Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja
Vēl pirms gada jautājums “Vai to uzrakstīja cilvēks vai mākslīgais intelekts?” drīzāk šķita kā spēle, taču šodien robeža vairs nav tik viegli novelkama. MI jau palīdz rakstīt tekstus, radīt attēlus, analizēt datus un gatavot pārskatus. Līdz ar tā arvien plašāku izmantošanu aktuālāks kļūst arī jautājums – vai cilvēkam ir jāzina, ka satura tapšanā izmantots mākslīgais intelekts? Īpaši būtiski tas kļūst investīciju jomā, kur līdzās MI iespējām aug arī dziļviltojumu un maldinošu investīciju piedāvājumu risks, norāda bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.
Kopš augusta atbilde uz šo jautājumu ir arī daļa no Eiropas Savienības regulējuma. Stājušās spēkā jaunas Mākslīgā intelekta akta pārredzamības prasības, kas paredz, ka noteiktos gadījumos būs jānorāda, ja saturs ir radīts vai būtiski pārveidots ar MI palīdzību. Prasības attiecas gan uz tehnoloģiju izstrādātājiem, gan uzņēmumiem, kas mākslīgā intelekta risinājumus izmanto savā darbā.
Kad “investīciju eksperts” ekrānā nemaz nav īsts
Viena no būtiskākajām jomām, uz kuru attiecas jaunie noteikumi, ir tā dēvētie dziļviltojumi jeb “deepfake” saturs. Vai jums kādreiz, skatoties video, ir radies jautājums – tajā redzamais cilvēks ir īsts vai arī viņa attēlu radījis mākslīgais intelekts? Tehnoloģijām attīstoties, šādi jautājumi rodas arvien biežāk. Tāpēc jaunie noteikumi paredz, ka cilvēkiem būs skaidri jānorāda, ja viņu redzētais vai dzirdētais saturs ir radīts vai būtiski pārveidots ar mākslīgā intelekta palīdzību.
Šis jautājums ir īpaši aktuāls investīciju jomā. Pēdējos gados vairākkārt esam saskārušies ar gadījumiem, kad sabiedrībā zināmi uzņēmēji, ekonomisti vai investīciju eksperti it kā reklamē “ekskluzīvu iespēju” vai sola neparasti augstu peļņu. Taču daudzi no šiem šķietami pārliecinošajiem video patiesībā izrādījušies mākslīgā intelekta radīti dziļviltojumi, kuru mērķis ir iegūt cilvēku uzticību un mudināt viņus pieņemt pārsteidzīgus finanšu lēmumus.
Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka jaunie noteikumi paši par sevi krāpniekus neapturēs. Tie, kuri apzināti rada maldinošu saturu un cenšas apkrāpt cilvēkus, visticamāk, neuztrauksies par prasību marķēt mākslīgā intelekta radītu saturu. Tomēr šīs prasības nosaka skaidrākus standartus godprātīgi strādājošām organizācijām un vienlaikus atgādina patērētājiem kritiski izvērtēt redzēto un dzirdēto informāciju.
Kad investīciju lēmumos iesaistās algoritms
Retāk tiek runāts par vēl kādu būtisku jomu – automatizētiem investīciju pakalpojumiem jeb robo-investēšanu.
Mākslīgais intelekts investīciju pakalpojumos tiek izmantots jau daudzus gadus, piemēram, datu analīzei vai investīciju portfeļu pārvaldīšanai pēc iepriekš noteiktiem principiem. Tas pats par sevi nenozīmē, ka šādi pakalpojumi ir riskanti vai neuzticami, daudzi no tiem ir regulēti un plaši izmantoti visā pasaulē.
Tomēr klientam ne vienmēr ir viegli saprast, kur beidzas uzticams investīciju pakalpojums un sākas mēģinājums izmantot mākslīgā intelekta popularitāti. Tāpēc būtiska ir atklātība, proti, uzticama investīciju platforma skaidri norāda, kurš uzņēmums sniedz pakalpojumu, vai tam ir nepieciešamās licences, kāda loma investēšanas procesā ir mākslīgajam intelektam un ar kādiem riskiem jārēķinās.
Ja rodas šaubas, vispirms vērts noskaidrot, vai uzņēmumu uzrauga finanšu tirgus uzraudzības iestāde, vai ir pieejama skaidra kontaktinformācija un vai uzņēmums atklāti informē par ieguldījumu riskiem. Īpaši piesardzīgi jāizturas pret solījumiem par garantētu peļņu vai iespēju ātri un viegli nopelnīt – tas bieži vien ir pirmais signāls, ka piedāvājums jāvērtē kritiski.
Kad par MI izmantošanu būs jāinformē?
Svarīgi saprast, ka jaunās prasības nenozīmē, ka turpmāk būs jānorāda uz ikvienu mākslīgā intelekta izmantošanas gadījumu. Ja MI palīdz, piemēram, saīsināt tekstu vai izlabot pareizrakstības kļūdas, vairumā gadījumu nekas nemainās.
Citādi ir situācijās, kad cilvēkam var būt grūti atpazīt mākslīgā intelekta iesaisti – piemēram, saprast, vai viņš sazinās ar cilvēku vai MI, vai skatās īstu vai mākslīgā intelekta radītu video. Šādos gadījumos par MI izmantošanu būs jāinformē atklāti.
Varētu šķist, ka tā ir tikai formalitāte, taču patiesībā šīs prasības ir jautājums par uzticēšanos. Ir atšķirība, vai investīciju ieteikumu sniedz cilvēks vai to ģenerē algoritms. Tāpat nav mazsvarīgi, vai video redzam reālu cilvēku vai mākslīgā intelekta radītu viņa versiju.
Tāpēc organizācijām jau šobrīd būtu vērts pārskatīt, kur un kā to darbībā tiek izmantots mākslīgais intelekts. Turklāt jaunās prasības nav tikai rekomendējošas – par smagākajiem Mākslīgā intelekta akta pārkāpumiem naudas sods var sasniegt pat 35 miljonus eiro vai 7 % no uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma pasaulē atkarībā no tā, kura summa ir lielāka.
Tomēr šī regulējuma būtība nav sodos. Galvenais princips ir vienkāršs – cilvēkiem ir tiesības zināt, kad viņi saskaras ar mākslīgo intelektu. Jo lielāku vietu MI ieņem mūsu ikdienā, jo svarīgāk ir saprast, kur, kā un kādam nolūkam tas tiek izmantots.