Latvijas iedzīvotāji mākslīgā intelekta rīkus pārsvarā izmanto privātām vajadzībām un izklaidei, un tikai 16 % tos pielieto darba produktivitātes uzlabošanai. Vienlaikus katrs piektais nekad nav izmantojis mākslīgo intelektu, secināts bankas Citadele veiktajā aptaujā.
“Dzimumu griezumā dati apgāž ierastos priekšstatus par tehnoloģijām kā vīriešu teritoriju. Mākslīgo intelektu nekad nav izmantojusi katra sestā sieviete un katrs ceturtais vīrietis, apliecinot, ka realitāte neatbilst stereotipiem par tehnoloģiju lietošanu. Turklāt sievietes mākslīgo intelektu izmanto biežāk – īpaši informācijas meklēšanai, tekstu radīšanai un privātiem jautājumiem, savukārt vīrieši to nedaudz vairāk izmanto darba produktivitātes uzlabošanai un izklaidei. Aptaujas datus apstiprina arī mūsu pieredze Citadelē – vīrieši biežāk interesējas, kā ar mākslīgā intelekta palīdzību automatizēt procesus, piemēram, veidojot aģentus,” saka bankas Citadele Kultūras transformācijas vadītājs Ivo Ansbergs.
Aptaujas dati liecina, ka arī pārsniedzot 40 un 50 gadu slieksni, cilvēki seko līdzi inovācijām un arvien biežāk modernās tehnoloģijas integrē savā ikdienā – mākslīgo intelektu izmanto 82 % iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem un 76 % vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
Kā mākslīgais intelekts ietekmēs darba tirgu?
Par mākslīgā intelekta potenciālu aizvietot cilvēku darbaspēku tiek runāts arvien biežāk. Taču aptaujas dati liecina, ka neraugoties uz plašo mākslīgā intelekta pieejamību, darba vidē tā izmantošana vēl nav kļuvusi par ierastu praksi – 67 % aptaujāto to izmanto kā informācijas meklēšanas un izpētes rīku. Vienlaikus daudzi joprojām pretojas inovācijām un izvairās eksperimentēt, jo baidās, ka mākslīgais intelekts varētu apdraudēt viņu darba vietas. Tomēr jāsaprot, ka pasaule strauji mainās, mākslīgais intelekts turpina attīstīties un ir kļuvis par neatņemamu nākotnes sastāvdaļu.
“Lai saglabātu konkurētspēju, ikvienam ir svarīgi attīstīt spēju pielāgoties jaunām tehnoloģijām, un tas nozīmē arī pārskatīt savu domāšanu un izkāpt no komforta zonas. Pirmkārt, ir būtiski saprast, kā strādā mākslīgais intelekts un apgūt prasmi formulēt uzdevumus. Līdzīgi kā pieņemot darbā jaunu darbinieku, arī mākslīgajam intelektam nepieciešams iedot kontekstu un tikai tad var cerēt uz kvalitatīvu rezultātu. Otrkārt, nevajadzētu akli uzticēties visām mākslīgā intelekta sniegtajām atbildēm. Kritiskā domāšana un datu pratība joprojām ir izšķiroši svarīgas,” saka Ivo Ansbergs.
Darbinieku atlasē ņem vērā arī pieredzi ar mākslīgo intelektu
Pārmaiņu procesā būtiska loma ir arī uzņēmumiem, nodrošinot darbiniekiem piekļuvi mākslīgā intelekta rīkiem un apmācības to efektīvai izmantošanai. “Citadelē esam izveidojuši drošu vidi darbam un eksperimentiem ar mākslīgā intelekta risinājumiem, kā arī regulāri organizējam apmācības, lai iedvesmotu un iedrošinātu darbiniekus tos izmantot. Turpmākais gan ir katra paša ziņā – vai cilvēks ir gatavs mācīties un apgūt jaunas prasmes,” saka Ivo Ansbergs. Viņš uzsver, ka mākslīgā intelekta integrēšana darba procesos ir viens no Citadeles šī gada stratēģiskajiem pīlāriem. “Lai gan mākslīgā intelekta rīki sarunām, tekstu veidošanai, tulkošanai un ideju ģenerēšanai jau šobrīd ir plaši pieejami ikvienam, tas ir salīdzinoši šaurs pielietojums. Organizācijas būtiskākais ieguvums ir spēja izmantot mākslīgo intelektu procesu automatizācijai, tādējādi ļaujot darbiniekiem vairāk laika veltīt augstākas pievienotās vērtības uzdevumiem.”
Arī dati apliecina pozitīvu tendenci. Citadelē ir 1300 darbinieku un aptuveni 900 no tiem mākslīgā intelekta rīkus ir izmantojuši vismaz reizi. Turklāt gandrīz puse – 600 darbinieku, tos izmanto regulāri darba vajadzībām.
Mākslīgā intelekta prasmes arvien biežāk tiek vērtētas arī personāla atlases procesā. Citadelē darba pārrunās kandidātiem jau šobrīd tiek jautāts par viņu pieredzi ar šiem rīkiem. “Banka meklē cilvēkus, kuri ir ieinteresēti tehnoloģijās. Ja šīs prasmes ir attīstītas, zinām, ka cilvēks spēs produktīvi strādāt,” skaidro Ivo Ansbergs. Vienlaikus viņš uzsver, ka mākslīgais intelekts netiek uztverts kā instruments cilvēku aizvietošanai. “Tā ir tehnoloģija, kas paver jaunas iespējas un ļauj efektīvāk veikt laikietilpīgus uzdevumus. Cilvēka nozīme nemazinās – tieši pretēji, tā kļūst vēl svarīgāka, jo tikai cilvēkam piemīt empātija, pieredze un spēja izprast kontekstu,” viņš norāda.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada martā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.