Diskusijas par iespēju priekšlaicīgi izņemt pensiju 3. līmeņa uzkrājumus var šķist pievilcīgas īstermiņā, taču ilgtermiņā tās vājinātu vienu no būtiskākajiem instrumentiem, kas palīdz Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt sev lielākus ienākumus pensijas vecumā, uzsver bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Pensiju 3. līmenis kļūst par arvien svarīgāku instrumentu finansiālās drošības nodrošināšanai pēc pensionēšanās. Tādēļ jebkādas izmaiņas, kas ļautu priekšlaicīgi piekļūt šiem līdzekļiem, jāvērtē īpaši piesardzīgi, jo tās varētu negatīvi ietekmēt gan iedzīvotāju spēju uzkrāt ilgtermiņā, gan valsts spēju nākotnē mazināt sociālās nodrošināšanas slogu.
Ar pensiju 1. un 2. līmeni ierasto dzīves līmeni saglabāt būs grūti
Latvijas sabiedrībai jārēķinās, ka pensiju 1. un 2. līmenī uzkrātais kapitāls pensionējoties spēs nodrošināt vien 40 % līdz 50 % no ienākumu apjoma, ko iedzīvotājs guva darba laikā. Bieži vien šie ienākumi nebūs pietiekami, lai nodrošinātu vēlamo dzīves līmeni pensijas vecumā, tā lēš Kārlis Purgailis. Tiem, kuru uzkrājumi ir nepietiekami, pensionēšanās vecumā var nākties izdarīt izvēli – turpināt strādāt vai būtiski samazināt ikmēneša tēriņus. To apliecina arī CBL Asset Management veiktā iedzīvotāju aptauja – lai gan vidējā vecuma pensija Latvijā ir nepilni 625 eiro mēnesī, vairāk nekā puse jeb 55 % iedzīvotāju uzskata, ka pilnvērtīgai dzīvei pensijā būtu nepieciešami vismaz 1500 eiro mēnesī. Tas parāda būtisku plaisu starp sabiedrības gaidām un reāli prognozējamajiem ienākumiem vecumdienās. Šādā situācijā brīvprātīgie ilgtermiņa uzkrājumi jeb pensiju 3. līmenis kļūst vēl nozīmīgāki, jo tie spēj papildināt ienākumus no pensiju 1. un 2. līmeņa.
Kā norāda eksperts, Latvijas iedzīvotāji šobrīd iemaksas pensiju 3. līmenī neveic pietiekami aktīvi. Tikai aptuveni nepilna trešdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju piedalās pensiju 3. līmenī, turklāt daudzi uzkrājumus sāk veidot salīdzinoši vēlu. Ja tiktu pieņemts lēmums atļaut priekšlaicīgi izņemt pensiju 3. līmenī uzkrātos līdzekļus, ir iespējams, ka vēl lielāka sabiedrības daļa neveidotu pastāvīgus uzkrājumus pensijai. Papildus tam pastāv risks, ka, būtiski mainot pensiju 3. līmeņa būtību un ļaujot uzkrātos līdzekļus brīvi izņemt pirms pensijas vecuma, nākotnē varētu tikt pārskatīti arī šobrīd pieejamie nodokļu atvieglojumi, jo tie zaudētu galveno mērķi - ilgtermiņa uzkrājumu veidošanas veicināšanu. Šobrīd pensiju 3. līmeņa dalībnieki var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par veiktajām iemaksām. Piemēram, gada laikā iemaksājot 600 eiro, no valsts iespējams atgūt iedzīvotāju ienākumu nodokli 153 eiro apmērā, kas ir būtiska motivācija ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai.
Pensijas uzkrājums aug ar laiku, ne tikai iemaksām
Atšķirībā no ikdienas uzkrājumiem, pensiju 3. līmenis ir mērķtiecīgs ieguldījums vecumdienām. Tas jau sākotnēji ir veidots ar disciplinējošu funkciju, piemēram, ja tiktu nodrošināta brīva pieeja pensiju 3. līmeņa kontos uzkrātajiem līdzekļiem, rastos pārlieku liels kārdinājums tos izmantot īstermiņa vajadzībām. Šāds risks ir īpaši augsts jaunāku iedzīvotāju vidū, kuriem pensionēšanās vecums vēl ir tālu.
Pensiju 3. līmeņa sistēma ir izveidota tā, lai lēmums atteikties no daļas īstermiņa tēriņu par labu ilgtermiņa uzkrājumiem būtu finansiāli izdevīgs. Tieši šī iemesla dēļ sistēmā ir paredzēta iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, kas motivē veikt regulāras iemaksas. Tāpat ar katru krāšanas gadu pieaug ienākumi no uzkrāto līdzekļu ieguldījumiem finanšu tirgos.
“Salikto procentu efekta ietekmē ienākumi no naudas, kas pensiju 3. līmeņa kontā noguldīta jaunībā, būs ievērojami lielāki nekā no naudas, kas noguldīti īsi pirms pensionēšanās. Piemēram, katru mēnesi iekrājot 50 eiro, 25 gadu periodā var nopelnīt līdz pat 40 tūkstošiem eiro, kamēr 10 gadu periodā tikai līdz apmēram 8,5 tūkstošiem eiro,” norāda Kārlis Purgailis. Izņemot šos uzkrājumus jaunākā vecumā, potenciālais peļņas apjoms, kas krājējiem būtu pieejams pensijas gados, varētu samazināties pat vairākas reizes.
Pensiju 3. līmenis palīdz stiprināt valsts finanšu noturību
Pastāvīgs kopējā pensiju 3. līmeņa uzkrājuma pieaugums ir izdevīgs ne tikai atsevišķiem noguldītājiem, bet arī Latvijas sabiedrībai kopumā. Liela daļa šo līdzekļu tiek investēta ārvalstu akcijās, kuru sniegums pēdējos gados ir bijis ļoti spēcīgs. Tādējādi kopējais uzkrājumu apjoms pensiju 3. līmenī ir pārsniedzis 1,1 miljardu eiro. Šis pieaugums ir ļāvis pensiju plānu pārvaldītājiem būtiski samazināt komisijas maksas, jo saistītās izmaksas ir iespējams segt no mazākas daļas kopējā pārvaldīto līdzekļu apjoma. Tas savukārt veicina vēl lielāku iedzīvotāju interesi par uzkrājumu veidošanu.
Izmaiņas pensiju 3. līmeņa izmaksu kārtībā varētu radīt riskus arī valsts budžetam. Samazinoties uzkrājumu apjomam, nākotnē pieaugtu slogs nodrošināt sociālās garantijas tiem iedzīvotājiem, kuri ilgtermiņā nebūtu spējuši sakrāt pietiekamus līdzekļus. Šobrīd pensiju 3. līmeņa uzkrājumi palīdz valstij mazināt nākotnes izdevumus, jo daļa iedzīvotāju spēj par pietiekamiem ienākumiem pensijas vecumā parūpēties paši.
Iedzīvotāju aptauju CBL Asset Management sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.