Veikalu, banku, degvielas uzpildes staciju, aptieku un citu pakalpojumu sniedzēju lojalitātes programmu piedāvājums ir plašs, tomēr Latvijas iedzīvotāji ikdienā izmanto vien nelielu daļu no pieejamajām iespējām saņemt atlaides, uzkrājumus un citus bonusus. Bankas Citadeles veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka visbiežāk jeb 43 % Latvijas iedzīvotāju regulāri izmanto trīs līdz četras lojalitātes programmas, savukārt piecas vai vairāk – tikai 19 %.
Vēl 28 % Latvijas iedzīvotāju regulāri izmanto tikai vienu vai divas lojalitātes programmas, savukārt katrs desmitais neizmanto nevienu. Septiņas vai vairāk programmas, kas ļautu izmantot plašāku ikdienas pirkumu atlaižu un priekšrocību klāstu, regulāri izmanto tikai 6 % aptaujāto.
Lietuvieši iespējas izmanto aktīvāk, igauņi – krietni retāk
Baltijas salīdzinājums rāda, ka visaktīvāk dažādu lojalitātes programmu sniegtās iespējas izmanto lietuvieši. Vismaz trīs programmas regulāri izmanto 65 % Lietuvas iedzīvotāju, Latvijā – 62 %, bet Igaunijā – tikai 40 %. Piecas vai vairāk programmas ir 23 % lietuviešu ikdienā, salīdzinot ar 19 % Latvijā un 11 % Igaunijā.
Īpaši izceļas Igaunija, kur vairāk nekā ceturtā daļa jeb 26 % iedzīvotāju neizmanto nevienu lojalitātes programmu. Latvijā tādu ir 10 %, bet Lietuvā – tikai 7 %. Līdz ar to vismaz vienu programmu regulāri izmanto 93 % lietuviešu un 90 % Latvijas iedzīvotāju, bet Igaunijā – 74 %.
Seniori lojalitātes programmas izmanto ievērojami retāk
Vislielākās atšķirības starp Baltijas valstīm vērojamas vecākajā aptaujāto grupā. Latvijā 60–74 gadu vecumā nevienu lojalitātes programmu neizmanto 20 % aptaujāto, Lietuvā – 11 %, savukārt Igaunijā – 44 % jeb gandrīz katrs otrais šīs vecuma grupas iedzīvotājs.
Jauniešu vidū lojalitātes programmu izmantošana ir ievērojami izplatītāka. 18–29 gadu vecumā bez tām iztiek tikai 4 % lietuviešu un 6 % Latvijas iedzīvotāju. Igaunijā arī jauniešu vidū neizmantojošo īpatsvars ir lielāks – 18 %.
“Lojalitātes programmas šobrīd pieejamas teju katrā ikdienas tēriņu kategorijā, tāpēc trīs vai četras programmas nebūt nenozīmē, ka cilvēks izmanto visas pieejamās iespējas. Protams, nav nepieciešams reģistrēties katrā programmā, taču ir vērts izvērtēt savus ikdienas tēriņus un izvēlēties tās, kas sniedz reālu ieguvumu. Pat daži eiro, kas ietaupīti ikdienas pirkumos, ilgākā periodā var veidot jūtamu summu. Pieaugot dzīves izmaksām, atlaides, uzkrājumi un citi bonusi var būt viens no vienkāršākajiem veidiem, kā gudrāk pārvaldīt savus tēriņus,” norāda bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Mainās lojalitātes programmu loma ikdienā
Mainās arī pašu lojalitātes programmu formāts. Līdzās ierastajām atlaidēm arvien biežāk tiek piedāvāta punktu vai naudas uzkrāšana, personalizēti piedāvājumi, priekšrocības pie sadarbības partneriem vai iespēja uzkrāto izmantot pavisam citā pakalpojumu kategorijā. Tādējādi robežas starp atsevišķu uzņēmumu lojalitātes programmām kļūst mazāk izteiktas – vienā vietā veikts ikdienas pirkums var sniegt priekšrocības citur.
“Plašais piedāvājums maina arī to, ko cilvēki sagaida no lojalitātes programmām. Ja vienlaikus pieejamas vairākas programmas, ar iespēju vienkārši krāt punktus vairs nepietiek – cilvēkam ir svarīgi gan saņemt praktisku ieguvumu, gan spēt to ērti izmantot. Redzam arī tendenci sasaistīt dažādas ikdienas vajadzības – piemēram, C airBaltic kartes gadījumā par ierastajiem ikdienas pirkumiem tiek krāti airBaltic Club punkti, kurus pēc tam iespējams izmantot ceļošanai. Cilvēkam nav speciāli jātērē vairāk vai būtiski jāmaina savi paradumi, lai izmantotu lojalitātes programmas priekšrocības. Mūsu klientu paradumi rāda, jo vienkāršāk ieguvums iekļaujas ikdienā, jo lielāka ir programmas reālā vērtība cilvēkam,” stāsta Ginta Zemgale.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā vairāk nekā 3000 iedzīvotājus Baltijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.