Aptuveni desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņiem nav nekādu ikmēneša medicīnisko izdevumu, liecina bankas Citadele aptauja. Biežāk to ir norādījuši vīrieši un jaunieši vecumā no 19 līdz 29 gadiem, tomēr arī 6 % iedzīvotāju virs 60 gadu vecuma iztiek bez ikmēneša tēriņiem medicīnai.
“Jauniešiem līdz 29 gadiem varētu nebūt vajadzības pēc regulāriem medicīniskiem izdevumiem, jo visbiežāk šajā vecuma posmā veselība ir laba. Savukārt Latvijas vīrieši neslimo mazāk – viņi vienkārši biežāk nekā sievietes noliedz nepieciešamību pēc zālēm vai citas medicīniskas palīdzības. Tomēr pārējie aptaujas rādītāji liek domāt, ka lielākajai daļai sabiedrības, kas norādījusi, ka netērē veselībai, visticamāk, pietrūkst tam naudas – tā ir daļa pensionāru, kā arī nestrādājošie un pašnodarbinātie,” norāda Ginta Zemgale, bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja.
Aptaujas rezultāti iezīmē līdzīgu tendenci kā “Veselības ekonomikas barometra 2025” datos (pētījumu veica “PowerHouse Latvia” un SKDS) – Latvijā veselības aprūpei tiek novirzīti vien ap 4,6 % no IKP (salīdzinājumā ar ~7,3 % Eiropas Savienībā vidēji), kamēr pacientu līdzmaksājumi ir vieni no augstākajiem Eiropā.
Kuri iedzīvotāji tērē veselībai visvairāk?
Kopumā vairāk par 100 eiro ik mēnesi veselībai biežāk atvēl iedzīvotāji laukos – 22 %, kamēr no pilsētu iedzīvotājiem aptuveni 15 % pārsniedz šo summu.
“Dzīvei laukos nepieciešams vairāk fiziska darba, tāpēc iespēja gūt traumas arī var būt biežāka, tomēr lielāki medicīniskie izdevumi lauku iedzīvotājiem obligāti nenozīmē, ka viņi biežāk slimo. Drīzāk tas ir saistīts ar infrastruktūru, mobilitāti un iespējām ātri pēc nepieciešamības nopirkt zāles vai saņemt medicīnisko palīdzību. Tāpēc tālu no aptiekām, poliklīnikām un slimnīcām dzīvojošie dod priekšroku iepirkt veselībai aktuālas lietas uz priekšu, kā arī piepirkt kaut ko “katram gadījumam”. Vienlaikus jāņem vērā, ka jaunāki cilvēki, kuri potenciāli mazāk tērē medicīnai, biežāk izvēlas dzīvot pilsētās,” skaidro Ginta Zemgale.
Summu no 201 līdz 400 eiro medicīnas izdevumiem visvairāk izvēlējušies norādīt iedzīvotāji ar vismazākajiem kopējiem mājsaimniecības ienākumiem – 13 %. Tie varētu būt nestrādājošie iedzīvotāji ar nopietnākām veselības problēmām, kuriem ar medicīnas izdevumiem palīdz tuvinieki vai valsts.
Cik eiro visbiežāk atvēl medicīniskajiem izdevumiem?
Izteikts vairākums jeb 73 % iedzīvotāju ik mēnesi tērē medicīnai līdz 100 eiro, liecina aptauja. Lai gan šī summa ir populārākā visās iedzīvotāju kategorijās, nedaudz biežāk to izvēlējušies norādīt aptaujātie vecumā no 40 līdz 49 gadiem un tie, kuri dzīvo divatā.
Tā kā ikmēneša tēriņus līdz 100 eiro aptuveni vienlīdz bieži norādījušas arī iedzīvotāju grupas ar maziem ienākumiem, pastāv iespēja, ka daļai ar šo summu ir par maz kvalitatīvai un pilnvērtīgai veselības aprūpei.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.