Lai gan teorētiski iedzīvotāji apzinās, ka vecuma pensija būs ievērojami mazāka par darba algu, lielākā daļa neveido uzkrājumus līdzšinējā dzīves līmeņa saglabāšanai. Jaunākie “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā pensijas aizvietojamības rādītājs ir 43 %, un tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi pēc pensionēšanās sarūk par teju 60 %. Vai un kā šo plaisu iespējams kompensēt, skaidro bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
“Eurostat” kopējais pensiju aizvietojuma koeficients (Aggregate Replacement Ratio) ļauj novērtēt Eiropas Savienības (ES) pensiju sistēmu efektivitāti un to, cik lielā mērā tās palīdz cilvēkiem pēc pensionēšanās saglabāt iepriekšējo dzīves līmeni. Šis rādītājs salīdzina 65–74 gadus vecu iedzīvotāju vidējos pensiju ienākumus ar 50–59 gadus vecu strādājošo vidējiem darba ienākumiem pirms pensionēšanās.
Vidējais pensijas aizvietojamības rādītājs ES ir 58 %. Tas nozīmē, ka persona, kura pirms pensijas saņēma, piemēram, 1000 eiro, var rēķināties vidēji ar 580 eiro lielu pensiju. Latvijā pie tādiem pašiem ienākumiem šī summa būtu vien 430 eiro. Kaimiņvalstīs situācija ir līdzīga – Lietuvā pensiju ienākumu attiecība pret darba ienākumiem darba mūža beigu posmā ir 37 %, savukārt Igaunijā tā ir nedaudz augstāka – 49 %
“Dati skaidri apliecina, ka saglabāt iepriekšējo dzīves līmeni pēc pensionēšanās bez plāna “B”, ir neiespējami. Paļaujoties tikai uz valsts garantēto vecuma pensiju, iedzīvotāji pēc darba gaitu beigām piedzīvo krasu ienākumu kritumu,” norāda Kārlis Purgailis un piebilst, ka vienīgais veids, kā šo ienākumu plaisu mazināt, ir savlaicīga un mērķtiecīga privāto uzkrājumu veidošana.
Nodokļu stimuli strādā, taču iemaksas veicam neregulāri
Kā efektīvāko instrumentu ilgtermiņa finanšu drošībai K. Purgailis izceļ pensiju 3. līmeni un uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, ko iedzīvotāji izvēlas visbiežāk, pateicoties valsts nodrošinātajiem nodokļu atvieglojumiem un iespējai atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tieši šī nodokļu motivācija ir ļāvusi Latvijai kļūt par līderi Baltijā pēc pensiju 3. līmeņa īpatsvara mājsaimniecību aktīvos – Latvijā tajā atrodas 8,2 % no kopējiem uzkrājumiem, kamēr Lietuvā tie ir 3 %, bet Igaunijā tikai 1,5 %.
“Ideālā scenārijā papildu uzkrājumu pensiju 3. līmenī būtu jāveido katram ekonomiski aktīvam cilvēkam jeb aptuveni 850 000 Latvijas iedzīvotāju. Lai gan tendence ir pozitīva un Latvijā ir noslēgti jau 444 000 pensiju 3. līmeņa līgumu, Latvijas Bankas dati liecina, ka regulāras iemaksas veic tikai aptuveni puse no šiem cilvēkiem. Iemesls ir sabiedrības nevienlīdzība un finanšu spilvena trūkums – dati rāda, ka 57 % Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu, lai krīzes situācijā nosegtu trīs mēnešu pamata izdevumus. Ja lielākajai daļai nav īstermiņa drošības spilvena, papildu pensijas uzkrājumi diemžēl netiek uzskatīti par prioritāti,” viņš atzīst.