Latvijas eksports uz Vāciju šogad uzrādījis lielāko izaugsmi Baltijā, un pozitīvas perspektīvas saglabājas arī gada otrajā pusē. Īpaši labas izredzes ir ar rūpniecību saistītām nozarēm, kurām papildu iespējas paver Vācijas rūpniecības atkopšanās un vērienīgās investīcijas infrastruktūrā un aizsardzībā, stāsta bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Vācijas rūpniecības atkopšanās paver iespējas Latvijas eksportētājiem
Latvijas 15 lielākie eksporta segmenti uz Vāciju 2026. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 580 miljonus eiro, kas ir par 13,8 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas eksports uz Vāciju uzrādīja spēcīgāko sniegumu, un izaugsmi veicināja vairākas ražošanas nozares.
Starp straujāk augošajiem eksporta segmentiem bija optiskie, medicīnas un precizitātes instrumenti (+59,5 %), elektroiekārtas (+49,9 %), eļļas augu sēklas un lopbarības kultūras (+29,9 %), koksne un koka izstrādājumi (+21,1 %) un mehānismi un mehāniskās ierīces (+18,6 %). Vienlaikus segmentos, kuros bija vērojams kritums, tas bija salīdzinoši neliels, norādot uz kopumā noturīgu pieprasījumu Vācijas tirgū.
“Latvijas eksporta struktūra uz Vāciju ir cieši saistīta ar rūpniecības aktivitāti, un tieši Vācijas rūpniecībā pēdējo ceturkšņu laikā redzami uzlabojumi. Tas rada labvēlīgus apstākļus Latvijas eksportētājiem, īpaši nozarēs, kas saistītas ar infrastruktūras, enerģētikas un aizsardzības projektu piegādes ķēdēm,” norāda Citadeles galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Analīze liecina, ka Vācijas rūpniecības noskaņojums un eksporta pasūtījumu portfeļi turpina uzlaboties. Papildu stimulu rada arī Vācijas 500 miljardu eiro infrastruktūras un aizsardzības investīciju programma. Tā ir īpaši pozitīva zīme Latvijas koksnes, mehānismu un elektroiekārtu ražotājiem, kuru produkcija tiek izmantota šādu projektu īstenošanā.
Patēriņa nozarēs saglabājas riski
Pēc bankas Citadele izstrādātā Latvijas – Vācijas eksporta segmentu pievilcības indeksa vēl aizvien augstākās izredzes attīstīt eksportu gada otrajā pusē ir ar industriju saistītām nozarēm - elektroiekārtas, transportlīdzekļi un to detaļas, minerālais kurināmais un eļļas, stikls un stikla izstrādājumi, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces. Tāpat pozitīvas perspektīvas saglabā optisko, medicīnas un precizitātes instrumentu ražotāji.
Tikmēr piesardzīgāk vērtējams drukas, mēbeļu un apgaismojuma, farmācijas un piena produktu eksporta perspektīvas. Šo nozaru attīstību vairāk ietekmē vājš patērētāju noskaņojums un būvniecības aktivitātes svārstības Vācijā. Īpaši sarežģīta situācija saglabājas drukas materiālu segmentā, kur eksports jau pirmajā pusgadā samazinājās par 16,9 %.
K. Purgailis secina, ka Vācijas ekonomikas izaugsmes prognozes joprojām ir mērenas un saglabājas ģeopolitiskie riski, tomēr Latvijas eksportētāju izredzes Vācijas tirgū gada otrajā pusē vērtējamas pozitīvi. Tieši rūpniecības atkopšanās un infrastruktūras investīciju pieaugums rada labvēlīgu vidi vairākām Latvijas eksporta nozarēm.