Ogu lasīšana, peldes ezerā, saldējums pēc pusdienām un izbraucieni uz tuvāko pilsētu – tieši šādas vasaras atmiņas daudziem bērniem saistās ar laiku pie vecvecākiem. Tomēr aiz šīm šķietami vienkāršajām ikdienas aktivitātēm slēpjas arī ļoti praktisks jautājums – kurš apmaksā bērna vasaras piedzīvojumus? Lai gan atsevišķi tēriņi bieži šķiet nelieli, vairāku nedēļu laikā tie var veidot ievērojamu summu, kuru nereti, paši to neapzinoties, sedz vecvecāki, norāda Bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Kad bezmaksas bērnu pieskatīšana nemaz nav bez maksas
Bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale novēro: “Bērna uzturēšanās pie vecvecākiem saistās arī ar reāliem izdevumiem – pārtiku, transportu, kabatas naudu, saldējumu, izbraucieniem, muzeju apmeklējumiem, kino, pludmales apmeklējumiem un reizēm arī jaunu apģērbu vai apaviem. Ja par šiem izdevumiem iepriekš netiek izrunāts, var gadīties, ka vecvecāki lielu daļu vasaras tēriņu sedz no savas pensijas vai uzkrājumiem. Piemēram, viens saldējums, viena autobusa biļete vai viens izbrauciens nešķiet nekas liels. Taču, ja bērns laukos pavada vairākas nedēļas un vēlas aizbraukt uz pludmali, kafejnīcu, pilsētu, kino vai gadatirgu, izdevumi ātri sakrājas. Vecvecāki bieži nevēlas mazbērnam atteikt, pat ja tas nozīmē, ka jāierobežo pašu tēriņi.”
Pēc viņas teiktā, šādas situācijas parasti nerodas ļauna nolūka dēļ. Biežāk ģimenē valda pieņēmums, ka “gan jau viss būs kārtībā” vai ka nelieli izdevumi nav pieminēšanas vērti. Taču vasaras beigās šie šķietami nelielie tēriņi var veidot ievērojamu summu, īpaši tad, ja bērns pie vecvecākiem pavada vairākas nedēļas vai ja bērnu ir vairāki. Turklāt nereti tie sakrīt ar periodu, kad pašiem vecākiem jārēķinās ar papildu izdevumiem, gatavojot bērnus jaunajam mācību gadam, tādēļ savlaicīga izdevumu plānošana palīdz izvairīties no finansiālas spriedzes visām pusēm.
Bērna kabatas nauda kā risinājums?
Eksperte norāda, ka pirms vasaras ģimenē ir vērts vienoties par to, kurus izdevumus sedz vecāki un kurus – vecvecāki. Sarunai nav jābūt formālai, taču skaidras vienošanās palīdz izvairīties no pārpratumiem un situācijām, kurās katra puse sagaida ko citu.
“Viens no vienkāršākajiem risinājumiem ir bērnam līdzi iedot noteiktu naudas summu vai jau iepriekš pārskaitīt līdzekļus vecvecākiem ikdienas izdevumu segšanai. Piemēram, Citadeles dati liecina, ka maijā 84 % gadījumu vienā pārskaitījumā uz bērna kontu nosūtītā summa bija līdz 20 eiro, savukārt 8 % gadījumu tā bija no 20 līdz 40 eiro. Vienlaikus ir vērts vienoties, kāds būs bērna nedēļas budžets, par kādiem tēriņiem viņš var lemt pats un kādos gadījumos pirms pirkuma jāsazinās ar vecākiem. Tas palīdz ne tikai skaidrāk plānot izdevumus, bet arī māca bērnam atbildīgi rīkoties ar naudu,” skaidro G. Zemgale.
Viņasprāt, vasaras brīvlaiks ir arī laba iespēja bērniem apgūt finanšu pratību praksē. “Ja bērnam ir noteikta kabatas nauda, viņš mācās pieņemt lēmumus – iztērēt to uzreiz vai iekrāt lielākam pirkumam. Šāda pieredze palīdz daudz labāk izprast naudas vērtību nekā teorētiskas sarunas par taupīšanu. Turklāt vasara ir piemērots laiks, lai bērni apgūtu pirmās budžeta plānošanas prasmes un saprastu saikni starp naudu, izvēlēm un atbildību,” piebilst G. Zemgale.
Pārliecināties par vecvecāku patieso finansiālo situāciju
G. Zemgale uzsver, ka vecvecāku finansiālās iespējas var būt būtiski atšķirīgas no bērna ģimenes iespējām. Pensionāriem bieži ir noteikti un ierobežoti ienākumi, no kuriem jau tiek segti mājokļa izdevumi, medikamenti, pārtika un citi ikdienas maksājumi. Tāpēc arī šķietami nelieli mazbērnu vasaras tēriņi var kļūt par papildu slogu budžetam.
“Vecvecāki bieži saka, ka viss ir kārtībā un nekas nav nepieciešams. Taču ģimenē ir vērts pārliecināties, vai tas tiešām tā ir vai arī tā ir pieklājība. Atklātas sarunas par naudu nemazina pateicību. Gluži pretēji – tās parāda, ka vecvecāku laiks, rūpes un ieguldījums netiek uzskatīts par pašsaprotamu,” norāda G. Zemgale.