Arī pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijā turpinājās mērens ekonomikas pieaugums, un 2015. gads kopumā ekonomikā ir bijis apmierinošs. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma datiem IKP pērnā gada 4. ceturksnī audzis par 3,0% salīdzinājumā ar 2014. gada attiecīgo ceturksni. Lai arī pieaugums ir kļuvis nedaudz lēnāks salīdzinājumā ar 3. ceturksnī, tas neiezīmē būtiskās izmaiņas Latvijas ekonomikā. Pēc provizoriskiem datiem 2015. gadā IKP ir audzis par 2,8% un jau vairāk nekā divus gadus Latvijas ekonomikas izaugsme svārstās 2,5-3,0% robežās, savukārt galvenais izaugsmes avots arvien ir iekšējais patēriņš. Visticamāk, arī šogad situācija būtiski nemainīsies, un izaugsme straujāka nekļūs. Bankas Citadele IKP pieauguma prognoze šim gadam ir 2,9%, tomēr uz lielāku pieaugumu varam cerēt 2017. gadā.
Ņemot vērā Krievijas noteiktās sankcijas un tās ekonomikas problēmas, Latvijas ekonomikas pērnā gada pieaugums ir atzīstams un tas ir lielāks, nekā vairums ekonomikas analītiķu prognozēja pagājušā gada sākumā. Ar šādu izaugsmi mēs arī uz Eiropas un pārējo Baltijas valstu fona izskatāmies pietiekami labi, jo augam straujāk gan par Lietuvu, gan Igauniju. Tomēr vidējā termiņā skaidrs, ka 3% izaugsme nav pietiekama, lai tuvākajā laikā tuvotos Eiropas līmenim.
Ekonomikas pieauguma tempu bremzēšanās pērnā gada pēdējā ceturksnī saistīta gan ar zemāku pieaugumu rūpniecībā, gan negaidīti vājāku izaugsmi mazumtirdzniecībā gada pēdējos divos mēnešos. Mazumtirdzniecības sabremzēšanās gan, visticamāk, ir īstermiņa svārstība un tuvākajos mēnešos tās pieaugums atkal kļūs straujāks. Darba tirgū turpinās stabils algu un nodarbinātības kāpums, kas veido labus priekšnosacījumus arī patēriņa pieaugumam. Papildu rūpniecībai un mazumtirdzniecībai gada pēdējā ceturksnī izaugsmi uz leju pavilka būvniecība, kur izlaide pēc spēcīgā kāpuma trešajā ceturksnī samazinājās par 7% salīdzinājumā ar 2014. gada pēdējo ceturksni.
Attiecībā uz 2016. gadu īpašu ekonomikas pieauguma paātrināšanos gaidīt nav pamata. Gads sācies ar diezgan ievērojamu kritumu pasaules finanšu tirgos, kam pamatā ir bažas par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos un zināmas indikācijas par ASV ekonomikas vājināšanos, kā arī neskaidrība par ASV monetārās politikas tālāko virzienu. Tādēļ šogad pilnībā nevaram izslēgt jaunus satricinājumus globālajā ekonomikā. Papildu tam šogad vēl turpināsim izjust Krievijas sankciju un rubļa krituma negatīvo ietekmi uz Latvijas eksportu, savukārt vājāka ES fondu apguve šogad būs negatīvs faktors būvniecībā, kur apsteidzošie indikatori norāda uz ļoti ticamu izlaides kritumu. Tomēr, ja šogad nepiedzīvosim kādus jaunus globālus satricinājumus, tad uz straujāku izaugsmi varam cerēt 2017. gadā, kad apgriezienus sāks uzņemt jaunā ES fondu perioda naudas apgūšana un redzēsim arī pirmos rezultātus jaunu eksporta tirgu apgūšanā. Tādējādi prognozēju, ka 2017. gadā izaugsme kļūs straujāka un sasniegs 3,7%.
Ar cieņu,
Mārtiņš Āboliņš
Bankas Citadele ekonomists