gada decembra. Savukārt 9. novembrī tā bija samazinājusies līdz 82,5 eiro par MWh, nākamajās dienās atkal palielinoties virs 90 eiro.
Lai gan cenu samazināšanās ir pozitīvs signāls uzņēmumiem, bankas Citadele analīze liecina, ka ilgstoši augstu energoresursu cenu ietekme uz ražošanu var kļūt redzama tikai pēc vairākiem mēnešiem. Turklāt dažādās rūpniecības nozarēs kritiskā cena būtiski atšķiras – daļai ražotāju tā ir ievērojami zemāka par Latvijas apstrādes rūpniecības kopējo 85 eiro robežu.
Ķīmiskā rūpniecība un metālizstrādājumu ražotāji riskam pakļauti visvairāk
Visjutīgākās pret dabasgāzes cenu kāpumu Latvijā ir ķīmisko vielu, gumijas un plastmasas izstrādājumu, kā arī metālizstrādājumu ražošanas nozares. Tajās kritiskā cena ir aptuveni 70 eiro par MWh – par 15 eiro zemāka nekā apstrādes rūpniecībā kopumā. Šī robeža tika pārsniegta jau septembrī, un, lai gan ražošanas apjomi turpina pieaugt, metālizstrādājumu ražošanas izaugsmes temps, iespējams, augstāko punktu sasniedza jau augustā.
Šīs nozares ir īpaši jutīgas pret energoresursu sadārdzinājumu, jo ražošanā tiek patērēts daudz enerģijas, bet peļņas maržas ir salīdzinoši nelielas. Ķīmiskajā rūpniecībā enerģija veido būtisku izmaksu daļu, savukārt plastmasas un metālizstrādājumu ražotāji pārstrādā lielus materiālu apjomus, tāpēc augstākas enerģijas cenas var būtiski ietekmēt to konkurētspēju.
Nākamās riskam pakļautās nozares ir būvmateriālu, mēbeļu un poligrāfijas produkcijas ražošana, kur kritiskā robeža ir 85 eiro par MWh. Īpaši sarežģīta situācija var veidoties cementa un ķieģeļu ražotājiem, kuri saskaras ar dubultu spiedienu – pieaug ražošanas izmaksas, vienlaikus vājinoties pieprasījumam, jo būvniecības uzņēmumi, mājsaimniecības un citi klienti augstāku enerģijas rēķinu dēļ samazina tēriņus.
Dzērienu un apģērbu ražotāji pret cenu kāpumu ir noturīgāki
Salīdzinoši mazāk jutīgas pret dabasgāzes cenu svārstībām ir tekstilizstrādājumu, transportlīdzekļu un to detaļu, apģērbu, kā arī dzērienu ražošanas nozares.
Tekstilizstrādājumu ražošanā kritiskā cena ir aptuveni 95 eiro par MWh, transportlīdzekļu un to detaļu ražošanā – 105 eiro, apģērbu ražošanā – 110 eiro, bet dzērienu ražošanā – 115 eiro par MWh.
Šajās nozarēs enerģija veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējām izmaksām, savukārt uzņēmumu konkurētspēju lielākā mērā nosaka zīmols, dizains un ilgtermiņa sadarbības līgumi. Tādēļ ražošanas izaugsmes palēnināšanos biežāk izraisa pieprasījuma samazināšanās, nevis tiešs energoresursu sadārdzinājums.
Latvijas rūpniecība pagaidām aug visstraujāk Baltijā
Neraugoties uz energoresursu sadārdzinājumu, Latvijas rūpniecība saglabā spēcīgu izaugsmi. Šā gada trešajā ceturksnī apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 6,3 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, pārsniedzot arī ilgtermiņa izaugsmes tendenci. Savukārt Igaunijā rūpniecības izlaides pieaugums bija tikai 1,5 %, un ražošanas apjomi joprojām ir aptuveni par 6 % zemāki nekā 2021. gadā. Lietuvā rūpniecības izaugsmes temps, šķiet, augstāko punktu sasniedza jau jūlijā.
Arī Latvijas pret dabasgāzes cenu kāpumu visjutīgākajās nozarēs ražošanas apjomi turpina palielināties. Jūlijā–septembrī ķīmiskās rūpniecības produkcijas izlaide bija par 14,6 % lielāka nekā pirms gada, bet metālizstrādājumu ražošanā pieaugums sasniedza 15,7 %. Tomēr metālizstrādājumu un mēbeļu ražošanas izaugsmes temps, iespējams, augstāko punktu sasniedza jau vasarā.
Latvijai lielāka noturība, taču priekšrocība var mazināties
Lai gan visās trijās Baltijas valstīs apstrādes rūpniecības kritiskā dabasgāzes cena ir vienāda – aptuveni 85 eiro par MWh –, atsevišķu nozaru jutīgums būtiski atšķiras.
Lietuvā un Igaunijā visjutīgākās nozares uz cenu kāpumu sāk reaģēt jau pie 55 eiro par MWh. Lietuvā tā ir ķīmiskā rūpniecība, bet Igaunijā – papīra ražošana. Latvijā visjutīgākajās nozarēs šī robeža ir augstāka – 70 eiro par MWh, kas norāda uz salīdzinoši lielāku noturību pret energoresursu sadārdzinājumu.
Savukārt visnoturīgākās nozares visās trijās valstīs izaugsmes palēnināšanos parasti piedzīvo tikai pie ievērojami augstākām cenām. Lietuvā tās ir iekārtu remonta un ādas izstrādājumu ražošanas nozares, kur kritiskā cena ir 115 eiro par MWh, Latvijā – dzērienu ražošana ar tādu pašu robežu, bet Igaunijā – elektronikas ražošana ar 110 eiro par MWh.
Latvijas rūpniecība pašlaik ir labākā pozīcijā nekā kaimiņvalstīs, lai pārvarētu augsto energoresursu cenu radīto spiedienu. Tomēr, dabasgāzes cenai ilgstoši saglabājoties virs kritiskā līmeņa, šī priekšrocība var mazināties. Lai gan nesenais cenu kritums ir pozitīvs signāls, turpmākajos mēnešos būs svarīgi vērtēt, vai iepriekšējais energoresursu sadārdzinājums sāk atspoguļoties arī ražošanas izaugsmes rādītājos.
Datu avoti: Eurostat, Lietuvas un Igaunijas statistikas iestādes, Yahoo Finance, ICE Endex (TTF), ASV Enerģētikas informācijas administrācija (EIA), GIE AGSI+, Achema, CEMBUREAU un GMK Center, Bankas Citadele aprēķini.