Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists
Darba tirgus Latvijā ar katru ceturksni kļūst arvien labvēlīgāks darba ņēmējiem. Bezdarbam strauji mazinoties un darba devēju vidū pieaugot konkurencei par darbiniekiem, darba algu pieaugumu šobrīd nespēj kavēt pat ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā ir palielinājies par 7,8% un sasniedza 1036 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pēc manām prognozēm vidējā bruto darba alga Latvijā varētu augt par 7,5%, savukārt šī gada nogalē tā, visticamāk, jau pārsniegs 1100 eiro.
Darba tirgū šī gada pirmajā ceturksnī lielā mērā turpinājās iepriekšējo divu gadu tendences un vidējā algu augusi visās tautsaimniecības nozarēs. Visstraujākie pieaugumu pirmajā ceturksnī fiksēti veselības aprūpē (+12,3% pret iepriekšējo gadu), būvniecībā (+11,6), kā arī administratīvo pakalpojumu (+13%) nozarēs, savukārt vislēnākais pieaugums vērojams finanšu pakalpojumos (+4,4%). Protams algas nekad neaug visiem un visur, taču algu kāpums šobrīd vērojams lielākajā daļā tautsaimniecības. To apliecina arī Valsts ieņēmuma dienesta (VID) dati, no kuriem varam secināt, ka Latvijā pērn algas augušas vairāk nekā 80% no uzņēmumiem. Vienlaikus gan nedaudz mazāk kā 20% no uzņēmumiem vidējās algas pērn samazinājušās vai palikušas nemainīgs. Gan nozaru, gan uzņēmumu līmenī redzama tendence, ka algas aug straujāk zemāk apmaksātajās nozarēs un uzņēmumos. Tā ir laba ziņa, jo tas palīdz nedaudz mazināt nevienlīdzību strādājošo vidū un zemo algu palielināšana ir svarīgs faktors emigrācijas tendenču mainīšanai.
Salīdzinoši straujš algu kāpums Latvijā tuvākajā laikā noteikti turpināsies un arvien lielāka nozīmē tajā būs demogrāfiskajiem procesiem. Lai darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās nav nekas jauns, taču, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, tas šobrīd notiek vairāk demogrāfijas, nevis migrācijas ietekmē. Darba tirgū arvien vairāk ienāk deviņdesmitajos gados dzimušie jaunieši, savukārt strādājošo īpatsvars vecumā virs 55 gadiem jau sasniedzis 24%. Papildus tam vidējā alga Rīgā jau ir virs 1150 eiro uz papīra, savukārt strādājošajiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem vidējā alga galvaspilsētā, visticamāk, jau ir ap 1300 eiro uz papīra. Ir grūti iedomāties, ka nākošajām paaudzēm algas varētu būt zemākas, tādēļ vidējās alga Latvijā noteikti turpinās augt.
Algu kāpums noteikti ir laba ziņa darba ņēmējiem, taču Latvijā tas jau ilgāku laiku apsteidz produktivitātes pieaugumu un ilgtermiņā rada draudus mūsu konkurētspējai. Jau šobrīd ir redzamas pazīmes, ka algu kāpums vismaz daļēji notiek uz uzņēmēju peļņas un investīciju rēķina, taču šāds vispārīgs skats uz darba tirgu Latvijā, visticamāk, ir pārāk vienkāršs. Daudzu nozaru ietvaros ir ļoti liela atšķirība starp produktīvākajiem un līdz ar to arī labāk apmaksātajiem, un mazāk produktīviem uzņēmumiem. No VID datiem redzam, ka vidējais atalgojuma līmenis vienā nozarē strādājošiem uzņēmumiem mēdz atšķirties pat vairāk nekā 5 reizes. Šīs atšķirības vienas nozares ietvaros protams ietekmē daudzi faktori, piemēram uzņēmumu darbības specifika, produktu klāsts, tehnoloģiskais līmenis, ēnu ekonomika, taču augošais darbaspēka trūkums noteikti veicinās darbinieku plūsmu no neefektīviem uz efektīviem uzņēmumiem.
Tas nozīmē, ka zemo algu biznesa modeļiem un zemas pievienotās vērtības nozarēm Latvijā būs arvien grūtāk izdzīvot, lai arī šis process noteikti nav nesāpīgs. Ne visi darbiniekiem būs nepieciešamās prasmes, lai atrastu darbu produktīvākos uzņēmumos un zema iekšējā mobilitāte rada šķēršļus darba atrašanai, pat ja cilvēkam nepieciešamās prasmes ir. Tādēļ mūsu ekonomikas veiksmīgai attīstībai arvien svarīgāks kļūst mājokļu jautājums ekonomiskās attīstības centros un darba tirgus prasībām daudz atbilstošāka bez darba palikušo cilvēku pārkvalifikācijai.